Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma 3. augustā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.2000., Nr. 281/282 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9611

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 7. augusta sēdē

Vēl šajā numurā

08.08.2000., Nr. 281/282

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 3. augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju. Kā pirmais darba kārtībā izskatīšanai ir jautājums, Valsts prezidentes iesniegtais, vairāk nekā vienas desmitās daļas balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosinātais likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" noteiktajā kārtībā Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Sākšu ar jautājumu citiem un sev. Ir Latvijas Republikas Saeimas deputāts tautas kalps vai nav? Šķiet taču, ka ir. Bet tagad, kad Saeima ir saņēmusi mūsu Valsts prezidentes iesniegto un 307 330 balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosināto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā", jautājums par tautas kalpu un tā rīcību skatāms īpašā gaismā. Vai Saeimas deputātam vispār ir morālas tiesības tik daudzu mūsu valsts pilsoņu, nevis atsevišķu partiju ierosinātu un visnotaļ nopietnu dokumentu pat nenodot tikpat nopietnai izskatīšanai komisijās, bet uzreiz jau ražot kaut kādu alternatīvu vai, latviskāk izsakoties, pretnostatījumu? Šādas domas taču tieši pēdējās dienās nepārtraukti izskanēja. Rodas iespaids, ka reizēm vesels lērums dažādu līmeņu darboņu ir pamatīgi piemirsuši, ka ar mūsu valsts pilsoņiem ir nopietni jāapspriežas tieši pirms būtisku lēmumu izskatīšanas. Vai šodien Latvijā daudz ir tādu, kas jūsmīgi apliecinātu to, ka privatizācija mūsu valstī noritēja sekmīgi un tikai tā uz priekšu? Daži jau, protams, gan pašapmierināti smīkņā par savu personīgo īpaši veiksmīgo piedalīšanos dažādos pievākšanas procesos. Kāds gan būtu brīnums, ja pēc visa līdz šim notikušā lielum lielais Latvijas Republikas pilsoņu vairums nepatikā viebjas, dzirdot vārdu "privatizācija", bet daži iegrābēji, nepacietībā trīcot, gaida kārtējo grābienu, bet nu tādu lielāku — vairāku miljonu vērtībā. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vēlmei kārtējo reizi iedīdzināt kaut nelielus godīguma asnus šajā privatizācijas muklājā dažs labs un daža laba jau steidzas piekarināt biedējošu saukli "tēvzemieši atkal grib gāzt valdību". Īpatnēji ir tas, ka taisni šobrīd ir vērojama savāda sadarbība. Vienlaicīgi uzbrukumi apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nāk gan no Latvijas valsts televīzijas pārstāvju, gan sarkanbrūnkreklaino lielkrievu šovinistu puses. (Starpsauciens: "Rokas nost!") Kādiem taču traucējam, vai tad tā nav? Mūsu apvienība ir gatava sadarboties ar kolēģiem gan Saeimā, gan valdībā, ievērojot vismaz trīs pamatnosacījumus.

Pirmkārt. Biežāk atcerēties savas valsts Latvijas un tās pamattautas latviešu intereses.

Otrkārt. Neaudzēt pārāk garus nagus tad, kad notiek pārrunas par jebkura veida īpašumu turpmāko likteni.

Treškārt. Tomēr nepārvērst pārāk nopietno darbu Saeimā un valdībā par lētu sensāciju taisīšanu un Latvijas Republikas pilsoņu balsu medīšanu pirms kārtējām Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām.

Šādai pieejai arī vajadzētu būt, apspriežot ierosināto likumprojektu komisijās. Es esmu runājis. Paldies tiem, kas klausījās!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partijas pozīcija ir precīza un skaidra. Tautas partija aicina minēto likumprojektu nenodot komisijām. Tādā veidā būt godīgiem pret vairāk nekā 300 tūkstoš vēlētājiem, kas ar saviem parakstiem ir pauduši vēlmi konkrētā sociāldemokrātu iniciētā redakcijā šo likumprojektu redzēt pieņemtu. Aicinu būt godīgiem tāpēc, ka visas koalīcijas partijas ir vienojušās un atzinušas, ka negrozītā veidā šis likumprojekts nevar tikt pieņemts. Tad mēs aicinām nemānīt tautu, nemānīt šos 307 un vairāk tūkstošus vēlētāju, bet nodot nekavējoši šo likumprojektu tautas lemšanai.

