1990.gada 19.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

E.Siliņš: */Es sapratu jūsu jautājumu. Šie jautājumi budžeta projektā bija paredzēti. Taču Savienības orgānā tie netika izskatīti un mūsu pretenzijas netika apmierinātas. Kaut arī daļēji par gaļas un piena cenu starpībām Savienības orgānos tika pieņemts aprēķins, bet palika ieķīlāti 343 miljoni. Šī ķīla skaitās bankām, bankas piešķīra kredītus mūsu saimniecību preču ražotājiem par šo summu, un šī summa jāatdod bankām kā ieķīlājums, tie ir kredīta resursi un valsts ieķīlājums bankai. Man jāpiebilst, ka līdz pēdējam laikam šis parāds skaitījās par Savienības budžeta parādu, to Savienības orgāns atzina par savu parādu, taču pēdējos gados tas pārlikts uz republikas pleciem, kaut arī republika absolūti nepiedalījās šī parāda veidošanā. Tāpat reabilitēto pilsoņu kompensācijām tika paredzēta summa, tā bija nedaudz mazāka par 153 miljoniem, sakarā ar tās precizējumiem tagad radās summa 166 miljoni. Tas ir aprēķinātais rādītājs no vidējām summām, kuras mēs izmaksājam reabilitētajiem pilsoņiem. Bet, kad tika apstiprināts 1990.gada budžets, Augstākās padomes vecais sastāvs zināja, ka ar Savienību nav saskaņoti 509 miljoni, tomēr mēs apstiprinājām papildu deficītu vēl par 509 miljoniem./

E.Siliņš: */Pilnīgi pareizi, mēs zinājām par to. Ja cienījamie deputāti sekoja Breša kunga runai Augstākās padomes sesijā, tad viņš teica, ka šie skaitļi ir jāpieņem, jo pie mums ienākumu pieaugums nosacīti bija 543 miljoni, bet izdevumu pieaugums bija tikai 201 miljons, tātad nebija nekāda pamatojuma apstiprināt mūsu republikas deficītu, jo ienākumi republikā pārsedza izdevumus. Tomēr tas netika pieņemts, tāpat netika pieņemta virkne pantu, par kuriem mēs šodien runājam. Un tāpēc mēs uzskatām, ka pilnīgi pamatoti valdībai ir jāaizstāv šīs summas Savienības orgānos./

A.Providenko: */Es gribētu precizēt, cienījamais ministr. Pēc kādas metodikas ir noteikta summa 10 miljoni rubļu no progresīvā darba algas nodokļa? Ievērojot principā tādu metodiku, pēc manām domām, praktiski nav iespējams prognozēt. Kāpēc konkrēti šeit 10 miljoni? Tas ir pirmais jautājums. Otrais jautājums attiecībā uz republikas budžeta deficīta dzēšanu. Kādā veidā tiek plānots veikt 1456 miljonu 870 tūkstošu deficīta segšanu praksē? Un trešais jautājums. Lūk, 600 rubļi pārvaldes aparāta ražošanas nozaru apakšvienību darbiniekiem. Kā jūs uzskatāt, laikam taču runa var būt tikai par tāda aparāta virslimita skaitliskā sastāva uzturēšanu, bet nevis par katru darbinieku, kurš šodien, teiksim, strādā likumīgi?/

E.Siliņš: */Es sapratu jūsu jautājumus. Kas attiecas uz pirmo jautājumu, tad mēs redzam jau doto summu ienākšanas rezultātus, šo 10 miljonu daļas pēc mūsu banku datiem. Mēs pirmajā pusgadā saņēmām 4,5 miljonus rubļu, no kuriem 2 miljoni 100 rubļi iegāja republikas budžetā un 2 miljoni 400– savienības budžetā. Tie ir banku dati. Tātad tīri matemātisks aprēķins: 8 miljonus republika var saņemt, 10 miljonus– pēc Savienības budžeta. Tas ir tāds aritmētisks aprēķins. Mums šodien šī summa ierakstīta deficīta segšanai budžetā, ko apstiprināja Augstākās padomes iepriekšējais sastāvs un kurā noteikts, ka šī deficīta segšanai paredzēta obligāciju izlaide aizņēmuma iegūšanai un šo obligāciju sadalīšana starp uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām. Man jums ir jāziņo, biedri deputāti, ka Savienības orgāni sakarā ar prezidenta Mihaila Sergejeviča Gorbačova dekrētu atsaka republikai, viņi izgatavo tādas obligācijas, bet nepiešķir tās mūsu republikai. Tātad Savienība jau atsakās no iespējām segt deficītu ar tādu valsts aizņēmumu. Tāpēc, nokārtojot aizņēmumu attiecībās ar Savienības budžetu, mēs vienkārši norakstām no tiem ienākumiem, kurus mēs saņemsim papildus, vajadzīgo summu. Un trešais jautājums par 600 rubļiem. Aprēķina kārtība un metodika neattiecas uz darbinieku virslimita skaitu, bet uz visiem, visu administratīvo, pārvaldes personālu, tas ir Savienības nodoklis, tas šodien ir spēkā. Tas ir spēkā priekš visiem, un, lūk, priekšlikums, lai to legalizētu, – pārnest uz mūsu republiku./

A.Providenko: */Es atvainojos, ja es jūs pareizi sapratu, tad finansu resursu deficīta budžetā dēļ kaut kādas, teiksim tā, papildu slodzes uzņēmumiem netiek plānotas?/

E.Siliņš: */Nē./

J.Kinna: Siliņa kungs, jautājums par likuma 5.pantu. Pirmkārt, mēs it kā paņemam vienu daļu no PSRS likuma, kas nav pie mums ratificēts kopumā Augstākajā padomē, un tikai vienu normu ieliekam šajā likumā, bez tam nez kāpēc atsaucamies uz visu šo PSRS likumu. Turklāt, cik es saprotu, finansu orgāniem būs ārkārtīgi grūti noteikt, kas kontrolēs šā nodokļa samaksāšanu vai nesamaksāšanu, kas ir pieskaitāms pie pārvaldes aparāta un kas nav pieskaitāms pie pārvaldes aparāta kolhozos, kooperatīvos un dažādās tāda veida iestādēs. Bez tam šajā pantā nav norādīts, kurā budžetā šie nodokļi ieskaitāmi.

E.Siliņš: Pirmkārt, šis nodoklis tiešām ir ieviests ar vienu Savienības likuma pantu. Pārējie jautājumi ir saistīti ar pavisam citu aspektu, ar sociālās nodrošināšanas pasākumiem un jautājumiem, tāpēc, ja ir tāda nepieciešamība, mēs varam šo pantu izdalīt un ierakstīt konkrēti, konkretizēt šo pantu. Kas attiecas uz to, kā noteikt administratīvā pārvaldes aparāta kategoriju iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kuriem būtu jāmaksā, problēma nepastāv.
Šāds darbs ir izdarīts kopīgi ar statistikas orgāniem, un šāds cirkulārs ir nosūtīts uz vietām, arī visām finansu iestādēm, kuras kontrolē šo maksājumu iekasēšanu, arī uzņēmumiem, visiem ir zināms, kas un kādās iedaļās uzskaitīts, kas skaitās pie pārvaldes aparāta personāla katrā atsevišķā nozarē vai veidojumā un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Par šiem slavenajiem 600 rubļiem. Jūs, protams, lieliski zināt šo likumu, saskaņā ar to ekonomisti, piemēram, nenodarbojošies ar visu kategoriju tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem, tiek pieskaitīti pārvaldes aparātam. Vai jūs netaisāties ņemt vērā daudzās svētās muļķības šajā biezum biezajā likumā? Republikas apstākļos to vajag pārstrādāt, tāpēc ka lauksaimniecības vadītājam vienkārši jāizlokās, lai izvairītos no nodokļa par daudzām strādājošo kategorijām. Tā ir pirmā daļa./

E.Siliņš: */Mēs neizvirzām jautājumu par to, lai izmainītu pastāvošo Savienības likumdošanu. Tāda mērķa mums nav, mēs stingri pieturamies pie tiem principiem un tiesībām, kas šajā likumā ir paredzētas. Vienīgais, kā es jau to teicu, to vajag akceptēt un iedarbināt mūsu republikā./

L.Kurdjumovs: */Paldies. Un pēdējais. Ja, tā sakot, salīdzinām mūsu šodienas apspriešanu ar to, par ko mūs informēja Anatolijs Valerianovičs pēc tikšanās ar Mihailu Sergejeviču Gorbačovu, bet tieši par to, ka republikai laikam stāv priekšā sarunas ar Maskavu, tad vai šī mūsu nolikuma pieņemšana nesarežģīs sarunas Maskavā, un vai Savienība neatbildēs mums ar izejvielu cenu paaugstināšanu, ievērojot to, ka mēs neatdodam Savienībai tieši to daļu no budžeta asignējumiem, kuri sedza maksājumus par izejvielām./

E.Siliņš: */Es domāju, ka šī likuma tālākajā virzībā grūtības savienības orgānos būs, bet es domāju, ka tam jābūt atrunātam vēlāk Savienības līgumā. Ja kaut kādos jautājumos mēs neatradīsim kopēju valodu, tātad var pieļaut piekāpšanos, ja jūs šodien pieņemsiet likumu un pēc tam atzīsiet par labām arī tādas piekāpšanās./

L.Kurdjumovs: */Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju nav? Ir? Lūdzu, ejiet pie mikrofona!

Ģ.Kristovskis: Likumprojektā budžeta izdevumos paredzēti līdzekļi, lai samaksātu konfiscētās mantas vērtību reabilitētajām personām. Vai jūs nemeklējat arī kādu citu ceļu, kādu citu finansu turētāju, kas varētu apmaksāt šos izdevumus? Vai tiešām tie būtu jāsedz no valsts budžeta? Vai jūs komisijā šo jautājumu neizskatījāt?

E.Siliņš: Mums bija tādas domas, bet mēs nācām pie slēdziena, ka ne jau Latvijas Republikas rīcības rezultātā notika cilvēku pārvietošana 1949.gadā.
Tā bija Savienības likumdošana, Savienības lēmumi. Acīmredzot mums ir pilnīgas morālas un juridiskas tiesības prasīt, lai Savienība šo summu kompensē. Jautājums ir cits: vai mēs šogad izmaksāsim visus 166 miljonus. Varbūt mūsu tiesību aizsardzības orgāni nepaspēs sagatavot visu dokumentu paketi, lai varētu šīs summas izmaksāt, bet otrreiz griezties Savienības orgānos mēs ar šo jautājumu nevarēsim. Tātad mēs stādām jautājumu par visu summu un attiecīgi šo summu rezervējam, lai tālāk varētu ar šiem pilsoņiem norēķināties šogad vai arī vēl nākošajā gadā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ziediņam.

Z.Ziediņš: Vai republikas budžetā nevajadzētu paredzēt, ka ciemu budžetu veidošanas mehānismā– summu 10% robežās no visa veida maksājumiem atstātu ciema rīcībā?

E.Siliņš: Es domāju, ka tas vairāk saskaras ar šīsdienas pirmo jautājumu, ko mēs izlēmām par budžeta tiesībām, kas skar to likumdošanas paketi, kāda tiks izstrādāta attiecībā uz nodokļiem, kur tiks noteikti līmeņi, kādos budžetos un cik atskaitīt. Bet šinī gadījumā...

Z.Ziediņš: Kāda ir jūsu principiālā pieeja šim jautājumam.

E.Siliņš: Šinī gadījumā izvirzīt jautājumu Savienības orgānos nav nekāda pamata. Mēs arī nevarētu aizstāvēt šādu pozīciju, lai mēs paņemtu no Savienības budžeta rēķina un nodotu, teiksim, zemāko posmu budžetos kaut kādas summas. Pārdalīt šos līdzekļus republiku robežās mēs varētu tikai tādā gadījumā, ja mēs pārdalītu arī izdevumus.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bukam.

S.Buka: */Es lūdzu vērst deputātu uzmanību uz otro lappusi tabulas pielikumā. Faktiski no tabulas redzams, ka šie Finansu ministrijas atrastie 509 miljoni nekādā mērā neatsauksies ne uz situācijas uzlabošanu tautas saimniecībā, ne uz kaut kādu konkrētu cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu, izņemot 3.punktu– uz pārējiem pasākumiem, par konfiscēto īpašumu vērtības atlīdzināšanu. Taisnību sakot, starpība (tā ir gandrīz 350 miljoni) faktiski tiks pārlikta no vienas kabatas otrā, bez republikas iedzīvotāju dzīves redzamiem uzlabojumiem. Diez vai tāds likums saņems iedzīvotāju atbalstu./

E.Siliņš: */Jūs pareizi atzīmējāt, mēs ar šo likumu neizvirzām jautājumu par kaut kādu papildu izdevumu finansēšanu mūsu republikā. Mēs izvirzām jautājumu viennozīmīgi, lai savienība atdotu mums tās summas, kurās tā ir vainīga, kuras nav paredzētas mūsu 1990.gada budžetā tās vainas dēļ, bet ne mūsu republikas vainas dēļ. Iesniegt priekšlikumus par papildu izdevumiem mūsu republikai laikam nebūtu korekti, jo šie jautājumi tika atrunāti ar Savienības orgāniem, kad tika sastādīts budžeta projekts un tika pieņemts divpusējs lēmums. Tāpēc šodien atkārtoti tos izvirzīt būtu nekorekti no mūsu puses./

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Vārds deputātam Vilnim Bresim no komisijas.

V.Bresis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā jau es teicu– kad runāju par šo tēmu, tad uzreiz uzdodu sev jautājumu: kas ir šī tēma? Vai jauna sarunu viela vai jau kādreiz iesākto sarunu turpinājums? Un man gribētos teikt, ka jautājumam tiešām ir ļoti liela vēsture un ļoti liela principiāla nozīme. Daudzi deputāti uzdeva jautājumu par to, cik Savienība pārskaita mums un cik mēs pārskaitām Savienībai. Es gribētu teikt, ka tas ir principiāls jautājums, principiāls taisni tādā aspektā, ka nivelēšanas politika, kāda tika piekopta ilgā laika periodā Padomju Savienībā, noveda mūsu ekonomiku strupceļā. Taisni tās republikas, kuras varbūt vairāk centās uzbūvēt tā saucamo sociālistisko iekārtu, visvairāk tieši no tā arī cieta.
Manā rīcībā ir aptuveni zinātnieku aprēķināti dati, ka no 1945. līdz 1985.gadam Savienībai mūsu republika ir pārskaitījusi vairāk naudas līdzekļu, nekā saņēmusi. Aptuveni starpība ir par 13 līdz 15 miljardiem rubļu. Es domāju, ka mēs visi pilnīgi saprotam šīs izteiksmes vērtību un arī saprotam, ko tas nozīmē mūsu republikas tautsaimniecībai, ja mēs šos līdzekļus būtu ieguldījuši savā republikā. Kā jūs redzat, nav izņēmums arī šis gads. Kā jau ziņoja cienījamais ministrs, mēs ražojam nacionālo ienākumu vai peļņu par 574 miljoniem rubļu, tajā pašā laikā mūsu izdevumu pieaugums atļauj PSRS budžetu palielināt tikai par 201 miljonu rubļu. Tātad, kā redzat, proporcijas starp ienākumu un izdevumu pieaugumu ir, ja tā varētu teikt, pilnīgi pretējas. Jo mēs vairāk mūsu ienākumus palielinām, jo mazāk paliek mūsu republikā. Tas ir absolūti nenormāli. It īpaši nenormāli tādā republikā vai valstī, kura atjauno savu ekonomisko patstāvību. Mēs savā iepriekšējā likumā, kuru šodien apstiprinājām (daudzi deputāti, kuri uzdeva jautājumus, nebija izpratuši), neizslēdzam iespēju tālāk sadarboties ar PSRS. Šajā likumā bija paredzēts, ka mērķprogrammas mēs finansēsim kopā ar citām valstīm. Dosim savus līdzekļus tikai konkrētiem mērķiem, bet neļausim tos tā atņemt, kā to šodien izdara PSRS finansu ministrs.
Es pilnīgi piekrītu tam, ko šeit teica deputāts Vidavskis, ka Daugavpils pilsētā tiešām pietrūkst līdzekļu. Tāda sistēma, kāda ir šodien mūsu budžeta veidošanā, tieši pie tā noved, ka mūsu pilsētām, mūsu pagastiem pietrūkst līdzekļu visvienkāršāko saimniecisko vajadzību finansēšanai. Šajā sakarā, arī varbūt turpinot diskusiju par to, ka šogad tiešām, nostādot mūsu budžetu uz patstāvīgām kājām, mēs vēl nevarēsim sniegt mūsu iedzīvotājiem konkrētu materiālo atbalstu, jo jādzēš tie parādi, kuri ir izveidojušies iedzīvotāju vai vadītāju vainas dēļ. Bet es gribētu tūlīt piebilst: ja mēs panākam sava budžeta neatkarību, ko mēs šodien noteikti centīsimies darīt, tad jau ar nākamo gadu gan daugavpilieši, gan visi pārējie mūsu republikas iedzīvotāji noteikti jutīs to, ka viņu sabiedriskajām, kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un daudzām citām sfērām ir vieglāk. Ienākumu segums būs ievērojami lielāks.
Šodien mēs apturam trīs aspektus budžetā. Mēs apturam PSRS likumu par budžetu mūsu teritorijā un ienesam korekcijas. Cienījamais ministrs Siliņš par to ziņoja, ka mēs apturam PSRS dekrētu par transporta nodokli savā teritorijā un atstājam to republikas vajadzībām, kā arī zināmā mērā akceptējam 600 rbļ. nodokli par administratīvajā aparātā strādājošajiem. Es domāju, ka tie visi ir pilnīgi pieņemami un pilnīgi atbilst mūsu neatkarības Deklarācijai.
Šajā sakarībā man jāsaka daži vārdi par to, kā Maskava var uz mūsu lēmumu reaģēt. Es piekritu, ka, protams, negatīvi. Nevaram gaidīt aplausus vai pozitīvu attieksmi pret mūsu lēmumu. Es gribētu teikt vienu: līdz ar to, ka mēs nobalsosim par šo likumu, mēs pateiksim savu attieksmi pret budžeta veidošanu 1990.gadā. Mēs, deputāti, pateiksim savu attieksmi. Līdz ar to mēs atbrīvosim rokas valdībai izvirzīt no jauna šos jautājumus PSRS valdībā un citās PSRS instancēs. Ja mēs šo likumu nepieņemam, tādā gadījumā mēs liedzam savai valdībai darboties. To nekādā gadījumā nedrīkstam darīt.
Es gribētu jums paziņot to, ka Ekonomikas komisija šo jautājumu izskatīja savā sēdē 14.jūnijā. Piedalījās 14 komisijas locekļi un visi nobalsoja par šo likumu. Es aicinu jūs, cienījamie deputāti, arī atbalstīt šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Debates. Pierakstījušies deputāts Caune, deputāts Kristovskis, deputāte Zeile, deputāts Preinbergs. Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par šī likuma projekta 5.pantu. Es saprotu, ka Finansu ministrija, izstrādājot šo likumprojektu, domājusi par to, kā atrisināt mūsu sarežģītās ekonomiskās problēmas. 5.punkta tematiku esmu iepazinis jau agrāk. Šis punkts nav godīgs un taisnīgs pret visiem mūsu uzņēmumiem, pret visiem mūsu speciālistiem. Ja paceļas jautājums, ka visiem saimnieciskā aprēķina uzņēmumiem jāmaksā par katru pārvaldes aparāta darbinieku 600 rbļ. gadā tā saucamais nodoklis, tad sakiet, lūdzu, kāda atšķirība starp saimnieciskā aprēķina uzņēmumu un kaut kādu budžeta iestādi, kur arī ir aparāta darbinieki. Pēc Finansu ministrijas instrukcijas tie 600 rbļ. jāmaksā arī par apkopēju, par noliktavas pārzini. Tādas štata vienības ir visās organizācijās. Tas ir negodīgs līdzekļu iegūšanas veids.
Saimniecības, kolhozi, kurus es pārstāvu, jau sen maksā piemaksas pie pensijām kolhoza biedriem. Tas tiek darīts pēc augstāk stāvošo biedru ieteikuma. Konkrēti mūsu saimniecībai, ja rēķinām pēc visiem štata normatīviem, būtu jāmaksā apmēram 9000 rubļu nodoklis par pārvaldes aparāta darbiniekiem. Bet mēs jau katru gadu izmaksājam 24 000 saviem pensionāriem. Mums neviens pensionārs nav tāds, kas saņemtu mazāk par 80 vai 90 rbļ. mēnesī. Sakiet, lūdzu, kāpēc kolhoza kolektīvam jāmaksā tas nodoklis, lai kādam citam kolektīvam, kas to negrib vai nedara, varētu piemaksāt pie minimālajām pensijām? Tas ir negodīgi. Mūsu kolektīvs ir pieņēmis kopēju lēmumu, ka nepiekrīt šādam lēmumam un protestē. Ja šodien Augstākā padome nolems, ka tas jāmaksā, tad es uzskatu, ka jāizlemj par to, ka maksāt vajag visiem, un no kā maksāt tām iestādēm, kas iztiek no budžeta līdzekļiem. Dzīvot tikai uz saimnieciskā aprēķina iestāžu līdzekļiem vienkārši nav godīgi. Tad varbūt izlemt jautājumu, ka kolhoza priekšsēdētājs arī nav vajadzīgs, jo par viņu jāmaksā nodoklis 600 rbļ. Varbūt tā izpildkomiteja, kura nemaksās šos nodokļus, var pārņemt šo vadību, atlaist visus speciālistus– un lai saimnieko. Tad būs varbūt vieglāka kārtība. Man ir priekšlikums šo punktu pilnīgi izslēgt no likuma, bet, ja ne, tad pilnveidot sarakstu par tiem speciālistiem, kuri ieiet tajā skaitā, jo tur visi speciālisti nav ietverti, par dažiem ir jāmaksā nodoklis, par dažiem nav. Vajag arī atrisināt jautājumu, kā būs ar iestādēm, kuras dzīvo no budžeta līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kristovskim.

