kam stingrā partijas un valdības uzdevumā tika dota iespēja iepazīties ar daudzveidīgo mākslas namā “mītošo” pašdarbnieku kolektīvu darbību.
Pie Centrālās stacijas pulksteņa aģitbrauciena dalībniekus ar plakātu sagaidīja “biedrene gide”, saposusies pēc labākajām padomju laika ekskursiju vadītāju tradīcijām, un informēja par brauciena plānu, visas ekskursijas laikā dalībniekiem neļaudama novirzīties no partijas izplānotās trajektorijas. Ekskursija ļāva tās dalībniekiem atgriezties pagātnē, dažiem – kā, piemēram, šīs reportāžas autorēm – nekad nepieredzētā vēsturē, kurā žurnālistiem brīvprātīgā piespiedu kārtā tika diktēts vēlamais reportāžu saturs.
Delegātu transports pabija gan Centrāltirgū, gan Dzegužkalnā, gan Iļģuciema studentu kopmītnēs, gan Vecrīgā, piedzīvojot bērnu popgrupas “Podziņas” uzstāšanos, čigānu tabora uzbrukumu, melnā tērptu nāvi, kas pārbiedēja delegātus, apturot busiņu un iekāpjot paviesoties, melnu mīmu dejas, sēru orķestra koncertu, nosalušu dzejnieku Māri Salēju, ietvertu ziepju burbulī, gan alternatīvās mūzikas koncertu, gan balli 60.gadu mūzikas pavadībā ar 70.gadu diapozitīvu skatīšanos, kā arī baleta uzvedumu “Alegorija”, kurā tika nosists balts gulbis.
Baltais nosistais gulbis... Vai tas būtu pats Mākslas darbinieku nams? Šī iestāde darbojas jau kopš 1944.gada, kad gleznotājs Ojārs Ābols un muzikologs Marks Sluckovs pie bijušās konditorejas un restorāna ēkas Vaļņu ielā patvaļīgi piestiprināja metāla plāksnīti ar uzrakstu “Mākslas darbinieku nams”, lai panāktu padomju armijas cieņu pret skaisto ēku un tā netiktu izdemolēta. Padomju gados Mākslas darbinieku nams pulcēja pazīstamus aktierus, rakstniekus, dzejniekus, mākslas zinātniekus un gleznotājus. Tas bija kā elitārs kultūras nams, kur viss notika visaugstākajā kvalitātē, uz kultūras pasākumiem un ballēm namā bieži varēja tikt tikai “pa blatu”.
Mūsdienās nams savu sākotnējo “augstās kultūras” nozīmi ir zaudējis, tas pulcē dažādus jauniešu pašdarbības kolektīvus, bez maksas vai par simbolisku samaksu izīrējot viņiem telpas, kur rīkot mēģinājumus, koncertus, dzejas lasījumus, izstādīt mākslas darbus. Mākslas darbinieku namā patvērumu atradusi alternatīvās jeb indie mūzikas apvienība “Emigrācija”, kas regulāri rīko koncertus tām jauniešu grupām, kas ar muzicēšanu pauž savu pārliecību, nevis mēģina iekarot popularitāti un nopelnīt naudu. Par tradīciju izvērsušies arī tematiskie dzejas un mūzikas vakari “Debesu cilvēks” un “Femina”. Viena no apjomīgākajām un oriģinālākajām Mākslas darbinieku nama telpās organizētajām norisēm ir improvizācijas mākslas pasākumu cikls “E-sejas kustībā”, kur dažādas mākslas nozares tiek integrētas dejā. Šogad jau otro reizi Mākslas darbinieku nams sadarbībā ar Kinogaleriju rīko arī amatieru filmu festivālu “Tavu piedzīvojumu filmu skate”. Tajā piedalās Vides filmu studija, un savas filmas aicināti iesūtīt visi, kam ir savdabīgi, ar aktīvo atpūtu, ceļošanu, tūrismu un alpīnismu saistīti videomateriāli. Mākslas darbinieku namā darbojas ļoti plaši apmeklētais līnijdeju klubs “Dreamers”, bērnu popgrupa “Podziņas”, tiek rīkoti deju vakari, regulāri notiek dažādas izstādes, ezotērikas lekciju cikli un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerti.
Neraugoties uz lielo norišu dažādību, pēc Mākslas darbinieku nama direktores Valentīnas Ivanovas teiktā, iestādes nākotne ir neskaidra. Mākslas darbinieku nams pastāv Rīgas domes Kultūras pārvaldes paspārnē, tomēr tam vēl arvien nav definētas funkcijas, nav izstrādāts turpmākās attīstības plāns.
Ar atraktīvo 60 darba gadu jubilejas pasākumu Mākslas darbinieku nams vēlējās atsaukt atmiņā aizgājušo laiku godības elpu un pateikt – Mākslas darbinieku nama saglabāšana ir nepieciešama, tas spējis rast sev vietu arī mūsdienu patērētāju sabiedrībā, par augstāko vērtību izvirzot mākslas rašanās procesu.

Foto: Inga Kundziņa