Pūķa septiņjūdžu soļi

Ķīna ir svarīga Latvijas sadarbības partnere. Statistiskā informācija par Latvijas un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības apjomiem liecina, ka abu valstu ekonomiskā sadarbība noris sekmīgi un attīstās. 2003.gadā eksporta apjoms no Latvijas uz Ķīnu sasniedza gandrīz 10 miljonus latu, bet importa apjoms pārsniedza 20 miljonus latu. 2004.gada desmit mēnešos no Latvijas uz Ķīnu eksportētas preces 4,6 miljonu latu vērtībā, bet no Ķīnas importētas brīvam apgrozījumam preces aptuveni 30 miljonu latu vērtībā. Par to, kāda pašlaik ir situācija Ķīnas tautsaimniecībā, kādi tās attīstības tempi un dominējošie virzieni, sīkāk skaidro Latvijas valsts emeritētais zinātnieks Dr.h.c. Georgs Lībermanis.

Jaunā Šanhaja tiecas debesīs Foto: EPA/A.F.I..

Ķīnu bieži vien attēlo kā pūķi ar draudīgu galvu un asām ķetnām. Kas raksturo šo mitoloģisko tēlu? Fantāzija ļauj pierakstīt pūķim jebkuru teiksmainu rīcību. Nepārprotama realitāte ir tā, ka Ķīnas ekonomika traucas uz priekšu varen strauji, ka attīstās jauna, visai spēcīga pasaules lielvalsts, kas ne tikai vāc miljardu investīciju ražu, bet jau kļuvusi vai kļūs par nopietnu konkurentu vecajām “lauvām” daudzu valstu tirgos. Tiek prognozēts, ka pēc trim gadu desmitiem Ķīna būs pasaules nozīmīgākais saimnieciskais spēks. Atliek nožēlot, ka Latvijas statistika savu biļetenu starptautiskajā iedaļā nesniedz informāciju par šā austrumu tīģera iespaidīgajiem lēcieniem.

Ķīna atmostas

Priekšsēdētāja Mao inspirētās “Kultūras revolūcijas” apogejā, kad hunveibinu bandu nežēlīgais terors bija apņēmis it visu plašo valsti, likās, ka līdz pašām saknēm iznīdēta jebkura brīvā doma, grūti bija paredzēt, ka pēc vēsturiski īsa laika sprīža Ķīnas Tautas Republika stāsies uz tirgus ekonomikas, būtībā kapitālisma lielceļa. Pirmie soļi principiāli jaunā virzienā bija pieticīgi. Netika skarta komunistiskās partijas diktatūra, valsts loma ekonomikas komandvirsotnēs. Visupirms zemniekus daļēji atbrīvoja no administratīvajiem žņaugiem, ļāva tiem apsaimniekot privātās minisaimniecības, bez pakļaušanas direktīvām audzēt dārzeņus, saknes, augļus, brīvi pārdot ievākto ražu. Privātās iniciatīvas stimuli pakāpeniski aptvēra divriteņu remontdarbnīcas, pogu fabrikas un citus sīkus uzņēmumus. Ar valsts tiešu atbalstu, bieži vien uz izputējušo uzņēmumu bāzes, sāka veidoties vidējā apmēra privātās ražotnes. Sāka dīgt svētīgās konkurences asni. Tas veicināja tālāko attīstību. Pieņēmās uzņēmīgo ķīniešu pirktspēja kā pilsētās, tā arī laukos. Sāka veidoties privātā biznesa struktūras. Prāta darbs bija atvērt vārtus ārzemju investoriem. Kā sēnes pēc lietus izauga citzemju kapitālam piederošas rūpnīcas, kur ražošana balstījās uz visjaunākajām tehnoloģijām. Nosacījumi bija izdevīgi: visai lēts darbaspēks, ķīniešu disciplīna un centība, neierobežots iekšējā tirgus pieprasījums, sākotnēji vēl vāji sāncenši. Sāka izvērsties celtniecība. Slējās daudzstāvu nami. Attīstījās infrastruktūra. No komunistiskās plānsaimniecības vecā mūra ar tās administratīvajiem žņaugiem nobruka stienis pēc stieņa. To veicināja komunistisko varasvīru liberālā ekonomiskā politika. 2004.gadā valsts satversmē parādījās patiesi “revolucionārs” pants par privātā īpašuma atzīšanu un sargāšanu. Uz klasiskajiem tirgus ekonomikas pamatiem dzima teiksmains pūķis, kas steidzās uz priekšu septiņjūdžu soļiem.