Ģ.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es arī gribēju runāt par to pašu jautājumu, ko es uzdevu cienījamajam ministra kungam. Konkrēti– par konfiscētās mantas vērtības samaksāšanu reabilitētām personām un par to, kur ņemšot līdzekļus. Manuprāt, tas ir ļoti ētisks jautājums, tas nav tikai finansu jautājums. Es varētu teikt, ka esmu ieinteresēts. Mani radi, mani vecāki, mani vecvecāki arī faktiski ir to skaitā, kuriem būtu jāsaņem šī naudas summa. Tā ir desmitos tūkstošu un pat vēl vairāk. Bet man tomēr ir ļoti svarīgi, kur šī nauda tiek ņemta, vai tā tiek ņemta no jebkura republikas iedzīvotāja, vai tā tiek piedzīta ar dažādiem nodokļiem vai arī citādi, vai arī, kā šeit ir rakstīts, 66 miljoni tiks pārskaitīti no Savienības budžeta. Nav zināms, vai tas tiks pārskaitīts, un arī pārskaitīs no kāda cita rēķina. Tāpēc manas pārdomas ir tādas, ka tomēr šis punkts projektā ir ļoti nesagatavots, jo nav vēl izskatītas noziedzīgās organizācijas loma šajā darbā un līdz ar to mēs nevaram viņu pasludināt vai nu ārpus likuma, vai pierādīt tās lomu šajos noziegumos. Tāpēc es vienkārši domāju, ka varbūt tiešām vērts nodarboties ar šo jautājumu un izskatīt. Ja PSKP biedri nožēlos savu noziegumu pret šiem cilvēkiem, kuri nevainīgi tika represēti, ja katrs samaksās pa simts rbļ. vai līdz tūkstoš rubļiem, tad šī summa– 66 miljoni– tiks segta. Klātesošie komunisti un neatkarīgās komunistiskās partijas biedri, turpmāk nenodarbosimies ar varmācīgi salaupītu īpašumu pārdali vai sadali, bet ar izdarīto noziegumu segšanu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Zeilei.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi deputāti! Es nebūtu ņēmusi vārdu un aizkavējusi jūsu dārgo laiku, ja vien nebūtu mūsu auditorijā vērojama viena lieta: apšaubīt dažu dokumentu nepieciešamību klaji demagoģiski. Tas jau izskanēja, gan apspriežot republikas budžeta tiesības, gan arī turpinās tagad.
Kādi ir galvenie argumenti mazākuma frakcijai šo dokumentu nepieņemšanai? Vai arguments, ka dokumenti nav sagatavoti? Tādēļ ka, vārdu sakot, nav pamatojuma, nav šīs zināmās pozīcijas, ko par to vai citu dokumentu teiks Maskava. Atļaujiet man savu laiku veltīt tikai vienam jautājumam– par to, ka šis dokuments, ko mēs pieņemam, ir kā atbildes reakcija tiem Maskavas soļiem, ko tā jau ir izdarījusi. Es gribu analizēt tikai vienu šo faktu: 1990.gada budžets nesaņem ienākumus, līdz ar to nevar izdarīt izdevumus.
Jautājums ir par to, ka ar 1.martu PSRS Valsts banka savās rokās koncentrēja visus Baltijas valstu norēķinus vienotā centrā Maskavā un boikotēja finansu iestādes. Simt dienas pilsēta cieta ārkārtīgi lielus zaudējumus. Šeit sēd ekonomisti un finansisti, kas saprot, ko nozīmē apgrozības līdzekļi un ko nozīmē šo līdzekļu aprite, ko nozīmē apgrozības līdzekļu normatīvi. Jums jābūt skaidram, ka tas noveda pie republikas ekonomikas sagraušanas. Piemēram, tādi mūsu lielie republikas uzņēmumi kā krāsaino metālu rūpnīca šajā laikā nav saņēmusi apmaksu par pieciem miljoniem rubļu, “Rīgas adītājs”– par trim miljoniem rubļu, kombināts “Saule”– par diviem miljoniem. Parādījās tāda lieta, ka daļa norēķinu neparādījās un kaut kur noklīda dokumenti. Tā rezultātā pēc trim mēnešiem PSRS banka piezvanīja Latvijas Republikāniskajai bankai un lūdz atbraukt pēc maisiem ar norēķinu dokumentiem, kuri tā arī netika izskatīti. Tagad mums tepat kaimiņos sēž 15, 20 meitenes un šķiro šos dokumentus, ielaiž tos apgrozībā. Tas ir finansu karš, un šis karš tika pieteiks ļoti klusu. Nekur tas neizskanēja, ka pret Latviju ir boikots, bet pret Latviju ir izdarīts un tiek izdarīts finansiālais bandītisms.
Tāpēc es aicinu deputātus nenodarboties ar vāji redzamām lietām un neprognozēt to, kā Maskava atbildēs, bet paldies mūsu finansu ministram, paldies visiem tiem, kas uzdrīkstējās pacelt šo jautājumu apritē. Es aicinu deputātus šos dokumentus, kas tagad ir šajā paketē– gan likumprojektu par budžeta tiesībām, gan šīs izmaiņas, gan nākošo, kas sekos,– uzskatīt kā ārkārtīgi svarīgus, lai mēs kaut cik stabilizētu republikas budžetu un stabilizētu republikas iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tas būtu pamats šīm sarunām Maskavā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī uzskatu par savu pienākumu šajā sakarībā teikt dažus vārdus par diviem jautājumiem.
Pirmais ir jautājums par cilvēkiem, kuri ir deportēti un kuri bijuši pakļauti dažāda rakstura represijām. Es uzskatu, ka mēs nevaram runāt par to, ka būtu jāsamaksā kompensētās mantas vērtība reabilitētajām personām. Bet kā mēs izturēsimies pret tiem cilvēkiem, kuri nav tiesāti vai arī ir tiesāti nelikumīgi. Reabilitācija nekāda nepienākas. Paliek 1940.gadā izvesto kontingents– pāri par 40 tūkstošiem cilvēku. Tātad arī par tiem būtu jāpadomā un jāšaubās, vai tos 66 miljonus Maskava segs.
Skaidrs viens, ka mūsu republikas ekonomiskā laiva ir tik pamatīgi sašūpojusies, ka draud gan apgāzties, gan piesmelties ar to rāvaino ūdeni no purva, kādā mēs esam iekļuvuši. Tāpēc es gribētu izteikt ārkārtīgu izbrīnu par šārīta Rubika vēstuli mums, ka, lūk, visas tās nelaimes ir sākušās ar 4.maiju. Ir jābrīnās par tāda cilvēka naivumu vai nekaunību, ka viņš nejūt un neredz, kas notiek ne tikai pie mums, bet Savienībā. Notiek Moldāvijā, notiek visā mūsu lielajā, kopīgajā valstiņā, kā mēs to pagaidām varam saukt. Acīmredzot tie ideju durkļi, uz kura viņa tronis turas, ir tik spēcīgi, ka viņš to nespēj saskatīt. Man liekas, ka tāda situācija maldina sabiedrību. Man negribētos, ka maldinātu pie mums. Šajā sakarībā vēl gribu pateikt, ka mēs nedrīkstam ignorēt vēl vienu patiesību– visu represiju ideju ģeneratori atradās Maskavā, un negribētos piekrist arī ļoti cienījamam ministram Siliņam, ka nevajadzētu vairāk Maskavai šīs summas par represētiem prasīt. Nē, man liekas, ka vajag prasīt četras reizes, piecas reizes un no visām tām iestādēm, kas ir saistītas ar šiem noziedzīgajiem faktiem, gan drošība komiteju, bijušo NKVD un čeku utt. Tas tā nevar būt, ka šo naudu jāsakrāj kopā ar mūsu iedzīvotājiem.
Otrs jautājums, par ko es gribētu runāt, ir transporta nodoklis. Manuprāt, tas ir viens no vistiešākajiem republikas aplaupīšanas veidiem. Man žēl, ka mūsu Augstākās padomes vienpadsmitās sesijas deputāti nesadzirdēja Jelgavas padomes lēmumu, kur par šo lietu ir runāts jau š.g. 3.janvārī. Cik man zināms, lēmums ir noklīdis šī nama koridorā. Vēlāk es dabūju zināt, ka viņš ir nonācis Ministru padomē, bet atbildi līdz šai dienai Jelgavas padome vēl nav saņēmusi. Es gribētu lūgt jūsu atļauju, cienījamo priekšsēdētāj, šīs kopijas no Jelgavas padomes lēmuma nodot sekretariātam izdalīšanai. Man liekas, mums būtu jāpasaka paldies mūsu finansu ministra un ekonomistiem, kas meklē ceļu, un es domāju, ka tas ir vienīgais ceļš, kā mēs šo sašūpoto ekonomikas laivu kaut cik varam stabilizēt. Tas ir nepieciešams, un es aicinu visus balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Dīmanim, pēc tam runās deputāts Aleksejevs, bet tad debates beidzam.

S.Dīmanis: Godājamie deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Opozīciju apvaino, ka mēs šeit aizstāvam kaut kādas Maskavas partikulārās impēriskās intereses. Bez šaubām, tas tā nav, mūs uztrauc ekonomiskās tendences. Taču, ja mēs runājam par Maskavas reakciju, tad tā vairāk ir zīmīgs izteiciens. Apskatīsim varbūt konkrētus piemērus. Runa, teiksim, ir par apgrozījuma nodokli. Apgrozījuma nodoklis– tā ir peļņa, kas saražota kaut kur citur, bet dažādu iemeslu dēļ nebija ieskaitīta citu produkcijas veidu cenā. Tas ir peļņa, kas saražota, teiksim, Vidusāzijā, bet pēc tam tā parādās kā apgrozījuma nodoklis cenās tiem produkcijas veidiem, kas tiek realizēti šeit. Ja mēs tagad tik vienkāršoti mūsu budžetā noteiksim šo atskaitījuma procentu no apgrozījuma nodokļa, tad sāksies nevis Maskavas, bet gan citu republiku reakcija, to republiku reakcija, kuras ražo akmeņogles, vilnu, kokvilnu vai ko citu. Un tas būs cenu karš starp republikām, jo tādā gadījumā tiks paceltas cenas izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, mums būs jāpaceļ cenas galaproduktiem, un šī spirāle būs bezgalīga. Par to taču ir runa, ja mēs domājam par kompensāciju– reabilitēto personu konfiscētās mantas vērtības apmaksu. Bez šaubām, te var runāt par abstraktām, humānām idejām, bet, ja mēs republikā palielināsim naudas daudzumu par 166 miljoniem rubļu, tas ir, apmēram 5–6 procentus no mazumtirdzniecības apgrozījuma summas, tad, manuprāt, tas daudz ko nozīmēs mūsu tirgus stabilitātei. Tāpēc ir jāpadomā, kā risināt šo jautājumu.
Un tālāk– kad mēs runājam par 600 rubļiem, kas gadā jāsamaksā par katru pārvaldnieku rūpnīcās, organizācijās un tā tālāk. Bez šaubām, no pirmā redzes viedokļa tas ir konkrēts maksājums. Es varētu tam arī piekrist. Bet, ja mēs mēģinām pāriet uz tirgus sistēmu, tad šī pārvaldes personāla skaitliskā sastāva regulējošā funkcija ir jāatdod tirgum. Tā ir tipiska netirgus ekonomiskā svira. Sliktāk būtu, ja mēs regulētu pārvaldes personālu administratīvajos orgānos, kas tagad mums sāk izplūst bezgalīgi, bet tā rūpnīcas pašas noregulēs savu personālu. Ja tomēr mēs uzliekam šo maksājumu, tad, spriežot pēc šī dokumenta, šai naudai ir jāaiziet, citēju: “Pasākumiem iedzīvotāju pensionārās nodrošināšanas un sociālās apkalpošanas uzlabošanai”. Taču, ja mēs apskatāmies tabulā, tad neredzam, ka šie 600 rubļi no katras pārvaldes personas tiks novirzīti tieši šim mērķim. Jebkurā gadījumā es to te tabulā neredzu. Lūk, tieši šo apstākļu dēļ, nevis aizstāvot kaut kādas intereses, mēs arī vēršamies pret šo dokumentu. Es domāju, ka to vajadzētu tiešām nostrādāt drusku precīzāk.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es ar lielu apmierinājumu uzzināju, ka mēs ar jums varam kļūt par 800 miljoniem bagātāki. Izrādās, viss ir ārkārtīgi viekārši. Mums šodien tikai vajag pacelt rokas, kad balsosim par budžeta izmaiņām. Un es, droši vien, arī nobalsotu par, ja mani nedarītu uzmanīgu dažas te atskanējušās atbildes un skaitļi. Vispirms ministra uzrunā bija ticība, bet nebija aprēķinu. Bet pie kā var novest ticība bez aprēķiniem, lūk, daži piemēri.
Mums iedvesa, ka republika izved vairāk nekā ieved. Un to teica mums bijušais Ministru padomes priekšsēdētājs, kolēģis Bresis. Vakar jaunais Ministru padomes priekšsēdētājs mums teica, ka mēs ievedam vairāk nekā izvedam par vairāk nekā 600 miljoniem. Mēs ar jums dzirdējām, ka mums nav vajadzīgs Ogres trikotāžas [kombināts], nav vajadzīgs RAF, nav vajadzīga Olaine, nav vajadzīgs Slokas celulozes un papīra kombināts. Šodien jau to vairs neviens nerunā, tāpēc ka šodien sarēķināja, kas no tā var iznākt. Un, beidzot, vienā no apaļajiem galdiem, ko mums ir iespēja novērot Rīgas televīzijas programmā, izskanēja doma, ka republika šodien pelna uz tā rēķina, ka zaudējumus cieš citi valsts reģioni. Proti, republika šodien saņem, pēc dažiem aprēķiniem, kā dotāciju no KPFSR 1 miljardu 750 miljonus tikai par to, ka izejvielu cenas ir zemākas nekā cenas, kādas mēs uzliekam par gatavo produkciju. No šejienes mazs rezumē, ko es gribētu dot. Protams, katram gribētos būt bagātākam. Un man arī, tāpat kā jums. Bet es vienmēr atceros Puškina pasaku par to veceni, kurai iegribējās vairāk, nekā tai pienācās. Tāpēc, iekams mēs ar jums pieņemsim lēmumu, visu nomērīsim un nosvērsim vēlreiz. Palūgsim vēlreiz finansu un ekonomikas ministrus pārliecināt mūs ar skaitļu palīdzību, nevis ar ticības palīdzību, lai mums rīt nenāktos izskatīt jautājumu par šī likuma iesaldēšanu, vai vēl kaut ko šādā garā, vai braukt ar lūgumu, lai mūs paglābj un palīdz ar kaut kādām finansu dāvaniņām.
Biedri, vēlreiz es vēršu jūsu uzmanību. Es neesmu pret mūsu un jūsu bagātībām, es esmu pret neapdomātām darbībām. Kas attiecas uz tās naudas izlietošanu, kuras mums vēl nav, es pilnīgi piekrītu tam, ka tiem, kuri nevainīgi cieta represiju rezultātā, jāsaņem kompensācija. Bet es domāju, ka tas ir atsevišķs jautājums. Bet pirmais jautājums– tas ir par mūsu aprēķinu un mūsu vēlēšanos realitāti./

Priekšsēdētājs: Debates beidzam. Vai sakarā ar debatēm ministrs Siliņš gribētu atbildēt uz jautājumiem? Lūdzu!