Sociāldemokrātu projekts mums nav pieņemams tādēļ, ka tas nostiprina monopolstāvokli akciju sabiedrībai "Latvenergo" mūžīgi mūžos. Mēs esam pārliecināti, ka, pieņemot sociāldemokrātu iniciēto likumprojektu, garantēti celsies elektroenerģijas cenas jau vistuvākajā laikā, ko neatlaidīgi ir prasījusi un prasa "Latvenergo" vadība.

Trešais. Tautas partija uzskata, ka spēkā esošais likuma 20.pants ir jāievēro: Daugavas HES un augstspriegumu pārvades līnijām ir jābūt valsts īpašumā, ir jābūt reģistrētām uz valsts vārda un tās nav privatizējamas. Mēs esam pret to, ko aicina sociāldemokrāti, — Daugavas HES, augstspriegumu pārvades līnijas nodot vienas akciju sabiedrības īpašumā. Vai sociāldemokrāti, aicinādami izmantot tik atbildīgu politisku instrumentu kā referendums, jau nav kādreiz kļūdījušies? Ir. Tas bija pensiju referenduma sakarā, kad mūs biedēja ar strauji augošām bezdarbnieku rindām, daži pat aizklaigājās līdz vispārējam badam un tautsaimniecības sabrukumam. Notika pretējais. Tauta atbalstīja valdības viedokli, un tautai un valdībai bija taisnība. Bezdarbs samazinājās, sociālais budžets uzlabojas, un varu jūs informēt: jūlija mēnesis ir pirmais mēnesis pēc ilgāka laika, kad pensijas Latvijā tika izmaksātas, valdībai naudu neaizņemoties. Tas ir, sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus. Jūs toreiz kļūdījāties, tas maksāja tautsaimniecībai aptuveni 15 līdz 17 miljonus latu, kas ir viss kaut vai, piemēram, Kultūras ministrijas budžets.

Ceturtkārt. Vai jums ir bijusi kādreiz tieksme šādā viltīgā veidā sagrābt valsts īpašumu? Sociāldemokrātiem tāda vēlme bija — reģistrēt valsts mežus uz akciju sabiedrības vārda. Toreiz Saeima atbalstīja koalīcijas viedokli, un valsts meži šobrīd tiek reģistrēti uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.

Nākamais. Vai jūsu sludinātais — tas, ka neprivatizējamā valsts akciju sabiedrība ir panākumu un uzplaukumu ķīla, — ir taisnība? Nē un vēlreiz nē! Mēs zinām šo spilgto piemēru, kas saucas "Latvijas dzelzceļš", ko vada viens no sociāldemokrātu līderiem. Kas notiek? Tarifi ceļas, pakalpojumu kvalitāte krītas, līnijas tiek slēgtas, sliedes tiek demontētas, un tas viss neprivatizējamas akciju sabiedrības vārdā jūsu līdera vadībā. Tādēļ Tautas partija aicina būt kopā ar tiem 300 tūkstoš vēlētājiem, kas parakstījās par šo iniciēto likumprojektu, nodot nekavējoši to tautas nobalsošanai, un mēs būsim to pusē — 900 tūkstošu, kas nenāca un neatbalstīja sociāldemokrātu pozīciju, un esmu pārliecināts, ka mūsu pozīcija ir uz nākotni vērsta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Manuprāt nebūtu mērķtiecīgi nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo tas skar tiešām tikai tautsaimniecības jautājumus un privatizācijas jautājumus, kas vienmēr ir bijuši tikai un vienīgi Tautsaimniecības komisijas kompetence.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns

(LC). (Nerunā mikrofonā.) Es domāju tieši to pašu, ko Aija Poča.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 20, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu ierosinājumus par to, kā būtu izskatāms tālāk šis likumprojekts, bet tos mēs varēsim izskatīt tikai pēc tam, kad atbildīgā komisija būs iesniegusi Saeimā likumprojektu, sagatavotu pirmajam lasījumam.

