Valsts augstākos ierēdņus uz pirmo šādu sarunu kopā aicināja Valsts kanceleja un tās direktore Gunta Veismane. Pārrunājamo problēmu loks visplašākais, sākot ar politikas veidošanu, stratēģisko dokumentu izstrādi un beidzot ar vienotas apmaksas sistēmas ieviešanu ierēdniecībai.
Gan Indulis Emsis, gan Gunta Veismane uzsvēra, ka beidzot jāsāk runāt par cilvēka vietu un nozīmi valsts pārvaldē, jo līdz šim ticis runāts par sistēmu, institūcijām, aizmirstot darbiniekus.
Ministru prezidents sacīja, ka pašlaik ierēdņu atalgojums ir viņu profesionālajai kvalifikācijai un veiktā darba kvalitātei neatbilstoši zems. Jā, algu palielināšana valsts pārvaldes darbiniekiem nebūs sabiedrībā populāra, jo ierēdņa tēls cilvēku acīs ir negatīvs. I.Emsis atzina, ka savu roku tam ir pielikuši arī atsevišķi politiķi, nepamatoti un populistiski kritizējot ierēdņus ar saukļiem par dīkdienību un laika nosišanu, dzerot kafiju. Valsts pārvaldē daudz pilnīgāk jāievieš un jāizmanto ierēdņu rotācijas princips, kas ļautu izvairīties no rutīnas.
I.Emsis Latvijas valsts pārvaldi kopumā raksturoja kā jauneklīgu, dinamisku un radošu, pretēji “vecās” Eiropas ierēdniecībai, kam piemīt augsts profesionālisms un rutīna. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai savs dinamisms jāienes Rietumeiropas “klimaksa sabiedrības” telpā.
Par ierēdniecības Ahileja papēdi Indulis Emsis uzskata stratēģisko plānošanu un vidēja termiņa budžeta plānošanu. To negatīvi iespaidojušas biežās valdības maiņas, kas traucē izveidoties normālai pēctecībai politikas plānošanā.
Tāpat jāstrādā pie varas dalīšanas principa ieviešanas pašvaldībās, nodalot politiķus no ierēdņiem.
Valsts kancelejas direktores vietniece Una Klapkalne klātesošajiem pārdomām uzdeva jautājumu: kam kalpo ierēdniecība – valdībai vai sabiedrībai, kas ir tās darba devējs? Konferencē iezīmējās atbilde, ka valsts pārvalde ir institūcija, kura sniedz pakalpojumus savam klientam – sabiedrībai.
Latviešu ierēdņus U.Klapkalne raksturoja kā individuālistus, kas orientēti uz darbu, nevis cilvēkiem, nodala projektus, nesaskatot kopējo ainu, informāciju meklē statistikā, datu bāzēs, nevis tiešā mutiskā komunikācijā. Ja valsts pārvalde vēlas kļūt par sabiedrību apkalpojošu pakalpojumu sniedzēju, ierēdņiem no pašreizējām “latviskajām” īpašībām būs jāatsakās.

Rūta Kesnere, “LV”