E.Siliņš: Cienījamie deputāti! Es jūsu uzmanību aizkavēšu ļoti īsi. Pirmām kārtām es gribētu, lai mēs visi kopīgi tomēr saprastu, ka mēs šeit nemeklējam kaut kādus papildu līdzekļus Savienības budžetā, bet mēs meklējam to, kas Savienībai ir jānokārto mūsu republikā, tai pārejot uz neatkarību. Mēs uzskatām, ka šīs summas Savienība mums ir parādā, un tai par šīm summām ir jānorēķinās no tiem ienākumiem, kuri šeit, republikā, tiek veidoti. Vienalga, vai tas ir apgrozījuma nodoklis vai ienākuma nodoklis no kalpotāju darba algām.
Nākamais jautājums, uz kuru es gribētu vērst jūs uzmanību, attiecas uz šiem 600 rubļiem. Es saprotu, ka šis nodoklis ir ļoti sāpīgs un ka saimniecības ar to nav apmierinātas. Taču tajā pašā laikā šādas summas mūsu republikas budžetā ir paredzētas, un tās mums ir jāsaņem. Droši vien nebūtu korekti un ētiski, ja mēs šo summu vēl pieskaitītu Savienības parādam un mēģinātu risināt jautājumu. Mēs arī nepierādītu Savienības orgāniem, ka mums, lūk, būtu jāsaņem vēl lielāks atskaitījuma procents no apgrozījuma nodokļa, tātad nevis 82, bet gan apmēram 84 vai 85 procenti. Ja runājam par to, kurš maksā un kurš nemaksā, tad acīmredzot mēs nevarētu norobežot to, ka, lūk, arī budžeta iestādēm būtu jāmaksā, ne tikai saimnieciskajām organizācijām vien. Ja būs jāmaksā arī budžeta iestādēm tad tas nozīmē, ka tādā gadījumā arī budžetā būtu jāparedz attiecīgi līdzekļi. Paredzot šādus līdzekļus, atgriezt tos atpakaļ budžetā nav nekādas loģikas, jo budžeta iestādei nekādu citu papildu līdzekļu nav, tām ir vienīgi budžeta finanses, budžeta asignējumi, tā ka šeit tādu līdzekļu nav. Tajā pašā laikā mūsu saimniecībās, kā mēs uzskatām, šādi līdzekļi ir, un ir brīvi līdzekļi. Pašlaik tas nav nekāds noslēpums, cienījamie deputāti zina, ka miljards 400 miljonu brīvo līdzekļu ir mūsu saimniecību atlikuma fondos. Miljards 400 miljoni! Es kādreiz šo skaitli jums esmu nosaucis. Tādējādi es domāju, ka par šo summu varētu norēķināties, un republikas budžetā speciāli veidot tādu summu nav nekāda pamata.
Es nedomāju, ka pamatots ir arī tas satraukums, kādu izsaka Sergejs Dīmanis un deputāts Aleksejevs, Savienības orgāni nelabvēlīgi uzņems mūsu lēmumu. Es par to nešaubos, bet es arī teicu, ka tas būtu pamats mūsu sarunām. Ja mēs tiešām varēsim atrast kompromisa variantu un ja jūs atbalstīsit šo kompromisa variantu, tad mēs varētu to pēc tam pārspriest vienā no kārtējām Augstākās padomes sesijām. Taču mums ir pamats sarunām ar Savienības orgāniem par šiem jautājumiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Tātad šeit izskanēja jautājumi, vai tāds likums mums būtu jāpieņem. Izskanēja arī priekšlikumi attiecībā uz 5.pantu, ka tas pašreizējā redakcijā nebūtu pieņemams. Izskanēja priekšlikums par to, ka tādu likumu vispār nevajadzētu pieņemt. Mums tas viss tagad jāizlemj, jo sakarā ar nolikumu, tas ir, attiecībā uz budžeta lietām, argumenti ir skaidri. Kādi šajā sakarā ir priekšlikumi? Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Kā es sapratu no pēdējās finansu ministra frāzes, runa ir par to, lai mēs pieņemtu dokumentu, kas varētu kļūt par pamatu apspriešanai Maskavā, bet diezin vai tas būs likums, varbūt mēs varam sagatavot kaut kādu citu dokumentu, lai finansu ministram būtu pilnvaras no Augstākās padomes. Dīvaini, ka likums būs pamats kompromisu meklējumos. Likums ir likums./

E.Siliņš: Mūsu priekšlikums ir tomēr pieņemt likumu, ka budžets ir apstiprināts, kā Savienības, tā republikas likumu. Mainīt acīmredzot var tikai lēmumu vai kādu citu aktu.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi priekšlikumi? Tagad pēc nolikuma balsosim par pašu radikālāko variantu, kurš izslēdz visu.

M.Gavrilovs: */Ir mutisks priekšlikums tomēr balsot pa punktiem, ir domstarpības dažādos pantos, un varbūt ne kopumā, bet pārskatīt tikai piecus punktus./

No zāles: Manuprāt, jāpieņem pa punktiem, jo šie punkti ir pilnīgi sastiķēti, nevar pieņemt vienu punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad arī jūs varat balsot. Vai jums kas sakāms par balsošanas motīviem, par procedūru? Lūdzu.
No zāles: Saskaņā ar šorīt pieņemto lēmumu par kārtību, kādā tiek izskatīti likumprojekti, 19.punkta noteikumi par trim lasījumiem nav attiecināmi uz likumprojektu par valsts budžetu, tātad nav noteikts, vai mēs likumprojektu par valsts budžetu pieņemam vienā lasījumā vai divos lasījumos. Mūsu pieņemtā lēmuma 11.punktā ir teikts, ka, akceptējot likumprojektu pirmajā lasījumā, ja nolemsim, ka būs divi lasījumi– šajā gadījumā mēs akceptēsim pirmajā lasījumā –, mums būs jānosaka termiņš otrajam lasījumam. Ņemot vērā balsošanas rezultātus, ja būs vairāk nekā 100 deputātu, mēs varētu noteikt, ka pārtraucam lasījumu un pieņemam likumprojektu galīgi. Man pirmajam lasījumam pietiek ar balsojošo vairākumu. Ierosinu šodien pabeigt.

Priekšsēdētājs: Es jūs saprotu, taču ir jābūt konsekvencei. Ja mēs uzskatām šo projektu par budžeta likumprojektu, varam to izskatīt vienā lasījumā, izņemot 5.pantu, kur ir diametrāli pretēji viedokļi. Vieni ir par, otri– pret. Mums vienīgā diskusija izvērsās par 5.pantu. Tādu priekšlikumu, ka mēs gribam divos lasījumos, es nemaz neredzēju. Šeit tika apspriests vienā lasījumā: vai nu mēs to pieņemam, vai noraidām. Es nesapratu. Lai būtu skaidrība par deputāta Caunes piedāvāto priekšlikumu, atnāciet pie mikrofona. Visi panti ir saistīti. Es piekrītu kolēģim, kurš teica, ka viss ir saistīts, bet jums bija iebildumi, tāpēc– kā jūs uzskatāt...

I.Caune: Redzat, kur tā lieta. Konkrēti kolhozs saviem pensionāriem, kuriem ir minimālas pensijas, piemaksā ar kopsapulces lēmumu.

Priekšsēdētājs: Es jūs pilnīgi sapratu. Ko mums darīt?

I.Caune: Mēs uzskatām, ka šis punkts vispār jāizslēdz. Ja neizslēdz, tad summas, ko saimniecības jau maksā pensionāriem piemaksu veidā, tiek ieskaitītas tajā 100 rubļu nodoklī. Tas var būt kompromisa variants.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu ministru! Nāciet šurp! Jūs sapratāt lietas būtību? Es neatkārtošu. Deputāts Caune uztraucas par to, ka kolhozos, arī Mārupē, es zinu, pensionāriem jau piemaksā šīs summas, un tagad iznāks, ka citi saviem piemaksā, bet citi vēl ne. Tad labāk viņi nemaksās saviem pensionāriem, bet maksās šajā fondā, vai otrādi. Es tā sapratu jūsu domu. Vai pareizi? Jā? Paldies.

E.Siliņš: Principā doma ir pareiza. Vienīgā nelaime tā, ka šī ienākuma summa, kā jau kopējā katla summa, netiek dalīta konkrētiem mērķiem. Un to arī nav iespējams tā sadalīt, jo budžeta ienākumi veidojas no visiem ienākumu avotiem. Un Savienība savā laikā, kad mūs formēja, republikas budžetā mūsu pārvaldes aparātam kopējā katlā paredzēja 600 rubļus. Līdz ar to mēs ar Savienību jau savstarpēji norēķināmies ar atskaitījuma procentiem. Ja mēs virzām jautājumu tā, kā cienījamais deputāts Caune ierosina, izvirzās jautājums par atskaitījuma procentu 82,1 pārskaitīšanu. Vai tas būtu lietderīgi?

Priekšsēdētājs: Bet viņa priekšlikums ir...

I.Caune: Es atvainojos. Es negribu izvērst debates, bet gan paskaidro uzziņas veidā, jo šeit ir konkrēti rakstīts par neatļautajiem pasākumiem pensionāru nodrošināšanā. Cienījamajam ministram šis jautājums jāsaprot.

Priekšsēdētājs: Tas ir PSRS likums?

I.Caune: Jā, un arī jūs uz tā balstāties. Es varu citādi izteikt savu domu: izslēgt 5.punktu. Tad varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Godātais ministr! Bet tās summas jau neiet pensijām?

E.Siliņš: Bez šaubām, noregulēt republikas ienākumus paredzēts ar likumu. Tieši pensijām netiek nodots. Tas iet kopējā katlā.

Priekšsēdētājs: Varbūt nāciet, lūdzu, tribīnē, lai jūs redz. Jums jautājums ministram?

A.Bērzs: Nē. Es atvainojos. Es savu priekšlikumu gribu pateikt tad, kas būs konkrēti šis pants, bet pašlaik ir izteikti divi viedokļi, un tāpēc man ir priekšlikums, kā šo jautājumu atrisināt. Redziet, pirmkārt, mums ir nepieņemams 5.panta pirmais teikums: “Izpildot PSRS likumu...” Šāda forma ir pretrunā ar 4.maija Deklarāciju.
Otrkārt, ministra kungs saka, ka šī nauda uz šā likuma pamata ir ņemta, bet cenās tā neaiziet. Tāpēc ir priekšlikums šo teikumu svītrot un tā visa vietā rakstīt vārdu “Noteikt” un turpināt 3.rindas tekstu “visiem Latvijas Republikas teritorijā esošajiem”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir viens, ka mums jābalso pa pantiem.

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Vai var divus precizējumus?/

Priekšsēdētājs: */Jā, lūdzu./

No zāles: */Anatolij Valerianovič, vai var mazu priekšlikumu?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

No zāles: */Mēs padarīsim divus labus darbus. Ievērosim reglamentu, pasludinot pārtraukumu, bet pa to laiku drusku padomāsim, kā mums pēc pārtraukuma balsot par šo jautājumu. Būs lieliski./

Priekšsēdētājs: Ja deputāti neiebilst, patiešām jāpaziņo pārtraukums. Jā, pusstundu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Mums būtu jāreģistrējas. Ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrējieties, nospiežot vienalga kuru pogu. Kā, lūdzu? Man šeit saka, ka es esot minūti agrāk sācis. Deputāts Daudišs ir daudz precīzāks, tāpēc viņa šeit nav. Varbūt pagaidīsim pusotru minūti, jo man var būt lielas nepatikšanas, jo vajadzēs atvainoties nevis tiem deputātiem, kuri nāks iekšā, bet gan man, ka esmu uzsācis agrāk.
Kamēr mēs ieslēgsim reģistrācijas režīmu, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu darbiniekiem ir ļoti grūti rakstīt stenogrammas no ierakstiem, jo mēs dažreiz diskusiju karstumā nenosaucam savu apgabalu un uzvārdu, līdz ar to dažās vietās jāraksta “balss no zāles”. Tāpēc pat ierosinu mikrofonu nepieslēgt, kamēr netiks nosaukts apgabals, vai otrādi– mikrofonu atslēgt, ja netiks nosaukts apgabals un uzvārds.
Tagad gan būtu precīzi laikā. Ieslēdziet, lūdzu, reģistrācijas režīmu! Kur ir Dainis Īvāns? Kā, lūdzu? Dainis Īvāns, es ceru, atvainosies, kad atnāks. Rezultāts: 136.
Godātie kolēģi! Protams, mēs varētu balsot par 1., 2., 3. un 4.pantu, jo citu priekšlikumu par šiem pantiem nebija, bet kolēģi uzstāj, ka jābalso par katru pantu atsevišķi. 5.pantam mums tiešām vajadzēs balsot par divām redakcijām. Jūs par procedūru?

No zāles: Nē, par nosaukumu. Likuma nosaukumu.

Priekšsēdētājs: Nosaukumu? Lūdzu.

No zāles: Nosaukumā nav loģikas. Bez “republikas” tas skanēs tā– “Latvijas Republikas likums par izmaiņām 1990.gada valsts budžetā”, nevis “republikas valsts budžetā”.

Priekšsēdētājs: Paldies. To, es domāju, varam izdarīt bez balsošanas, vai ne? Paldies. Lūdzu– trešais mikrofons.

No zāles: Par 5.pantu varētu runāt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

P.Gabrānovs: Man tāds priekšlikums: tā kā kolhozi piemaksā pie pensijām, kolhozus no šā saraksta izslēgt.

Priekšsēdētājs: Vai visi kolhozi piemaksā?

P.Gabrānovs: Mūsu rajonā visi piemaksās. Visas saimniecības.

Priekšsēdētājs: Paldies, jūsu doma ir skaidra. Par balsošanu, lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Tāpat par 5.pantu, par balsošanas motīviem. Ne tikai kolhozi, piemaksā arī daži rūpniecības uzņēmumi. Ko, vai tad visus izslēgsim? Tās ir tiesības atbilstoši likumam par uzņēmumu, piemaksāt vai nepiemaksāt. Vai mēs tagad diferencēti noskaidrosim, kurš maksās?/

Priekšsēdētājs: */To jautājumu jūs uzdodiet savam kolēģim.../ Varbūt balsosim pa pantiem, lai virzītos uz priekšu, jo citādi man neveicas. Tātad 1.pants. Lūdzu balsošanas režīmu.
*/Mums par 1.pantu? Citu priekšlikumu nav? Uz priekšu, bet vajadzēja uzreiz./

S.Beskrovnovs: */Lieta tā, ka mums iznāca apspriešana, mēs sākumā lēmām pieņemt kopumā, bet pie apspriešanas viens deputāts skāra 5.pantu. Ja mēs jau pārejam uz likuma balsošanu pa pantiem, tad, bez šaubām, būs priekšlikumi./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

S.Beskrovnovs: */Par 1.pantu. Te sākas ar vārdu “apturēt”. Bet pēc būtības vārdam “apturēt’” nav loģiska turpinājuma, jo mēs pilnīgi noraidām to pašu PSRS likuma par budžetu pantu. Tāpēc būsim konsekventi. Un, ja likums tiks pieņemts, jāraksta “atzīt par spēkā neesošu”. Šajā gadījumā.
Tas pats attiecas uz 2.pantu. Nevis “apturēt”, bet “atzīt par spēkā neesošu”, tāpēc ka es sapratu, ka iesākumā mēs pieņemsim likumu, bet pēc tam brauksim sarunāties ar PSRS finansu ministru Pavlovu. Tāpēc, es domāju, ka tā būs loģiski.
Un tūlīt par 2.pantu. Cienījamie deputāti! Kad martā tika pieņemts PSRS Augstākās padomes dekrēts par transporta līdzekļu īpašnieku aplikšanu ar nodokļiem, atcerēsimies vēsturi, kāds bija neapmierinātības vilnis. Nodoklis tika palielināts vidēji vairāk nekā trīs reizes. Toreiz tika paziņots, ka absolūtā līdzekļu daļa tiks novirzīta ceļu atjaunošanai nemelnzemes apgabalā, bet pēc tam šis nodoklis tiks diferencēts pa visiem mūsu zemes reģioniem. Es domāju, ka republikā mums vajag, ja mēs taisāmies atstāt visus no nodokļiem iegūtos līdzekļus republikā, tad vajag izskatīt pašu nodokli, tā absolūto un procentu lielumu. Tāpēc ka ceļu stāvoklis Latvijā neatbilst ceļu stāvoklim Krievijā. Es domāju, ka šis jautājums, ņemot vērā lielo automobilistu armiju pie mums, nevar šodien tikt izskatīts, kā te ierakstīts. Šīs lietas es lūdzu ievērot./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 1.pantu. Lūdzu.

A.Tomašūns: Pēc “Latvijas” jāsvītro divi burti “PS”, atstājot tikai Republiku.

Priekšsēdētājs: Tātad skaidrs– Latvijas teritorijā. Tagad par 1.panta precizējumu. Tātad, pēc mūsu kritērijiem, radikālākais priekšlikums, protams, atkal ir deputātam Beskrovnovam, viņš ir priekšā visiem. Pa priekšu jābalso viņa priekšlikums, jo viņš iesaka atzīt par spēkā neesošiem, pēc tam ir mērenāks priekšlikums, ko iesaka valdība,– apturēt. Tātad vispirms balsojam deputāta Beskrovnova priekšlikumu un pēc tam valdības priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Beskrovnova priekšlikumu. Jums ir ķibele ar balsošanu? Paceliet kartīti. Lūdzu rezultātu. Par– 44. Pret– 73. Neizslēdziet, lūdzu, rēķiniet, jūs esat tuvāk, rakstiet uz papīra, lai mums būtu zināms. 44, 73, 74 un 15. Saskaitiet kopā. Paldies. Izslēdziet. Tagad balsosim valdības ierosināto panta redakciju. Divi piesakās, trīs. Lūdzu rezultātu. Par– 96. Kā jūs? 97, 98 un 99, 100. Nozīmējiet trīs pārstāvjus un pārbaudiet, vai deputāts Biezais un deputāts Ziediņš nav pieskaitīti divas reizes.
Deputāt Dīmani, es jūs nesaprotu, nāciet pie mikrofona.

S.Dīmanis: Tā kartīšu pacelšana pēc balsošanas vai pat pirms balsošanas, vai nepacelšana var būt vērsta uz to, lai tiešām dabūtu nepieciešamo balsu vairākumu. Vispirms, bez šaubām, jāreģistrē tie, kam nestrādā balsošanas aparatūra. Vai tad mēs tagad katru reizi pēc balsošanas lūgsim vārdisko “raspečatku”, lai skatītos.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tas jautājums ir nopietns, un tā tiešām arī acīmredzot notiek. Es nevienu nebūt aizdomās neturu, bet, lūdzu, noņemiet grāmatas, tās milzīgās avīzes un visu pārējo, kas jums tur ir uzlikts uz tiem aparātiem virsū. Jo tiešām tā būs. Ja jūs fiksēs, ka jūs balsojāt tā, un ieskaitīs arī tur, tad rīt mums viss būs jāsāk no gala saskaņā ar nolikumu, pret kuru, starp citu, iebilda frakcija “Līdztiesība”. Viņi izmantos šo likuma punktu, lai izvirzītu jautājumu par anulēšanu. Es nezinu, vai anulēs vai ne, bet tas ir cits jautājums. Sāksim ar to, ka vēlreiz reģistrēsimies, lai būtu kārtība. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Vai ir problēmas? Nav. Lūdzu, rezultātu. 140. Es deputāta Beskrovnova priekšlikumu nevaru likt pārbalsot, jo tur neradās šīs domas, tāpēc pārbalsosim valdības priekšlikumu, kurš ir izteikts šinī redakcijā. Izsakiet savu attieksmi pret valdības ieteikto 1.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 102. 16, 17.
2.pants atkal jāsāk ar deputāta Beskrovnova priekšlikumu. Viņš ir ierosinājis visradikālāko variantu– atzīt par spēkā neesošu. Pēc tam balsosim valdības priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet savu attieksmi par deputāta Beskrovnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Pierakstiet. Paldies. Tagad izsakiet savu attieksmi pret otrā panta redakciju valdības priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojiet. Rezultātu. Vai 3.pantā ir kaut kādi grozījumi, kuri būtu jābalso? Nav. Tad balsosim 3.pantu tādā veidā, kā tas ir valdības iesniegtā redakcijā. Balsošanas režīmu. Starp citu, pēc reglamenta man laikam bija jāzvana. Lūdzu rezultātu. 108, 111, 120. Deputāt Kide, jums tā kā būtu jāatvainojas, un mēs vēlreiz varētu noreģistrēties. Jā, bet jūs neatvainojāties. Deputāts Kide un deputāts Īvāns atvainojas. Lūdzam visus reģistrēties. Reģistrācijas režīmu. Kas jums ir noticis? Par ātru nospieda. Lūdzu, atvainojiet. Mūsu ieraksts reglamentā laikam ir ļoti vietā. Varbūt darīsim tā: tad, kad es lūgšu balsošanas režīmu, jūs ieslēdziet reģistrācijas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Es pats nenobalsoju. Tas ir vienkārši trakums. Es ļoti atvainojos. Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu. Ja es vēlreiz pārteikšos, jums būs jāvada tālāk. Lūdzu reģistrāciju. Nospiediet, deputāt Movel, nospiediet. Kad jūs nospiedāt? Labi, lūdzu rezultātu. Te tomēr vajadzētu maigāku zvanu. Vai 4.pantā ir kādas izmaiņas, kuras vajadzētu balsot? Deputāt Beskrovnov, lūdzu.

