Depozītsistēma – vai drauds eksportam
Mūsu valsts pārtikas ražotāji ir satraukti par jaunumiem Igaunijas likumdošanā un aicina Latvijas valdību rīkoties.
Ar nākamā gada 1.janvāri Igaunijā stāsies spēkā likums, kas nosaka depozītsistēmas ieviešanu vienreizējam iepakojumam, kurš izgatavots no stikla, plastikāta vai metāla. Šā normatīvā akta pieņemšanas nepieciešamība tiek pamatota ar Eiropas Savienības direktīvu, kura dalībvalstīm uzliek par pienākumu savākt un nodot pārstrādei vismaz 50 procentus no apgrozībā laistās taras. Depozītsistēmas ietvaros pircējs maksā, pirmkārt, par preci, otrkārt – par tās iesaiņojuma pārstrādi. Nododot iesaiņojumu tirdzniecības vietā, pircējs pārstrādes maksu var saņemt atpakaļ, taču preces veikalu plauktos, visticamāk, kļūs dārgākas.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Uzņēmēji vēršas pie valdības
Vairāku mūsu valsts pārtikas
rūpniecības uzņēmumu pārstāvji jau pauduši savu nostāju attiecībā
uz jauno Igaunijas likumu. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
(LPUF) šā gada 4.novembrī Ministru prezidentam Indulim Emsim,
ekonomikas ministram Jurim Lujānam, ārlietu ministram Artim
Pabrikam, Saeimas Tautsaimniecības un Eiropas lietu komisijām, kā
arī Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam Jānim
Reiram nosūtīja vēstuli, kurā norādīja uz depozītsistēmas
ieviešanas negatīvajām sekām. LPUF valdes priekšsēdētāja, Rīgas
piena kombināta ģenerāldirektora Jāņa Skvarnoviča parakstītās
vēstules autori uzskata, ka likums tieši un nelabvēlīgi ietekmēs
Latvijas preču eksportu uz Igauniju. Draudus savai konkurētspējai
saskata dažādu pārtikas preču, tajā skaitā dzērienu,
ražotāji.
Latvijas pārtikas ražotāji uzsver: likums, faktiski liekot
paaugstināt daudzu preču cenas, ievērojami samazinās mūsu valsts
ražoto preču noietu kaimiņvalsts tirgū, jo patērētājiem liks
izvēlēties vietējā ražojuma produkciju. Tādējādi, norāda vēstules
autori, tiks būtiski pārkāpti brīvā tirgus principi. Jāsecina, ka
likumdevēju atsaukšanās uz ES prasībām var nonākt asā pretrunā ar
likuma ieviešanas gadījumā iespējamo Latvijas preču izstumšanu no
Igaunijas tirgus. Kā zināms, viens no ES ekonomikas stūrakmeņiem
ir brīva konkurence Eiropas iekšējā tirgū.
Depozītsistēmas funkcionēšanu nodrošināt paredzēts arī ar
speciālu iepakojuma marķējumu – tā uzdevums būs informēt pircēju
par iespēju nodot iesaiņojumu tirdzniecības vietās. J.Skvarnovičs
pievērš uzmanību apstāklim, ka Latvijas ražotājiem nāksies
nodrošināt speciālu iepakojuma marķēšanu uz Igauniju
eksportējamām precēm. “Ja pašmāju lielajiem ražotājiem iepakojuma
marķēšana sagādā salīdzinoši maz problēmu, jo marķējums tiek
iestrādāts iepakojuma dizainā, tad eksportēto dzērienu iepakojums
visbiežāk netiek ražots konkrētas valsts tirgum,” saka
J.Skvarnovičs.