Par to, kā lieta tālāk virzāma — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Tautsaimniecības komisija var sanākt uz sēdi jau šodien. Izskatīt par vai pret pirmajā lasījumā, atbalstot tautas iesniegto likumprojektu konceptuāli, un sēdi mēs varam turpināt jau šodien, skatot pirmo lasījumu. Tas būtu tieši šodien, mēs jau pēc kādām divām stundām varētu turpināt sēdi pēc pārtraukuma un skatīties — balsot par likumprojekta atbalstu vai neatbalstu pirmajā lasījumā konceptuāli.

Sēdes vadītājs.

Paldies par ierosinājumu, bet mēs par pārtraukumu lemsim pēc tam, kad būsim izskatījuši otro dienas kārtības jautājumu — likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Priekšlikums izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Tautsaimniecības komisijas sekretār! Lūdzu paņemt jums numurētos dokumentus un pēc piecpadsmit minūtēm pulcēties 4.stāvā — Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē. Bez piecpadsmit pusē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi, jo mums ir jāsagatavo pirmajam lasījumam grozījumi dzīvokļu privatizācijas likumā.

Sēdes vadītājs.

Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūgums pulcēties uz sēdi komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Lūdzu, vēl paziņojums Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns

(LC). Eiropas lietu komisija! Mēs savu sēdi sasauksim tajā brīdī, kad būs beigusies šī plenārsēde. Ne agrāk.

Sēdes vadītājs.

Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece

. Mandātu un iesniegumu komisijai lūdzu uzmanību! Mums tūdaļ ir sēde šeit pat — Dzeltenajā zālē. Lūdzu visus sanākt!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 3.augustā deputātiem Valdim Birkavam un Ingrīdai Ūdrei.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Estas un deputāta Spurdziņa iesniegumus ar lūgumu anulēt balsojumu "par" par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodošanu komisijām. Abi deputāti ir vēlējušies balsot pret.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" pirmajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mums šobrīd ir jāstrādā ar diviem dokumentiem. Un viens dokuments ir ar nr.2146, un tas ir sociāldemokrātu sagatavotais likumprojekts. Komisija, izskatot savā sēdē, ir pieņēmusi lēmumu, komisijas lēmumu, par alternatīvu likumprojektu šim. Un alternatīvā likumprojekta numurs ir 2154. Tāpat es gribu informēt deputātus, ka komisija lūdz likumprojektus, pie tam abus likumprojektus, ja viens tiek noraidīts, tad arī otro likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs.

Vispirms, kolēģi, mums ir jālemj par steidzamību. Viens var runāt par, viens — pret. Imants Burvis vēlas runāt pret vai par steidzamību? Par. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es gribēju pievērst uzmanību dažām neprecizitātēm Kārļa Leiškalna teiktajā. Ne jau tikai sociāldemokrāti to ir sagatavojuši, bet to atbalstījusi zināma tautas daļa, un prezidente ir iesniegusi. Un man nav tādas aizdomas, ka prezidente ir iestājusies Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, iesniegusi parlamentam steidzamai izskatīšanai. Es tāpat atsaukšos uz Satversmes pantiem, kuri paredz, ka tanī sesijā, kura ir nozīmēta, ir jāizskata un jāpieņem likumprojekti vai arī jānozīmē referendums. Šodien mums ir sasaukta sesija. Šodien mums šis darbs ir jāizdara. Un tāpēc es ierosinu jūs atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pret steidzamību vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tomēr es gribētu pievērst visu jūsu uzmanību ārkārtīgi dīvainam stāvoklim. No rīta mēs nobalsojām ar lielu pārsvaru par tautas ierosinātā projekta virzīšanu uz komisiju. Un kas notiek? Burtiski zibens ātrumā komisija mums piedāvā pavisam citu projektu. Pavisam citu! Kurš faktiski nav ieguvis atbalstu arī valdības sēdē, jo valdības sēdē bija runa par priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu. Kāpēc tāda krāpšana? Kāpēc tāda jocīga uzvedība?