S.Beskrovnovs: */Nedomājiet, es vienkārši gribēju, lai mums viss būtu ievērots no juridiskā viedokļa. Mēs 2.pantā apturējām dekrēta par transporta līdzekļu īpašnieku aplikšanu ar nodokļiem darbību. Tagad mēs runājam par to, ka transporta līdzekļu īpašnieku nodoklis ienāk republikas valsts budžeta ienākumu [daļā]. Uz kāda dokumenta pamata autotransporta īpašnieki, šī milzīgā armija, maksās nodokli? Dekrēts apturēts, republikas dekrēta par tāda veida nodokli šodien nav. Rīt var uzdot konkrētu jautājumu: uz kāda dokumenta pamata mēs maksāsim noteiktu summu, kura kļuva 3 reizes lielāka?/

Priekšsēdētājs: Ministrs tūlīt sniegs paskaidrojumu. Te gan ir teikts: 3.punkta darbība Latvijas Republikas teritorijā. Bet ministrs precīzāk pateiks.

E.Siliņš: Pilnīgi pareizi. 3.punktā ir norādīts, ka maksājumi ienāk Savienības budžetā, mēs apturam ieskaitīšanu Savienības budžetā, attiecīgo nosakot, ka turpmāk maksājumi tiks ieskaitīti republikas budžetā.

Priekšsēdētājs: Tātad skaidrojums ir sniegts. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Tad mēs balsojam valdības redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojiet. Rezultātu. Man gan tas zvans nepatīk. Lūdzu rezultātu. 111, 118. Par 5.pantu, vadoties pēc radikāluma kritērijiem, valdības priekšlikums ir radikālāks nekā deputāta Caunes priekšlikums. Vai jums ir iebildumi?

L.Muciņš: Es gribu izteikties par balsošanu. Es pārtraukumā apspriedos ar vairākiem deputātiem un piedāvāju, ka šo, tāpat kā Kurdjumova priekšlikumu, mēs varam atrisināt Ministru padomes lēmumā un šeit tomēr atstāt tā, kā tas ir. Savukārt Ministru padome var izskaidrot vai pieņemt attiecīgu instrukciju, ka tie uzņēmumi, kolhozi vai citas iestādes, kas piemaksā saviem darbiniekiem pie pensijas, noteiks, cik kuram piemaksāt pie tās pensijas summas, un par to summas daļu, ko viņi izmaksā saviem darbiniekiem, attiecīgi samazināt nodokli. Bet to visu var atrisināt ar Ministru padomes lēmumu.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem izteiksies Andrejs Krastiņš, pēc tam Ojārs Kehris.

A.Krastiņš: Es atvainojos, ka izmantoju šo tribīni. Mēs iepriekš vienojāmies, ka no 5.panta svītrosim pirmo teikumu par PSRS likuma izpildīšanu, jo mums šajā pantā ne vārds nav minēts par pensiju nodrošināšanu, un sākt ar vārdiem, ka visiem republikas teritorijā esošajiem uzņēmumiem noteikt maksu. Nav nekāda pamats strīdēties. Tas, kur šos 600 rbļ., kas maksāti par šo katru amatpersonu, likt, būs Finansu ministrijas un Ministru padomes ziņā. Ar šo lēmumu mēs neregulējam, kur šie 600 rbļ. aiziet. Šis jautājums ir regulējams kaut kur citur. Tā ka strīdiem par to, vai pieņemt vai nepieņemt, nav nekāda pamata.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris.

O.Kehris: Turklāt šis 5.pants, gluži tāpat kā visi pārējie, attiecas tikai uz 1990.gadu. Debatēs mums izskanēja doma, ka varbūt tas uz ilgāku laiku. Bet tas ir tikai uz šo gadu, kurš jau ir pusē.

Priekšsēdētājs: Situācija ir skaidra. Mēs jau sākumā norunājām, ka to “izpildot PSRS likumu” mēs svītrojam, un par to balsot nevajadzēja, jo šajā sakarībā nekādas debates neizvērsās. Bet ir divas principiālas pieejas: valdības ieteiktā redakcija un deputāta Caunes ieteiktā redakcija. Pēc radikālisma kritērija vadoties, es balsošanai pirmo izvirzu valdības piedāvāto redakciju.

A.Kramiņš: Kāpēc?

Priekšsēdētājs: Vai jūs iebilstat?

A.Kramiņš: Es sapratu, ka mēs nolikumu pieņēmām un balsojām pirmo radikālāko variantu, kas atšķiras no piedāvātā.

I.Geidāns: Mūsu grupai ir gan jautājums, gan priekšlikums. 5.panta nobeigumu “aparāta darbiniekiem 600 rubļu apmērā gadā” papildināt ar precizējumu “par katru aparāta darbinieku”, jo citādi iznāk, ka aparāts ar vienu cilvēku un ar 1000 cilvēkiem maksās vienādu nodokli. Tātad “aparāta darbiniekiem 600 rubļu apmērā gadā par katru aparāta darbinieku”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jā, deputātam Kramiņam ir taisnība. Es gan jums sludināju ko citu, jo pats biju izpratis mazliet citādi, ar tādu mazu niansīti. Bet es domāju, ka nekas ļauns nav noticis. Man ir drusciņ citāda izpratne. Es domāju, ka mēs visus priekšlikumu gradējam, un tas tā būtu loģiski.

A.Endziņš: Jums ir taisnība, jo 22.punkta 4.pozīcijā ir ierakstīts “panta redakcija atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā”. Te tik tiešām ir tas, ko jūs liekat priekšā. Jums ir pilnīga taisnība. Pirmajā pozīcijā ir par tēzes izslēgšanu, otrajā– variants pēc secības, trešajā– ir varianti, kas mazāk būtiski atšķiras no piedāvātā, un tikai tad seko piedāvātais variants un pēc tam– ir tikai variants ar redakcionāla rakstura labojumiem.

Priekšsēdētājs: Pareizi, bet es to mazliet citādi biju traktējis, deputātam Kramiņam ir taisnība. Bet tagad varbūt vispirms balsosim deputāta Caunes priekšlikumu, pēc tam valdības variantu, jo ko mēs par šo radikālismu tik gari filozofēsim. Deputātam Kalnbērzam ir taisnība, jo radikālisms var būt dažādi vērsts. Tur atkal ir vesela filozofija. Deputāts Caune ieteica šo maksājumu neattiecināt uz organizācijām, kuras jau piemaksā saviem pensionāriem. Valdības priekšlikums bija– attiecināt uz visiem. Deputāts Muciņš ieteica kompromisu, bet izlemšanu atstāt valdības ziņā.
Tātad vispirms balsojam deputāta Caunes priekšlikumu, es to nolasīju, pēc tam– valdības priekšlikumu. Vai jautājumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Pret ir 80, deputāts Movels ir pacēlis roku, tātad 42, 79 un 19. Kā, lūdzu? 80 ir pret. Uzmanību, balsojam šo pantu valdības redakcijā! Lūdzu režīmu. Rezultātu! 121. Kāds pluss? Vilciens aizgājis! Vajag vienmēr kaut kā ielēkt ejošā vilcienā, nevis tad, kad tas ir jau prom. Tagad situācija ir skaidra. Mēs varam balsot kopumā. Vai jums ir kādas piebildes?... (Kāds zālē saka: “Es atvainojos, ka nokavējos.”) Kā, lūdzu? Reģistrēties gribat? Skaidrs. Kurp jūs dodaties? (Zālē visi smejas.) Pirms balsojam kopumā, jūsu zināšanai, visi panti paliek valdības redakcijā.

No zāles: */Bet sestais punkts? Vēl palicis sestais punkts./

Priekšsēdētājs: */Jā, jā, būs./ Visi šie panti paliek valdības redakcijā. Tagad izskatām 6.pantu. 6. nav, tas ir... 7., bet principā viņš ir sestais, te ir kļūda.

A.Providenko: Man jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

A.Providenko: */Es lūgtu 6.pantu izklāstīt šādā redakcijā: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei iesniegt attiecīgās izmaiņas valsts un Latvijas Republikas budžetā.” Īsa motivācija. Mēs tikai tagad, nupat pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu. Tas ir tieši tas gadījums, kad praktiski Ministru padome uzskaita visus ienākumus republikas valsts budžetā, būtībā vietējās padomes no šejienes neko neiegūst. Un tāpēc tomēr, kad mainīsies republikas budžets, tas būs saistīts ar pilsētu padomju sesiju lēmumiem, bet Ministru padome atkal no augšas nodos direktīvas, laikam tas nebūs gluži pareizi. Tāpēc es uzskatu, ka mana redakcija nekādi neizkropļos šī likuma jēgu, bet kaut kādā pakāpē norobežos no Ministru padomes spēka spiediena uz pilsētu padomēm. Es pasvītroju, tieši uz pilsētu padomēm, nevis uz izpildkomitejām./

Priekšsēdētājs: */Dodiet savu formulējumu./

A.Providenko: */Bet te viena frāze vienkārši tiek izsvītrota./

Priekšsēdētājs: */Kura?/

A.Providenko: */Tiek izsvītroti vārdi: “Latvijas Republikas vietējie budžeti”./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān.

I.Geidāns: Es atvainojos, 5.pantā, ja es pareizi esmu sapratis, valdības redakcijā tiek ievērots Krastiņa kunga precizējums un atsaukšanās uz PSRS likumu ir svītrota.

Priekšsēdētājs: Mēs to uzreiz noņēmām.

I.Geidāns: Un arī tā piebilde beigās– “par katru 600 rbļ.”.

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Geidāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka citu redakcionāla rakstura iebildumu nav, un mēs laikam varam vienoties par to, ka tas tiek pieņemts.

A.Apinītis: Un ieskaita vietējā budžetā.

E.Siliņš: Mēs jau runājām par to, ka tas ir Savienības likums, kurš nebija republikā akceptēts. To es arī ziņojumā teicu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ziediņ.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums precizēt visa likuma spēkā stāšanās datumu, jo 1.janvāris attiecas tikai uz 5.pantu. Un otrs jautājums attiecas uz 6.pantu. Ja mēs to balsosim, cik es saprotu, tas vēl nav balsots, obligāti jāpieprasa Ministru padomei šī likuma skaidrojums, jo citādi tiem nelielajiem kooperatīviem, kam tagad par obligāto vietnieku un grāmatvedi būs jāmaksā 600 rbļ., tad no 1.janvāra tiem draud neizbēgama izputēšana. Tā ir tāda ķēdīte. Un par maziem uzņēmumiem vispār man nav ko teikt.

E.Siliņš: Runa varētu būtu par izskaidrojumu. Es jau savā ziņojumā teicu, ka mums kopā ar Statistikas pārvaldi ir sastādīts materiāls, kurā norādīts, ko ieskaitīt administratīvajā personālā un ko neieskaitīt. Ja radīsies kāda konkrēta problēma, tad jautājumu par maksājumu iekasēšanu no cilvēkiem izskatīs atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pēc visiem skaidrojumiem liekas, ka varam balsot to vienīgo redakciju, kuru ir iesniegusi valdība. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par– 115, pārējos es nemaz nerēķinu un nepierakstu. Tātad visi panti pašreiz ir valdības redakcijā ar zināmām izmaiņām, par kurām mēs jau vienojāmies. Tās bija redakcionāla rakstura, tāpēc mēs nebalsojām.

A.Providenko: */Anatolij Valerianovič! Man ir 7.pants./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, es taču jūs redzu. Nu, ko jūs, nu, ko jūs, tik aktīvi, ka pat traucējat./ Vai deputātiem ir vēl kādi papildinājumi par 7. vai kādu citu pantu?

A.Providenko: */Man ir par 7.pantu. Tā kā mēs visi izprotam realizācijas sarežģītību, bet realizācijas mehānismu valdība un ministrs neiezīmēja, es lūgtu ieslēgt 7.pantā vārdus “uzlikt atbildību par šī likuma realizāciju uz Latvijas Republikas valdību”. Tāpēc ka, kad mēs apspriedām šīs problēmas šeit, tāds skaidrs šī likuma realizācijas mehānisms netika parādīts. Es uzskatu, ja valdība nāca ar tādu iniciatīvu, tai jāuzņemas atbildība par šī likuma realizāciju./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Vai juristi nevarētu sniegt kādu paskaidrojumu? Jo citādi iznāk, ka es šeit komentēju. Es saprotu tā: ja mēs uzdodam Ministru padomei izdarīt attiecīgus grozījumus, tad taču, dabiski, uzdodam tai atbildēt. Kas gan cits tad atbildēs? Varbūt es kaut ko nepareizi esmu sapratis.

No zāles: Pilnīgi pareizi, viss attiecas uz Ministru padomi. Ministru padome vadīsies no likuma, ko pieņems Augstākā padome, un attiecīgi uzdos vai nu Finansu ministrijai, vai kam citam. Katrā likumā taču nevar norādīt, ka tie attiecas uz Ministru padomi.

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Providenko: */Es tomēr gribētu sakoncentrēt uz šo jautājumu deputātu uzmanību. Jautājums taču ir tieši tas, ka Ministru padome (šie jautājumu tika uzdoti) nenoformulēja risinājumu ceļus, bez, tā sakot, vispārējas sarunas par to, ka mēs veiksim sarunas. Šo iniciatīvu vest sarunas un panākt tādu lietu realizāciju neviens valdībai nav atņēmis. Taču tagad valdība griežas ar lūgumu par šo likumu. Pilnīgi pamatoti, ka valdība ir atbildīga par likumu izpildi utt. Bet šajā gadījumā, konkrētā gadījumā, es domāju, neviens netiks apgrūtināts, ja mēs 7.pantā ierakstīsim, lūk, tādu obligātu atbildību tieši par šo likumu, bet varbūt pat ar kādu ziņojumu vai informāciju par galvenajiem ceļiem vai par šī likuma realizācijas gaitu./

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet atbildēt, lai mums ātrāk virzītos lietas Es saprotu tā, ka patiešām mēs esam atbildīgi par saviem lēmumiem, par kuriem balsosim. Es saprotu, man arī gribējās uzrakstīt tur, teiksim, kā jūs runājat, ka valdībai par realizāciju vai par paredzēto pasākumu izpildi ir jāziņo Augstākajai padomei utt. To varētu ierakstīt. Bet, pēc manām domām, kad mēs likumus pieņemam, tādas lietas nevajag ierakstīt, tāpēc ka jebkurā momentā jūs, es, jebkurš deputāts iziesim uz tribīnes un teiksim: lūk, mēs pieņēmām likumu, lūk, valdība apsolīja to un to, nekas netiek izpildīts; ir priekšlikums uzklausīt valdību un izteikt savu attieksmi pret tās darbu un šī likuma izpildi, kurš tika pieņemts pēc viņa iniciatīvas./

A.Providenko: */Es piekrītu, Anatolij Valerianovič. Un tūlīt kompromisa lēmums. Es griežos pie Augstākās padomes. Pieņemsim īsu lēmumu pie šī likuma, lūk, ar tādu vienu punktu. Par valdību./

Priekšsēdētājs: */Labi./

A.Providenko: */Tā kā tā bija, …teiksim tā, …valdības iniciatīva./

Priekšsēdētājs: */Labi. Tad pieņemsim likumu, bet Jūs lēmuma projektu, lūdzu, iesniedziet, mēs to apspriedīsim un pieņemsim./
Tātad mēs varam balsot kopumā. Es vairāk neatkārtošos. Desmitām reižu jau esmu atkārtojis, ko mēs esam izlēmuši un kādā redakcijā. Tagad balsojam likumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 110, 14– pret, 17– atturas. Likums pieņemts.
Nākošais jautājums par ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda izveidošanu. Ziņo ministrs Siliņš.