Cietīs arī Igaunijas pircēji
Depozītsistēmas ieviešanas gadījumā var ciest arī Igaunijas pircēji. LPUF vēstulē norādīts, ka, Latvijas ražotājiem samazinot eksporta apjomu, Igaunijas tirgū būtiski samazināsies pieejamo produktu dažādība. Tādējādi tiks ierobežota patērētāju izvēle. Akciju sabiedrības “Gutta” tirdzniecības un mārketinga direktore Baltijas valstīs Svetlana Safonova norāda, ka uz Igaunijas pircējiem faktiski gulstas sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas. Iesaiņojuma nodošana tirdzniecības vietās ir nepraktiska un neizdevīga, tāpēc, prognozē S.Safonova, daļa no pircējiem atmaksājamās summas paliks tirdzniecības vietās. Jāņem vērā, ka tirgotājiem jāizbūvē vai jāiekārto telpas tukšās taras un iesaiņojuma uzglabāšanai, jāalgo darbinieki iesaiņojuma pieņemšanai. S.Safonova uzskata, ka pēc likuma ieviešanas arī Igaunijas ražotāji nebūs ieguvēji. “Jaunais iepakojuma likums samazinās dzērienu produkcijas klāstu tirdzniecības vietās un tirdzniecības apjomus, sadārdzinās lielo dzērienu ražotāju produkciju, apdraudēs mazo dzērienu ražotāju darbību,” saka S.Safonova.
Kas notika Vācijā
Vērā ņemams pretarguments depozītsistēmas ieviešanai Igaunijā vai jebkurā citā valstī ir negatīvā pieredze sistēmas izmantošanā. Sevišķi spilgti ar depozītsistēmas darbību saistītās negācijas redzamas Vācijā. Valsts, kuras prakse atkritumu savākšanā un utilizācijā ilgi bija paraugs citām valstīm, kopš obligātā depozīta ieviešanas 2003.gada 1.janvārī nespēj tikt galā ar sistēmas radītajām problēmām. ES komisārs iekšējā tirgus jautājumos izteicis gatavību vērsties pret Vāciju Eiropas tiesību normu pārkāpumu dēļ. Proti, valstī praktizētā depozītsistēma nav savienojama ar pārrobežu kustību, tāpēc ārvalstīs pirktās preces iesaiņojums kļūst par atkritumiem pircēja mītnes zemē. Un, kā tiek prognozēts Igaunijas gadījumā, tiek ierobežota ārvalstu eksportētāju un pašmāju importētāju konkurētspēja, uzspiežot preču marķēšanu. S.Safonova norāda: depozītsistēma Vācijā izraisījusi dzērienu tirdzniecības apjomu samazināšanos. Tās rezultātā tūkstošiem cilvēku zaudējuši darbu, cietuši arī uzņēmēji un patērētāji. “Bet galvenais – sistēma nespēja paaugstināt vides tīrību un lielākus utilizācijas apjomus,” uzsver S.Safonova.
Vai depozītsistēmas ieviešana Latvijā noritēs mierīgāk
Vēl pērn karstas diskusijas
izraisīja paredzētā depozītsistēmas ieviešana Latvijā. Apdraudēti
jutās pirmām kārtām tirgotāji. Tirgotāju pārstāvji pauda uzskatu,
ka depozītsistēmas ieviešana Latvijā nav nepieciešama, jo savākti
un atpakaļ nodoti jau tāpat tiek 90 procenti alus pudeļu.
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības
padomes priekšsēdētāja vietnieks Henriks Danusēvičs norādīja, ka
no depozītsistēmas ieviešanas iegūtu tikai ražotāji, jo to
produkcija kļūtu lētāka par importa ražojumiem. Tam par iemeslu
būtu paredzamā depozīttaras neaplikšana ar pievienotās vērtības
nodokli. Pēc strīdiem un kompromisu meklējumiem pērnā gada
22.jūlijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.414 (“LV”
01.08.2004.), kas stājās spēkā 2003.gada 2.augustā, bet piemēroti
tiek no šā gada 1.janvāra. Saskaņā ar noteikumiem tirdzniecības
vietām dots divu gadu pārejas laiks.
Latvijā depozītsistēmas ieviešana, šķiet, varētu noritēt mierīgi.
Tas ļauj secināt, ka iespējami arī šīs sistēmas varianti, kas ir
pa prātam visām ieinteresētajām pusēm. Taču jaunais Igaunijas
likums un ar to saistītās problēmas vēl gaida adekvātus soļus un
risinājumus. S.Safonova atzīst: “Manuprāt, vienīgā cerība mūsu
bezalkoholisko un vieglo alkoholisko dzērienu godīgas konkurences
nodrošināšanā Igaunijā ir lielāks valsts atbalsts problēmas
risināšanā starptautiskā līmenī.”
Juris Bārtulis, “LV”