Un tagad šajā neskaidrajā stāvoklī mums uzreiz piedāvā balsot par steidzamību vēl pie tam. No rīta nobalsojot par vienu, komisijā nobalsojot par otru... Acīmredzot par tiem garajiem nagiem man ir diezgan liela taisnība. Kādam ļoti gribas, lai kaut kas ārkārtīgi ātri un neapdomīgi mūsu valstī notiek. Tāpēc šāda cilvēku raustīšana. Kolēģi! Šajā brīdī nesteidzieties! Vismaz šādi. Ja būtu runa no rīta par vienu projektu un tagad par vienu projektu, tad mēs varētu runāt arī diezgan konkrēti par steidzamību. Tad būtu iemesls to darīt. Bet, godātais Burvja kungs, ko jūs darīsiet, ja nobalsos par alternatīvo, kas jums nemaz nepatiks un par ko jūs noteikti nebalsosiet? Ko tad jūs darīsiet ar savu steidzamību? Tā ka mieru, Imant, mieru. Lēnām, lēnām. Lūk, tā ka es aicinu neatbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atzīšanu par steidzamu. Steidzamības balsojums attiecas uz abiem likumprojektiem. Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē saceļas troksnis.) Lūdzu balsošanas režīmu! Ja kādam ir pretenzijas, iesniedziet rakstiski. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 15, atturas — 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Kā pirmais mums jāizskata komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts, un šeit es gribu... (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Kartības rullis nosaka likumprojekta izskatīšanas secību. Kā pirmais tiks balsots likumprojekts, ko ierosinājuši vēlētāji. Debates notiks par abiem likumprojektiem vienlaicīgi.

K.Leiškalns.

Paldies, paldies! Tātad es gribētu atbildēt vienīgi komisijas vārdā uz deputāta Burvja teikto. Tas attiecas gan vairāk uz mani. Es neesmu pieminējis šeit savu iesniegto. Burvja kungs, jūs esat tauta pati, un līdz ar to tas nebija nemaz jāsaka, sakot par sociāldemokrātu sagatavoto likumprojektu, jo tauta jau nesagatavo, viņa iesniedz.

Otri pārmetumi nāk no Dobeļa kunga, ka komisijā pēkšņi parādījās un valdība tur kaut ko ir lēmusi. Jāteic, ka Latvija ir parlamentāra valsts un parlaments nu nekādi nav pakļauts valdības lēmumiem. Protams, komisijas sēdēs iesniedzējiem, un šajā gadījumā cilvēki, kas runāja pret iesniegto likumprojektu, arī iesniedza komisijā alternatīvo likumprojektu, viņiem uz to saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli ir pilnas tiesības, un tas, ka varbūt komisija viņus pārāk ātri atbalstīja, Dobeļa kungs, es piekrītu. Varbūt tās rokas paslējās pārāk ātri. Ir labi, bet viss ir runājams šobrīd, diskutējot par abiem likumprojektiem, vēl jo vairāk, ka tos vēl var labot, teiksim, ja mēs atbalstām tautas iesniegto, nevis alternatīvo, tad jau neprecizitātes var izlabot arī vēlāk. Es jums piekrītu, bet ir divi lasījumi, un līdz ar to nav nekādas problēmas tos izskatīt. Tā ka man šobrīd jums jāsaka, ka likumprojekts neatšķiras ļoti būtiski, bet dažās vietās atšķiras principiāli. Tas ir 20.pantā pirmajā daļā par elektrostaciju... (Aplausi.) Paldies! Es nosarku. Es nosarku, jo tautas ierosinātais likumprojekts paredz, ka "Latvenergo" vispārējās līnijas, Daugavas kaskāde ir "Latvenergo" akciju sabiedrības īpašums. Tad alternatīvais pasaka pilnīgi pretējo, ka ir reģistrējams uz valsts vārda un "Latvenergo" ir tikai šā īpašuma apsaimniekotājs. Ir šādas būtiskas... Tāpat arī likuma izsludināšanas kārtībā. Lai gan jūs, Burvja kungs, neaizmirsāt šeit prezidenti no tribīnes, tad jūsu iesniegtajā, sagatavotajā likumprojektā, es atvainojos, prezidente ir aizmirsta. Bet, ja prezidente pati tam piekrīt, es pieņemu, ka arī to var palaist garām. Ja viņa pati tam piekrīt, bet viņa ir aizmirsta.Tas stājas spēkā no pieņemšanas brīža. Bet, kur tad Valsts prezidentes promulgācijas tiesības, Burvja kungs?