E.Siliņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir smagi apzināties, ka republika, uzsākot jaunu ceļu valstiskās patstāvības realizēšanā, faktiski atrodas sarežģītā ekonomiskās krīzes stāvoklī. Apstākļos, kad iedzīvotāju dzīves līmeni apdraud preču deficīts un inflācijas procesi, vissmagāk klājas maznodrošinātām ģimenēm. Ne vienu reizi vien valdība, izskatot jautājumus, kas ir saistīti ar šīs kategorijas republikas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, saduras ar līdzekļu trūkumu. Pagājušā gada mēģinājums savākt līdzekļus, kas nepieciešami minimālo pensiju paaugstināšanai, no uzņēmumu un organizāciju ekonomiskās stimulēšanas fondiem praktiski nedeva nekādus rezultātus. Uzņēmumi un kolektīvi neatbalstīja priekšlikumu no to fondiem iedalīt līdzekļus pensijas paaugstināšanai, lai gan pašlaik republikā ir 100 tūkst. pensionāru un pabalstu saņēmēju, kas mēnesī saņem mazāk par 70 rbļ.
Nopietnas izmaiņas nodokļu politikā un ražotāju peļņas pārdalē nav iespējams panākt īsā laikā. Skaidrs ir tas, ka pašreizējos finansu resursus var tikai pārdalīt starp ražotājiem un patērētājiem. Tāpēc vienīgais solis dažu visnepieciešamāko, neatliekamāko sociālo problēmu pagaidu risināšanai no valdības viedokļa ir mērķa cenas paaugstinājums alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem. Šie ierosinājumi plašai apspriešanai tika publicēti presē un apspriesti TV pārraidēs. Sakarā ar šīm publikācijām republikas Finansu ministrija ir saņēmusi daudz ierosinājumu. Vēstules ir rakstītas arī laikraksta redakcijai. Esam saņēmuši vēstuli no Limbažu pilsētas tautas deputātiem, kuri šā gada 11.janvārī savā pirmajā sesijā ar 12 balsīm pret 6 nobalsoja par pozitīvu šī jautājumu risinājumu. Cilvēki ir izteikuši visdažādākos priekšlikumus par sociālo palīdzību maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kuri audzina bērnus, invalīdiem, kā arī par papildu pasākumiem atturīga un veselīga dzīvesveida īstenošanai. Gribētu šodien izteikt pateicību visiem, kas atrada laiku un rakstīja mums gan labvēlīgas, gan noraidošas atsauksmes.
Aprēķini liecina, ka jau šā gada otrajā pusgadā sociālajā fondā šiem mērķiem varētu tikt ieskaitīti apmēram 120 miljoni rubļu. Tas atļautu nodrošināt īpašas valsts palīdzības programmu ģimenēm, kas audzina bērnus. Pabalstu, ko māte saņem, audzinot bērnu mājās, varētu izmantot, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, neatkarīgi no tā, vai iepriekš māte ir strādājusi vai ne. Turklāt šī pabalsta lielums varētu tikt paaugstināts līdz 70 rubļiem mēnesī par katru bērnu. Šādu materiālo palīdzību tad arī saņems 63 000 ģimeņu. Gribētos atzīmēt, ka pēc mūsu aprēķiniem 55% bērnu vecumā līdz 6 gadiem apmeklē pirmsskolas bērnu iestādes. Pēc Veselības aizsardzības ministrijas galvenās pediatres Dambergas kundzes ziņām katram trešajam bērnam nav pietiekami labs veselības stāvoklis. Labvēlīgāks tas varētu būt, ja bērns uzturētos ģimenē. Tādēļ ierosinām noteikt pabalstu ģimenēm, kurās bērni neapmeklē pirmsskolas iestādes. Šāds pabalsts 50 rubļi mēnesī varētu tikt izmaksāts par katru bērnu, kurš neapmeklē bērnudārzu līdz pusotra vai 3 gadu vecumam, vai arī līdz skolas vecuma sasniegšanai, ja to neatļauj bērna veselības stāvoklis vai bērnudārzā nav vietu. Nebūtu tik svarīgi, vai bērnu mājās audzina māte, vecmāmiņa vai kooperējas vairākas jaunās ģimenes.
Steidzami būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar darba algas paaugstināšanu mazapmaksātiem darbiniekiem. Kā savā vēstulē norādīja cienītais Paula kungs, republikas kultūras sfērā kopumā darbojas vairāk nekā 9000 cilvēku. Vidējā kultūras darbinieka alga ir 111 rbļ. Tai skaitā darbinieki bibliotēkā saņem 101 rbļ., muzejos– 95 rbļ., klubos– 80 rbļ. Izveidojot sociālo kultūras fondu, par 40% varētu paaugstināt darba samaksu minēto kultūras iestāžu, teātru, TV un radio mazapmaksāto darbinieku grupām, kopā vairāk nekā 17 000 cilvēkiem. Sociālā fonda izveidošana ļautu darba samaksas reformu realizēt jau ar 1990.gada otro pusgadu. Varētu paaugstināt ārsta algu veselības aizsardzības iestādēs un pansionātos no 226 rbļ. līdz 276 rbļ., bet medmāsām no 152 līdz 191 rbļ. mēnesī. Tāpat 38 000 bērnudārzu darbinieku mēneša vidējo algu varētu paaugstināt no 103 rbļ. līdz 154 rbļ. Ja deputāti piekristu valdības priekšlikumiem, republikā jau tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts lēmums par minimālās pensijas paaugstināšanu pensionāriem ar pilnu darba stāžu līdz 80 rbļ. mēnesī. To saņemtu 44 000 cilvēku.
Diskutabls ir jautājums par pensiju un pabalstu lielumu cilvēkiem, kuri nav nostrādājuši pilnu valsts pensijas saņemšanai nepieciešamo darba stāžu vai vispār nav strādājuši. Pārrunājuši šo jautājumu ar Augstākās padomes Ekonomikas komisijas deputātiem, vienojāmies noteikt 20 rbļ. starpību starp pilno valsts pensiju un sociālo pensiju, paaugstinot tās lielumu līdz 60 rbļ. mēnesī. Tas uzlabos materiālos apstākļus 89,5 tūkstošiem cilvēku.
Sociālā fonda izveidošana dod iespēju veikt augstskolu studentu un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņu stipendiju reformu. Stipendiju bāzes lielums nav mainīts kopš 70.gadu sākuma. Nepieciešams piešķirt stipendijas visiem sekmīgajiem augstskolu studentiem 80 rbļ. mēnesī. Tas skartu 25 000 studentu. Vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem– 60 rbļ. mēnesī. Tas skartu 28 000 audzēkņu. Saistot sociālā fonda veidošanu ar tā finansēšanas avotiem, republikā vienlaicīgi varētu veikt ārstniecisko pasākumu kompleksu atturīga un veselīga dzīvesveida veicināšanai, nokārtot izārstēto cilvēku sociālo rehabilitāciju.
Apzināmies, ka šis lēmums neapmierina visas esošās problēmas, kuras saistītas ar mazāk nodrošināto ģimeņu materiālo nodrošinājumu. Tomēr valdība uzskata, ka augstāk minēto cilvēku dzīves līmenis ir kritisks un tāpēc jau ar šā gada 1.jūliju būtu nepieciešams daļēji uzlabot viņu materiālo stāvokli. Valdības vārdā lūdzu jūs atbalstīt šos pasākumus.

Priekšsēdētājs: Vai sekretariātā ir saraksts par jautājumiem? Vajag pierakstīties. Pamazām līderpozīcijas atgūst deputāts Aleksejevs. Lūdzu, jautājiet!

A.Aleksejevs: */Esiet tik laipni, sakiet, lūdzu, kāda summa pagājušajā gadā saņemta no alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu realizācijas? Ja var, atsevišķi./

E.Siliņš: */Tad, varbūt, tā kopumā pēc aprēķina. Otrajā pusgadā par liķieru–degvīnu izstrādājumiem 37 miljoni rubļu, par vīnu un vīna izstrādājumiem– 8 miljoni rubļu, šampanietis– 3 miljoni 300 tūkstoši, alus– 26 miljoni rubļu,. Un tabakas izstrādājumi 20,3 miljoni rubļu. Tas ir par pusgadu. Ja pārrēķināt uz 7 mēnešiem, ja tas iespējams, būs nedaudz vairāk, 102– 103 miljoni./

A.Aleksejevs: */Tad jautājuma otrā daļa. Sakiet, lūdzu, kāds paredzēts alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanas palielinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu./

E.Siliņš: */Pieaugums netiek paredzēts. Šī summa aprēķināta uz plānoto produkciju, kura fiksēta mūsu ražotāju plānos un šo ražojumu ievešanas no ārienes plānā./

A.Aleksejevs: */Tātad šajā gadā plāns pagājušā gada līmenī?/

G.Agafonovs: */No kā jūs vadījāties./

E.Siliņš: */Acīmredzot redakcionāli ir iespējams pieņemt lēmumu, ja jūs piekritīsit, samainīt vietām punktus, nu, dažāda pieeja. Pirmkārt, tātad tās ir zemu atalgoto darbinieku kategorijas, kultūras darbinieki, es nosaucu arī skaitļus, alga ap 100 rubļiem un zem 100 rubļiem. Kas attiecas uz medicīnas darbiniekiem, tad likums paredz viņiem palielināt darba algas nākošajā gadā, tāpēc paātrināt šo procesu varētu, izejot no šī sociālās attīstības fonda līdzekļiem. Nu, bet kādā vietā minēt, laikam tas lietas būtību nemaina./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums zināmā mērā atgādina iepriekšējo, tikai tas ir konkrētāks. Mani interesē, no kādiem apsvērumiem vadījās valdība, ieskaitot maznodrošināto ģimeņu grupā radio un televīzijas darbiniekus, kuru vidējā darba alga ir 162 rubļi? Tas it kā būtu mazāk nekā tā summa, kuru saņems pirmsskolas iestāžu darbinieki pēc projektējamās dotācijas./

E.Siliņš: */Valdība, sastādot aprēķinu šai kategorijai, domāja galvenokārt radio un televīzijas tehniskos darbiniekus, kuru darba alga ir ievērojami zemāka par vidējo, un šim pasākumam paredzēti tikai uz pusgadu 700 tūkstoši rubļu no kopējās summas.../

S.Zaļetajevs: */Atvainojiet, es nesapratu, zemāka par ko?/

E.Siliņš: */Zemāka par vidējo šajā sistēmā./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Piedodiet man finansiālo analfabētismu varbūt, bet vai šis jautājums attiecas uz budžetu?

E.Siliņš: Nē, šis jautājums uz budžetu neattiecas. Tāpēc arī tas ir nosaukts par sociālo fondu. Tas tiks izveidots pie Sociālās nodrošināšanas ministrijas un tiek novirzīts tikai kā mērķa fonds šiem mērķa pasākumiem.

A.Bērzs: Vai šo jautājumu izlemt nav tiesīga valdība jeb tas jādara Augstākajai padomei?

E.Siliņš: Mūsu skatījumā noteikt akcijas lielumu nebūtu šajā gadījumā valdības funkcija. Otrs jautājums ir sociālās problēmas programmas risināšana, kuru mēs paātrinām, mainot normas un ieviešanas termiņus. Tas acīmredzot būtu Augstākās padomes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Cienījamo ministr! Nosakot sociālā fonda veidošanās avotus, kā pirmais ir paredzēts 4.1.punkts– valsts, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu, iestāžu, kā arī privātpersonu brīvprātīgie ziedojumi. Sakiet, lūdzu, vai ir paredzēti kaut kādi atvieglojumi vai nodokļu samazinājumi, jo tas ļoti veicinātu tieši šādus ziedojumus?

E.Siliņš: Pastāvošā likumdošana šādus atvieglojumus paredz daļēji. Ir atsevišķu kategoriju maksātāji, kuri atskaita savu ienākumu vai peļņas daļu labdarības mērķiem un tiek atbrīvoti no nodokļu maksājuma, bet tas neattiecas viennozīmīgi uz visiem maksātājiem. Jaunajā likumdošanā acīmredzot tas tiks paredzēts. Pirmatnējos variantos, kas tiek izskatīti jau šodien par jauno likumdošanu, paredzēts, ka labdarības mērķiem atvēlētie līdzekļi vairāk vai mazāk būs saistīti ar atvieglojumiem nodokļu likumos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Likumprojektā paredzēts, ka veselības aizsardzības darbiniekiem pilsētu budžeta iestādēs, aptverot 40,3 tūkstošus medicīnas darbinieku, tiks paaugstinātas darba algas: ārstiem no 226 rubļiem līdz 276 rubļiem, bet vidējam medpersonālam no 152 rubļiem līdz 191. Sakiet, vai te nav ieviesusies kļūda, jo Rīgā ir arī republikāniskā budžeta iestādes, kurām ir ievērojams īpatsvars?

E.Siliņš: Jā, tas arī attieksies uz pilsētām.

I.Ozols: Tātad šeit būtu jālabo. Un otrs jautājums: kas ir ar lauku mediķiem?

E.Siliņš: Lauku mediķiem algas jautājums jau ir daļēji atrisināts. Šinī gadījumā tas daļēji var skart, bet ne pilnīgā apmērā, ne tā 50 rubļu piemaksa, ko Veselības aizsardzības ministrija mums ir iesniegusi kā savu priekšlikumu.

I.Ozols: Pie pašreizējās situācijas...

E.Siliņš: Es jau teicu, ka visus jautājumus ar šo pasākumu mēs nevaram atrisināt vienkārši līdzekļu trūkuma dēļ.

I.Ozols: Vēl man ir jautājums par dvīnīšiem un trīnīšiem, par pabalstu šīm ģimenēm.

E.Siliņš: Jā, acīmredzot tas varētu būt instruktīvs norādījums. Loģiski ir tā: ja jau būs vairāk par vienu bērnu, tad arī likme var palielināties dubultīgi. Vai tas būtu lēmumā rakstāms? Bet, pilnīgi loģiski, tā tam vajadzētu būt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Celmiņam.

J.Celmiņš: Pēc vietējo padomju lēmuma šobrīd jau daudzās vietās tiek realizēta komerctirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem– Rīgā, Tukumā un citur. Vai pēc šī cenu paaugstinājuma iespējams vēl arī realizēt komerctirdzniecību, jo šie ienākumi, ko guva no komerctirdzniecības, arī aizgāja sociālajām vajadzībām?

E.Siliņš: Valdības sēdē par to tika runāts, ka komerccena varētu būt kā starpība starp cenu un uzcenojumu, bet nevis vēl kaut kādā citādā veidā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo ministr! Mūsu kopējā sēdē tika izteiktas bažas par alus cenu. Es saprotu un visnotaļ atbalstu šo lēmumu, tomēr man liekas, ka diez vai tas būtu pareizi, ka mēs pacelsim alum cenu par 100 procentiem. Varētu par 75–80 procentiem. Tomēr jārēķinās ar to, ka alus ir latviešu nacionālais dzēriens. Starpību mēs varbūt varētu kaut kādā veidā segt ar cenas paaugstināšanu tādām parfimērijas precēm kā bērzūdens un tamlīdzīgiem parfimērijas līdzekļiem.

E.Siliņš: Sapratu jūs. Varbūt pēdējai piebildei ir tāda humora piegarša mazlietiņ. Šis jautājums tika diskutēts komisijā, un komisijas galīgais lēmums palika par 100 procentu piecenojumu. Manā skatījumā šī cena nebūs lielāka par to cenu, par kādu šodien pārdod alu kolhozi. Ja salīdzinām ar tām cenām, kādas pastāv pasaules tirgū, tās ir nesalīdzināmi augstākas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Cienījamo ministr! 6.2.punktā jūs paredzat palielināt pabalstus tām ģimenēm, kur bērni neapmeklē bērnudārzu. Vai jūs neuzskatāt par vajadzīgu šeit mazliet diferencēt, jo ir tādas lauku saimniecības– un varbūt arī pilsētā –, kur daži negrib vest uz bērnudārzu? Tiem varētu nedot pabalstus, jo ir tā, ka vienkārši neveda. Bērnudārzi ir tukši vai pustukši.

E.Siliņš: Bet vai mums nevajadzētu, cienījamais Caunes kungs, ieslēgt jautājumu par šo bērnudārzu pārskatīšanu? Es domāju, ka tas valstij būtu daudz lētāk. Uzturēšana bērnudārzā izmaksā ievērojami augstāk.

I.Caune: Laukos bērnus vienkārši neved uz bērnudārziem, viņi dzīvo mājās.

E.Siliņš: Mana doma bija tā, ka vajadzētu sašaurināt vietu skaitu šādos bērnudārzos, kuri nav nokomplektēti, jo turēt tukšas vietas un maksāt izdevumus ir neracionāli.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Beskrovnovam.

S.Beskrovnovs: */Cienījamo ministr! Iepriekšējais aprēķins rāda, ka, pat veicot pasākumus cenu paaugstināšanai uz alkoholu, alu un tabaku, mēs nesavācam summas, kuras nepieciešamas, lai nosegtu vienu no variantiem. Ap 52 miljoniem mēs varam dabūt. Vai mēs neizraisīsim to, ko mēs jau izraisījām? Par kādreiz izcirstajiem vīnogulājiem mēs cenšamies šodien atrast atbildīgos. Ar to pašu mēs šodien palielināsim darba algu veselības aizsardzības darbiniekiem, lai viņi ārstētu oligofrēnijas slimniekus, ārstētu no alkoholisma. Tajā pašā laikā šīs problēmas tīri sociālā plāksnē mēs iedzīsim arvien tālāk un tālāk, palielinot šo lietu vērtību, pēc kurām šodien diemžēl liels pieprasījums. Mēs atkal izraisīsim narkomānijas, toksikomānijas, kandžas dzīšanas problēmas, kuras jau tā ir kļuvušas nekontrolējamas.
Otrkārt, kā iepriekšējā jautājumā, tā arī šajā mēs pilnīgi aizejam no idejas kaut kādā veidā ietekmēt ražošanas kolektīvus. Mēs ejam pa visvieglāko ceļu. Ieslēdzam tirgus elementus, kuri atrodas virspusē, atstājot bez uzmanības elastīgo nodokļu sistēmu, ziedojumus. Uzņēmumi šīs sociālās problēmas varētu risināt uz nodokļu pazemināšanas rēķina. Es domāju, ka šī pieeja ļoti vienkāršota. Tā der varbūt mietpilsoņa spriedelēšanai, bet Ministru padomes līmenī jautājums jārisina citādi. Vai varbūt man kaut kur nav taisnība. Vai ir dziļākas prognozes, kas varētu izraisīt šī dokumenta pieņemšanu?/

Priekšsēdētājs: */Jāuzdod jautājumi./

E.Siliņš: */Es pacentīšos jums īsumā atbildēt. Vispirms aprēķins ir pareizs. Un te nav ne plusa, ne mīnusa. Ja jums kaut kas nesanāk aprēķinā, mēs varam apsēsties un kopā parēķināt, un mēs pienāksim pie šīs summas. Bez tam te neviens nevinnē, neviens nepaspēlē. Pat domai tādai nav jābūt, jo tas ir fonds, sociālais fonds, kas nekādiem citiem pasākumiem, izņemot noteiktos, nevar tikt iztērēts. Tāpēc tur nevar būt ne plusa, ne mīnusa.
Kas attiecas uz otro pusi, tad es jau savas īsās uzstāšanās pašā sākumā teicu, ka mēs pagājušajā gadā centāmies šo jautājumu risināt tieši tā, kā jūs ierosināt, caur kolektīviem, caur uzņēmumiem. Šis mūsu aicinājums neatrada absolūti nekādu piekrišanu. Kas attiecas uz nodokļu politikas izmantošanu sociālo jautājumu risināšanā, tad visticamākais, ka tas ir iespējams. Tas jāizskata jaunajai nodokļu politikai, jaunajai nodokļu likumdošanai, kas tiks ierosināta. Bet, ja mēs šodien to gribētu darīt, tas nozīmētu, runājot mūsu finansu valodā, ka mēs iztaisītu kaut kādu caurumu vienā no izdevumu pantiem, palielinot šīs ienākumu summas tieši šajā vienā pozīcijā. Tāpēc šī arī nav izeja no stāvokļa. Un, protams, es jums piekrītu, ka tas ir diezgan ārkārtējs pasākums, nepatīkams pasākums, kas saistīts tieši ar tādu cilvēku kategoriju. Bet es uzskatu, ka te ir morālā puse. Ja kāds var nodzert šodien, teiksim, 10 vai 15 rubļus, samaksājot par pudeli degvīna vai konjaka, tad viņš var atdot kaut kādus līdzekļus, t.i., padalīties ar tiem, kuri šodien dzīvo tādā stāvoklī, tādās šausmās, ka vispār nevar izdzīvot. Iedomājieties, kā jūs varētu izdzīvot, ja jūsu pensija būtu 35 rubļi. Tas nav iespējams. Kā var šodien strādāt cilvēks, lai sabiedrībai būtu normāla atdeve, ja viņa darba alga 100 rubļu. Es domāju, ka šai morālai pusei ir tieši lielāks pārsvars nekā alkoholisma morālajai pusei./

S.Beskrovnovs: */Es jums pilnīgi piekrītu, bet mēs runājam par pensijām, bet kur ir mūsu slavenais likumprojekts, kuram jāatrisina visas šīs problēmas? Pirms trim nedēļām par to bija jautājums. Lūk, cienījamā Dozorceva nav šodien./

E.Siliņš: */Pilnīgi pareizi, bet jūs ziniet, ka jaunais pensiju likums maksā miljardu un 200 miljonus. Tam papildus vajadzīgi 700 miljoni rubļu. To nav tik vienkārši atrisināt. Un laikam mūsu nākošajā sarunā, kad izskatīsim 1991.gada budžetu, šie jautājumi, protams, iznirs./

Priekšsēdētājs: */Jā, lūdzu./

A.Safonovs: */Gunār Janovič, es lūgtu tad mani pārvest no jautājumu uzdevēju kategorijas uz pusuzstājušos kategoriju./

Priekšsēdētājs: */Pusuzstājušos? Tad tas jādara sekretariātam./ Ir pieteikušies debatēs Safonovs, Jagupecs, Aleksejevs, Smoļuks, Jundzis, Krastiņš, Felss, Seleckis, Zaļetajevs. Vārds deputātam Safonovam.