Ķīnā strauji attīstās arī vieglā rūpniecība Foto: EPA/A.F.I

Sasniegumi

Ķīna starp lielvalstīm ir attīstības tempu atzīta līdere (1.tabula).
Rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju, Ķīnas pūķis vēl nespēj lāgā rādīt zobus: atpalikšana no Vācijas attiecīgā līmeņa pat Šanhajas visattīstītākajā reģionā ir pieckārtīga, Ķīnas vēl atpalikušajos lauksaimniecības rajonos – pat 39 reizes.
Viena no Ķīnas priekšrocībām iekšzemes kopprodukta sadalē ir relatīvi nelielie militārie izdevumi. Tā, piemēram, 2003.gadā šie izdevumi ASV sasniedza 417,4 miljardus dolāru (USD), Lielbritānijā – 37,1 miljardu USD, Francijā – 35,0 miljardus USD, toties Ķīnā – 32,6 miljardus USD. Pēdējā minētajā jomā gan pārtrumpoja Krieviju gandrīz divas reizes, Indiju – 2,6 reizes. Ķīna sekmīgi piedalās pasaules globalizācijas procesos.
Pūķa svelmainā dvaša ir ar varenu magnētisku spēku. 53 miljardu USD ir 2003.gadā ārzemju investīciju summa, kas ieguldīta Ķīnas tautsaimniecībā, tālu apsteidzot ASV. Īsts investīciju karš tiek izcīnīts automobiļu ražošanā. Sāncenši – pasaules lielākie automobiļu koncerni. Strauji paplašinās pieprasījums ne tikai pēc lētām, bet arī pēc dārgām luksusa mašīnām. Līderis pagaidām ir “Volkswagen”, bet abi lielražotāji min tam uz papēžiem. Ķīnas vadītāji izvirzījuši ambiciozu uzdevumu – īsā laikā radīt savu nacionālo autorūpniecību. Bez ārzemju tehnoloģijas šo uzdevumu nekādi nevar īstenot.
Visai aktīvi investori ir ķīniešu ciltsbrāļi no Singapūras, Honkongas, Taivānas; ieguldītāju ierindā braši soļo naudas maisi no Eiropas, Amerikas, Japānas, Austrālijas. Investīcijas Ķīnas tautsaimniecībā nav vienvirziena ceļš. Pretējā virzienā kustas ne tikai arvien augoša preču masa, bet arī ieguldījumi citu valstu un uzņēmumu parādzīmēs un vērtspapīros visā pasaulē, bet visupirms ASV. Ķīnas un ASV tirdzniecības un finanšu saites tā savijušās, ka pat balsta dolāru apstākļos, kad ASV maksājuma bilance ir krasi negatīva. Ķīnai pēc Japānas ir pasaulē vislielākās valūtu rezerves (pāri par 400 miljardiem dolāru).
Ķīna vairs nav valsts, kur var lēti pārdot jebkuru ārzemju preci. Ķīniešu pircējs prasa augstu kvalitāti, vismodernākās tehnoloģijas lolojumu. Galvenais ir tas, ka Ķīna pati enerģiski dodas uz augšu pa eksporta augsto kāpņu pakāpieniem. Šis kapitālistiski savaldītais pūķis komunistiskās varas apstākļos ražo 50% pasaules kurpju produkcijas, 70% – rotaļlietu, 80% – DVD atskaņotāju. Katru otro digitālkameru, katru trešo mobilo telefonu, katru ceturto veļas mazgājamo mašīnu, sadarbībā ar Rietumu partneriem visvairāk televizoru, lērumu audumu un apģērba. Lielākā daļa šo ražojumu tiek aši pārdota ārvalstīs. Pēc aprēķiniem, tikai ASV patērētāji, pērkot lētās Ķīnas preces, pēdējos 25 gados ietaupījuši miljardus dolāru.

Nobeigums sekos

1.tabula

Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps 2004.gadā (prognoze, %)