A.Safonovs: */Kolēģi! Man ir tāds jautājums. Pirmkārt, es gribētu šajā lēmumā nomainīt tādu “kaunīgu” vārdu kā “pielikums pie cenas” uz “cenas paaugstinājums”, lai būtu precīzi un konkrēti.
Un otrais, ko es gribēju teikt. Mums ir republika, plaši patērējoša alu, tā teiksim, šī vārda labā nozīmē, un tajā nav nekā aizvainojoša. Es tomēr gribētu, lai paskatītos vēlreiz, lai šajā, laikam vajadzīgajā lēmumā jautājumu par alu noņemtu. Es ierosinu alum pielikumu, ko mums piedāvā, neuzlikt. Paaugstināt par 100% cenas tabakas izstrādājumiem, jo tabaka– inde. Tas ir atzīts visā pasulē, bet alus vispārīgi, par to mēs runājam sen, attiecas uz gandrīz bezalkoholisko kategoriju. Tas ir pirmais. (Aplausi.) Nevajag aplausus, labāk pēc tam iedzersim alu. (Troksnis zālē.)
Tālāk. Es ierosinu izskatīt lūk, kādu jautājumu. Bērnu pirmsskolas iestāžu darbiniekiem pienākas paaugstināt darba algu, ja mēs tomēr gribam izaudzināt republikā paaudzi, kura atnāks ne tūlīt pēc mums, bet pēc mūsu mazbērniem, kam viņi ir. Redzams, ka bērni ir nedaudziem no klātesošajiem. Es tomēr gribētu jautājumu pavērst tā. Lūk, cienījamajiem televīzijas un radiopārraižu darbiniekiem, ja arī paaugstināt darba algu, tad ne vairāk kā par 20%, bet 20%, kurus mēs noņemsim viņiem, tomēr atdot bērnu pirmsskolas iestāžu darbiniekiem. Un pamēģināt vēl tomēr ņemt līdzekļus, kuri būs no tabakas izstrādājumu pārdošanas. Tur mums ir aprēķini par alu un tabakas izstrādājumiem. Cienījamais ministrs teica, es pareizi pierakstīju skaitļus, apmēram viena un tā pati summa iznāca, par tabaku pat it kā drusku vairāk. Tomēr vajag meklēt iespējas bērnu pirmsskolas iestāžu darbinieku darba algu paaugstināšanai. Viņi saņem nabaga darba algu par ļoti grūtu, par republikas cilvēkiem ļoti vajadzīgu darbu.
Un vēl pēdējais, ko es gribētu jums teikt. Es ceru, ka šī paaugstināšana neskars cenas uz, teiksim, losjoniem, t.i., tiem produktiem, kurus patērē zināma sabiedrības daļa. Es baidos, lai šo iedzīvotāju daļu, kura nepatērē degvīnu, šampanieti, bet izmanto, teiksim, zemāko šķirņu vīnus, losjonus, lētos odekolonus, mēs nepagrūztu uz kaut ko vēl briesmīgāku, piemēram, petrolejas, acetona utt. izlietošanu./

Priekšsēdētājs: Sekretariāts ieteica šādu kritiku. Lūdzu uzmanību, tātad Safonovs, kurš jau runāja, tad Jundzis, Ivars Krastiņš, Aleksejevs, Jagupecs, Felss, Seleckis, Zaļetajevs, Smoļuks un Kramiņš. Ja frakcijām ir kādi iebildumi par proporcijām, tad regulējiet šīs proporcijas, lai būtu līdzsvarotas attiecības. Vārds deputātam Jundzim, pēc tam runās Ivars Krastiņš.

T.Jundzis: Vispirms es izsaku gandarījumu par šo lēmuma projektu, kas ir sagatavots, pateicos tā autoriem un ceru, ka arī deputāti kopumā lēmuma projektu atbalstīs, un atbalstīs ne tikai deputāti, bet, manuprāt, visa mūsu sabiedrība. Man ir tikai trīs piezīmes.
1. Es pilnībā pievienojos izteiktajai domai, ka 100% uzcenojums alum ir nepamatots. Vai nu tas ir krietni jāsamazina, vai alus cena jāatstāj iepriekšējā līmenī.
2. Manuprāt, ļoti būtisks šī lēmuma projekta trūkuma ir tas, ka mēs paredzam gūt, cik es sapratu, ap 50 miljoni rbļ. peļņu tieši ar cenu paaugstinājumu alkoholam un tabakas izstrādājumiem, tajā pašā laikā paredzot tikai 4 miljonus tā ļaunuma profilaksei, ko nodara šo alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu lietošana. Manuprāt, šis rādītājs nekādi nav pieņemams, un šī summa ir krietni jāpalielina. 4 miljoni ir pārlieku maz, lai cīnītos kaut vai ar tiem 50 vai vairāk tūkstošiem hronisko alkoholiķu, kuri ir uzskaitē; lai cīnītos ar tiem 50 procentiem noziegumu, kas mūsu republikā tiek izdarīti dzēruma rezultātā; lai novērstu autotransporta negadījumu traumatisma pieaugumu, kuru izraisa tieši alkohola lietošana. Tāpēc es aicinu ievērojami palielināt šo fondu vai tieši šo sadaļu, kas būs paredzēta republikas Pretalkohola fonda izveidošanai.
Un, visbeidzot, es nekādi nevaru piekrist 7.punktam, jo juridiski tas ir pilnīgi nepieņemams. Kontroli nevar uzlikt pastāvīgajām komisijām, jo tām ir savas funkcijas. Tās tik un tā kontrolēs visu, kas notiek mūsu republikā, bet šī kontrole jāveic Ministru padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu jūs informēt, ka Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija izskatīja šo lēmuma projektu gan atsevišķā sēdē, gan arī kopā ar Ekonomikas komisiju un balsojot nolēma to atbalstīt. Dažas piezīmes par to, kas šeit izskanēja.
Vispirms es kā ārsts nevaru piekrist tam viedoklim, kas skanēja no tribīnes, ka alus ir pārtikas produkts un pat zāles. Es domāju, ka alus absolūti nav pieskaitāms vajadzīgo produktu kategorijai. Tā ka gribu atgādināt arī komisijas viedokli par šo cenu pielikumu 100 procentu apmērā. Varētu piekrist idejai arī tabakas cenu paaugstināt par 100 procentiem. Es katrā ziņā būtu par. Es nekādi nevaru piekrist deputātam Beskrovnovam, kurš apgalvoja, ka šis ir primitīvs veids, kā cīnīties ar sociālām problēmām. Es gribētu teikt, ka tas ir izmisuma solis, ka nav citas izejas, kā jūs dzirdējāt, lai mēģinātu ieviest kaut cik normālu, nepavisam ne ideālu stāvokli. Pensiju likuma īstenošanai vajag 700 miljonus. Un, ja mēs paskatīsimies, kā dzīvo tie pensionāri, kuri saņem smieklīgus pabalstus zem 70 rbļ., un salīdzināsim viņu dzīvi ar to, ko Godmaņa kungs teica par iztikas minimumu, tad es ceru, ka mēs visi sapratīsim, ka citas izejas mums nav. Šajā gadījumā mērķis attaisno līdzekļus.
Visbeidzot, esmu pateicīgs Jundža kungam par 7.punkta skaidrojumu, jo es ierosinātu to svītrot no lēmuma projekta. Es ierosinu šo projektu papildināt ar punktu par šī lēmuma stāšanos spēkā ar š.g. 1.jūliju, ņemot vērā tuvojošos Līgo svētkus. Visbeidzot, es ierosinu Ministru padomei par šī sociālā fonda turētāju noteikt Sociālās nodrošināšanas ministriju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Protams, valdības uzstādītais mērķis ir cēls, bet es gribētu uzdot jautājumu: vai mērķis attaisno līdzekļus? Un lūk, te man ir zināmas šaubas. Neskatoties uz to, ka 522 uzskatīs dzērājus par saviem labdariem, es domāju, ka tomēr šis pasākums ir vairāk nekā apstrīdams, pirmkārt, tāpēc, ka tas nav gluži tikumīgi uz vienu bēdu rēķina darīt labu citiem. Cik dzērāju ģimeņu tiks izputinātas, un bērni no šo dzērāju ģimenēm, par kuriem mēs izrādām rūpes, paliks bez eksistences līdzekļiem. Šodien uzdeva jautājumu: bet kas vinnēs? Neviens, sak’, nevinnēs. Man šķiet, ka visvairāk vinnēs valdība, tāpēc ka valdība no sevis noņem pienākumu rūpēties par saviem pilsoņiem un pārliek to uz dzērāju pleciem. Jūs zināt, mums jau ir rūgta pieredze cīņā pret alkoholismu, tajā skaitā ar cenu paaugstināšanas palīdzību. Mēs visi atceramies, pie kā tas noveda. Tas noveda pie toksikomānijas, kandžas dzīšanas, spekulācijas un noziegumiem, t.i., pie zādzībām. Tāpēc es esmu pret to, ka šo likumprojektu vai priekšlikumu mūsu izskatīšanai iesniedz finansu ministrs, kurš galu galā atbild tikai par maku. Man šķiet, ka ar šo priekšlikumu bija jāuzstājas vismaz premjerministram, kuram uz šo jautājumu būtu jāraugās kompleksi un jāatbild uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar šo lēmumu.
Noslēgumā es gribētu teikt, ka, ja mēs gribam izdarīt vismaz kaut ko derīgu, tad, manuprāt, nevajag paaugstināt alus cenu, ar to varēs izskaidrot tikai kaut kādu dzērāju pārspecializēšanos no lētā vīna uz, teiksim, vieglākiem dzērieniem. Lūk, tad visā tajā varēs tikai ieraudzīt varbūt kaut ko derīgu.
Kas attiecas uz darbinieku kategorijām, kurām taisās palīdzēt, tad es domāju, ka nav pareizi paaugstināt darba algu televīzijas darbiniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir sava veida kukulis, lai viņi savos raidījumos reklamētu mūsu pieņemtos lēmumus, bet viņiem ir pavisam cits mērķis. Un, ja mēs ceram, ka viņi ir tik objektīvi, ka varēs pie tam izteikt visus negatīvos momentus, tad viņi ir vienkārši nepateicīgi./

Priekšsēdētājs: Deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: */Cienījamie deputāti! Iesniegtais Augstākās padomes lēmums izsauc pretrunīgas jūtas. No vienas puses, visiem ir pilnīgi saprotams, ka šī sociālās palīdzības fonda radīšana ir ārkārtīgi nepieciešama, sevišķi pēc premjerministra vakardienas uzstāšanās, kad viņš minēja mums pietiekami nomācošus skaitļus, atzīmējot, ka republikā pašlaik 34 procenti iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas, t.i., zem iztikas līmeņa, bet iztikas līmenis sastāda 104 rubļus. Tāpēc, es uzskatu, ka šodien mums pieņemšanai iesniegtā lēmuma 6.punktā tomēr jāizmaina prioritātes to republikas darbaļaužu kategoriju kārtībā, kuriem pirmām kārtām nākas sniegt sociālo palīdzību. Un es uzskatu, ka 6.1.punktā jābūt cilvēkiem, kuriem pirmām kārtām jāpalielina pensijas un pabalsti, pēc tam mums, runājot par humānismu un žēlsirdību, jāpievērš uzmanība tiem, kuriem vajadzīga palīdzība mūsu jaunās paaudzes audzināšanā, t.i., tās ir ģimenes, kurās tiek audzināti bērni, kuri neapmeklē bērnudārzus.
Protams, neapmierinātību izsauc tas, ka sociālā fonda līdzekļi nāk no avotiem, kuri, pēc manām domām, pietiekami dziļi un vispusīgi izpētīti. Protams, paredzētie pielikumi pie alkohola, alus un tabakas izstrādājumu cenām ar noteikto mērķi– tas ir visvienkāršākais šīs problēmas risinājuma ceļš. Bet man gribētos, lai ministrija iesniegtu mums arī citus, alternatīvus līdzekļu ieguves avotus šī fonda formēšanai. Kāpēc gan, piemēram, neizskatīt jautājumu, kas saistīts ar alkoholisko dzērienu ražošanas un pārdošanas palielināšanu, kaut arī te jau runāja par to, ka tas nav gluži humāni, bet [tas] būtu būtisks papildinājums budžetam, ko varētu izmantot šajā fondā.
Kāpēc gan neizskatīt vadības aparāta samazināšanas iespēju un kaut daļas ieekonomēto līdzekļu novirzīšanu šajā sociālās palīdzības fondā. Bez tam tur, kur runa ir (6.p.) par pabalstu palielināšanu bērnu pirmsskolas iestāžu un veselības aizsardzības, pansionātu darbiniekiem, man šķiet, nav visai pareiza ministrijas pieeja nerēķināties ar šo iestāžu, kuras atrodas resoru pakļautībā, darbiniekiem. Man šķiet, ka te nepieciešams paplašināt šīs sfēras darbaļaužu kategoriju, kurai nepieciešams izmaksāt pabalstus. Tāpat es atbalstu deputāta Aleksejeva uzstāšanos par to, ka mums nevajag uzskatīt par zemu apmaksātiem darbaļaudīm mūsu republikā radio un televīzijas tehniskos dabiniekus un kultūras un mākslas darbiniekus vispār. Un, lūk, kāpēc. Mēs visi šeit atceramies Raimonda Paula uzstāšanos, kad viņš mums stāstīja par to reformu, kāda tiks paredzēta (nu, ne pilnīgi) kultūras sfērā. Kultūras iestāžu izmantošanā tiks izmantotas saimnieciskā aprēķina attiecības, un tās tiks pārvestas uz kontraktu sistēmu. Man liekas: ja mēs runāsim par to, ka nepieciešams šiem darbiniekiem paaugstināt darba algu un piemaksāt uz sociālā fonda rēķina, un ja fonds atļaus to darīt, tad prioritāšu sarakstā viņiem, es domāju, jāieņem kā minimums 4.vieta, bet ne pirmā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss. Pēc tam runās deputāts Seleckis.

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Izskatot šo lēmuma projektu, kas top, visādā ziņā piekrist un to atbalstīt. Klausoties iepriekšējo runātāju teikto un arī jautājumus, radās dažas pārdomas. Pirmkārt, es domāju, ka nekādi nevar atbalstīt to viedokli, ka alum jāpaaugstina cena mazāk par 100 procentiem. Ja mēs pieliksim mazāk, tas budžetu būtiski neiespaidos, bet, palielinot vīnam vai šņabim par 30 procentiem, tomēr līdzekļu masa radikāli izmainās. Bet par alu var to rubli samaksāt. Gribu likt priekšā paaugstināt cenu tabakas izstrādājumiem par 100 procentiem, nevis par 50 procentiem. Ja alu varam saistīt ar kaut kādām mūsu tautas tradīcijām, tad, cik zināms, miera pīpes pīpēšana ir dažu indiāņu cilšu paradums. Smēķēšana bojā apkārtējiem ne tikai veselību. Ja mēs gribam līdzināties Eiropai, tad jāmācās no Zviedrijas. Es domāju, mums arī jāiet šis ceļš. Negribu piekrist viedoklim, ka cenas pielikšana alkoholam var pasliktināt stāvokli daudzās ģimenēs. Manuprāt, jāpieliek cena stiprinātajiem vīniem, jo tie, kas dzer, ne jau no šņabja piedzeras. No lētajiem padzērieniem un parfimērijas izstrādājumiem. Un vēl es domāju, ka šie jautājumi, kas tik būtiski varētu skart lielas ļaužu daļas turpmāko likteni, būtu jābalso ar personālajām kartītēm. Tas palielinātu katra atbildību šajā sarežģītajā brīdī.

Priekšsēdētājs: Ar kādām personālajām kartītēm? Ar balsošanas kartītēm? Deputāts Seleckis.

Priekšsēdētājs: */Cienījamais kolēģi! Es ierosinu balsot pa punktiem, pirms katra punkta būs precizējumi, citādi nav iespējams.../

L.Kurdjumovs: */Vienkārši jau runāja par 3.punktu, es domāju, ka visi pēc kārtas var runāt./

Priekšsēdētājs: */Es jūs visu laiku lūdzu, bet jūs nekādi negribat mani saprast./ Kaut kā ir jāvirzās uz priekšu. Es ceru, ka pret nosaukumu nav nekādu iebildumu? Vai par 1.punktu ir citas redakcijas? Nav. Balsošanas režīmu. Reģistrēt vajadzētu. Zvans nedarbojas. Lūdzu balsot. Rezultātu. Paldies, citu priekšlikumu nebija. 1.punkts paliek valdības redakcijā, pēc tam balsosim kopumā. Jāreģistrējas? Vai tas nozīmē, kāds ir atnācis? Bet neviens nav atvainojies. Jūs esat atnācis? Bet man liekas, ka jūs uz priekšu un atpakaļ staigājat, jūs jau sen esat reģistrējies.
Lūdzu, 2.punkts. Tātad ir valdības redakcija un ir variants par alus cenām bez “vidēji”, vārdu “vidēji” mēs svītrojam, tātad alus cenas paaugstināt par 70%, tabakas izstrādājumiem par 100 procentiem. Vai ir kāda cita redakcija? Lūdzu, pie trešā mikrofona.
No zāles: Priekšlikums tika iesniegts, bet tas ir kaut kur pazudis. Viena redakcija, ka alus cenas palielināt par 100 procentiem– un tas nemaz nav tik dārgi– un tabakas izstrādājumiem arī par 100 procentiem. Vairāk nekā 20 cilvēki šo iesniegumu ir parakstījuši. Es nezinu, kur tas ir pazudis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Karlsons: Ņemot vērā visā pasaulē pieaugošo tendenci cīņā pret nikotīnu, mēs, aprēķinot arī procentus par iespējamām apmaksām, iesakām palielināt tabakas cenas par 150 procentiem un alum par 70 procentiem. Tādējādi varētu nodrošināt 3.varianta izmaksas. Tas apmēram ir 7 miljoni klāt pie 2.varianta.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka vajadzēs ķerties pie personālās balsošanas, kā tika piedāvāts. Tur joki būs mazi. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Safonovs: */Es ierosinu 2.punktu šādā izklāstā: “Piekrist Latvijas Republikas Ministru padomes priekšlikumam”, tālāk izsvītrot un ierakstīt: “sociālā fonda līdzekļu radīšanai paaugstināt alkoholisko dzērienu cenas par 30%, tabakas izstrādājumu cenas par 100%” , un viss. Es ierosinu savu 2.punkta redakciju./

Priekšsēdētājs: Vajag rakstīt. Mēs netiksim galā. Te ir simt un viens priekšlikums. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Drobots: */Man ir tāds priekšlikums. Pamatojoties uz šī dokumenta nosaukumu, bet saucas mūsu dokuments “Par ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda veidošanu”, bet ne par cenu paaugstināšanu, 2.punktu vispār izmainīt . Un ierakstīt to sekojošajā veidā: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt pasākumu sarakstu šī fonda radīšanai un apstiprināt to Augstākajā padomē”./

Priekšsēdētājs: */Jau izstrādāti un iesniegti./

No zāles: Cienījamie deputāti, savā un klātesošo deputātu vārdā es arī aicinu atbalstīt variantu, ka par 30 procentiem visiem alkoholiskajiem dzērieniem, arī alum, un par 100 procentiem tabakai.

Priekšsēdētājs: Tā mēs nekur tālu netiksim. Man ir priekšlikums. Tūlīt visi autori nāks tribīnē, paši piedāvās savus variantus, un mēs balsosim, citādi jau pašreiz ir astoņas dažādas modifikācijas. Lūdzu, tādā kārtībā, kā bija iesniegts.

No zāles: */Es iesniedzu.../

Priekšsēdētājs: */Tūlīt par jūsu variantu arī nobalsosim. Citādi mēs te nebeigsim līdz rītam.../ Deputāt Fels, kur jūs esat? Nolasiet savu priekšlikumu, un balsosim.

No zāles: Man par procedūru priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Visi priekšlikumi būs jābalso.

No zāles: Es gribēju par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

No zāles: Sakarā ar to, ka par alkoholiskajiem dzērieniem domstarpību nav, atsevišķi nobalsosim par alu un atsevišķi par tabaku.

Priekšsēdētājs: Bet šeit ir dažādas modifikācijas.

No zāles: Es domāju, ka visu var nokārtot diezgan vienkārši. Pieņemt par pamatu redakcijas variantu un atsevišķi nobalsot tikai par tabaku, par procentiem tabakai. Bet pārējo atstāt tā, kā ir.

Priekšsēdētājs: Bet katrs iesniedz savu variantu. Vieni domā, ka vajag palielināt tabakai un samazināt alum, otri domā citādi.

No zāles: Es pastāvu uz savu variantu, ko liku priekšā. Balsot redakcijas variantu, izņemot tabakas izstrādājumiem,– te 50 procentu vietā likt 100 procentus. Alum– 100 un alkoholam– 30 procentus.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti. Palieciet tribīnē. Vai par procedūru jums ir iebildumi? Lūdzu, izsakieties par procedūru.

P.Simsons: Cienījamie deputāti, kā mēs varam balsot par kādu priekšlikumu, ja mēs nezinām visus pārējos. Manuprāt, mums ir jāzina visi pārējie varianti, pilnīgi visi varianti, un tad var katrs savu viedokli aizstāvēt. Tikai tā.

Priekšsēdētājs: Labi. Cits nekas mums neatliek, kā pašlaik pārtraukt šī jautājuma apspriešanu. Visiem deputātiem rakstiski jāiesniedz savi priekšlikumi, naktī tos pavairot, rīt no rīta darbu sāksim, dodot vārdu deputātei Zeilei, jo es viņai diemžēl neesmu devis vārdu izteikt komisijas viedokli.
Jūs man iesniedzāt 7 priekšlikumus. No tiem tikai 4 ir rakstveidā, pārējie pasaka un aiziet. Es varētu piedāvāt vārdu īsai uzrunai deputātei Zeilei. Uz balsošanu liksim tikai tos priekšlikumus, kuri ir rakstiski. Esat ar mieru?
Deputāte Zeile, jums vārds. Priekšlikumus ir iesniedzis Felss, Kramiņš, Repše, Budovskis un par pielikumu ir Zaļetajeva priekšlikums.
Kas tas? Parakstus nevajag, jūs rakstiet uzvārdu, nevis parakstu. Lūdzu.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man runāt tēžveidīgi. Un pirmā tēze būtu uzskatīt, ka šis dokuments ir ārkārtējs dokuments, kurš ir saistīts ar ārkārtējo republikas finansiālo stāvokli un ar to ārkārtējo situāciju, kāda ir apmēram 30 procentiem iedzīvotāju mūsu republikā, tas ir, tiem, kuri dzīvo zem nabadzības robežas.
Otrkārt, jāņem vērā, ka šis dokuments, kuru mēs šodien izskatām, par kuru tik daudz diskutējām un kuram draud, kā saka, atlikšana uz rītdienu, ir izskatīts vairākkārt, vairākās komisijās. Ekonomikas komisija strādāja, pieaicinot vismaz četru citu komisiju pārstāvjus. Turklāt šis dokuments tika pieņemts, arī vienojoties ar mazākuma frakciju, piekrišana komisijās bija, kāpēc šeit ir tik ļoti daudz dažādu pretargumentu?
Trešais. Tie, kuri ir cietēji šajā variantā, tie arī visvairāk šeit runā. Es domāju– tie ir alus mīļotāji, alkohola cienītāji un tabakas mīļotāji. Es jūs ļoti aicinu savu protestu pret to izteikt citādi– ignorējot šo likumu un nepērkot ne alu, ne šņabi, ne tabaku, nesmēķējot. Bet jūs padomājiet par to, ka šis ienākums aizies to cilvēku ģimenes budžetā, kuriem ir ārkārtīgi svarīgi šie rubļi. Jums nav tik svarīgi, vai jūs tos izdodat vai neizdodat.
Nākamā tēze. Pozitīvajā nozīmē šis lēmums skars 194 tūkstošus ģimeņu, un, ja mēs rēķinām, ka katrām no tām jābūt 4 cilvēkiem, tas jau ir pāri par 700 tūkstošiem cilvēku. Un 376 tūkstoši cilvēku, uz kuriem attiecas pabalsti.
Es ierosinu balsot par variantu, kādu piedāvāja komisijas un redakcijas komisija, tas ir, 30, 100 un 50%, bet, kas attiecas uz tabaku, tabakas paaugstinājumu pacelt līdz 100 procentiem.
Noslēgumā es vēl gribētu, lai mēs saprastu, ka šis ir pagaidu variants, ka liekas ir visas runas par to, cik ļoti cietīs šie patērētāji. Izbeigsim taču vienreiz šo ideālismu un centienus saglabāt to, kas vairs nav glābjams. Ja jūs domājat, ka ar šā likuma nepieņemšanu jūs paglābsit dzērājus,– tā ir utopija, viņi tāpat turpinās dzert.
Es gribētu vēl ko lūgt. Varbūt ne šajā lēmumā ierakstīt, bet vienkārši lūgt valdību vistuvākajā laikā informēt Augstākās padomes deputātus par darbu, kas tiek veikts darba algas reformas izstrādāšanā, stipendiju reformā, bet it īpaši darba algas reformā sociālās sfēras darbiniekiem. Un vēl man ir jautājums klātesošajiem, sevišķi ļoti daudzajiem šeit klātesošajiem rūpniecības pārstāvjiem: kāpēc jūs neierosināt izskatīt darba algas likumīgo līmeni rūpniecībā? Neviens nerunāja par šīs darba samaksas lieluma reglamentēšanu. 1800, 700 un 500 rubļu alga rūpniecībā šodien nav nekāds ūnikums. Un par kādu produkciju šī darba alga tiek maksāta? Padomāsim arī par to. Es aicinu izskatīt šo jautājumu un nobalsot tieši šodien par lēmumu, neatliekot uz rītdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs esam koordinējušies. Vispirms par ierosinājumu balsot ar kartītēm. Deputāts Kurdjumovs atgādināja mūsu vienošanos, ka tad, ja ir personālā balsošana, izdruka vienmēr publicējama vai izliekama gaitenī. Vai jūs par procedūru?

A.Bērzs: Par balsošanas motīviem. Es gribu godājamo deputātu uzmanību vērst uz tādu faktu. Acīmredzot šis priekšlikums, kas mums iesniegts un kas izskatīts komisijās, ir sabalansēts, lai, paceļot par noteiktiem procentiem attiecīgās produkcijas cenu, kopējā summa dotu vēlamo rezultātu. Tāpēc mēs nevaram patvarīgi samazināt plānoto alus cenas paaugstināšanas procentu. Mums ir jāievēro tikai tie priekšlikumi, kuros runāts par procentu palielināšanu, nevis par samazināšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsošana ir atklāta un personāla. Man ir 20 deputātu parakstīts iesniegums. Katrs var saņemt izdruku, publicēt sava rajona laikrakstā, ko arī darīs korespondenti par katru no mums. Izdrukas gan vajadzētu pēc tam parādīt atklātībā, lai nav rupju kļūdu vai kā cita. Kaut gan– ko var darīt pēc tam, kad vilciens aizgājis? Daini, lūdzu, palīdzi man! Visradikālāko priekšlikumu grūti noteikt, jo tie izskanēja visdažādākajās variācijās.
Mums ir ienācis Rolanda Repšas priekšlikums balsot par katru atsevišķi. Var arī tā. Bet šeit jau visi ir kombinējuši. Katrs kaut ko ir kombinējis. Nē, tas ir skaidrs, ka jāsāk ar radikālākajiem priekšlikumiem. Bet kuri tie ir? Vai ir paaugstinājums, piemēram, Karlsona, Krastiņa, Tomašūna ieteikums pacelt alkoholisko dzērienu cenas vidēji par 30, alus– par 70, tabakas izstrādājumiem– par 150 procentiem? Tā ir dažādu ieteikumu kombinācija. Bet kā citādāk? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Par procedūru tāds ierosinājums. Sāksim balsot atsevišķi par alkoholiskajiem dzērieniem, par alu, par tabaku. Un sāksim ar katra visaugstāko procentu likumi, nolaižoties uz leju. Kurš variants būs saņēmis visvairāk balsu– tas, neapšaubāmi, būs relatīvais balsu vairākums– tas tiks pieņemts. Nobalsosim visus pēc kārtas, bet sāksim no augšas.

Priekšsēdētājs: Lai notiek. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es protestēju pret šādu balsošanas veidu, jo tādā gadījumā jārēķina līdzi, vai šīs programmas ies cauri vai neies. Mēs trijatā, iesniedzot savu priekšlikumu, izdarījām šādus aprēķinus, mainot procentus un ņemot vērā arī to, kādu rezonansi lēmums izraisīs. Mūsu variants nodrošina trešās programmas izpildi. Bet, ja mēs iesim uz leju, tad apstāsimies tādā līmenī, ka vairs nevarēsim izpildīt pat pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Tad mums kaut kur jāpasūta kompjūters. Nobalsosim, vai par katru nostāju atsevišķi, sākot ar vislielāko likmi, vai tomēr par katru priekšlikumu kopumā.

V.Birkavs: Pirmkārt mēs pieņemam lēmumu, bet mūsu šodien pieņemtā kārtība attiecas tikai uz likumprojektiem. Ja mēs to attiecinām uz šodienas jautājumu, tad varam izmantot punktu, kurā teikts: ja nevar noteikt, kādā secībā balsot, to izlemj priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Man no tā nekāda labuma nav. Man vajadzīgs jūsu padoms. Mums jāiet uz priekšu, kolēģi.

A.Kodoliņš: Manuprāt, visi šie iesniegtie varianti nav nopietni. Ir tikai divi nopietni varianti: Ekonomikas komisijas un Tirdzniecības komisijas piedāvātais. Pārējos nav ko balsot, nav nekādas nozīmes.

Priekšsēdētājs: Sakiet, kā iesim uz priekšu? Deputāti sāk protestēt. Viņi ir iesnieguši priekšlikumus un grib, lai par tiem tiktu balsots.

I.Ivanovs: */Es esmu šīs komisijas loceklis./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, otrais mikrofons./

I.Ivanovs: */Es esmu šīs komisijas loceklis. Es ierosinu balsot par redakcionālo labojumu./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, pirmais mikrofons./

V.Stefanovičs: */Es atbalstu deputāta Lagzdiņa priekšlikumu un lūdzu likt to uz balsošanu. Tāpēc, ka tas ir principiāli. Atsevišķu balsošanu pa atsevišķiem veidiem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Movels.

I.Movels: Es arī atbalstu Lagzdiņa priekšlikumu. Ja par to jānobalso, gribu vēl atgādināt: pēc mūsu šodienas nolikuma iznāk– augstāka cena, jo radikālāks priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Viss ir skaidrs. Deputāts Simsons.

P.Simsons: Cienījamie deputāti! Jūs esat piemirsuši nupat pirms brīža izteiktos abus priekšlikumus: katram deputātam vai grupai, kas variantu iesniegusi, lūgt to arī pamatot. Un otra lieta: mums tomēr jāzina, ka katrs apgalvojums ir saistīts ar noteiktiem aprēķiniem, ka tas nebalstās tikai uz emocijām, kad vienam garšo alus, otram– šņabis. Turklāt pirms balsošanas mums jāzina visi varianti, jādzird visi varianti, kaut vai 10.

Priekšsēdētājs: Deputāta Lagzdiņa un deputāta Simsona priekšlikumu es tūlīt lieku uz balsošanu, jo citādi netieku uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Ļoti patīkami.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Es lūdzu piedošanu. Es par cenām neierosināju, bet es uzskatu, ka tas ļoti svarīgs principiāls lēmums, es gribu, lai jūs nolasītu to pirms tam, kad būs balsošana par 2.punktu./

Priekšsēdētājs: */Es to ar lielu prieku gribēju darīt. Un es to izdarīšu./

A.Aleksejevs: */Liels paldies./

Priekšsēdētājs: Pirmais bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Tātad deputāts Lagzdiņš ierosina pēc radikālisma pazīmes no 300 procentiem iet uz leju par katru atsevišķi. Balsošanas režīmu! Pēc tam būs par iesniegtajiem priekšlikumiem kopumā. Balsojiet, lūdzu! Lūdzu, neaģitējiet cits citu, bet spiediet pogas. Rezultāts: par– 90. Kā– pieņemt? Mums arī otrs ir jābalso. Mieru! Pierakstiet, lūdzu! Tagad deputāta Simsona priekšlikums– balsot par katru priekšlikumu, kurā ir ierosināts pacelt cenu alum, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Var balsot divas reizes. Kurš priekšlikums saņems vairāk balsu, tas arī būs. Lūdzu, rezultātu! Bēdīgi. Tātad mēs balsosim par katru atsevišķi.
Tagad reģistrēsimies, jo būs izdruka. Katru lūdzu sēdēt savā vietā, lai būtu kārtība. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies. Rezultāts: 130. Tagad balsojam priekšlikumu, kurš, paldies Dievam, ir tikai viens. Tas ir– alkoholam pacelt cenu par 30 procentiem. Citu priekšlikumu nav. Pēc tam būs alus un tabaka. Kas par to, lai alkoholam paaugstinātu cenu par 30 procentiem, izsakiet savu attieksmi! Rezultātu! Balsošanai kopumā paliek valdības redakcija. Šņabim, tas ir, alkoholam.
Tagad alus. Visradikālākais ir valdības piedāvājums pacelt alum cenu par 100 procentiem, pēc tam nāk 75 procenti un tad– 0. Es atvainojos, vienu mirklīti! Tātad 100, 75, 70 un 0. Kur ir 30 procenti? Nav šāda jūsu iesnieguma? Balsošanas laikā jūs gribat runāt par procedūru? Par motīviem mēs beidzām. Lūdzu, apsēdieties, deputāt Muciņ! Deputāts Muciņš protestē, bet es nepieņemtu protestu. Tātad ir divi valdības ierosinājumi. Un kas bija otrs, kas teica alum par 100? Deputāts Muciņš? Deputāts Ābiķis? Valdībai un deputātam Ābiķim priekšlikums palielināt alum cenu par 100 procentiem. Balsojam šo priekšlikumu, pēc tam būs 75, tad 70 un 0. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Mēs ar roku nebalsojam, spiediet pogas. Rezultātu! (Aplausi.) Lūdzu, pierakstiet! Nākamais variants ir 75 procenti. Balsošanas režīmu! Balsojam. Rezultāts: 25. Lūdzu, pierakstiet! Tālāk– 70 procenti. Lūdzu, izslēdziet balsošanu! Pagaidīsim, mašīna netiek līdzi mūsu domāšanai. Balsošanas režīmu! Balsojam par 70 procentiem. Un kas tad nāks? Rezultāts: 17. Un tagad alum– nulle. Balsojam! Rezultāts: 26. Krastiņa kungs, tātad kopumā balsosim par 100 procentiem. Tas būs kopumā.
Tagad par tabakas lietām. Sākas ar 150. Es atkārtošu, kā būs: 150, 100 un 50. Es saku, ka sāksim ar 150, tad 100 un 50. Balsošanas režīmu! 150! Izsakiet savu attieksmi! Balsojam! Baidos, ka mums slikti beigsies. Rezultātu! Pierakstiet, Krastiņa kungs! Paldies! Tagad par 100 procentiem. Ieslēdziet balsošanas režīmu! Balsojam! Rezultāts: 77. Un nu par 50 procentiem. Ieslēdziet balsošanas režīmu! Balsojam! Rezultāts: 20. Krastiņa kungs, pierakstiet! Krastiņa kungs, kurš variants iet balsošanai kopumā?

A.Krastiņš: Tabaka– par 100 procentiem.

Priekšsēdētājs: Bet pārējie?

A.Krastiņš: Alkohols– par 30 procentiem, alus– par 100 procentiem un tabaka– par 100 procentiem.

Priekšsēdētājs: Tāds būs variants, kad balsosim kopumā. Varat tagad pārdomāt savu attieksmi. Papildinājums. Esiet uzmanīgi, lūdzu, tas tiešām ir papildinājums, un papildina šo pantu deputāts Aleksejevs, kurš ierosina turpināt un pateikt,
Kā es sapratu, ministrs to arī apsolīja. Lūdzu, precizējiet šo tēzi, lai mēs varam zināt, kā būs! Lūdzu!

E.Siliņš: Es par šo jautājumu jau izteicos. Runa ir par daudzumu, kas paredzēts šā gada plānā. Plānotais ražošanas apjoms nepalielināsies. Tas paliks plāna ietvaros. Mums arī nemaz nav iespējams šo plānu palielināt, jo, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, tad mums šīm vajadzībām nav izejvielu. Alus arī ir plāna robežās.

Priekšsēdētājs: Lai būtu pilnīga skaidrība un lai nebūtu tādā veidā, vai tomēr mēs to nepierakstīsim klāt. Kā, lūdzu? Vispār nav runa par likumu, tas ir lēmums. Man personīgi visās šajās epopejās ir negatīva pieredze. Attiecīgos orgānos es gan vienmēr balsoju pret, bet lēmumu tulkojumi ir bijuši dažādi. Tāpēc, ja ir iespējams pierakstīt klāt to, kas nemaina lietas būtību, tad es arī atbalstītu šo priekšlikumu un nobalsotu, t.i., lai tas arī būtu pierakstīts un sabiedrībā nebūtu dažādi traktējumi. Vai varam par šādu papildinājumu nobalsot, tas ir, ka alus, alkoholisko un tabakas izstrādājumu ražošana notiks 1990.gada plānā noteiktajos daudzumos? Lūdzu, vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Lieta tāda. Ja mēs gribam pieņemt lēmumu ar humāniem mērķiem, tad mums jāpaliek tajā līmenī, kādā bijām pagājušajā gadā. Ja mēs atļausimies sev palielināt daudzumu, tad tas būs kārdinājums katru gadu pārdot arvien vairāk degvīna par dārgāku cenu. Es gribētu likvidēt tādu iespēju, ka valsts ķertos pie alkoholisko dzērienu izlaides palielināšanas ar mērķi atrisināt citus jautājumus./

Priekšsēdētājs: Ir divi priekšlikumi, par kuriem mums ir jābalso. Tātad, lūdzu, balsojam par deputāta Aleksejeva izteikto papildinājumu. Rezultāts– tātad papildinājums netiek pieņemts. Par 2.punktu mums vairāk nebija ierosinājumu. Neviens neiebilda, un es sapratu, ka Budovska kunga priekšlikums ir pieņemts. Jums par 2.punktu ir vēl papildinājumi? Kā, lūdzu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man ir papildinājums, kas varbūt disonē ar Aleksejeva priekšlikumu. Manuprāt, ir pilnīgi pretējs bīstams moments, ka sakarā ar cenu pielikumu var samazināties ražošana, un tas novedīs pie nevēlamām sekām. Tāpēc varētu būt pat piebilde– “nesamazināt ražošanu, ražot paredzētajos daudzumos”.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ābiķi, jūs uzstājat, ka jābalso? Skaidrs, par deputāta Ābiķa priekšlikumu tiek balsots. Lūdzu balsot! Rezultāts– netiek pieņemts.
Tagad par 4.punktu, jo 3.punkts ir izslēgts. Ceturtais punkts, protams, būs 3.punkts. Tā kā ir atslēgusies aparatūra, tad visiem no jauna ir jāreģistrējas. Lūdzu rezultātu. Paldies. Tātad balsojam par 4.punktu. Rezultāts– paliek šajā redakcijā.
Par 5. un 6.punktu citu priekšlikumu nebija? Balsojam. Rezultāts. Paldies. Tagad 6.punkts. Ir bijuši priekšlikumi par minimālo pensiju, pabalstu apmēra paaugstināšanai bērnu audzināšanas laikā līdz pusotra gada vecumam, pabalsts ģimenēm, kuru bērni neizmanto bērnudārzu. Vēl klāt nāca arī piemaksas pirmsskolas bērnu iestāžu, veselības aizsardzības un pansionātu, kultūras, mākslas, televīzijas un radio darbiniekiem, stipendijas, kā arī līdzekļi alkoholisma un narkomānijas profilaksei. Vai varam balsot par tādu priekšlikumu? Bet ko jūs vēl gribat papildināt? Godātie kolēģi, balsošanas laikā nejaucieties pa vidu. Visu, ko gribējāt, jūs jau izteicāt. Deputāts nav sapratis, un es esmu vainīgs, ka nevaru izskaidrot. Es visu laiku to skaidroju. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Man ir piebilde pie 6.2.punkta. Man liekas, ka pie visu veidu pabalstiem bērniem jāpiebilst, ka tie jānosaka ģimenēm, kuru izpeļņa vidēji uz vienu cilvēku ir zemāka par... t.i., noteikt zināmus griestus. Mums tagad taču ir tādas ģimenes, kurām pabalsti nemaz nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka tas ir Ministru padomes kompetencē un viņa attiecīgi visu to regulēs. Vai to vajag šeit izrakstīt? Ko saka ministrs?
Ministru padome regulēs. Paldies.

Priekšsēdētājs: */Jums ir par šo? Pirmais mikrofons. Nosauciet sevi, citādi.../

S.Zaļetajevs: */Mans priekšlikums kā visradikālākais laikam jānobalso kā pirmais. Es ierosināju no šī punkta izslēgt kultūras, mākslas, televīzijas un radio darbiniekus./

Priekšsēdētājs: Vēl ir priekšlikumi? Nav. Par cik deputāta Zaļetajeva priekšlikums ir radikāls, tik tiešām par to ir jābalso kā par pirmo. Tātad balsojam par ierosinājumu– izslēgt kultūras, radio un televīzijas, tad par otro– samainām visu kārtību: pirmajā vietā pensijas un pēc tam, kā es lasīju. Vai ir skaidrs, par ko mēs balsojam? Pirmais tātad deputāta Zaļetajeva priekšlikums– izslēgt kultūru un radio un televīziju. Balsošanas režīms ir, balsojam. Šis rezultāts ir jāfiksē. Tagad balsojam par grozīto kārtību, kuru es nosaucu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu. Tātad kopumā fiksēsim šo priekšlikumu.
Par 7.punktu bija priekšlikums– uzdot nevis komisijām, bet Ministru padomei. Lūdzu, balsojam. Rezultāts. Paldies.
Vēl ir iesniegts 8.punkts, kurš nosaka, ka lēmums stājas spēkā šodien. Deputāts Lagzdiņš saka, ka pretējā gadījumā sāksies spekulācija. Jau šodien veikalu plauktos nekā nav un parīt vispār nekā nebūs. Tāpēc deputāts Lagzdiņš ierosina, ka lēmumam jāstājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Es gan nezinu, kā to realizēs ministrs. Lai ministrs nāk tribīnē. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Siliņš: Mana vienīgā priekšrocība ir tā, ka Finansu ministrijai to nevajadzēs realizēt dzīvē, bet dzīvē to realizēs Tirdzniecības ministrija. Taču jārēķinās acīmredzot ar to, ka šīs cenas ir jānovada un jāizskaita uz 30, 50, 100 procentiem. Vadoties pēc konkrētā stāvokļa, būtu lietderīgāk, ja lēmums stātos spēkā ar 1.jūliju. No otras puses, bez šaubām, nav izslēgta spekulācija. Taču visi Tirdzniecības ministrijas likumdošanas un tirdzniecības likumdošanas akti nosaka kārtību, ka pirms jebkādas preču pārcenošanas jāizdara izstrādājumu inventarizācija un tad jāpārceno. Jā, patiešām kādā veikalā kāda kaste vai paka var būt noslēpta, tā nav izslēgta lieta, bet es domāju, ka tīri tehnisku iemeslu dēļ lietderīgāk būtu, ka lēmums stātos spēkā ar 1.jūliju. To jūs izlemsiet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Belam.

A.Bels: Tas ir svarīgs jautājums, kam ir milzīga propagandas nozīme. Ja mēs spēkā stāšanos noteiksim ar 1.jūliju, tad Jāņos nebūs ne alus, ne vispār nekā. Visi brēks: redz, kas par lietu, pirmo reizi ir kaut kas tāds. Redziet, ko viņi iztaisīja! Nosakot spēkā stāšanās dienu, jāatrod kaut kāds kompromisa risinājums. Citādi mēs iesēdīsimies tādā tintē, ka paši vairs netiksim ārā. Ļoti rūpīgi jāizdomā, kad sāksies realizācijas termiņš.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bērziņam.

I.Bērziņš: Tāpēc ka ļoti daudz kas nav skaidrs, mēs ar balsošanu nevaram ministrijai voluntāri uzspiest, lai tā jau ar rītdienu būtu gatava. Es domāju, ka šis jautājums ir jāizlemj Tirdzniecības ministrijai. Jautājums var būt politisks, un mēs varam šovakar nolemt, taču es gribu redzēt, kā šo lēmumu realizēsiet. Nedrīkst pieņemt lēmumus, kurus nevar realizēt.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

I.Movels: Atvainojiet, lūdzu, kad tika padārdzināts zelts un viss cits, tad viņi paspēja visu izdarīt jau vienā naktī. Viņi var paspēt vienā naktī, es labi zinu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš: Godājamie deputāti, būsim taču prātīgi. Lai pārcenotu cenas visos tirdzniecības uzņēmumos, bāzēs, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un tamlīdzīgi, ir vajadzīgs laiks, ir vajadzīga pavēle par inventarizāciju, ir vajadzīga uzskaite, jārada inventarizācijas komisija. Jūs kļūsiet smieklīgi, ja pieņemsiet lēmumu, kas stājas spēkā no rītdienas, jo tas nav realizējams. Lai arī cik tas sāpīgi nebūtu, lai kāda preču izpirkšana nebūtu, tie šņabja veikali jau tā ir ciet, bet komercveikali vēl ir vaļā, tā ka var paspēt, un nevajag nolemt par spēkā stāšanos no šodienas. Es šaubos arī par 1.jūliju, jo tirdzniecības darbiniekiem būs ļoti jāsasprindzina darbs, lai to visu paveiktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Čepānis.

A.Čepānis: Es atbalstu viceprezidenta Krastiņa priekšlikumu, ka ar šodienu nevar. Kolēģis runāja par zelta cenu paaugstināšanu. PSRS Finansu ministrija un PSRS valdība, un arī mūsu republikas Tirdzniecības ministrija tam gatavojās pusgadu. Savā laikā mēs ar to nodarbojāmies arī Ministru padomē. Lēmuma stāšanās spēkā ar 1.jūliju, es uzskatu, ir reāls termiņš. Jāņos un līdz 1.jūlijam atlikušajā laikā ažiotāža neapšaubāmi būs, bet vai tad nu tā ir pirmā vai pēdējā.

Priekšsēdētājs: Es baidos, ka man no Mārupes būs jāaizbrauc, lai gan es izdruku izlikšu pie veikala. Es dzīvoju netālu no veikala, un jau vienreiz mani tam garām nelaida. Tāpēc es to izdruku izlikšu pie veikala, lai cilvēki zina. Atvainojiet, lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Stefanovičs: */Ja klātesošie deputāti grib, lai līdz 1.jūlijam no šī ārpusbudžeta fonda aiziet miljons rubļu, nu, kā minimums, 500 tūkstoši, tad balsojiet par 1.jūliju. Bet es esmu pret, es par to, lai tas būtu ieviests, ja ne rīt, tad parīt, lai paņemtu 20– 30 tūkstošus, bet ne miljonu, garantiju dodu, ka miljons aizies. Izdariet, tas ir ļoti elementāri. Sarežģītāk tas varēt būt ar cigaretēm, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, tad no rītdienas tiek slēgti visi veikali inventarizācijai, un visa lieta, bet tabaka– tas ir sarežģītāk, te tiešām var nedaudz atlikt, bet, ja no rītdienas slēgt visus veikalus, kuros pārdod alkoholiskos dzērienus, nekas nenotiks, bet miljons aizies. Lūk, klausieties, to rāda cīņas ar alkoholu pieredze, kura jau bijusi./

Priekšsēdētājs: */Nu, tad vismaz rīt katrā ziņā vajadzīga liela milicijas vienība šeit pie ēkas./ Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu uzmanību!

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, ne 1.jūlijā, ne rīt, ne 15.jūlijā uzsākt pārdošanu pēc jaunajām cenām nav iespējams. Mums nav etiķešu. Tas ir pirmais. Tāpēc, ja jūs uzskatāt, ka var sākt no 1.jūlija, tad var arī rīt, jo, pēc manām domām, te pirms manis uzstājušies deputāti nestaigā pa veikaliem un neredz, ka tur nav ko pirkt, ne degvīnu, ne alu, ne cigaretes. Bet cigarešu “Elita” paciņa Rumbulas tirgū jau šodien maksā 2,50 vai 2 rubļus. Tāpēc Stefanovičam ir taisnība. Pirmkārt, likumu pieņemam nesavlaicīgi, jo tas notiek pirms Līgo svētkiem, nu, reiz mēs teicām “a”, tad nākas teikt arī “b” un no rītdienas slēgt bāzes, slēgt veikalus dienas laikā. Patiešām, zeltam pārcenojumu izdarīja ātri, kaut arī tā varēja būt arī mazāk. Nākas veikt pārcenošanu, uzlikt jaunās cenas un pārdot, citādi aizies ne miljons, aizies tautas uzticība valdībai./

Priekšsēdētājs: Lūk, tā. Es domāju, ka šī bija rezumējoša runa. Varam jau balsot? Kā, lūdzu? Jums vēl ir priekšlikumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Šinī situācijā, man šķiet, mēs patiešām pieņemam pārsteidzīgu lēmumu. Tas jārealizē būs Tirdzniecības ministrijai, un atbildību par to mēs prasīsim no Ministru padomes. Un katrā gadījumā, kad mēs pieņemsim deputāta Stefanoviča ieteikto, tad rīt, parīt, aizparīt vairākās republikas vietās notiks preču realizācija par dažādām cenām. Tas Līgo svētku priekšvakarā tirdzniecībā radīs disharmoniju un haosu. Tās ir manas personīgās domas.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi priekšlikumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Es domāju, ka mēs varētu pieņemt lēmumu– uzdot Ministru padomei noteikt spēkā stāšanās dienu. Galu galā Ministru padome ir kompetenta to izdarīt. Mēs taču nevaram kompetenci parādīt pilnīgi visās sfērās: pateikt, kā ir jādrukā uzlīmītes un kā ir jātirgo.

Priekšsēdētājs: Tātad uzdot Ministru padomei noteikt termiņu, kad lēmumu jāsāk realizēt. Taču lēmuma stāšanos spēkā Ministru padome nevar noteikt.
Deputāts Bojārs grib kaut ko teikt? Jūs negribat neko teikt? Skaidrs. Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Vispirms es gribu pateikt– mums jāmācās no savas kļūdas. Pirms mēs liekam darba kārtībā likumprojektus, mums jādomā; te ir piemērs, kā likumprojektu mēs esam izvirzījuši nelaikā. Manuprāt, vienīgā izeja, es nezinu, vai jūs man piekritīsiet, lai gan mēs vēl neesam nobalsojuši par likumprojektu,– atgriezties pie šī likumprojekta pēc tam, kad Ministru padome un attiecīgā ministrija jums noreferēs, kad viņi ir gatavi izdarīt cenu paaugstinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka emocijām, kuras bija pēdējo runātāju vārdos, nav nekāda pamata. Čepāņa kungs ļoti pareizi pateica, ka ažiotāža būs ne pirmo un ne pēdējo reizi. Arī tie apsvērumi, ka cenas jāpārdrukā bezmaz uz uzlīmītēm, nav pamatoti, jo tas nav jādara.
Protams, kā teica Krastiņa kungs, ir jāsasauc inventarizācijas komisija, kas prasa kādu nedēļu laika. Jāpārceno preces, inventarizācijas komisijām jākonstatē attiecīgo preču atlikumi. Patlaban mums jau nav tik daudz fondu. Tagad tā vai tā rindas pie attiecīgajiem veikaliem ir bijušas milzīgas un tādas būs arī pa Jāņiem. Tā ka mēs neko negrozīsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā pēdējai vārds tiek dots Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai. Lūdzu, pasakiet savu viedokli vēlreiz, lai mēs orientējamies uz jums. Mums visiem ir jāpasaka galavārds.

A.Čepānis: Priekšsēdētāj, šo jautājumu mēs komisijā neesam apsprieduši. Es izteicu savu personīgo viedokli.

Priekšsēdētājs: Atkārtojiet, lūdzu, vēlreiz!

A.Čepānis: Termiņu noteikt ar 1.jūliju. Vai arī otrs variants, kas ir diplomātiskāks un kurā mazāka atbildība Augstākajai padomei,– uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei noteikt kārtību, kādā šis lēmums stājas spēkā. Par to, ka būs ažiotāža, ka rīt pirks, es saku vēlreiz: ne jau pirmā, ne pēdējā reize. Tā bija ar zeltu, tā bija ar visām precēm, par kurām kādreiz tika pieņemti sevišķi slepeni lēmumi PSRS Ministru padomē. Taču otrā dienā ikvienam Rīgas sētniekam tie jau bija zināmi, tāpat būs arī ar šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Tātad ir trīs varianti, par kuriem mums tūlīt jābalso. Pirmais, pats radikālākais– likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Otrais– ar 1.jūliju un trešais– uzdot Ministru padomei noteikt lēmuma spēkā stāšanās kārtību. Vai juristi piekrīt tam, ka mēs Ministru padomei uzdodam noteikt kārtību, kādā stājas spēkā lēmums? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Piedāvāju juridiski pareizu kompromisu: stājas spēkā ar šodienu, bet Ministru padomei noteikt lēmuma realizēšanas kārtību, nevis spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Ko saka citi juristi?

T.Jundzis: Tad mans priekšlikums ir tāds, ka Ministru padomei uzdot noteikt par lēmumu nevis kopumā, kad tas stājas spēkā, bet uzdot tai noteikt termiņu un kārtību, kādā stājas spēkā šī lēmuma otrais punkts.

Priekšsēdētājs: Tas, kolēģi, neko negroza.

A.Krastiņš: Cienītie kolēģi, nenoņemsim no sevis atbildību: kad jau pateicām “a”, tad jāpasaka arī “b”. Lieta tāda, ka likumdevējs nosaka kārtību un laiku, kādā likums stājas spēkā, un nevienam citam šīs savas tiesības viņš deleģēt nevar. Tā ka pašiem vien mums jābūt tik atbildīgiem un jāpasaka, kad lēmums stājas spēkā. Čepāņa kungs, kuram šajā darbā liela pieredze, un viņš arī kā komisijas pārstāvis, kaut gan viņš to teica individuāli, ierosināja termiņu no 1.jūlija. Tas izskanēja arī iepriekš. Tātad pie tā paliksim. Ja gadījumā Ministru padome un Tirdzniecības ministrija nevarēs to realizēt, tad mums savu iepriekš pieņemto lēmumu nāksies grozīt, nekas cits neatliks. Šoreiz darīsim to, kas mums laikam ir jādara, bet nenogrūdīsim atbildību uz citiem.

Priekšsēdētājs: Tātad juristi, raugoties no juridiskā viedokļa, mums iesaka balsot par diviem variantiem, tas ir,– vai spēkā paturēt, ka lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi vai ka ar 1.jūliju. Jums ir cits priekšlikums? Lūdzu!

A.Kramiņš: Ja mani atmiņa neviļ, gadījumā, ja mēs lēmumā nenorādām tā spēkā stāšanās laiku, tad tas stājas spēkā automātiski pēc 10 dienām.

Priekšsēdētājs: Pēc publicēšanas, jā. Iznāk, ka mēs varam arī nenorādīt laiku, kad lēmums stāsies spēkā, bet pēc publicēšanas dienas tas automātiski stāsies spēkā pēc 10 dienām. Tomēr šis termiņš var iekrist tieši Jāņu dienā. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, vai mēs nevarētu pieļaut tādu situāciju, ka šodien nobalsojam par lēmuma stāšanos spēkā ar 1.jūliju, taču tiek publicēts ātrāk par 1.jūliju. Pēdējā punktā mums jāparedz, ka gadījumā, ja mēs pieņemsim variantu par likuma stāšanos spēkā no 1.jūlija, ka to publicēt ne ātrāk kā 1.jūlijā. Kolēģi saka, ka tas jau ir zināms.

Priekšsēdētājs: Tas ir diezgan riskants piedāvājums. Pieņemt un nepublicēt, un lai tauta pati skaitļo 100 vai 200, vai 300 procenti,– diez vai tas ir pareizi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Mūsu bloks piedāvā pārtraukt debates un par diviem jūsu nosauktajiem variantiem balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, lai pārtrauktu jebkādas debates. Godātie kolēģi, es gribu jūs informēt, ka piezvanīja Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis, lai pateiktu, ka gribot ierasties un kopā ar mums balsot, tādējādi uzņemoties atbildību par šo lēmumu kopumā. Pieņemam zināšanai, bet viņu negaidīsim.

Priekšsēdētājs: Balsosim par to, lai pārtrauktu jebkuras debates par šo jautājumu. Rezultāts! Tiešām– pārtraucam.
Tagad uz balsošanu liekam divus variantus: pirmais– lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi; otrais– lēmums stājas spēkā ar 1.jūliju. Balsojam par pirmo variantu. Rezultāts. Skaidrs, rezultāts ir pierakstīts. Balsojam par otro variantu– stājas spēkā ar 1.jūliju. Rezultāts– 90. Tātad balsošanai kopumā paliek šī redakcija. Vairāk nekādu papildinājumu nav? Tagad balsosim kopumā. Rezultāts:– 102. (Zālē aplausi.) Lēmums pieņemts, es gan lūgtu neaplaudēt, rīt, iespējams, aplaudēs pie šīs mājas.

No zāles: */Anatolij Valerianovič, vai var vienu vārdu./

Priekšsēdētājs: */Ko, par procedūru?/

No zāles: */Nu, par procedūru varbūt. Es negribu vienkārši speciāli runāt par to, ko lēmumā neieslēdza. Es gribu atzīmēt, lai šie 50% ietu bērnu iestādēm, bērnudārziem un silītēm galvenokārt./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Tagad par pielikumu, vai mēs akceptējam to, ko ieteica mūsu komisija. Izteiksim savu attieksmi. Kā es sapratu, komisijas iesaka, lai Ministru padome rēķinātos ar otro variantu. Es tā ministru sapratu. Ziniet, ja iznāk vairāk, tas ir labi, lai tikai neiznāktu mazāk.