Tā kā es, augstie deputāti, vairāk nerunāšu komisijas vārdā, es aicinu jūs izšķirties par to, kuru no likumprojektiem ņemt par pamatu. Kuru ņemt par pamatu, jo labojams ir kā viens, tā otrs, Dobeļa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamais priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, vēlētāji un iedzīvotāji! Es šeit gribētu uzsvērt vienu, ka šodien Saeimā, cik es noprotu, ir pietiekami liela sajukuma diena. Deputāti bieži maina savu viedokli. Un tas varbūt nav labākais, tāpēc vienmēr es esmu uzskatījis, ka skaidra pozīcija ir tomēr labāka — skaidra, noteikta, nekā svārstības kaut kādas. Es šeit gribētu pateikt, kā mēs — sociāldemokrāti— vērtējam šos divus projektus. Mēs uzskatām, ka tautas ierosinātais likumprojekts ir jāņem par pamatu un aicināsim Saeimu atbalstīt. Protams, mēs uzskatām, ka alternatīvais projekts pavisam vēl nesen, arī šodienas sēdē, netiešā veidā neguva zināmu atbalstu, tomēr būtu noraidāms. Valdības partijas, manuprāt, rīkotos gudri, ja atbalstītu tautas ierosināto likumprojektu un pieņemtu bez jebkādiem grozījumiem. Manuprāt, valdībai labāk ir atbalstīt tautas ierosinātu likumprojektu, nekā iet uz referendumu un zaudēt opozīcijai.

Otrs, ko es gribētu ierosināt, ir tas, ka tiešām šeit mēnešiem garas diskusijas ir liekas, neauglīgas. Jo pietiekami skaidri ir iezīmētas nostājas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka katrs deputāts, kas kaut mazliet interesējas par šo "Latvenergo" jautājumu un šiem likumprojektiem, ir pietiekamā skaidrībā, lai par tiem debatētu, diskutētu un viņiem būtu viss pamatā skaidrs. Pilnīgi neatkarīgi no frakcijas piederības.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka, manuprāt, valdības partijām nav šodien kopīgas pozīcijas. Astoņu mēnešu laikā valdība ir piedāvājusi četrus modeļus, četrus "Latvenergo" privatizācijas vai daļējas privatizācijas modeļus. Arī šim alternatīvajam likumprojektam, kas tagad ir iesniegts valdībai, es šeit varu saskaitīt četras redakcijas ar pietiekami būtiskām atšķirībām labots, pēc tam labots un precizēts, pēc tam vēl kaut kas tur uzlabots. Tātad svītrots un labots, lāpīts un pārlāpīts. Tas viss ir kaut kur dabīgi, bet dabīgi tas būtu tad, ja tas būtu ritējis paralēli šīm ārkārtas sēdēm par "Latvenergo", ko opozīcijas partijas ierosināja iepriekšējā sesijā šeit, Saeimā. Tad visas šīs lietas būtu labas.

Es negribu runāt par to, ka īstenībā jebkuri grozījumi runā pretim Satversmes garam. Tas ir pilnīgi skaidrs. Formāli viņus var darīt, bet Satversmei ir ne tikai formālā puse, bet arī principi. Ja jūs tam neticat, varat pajautāt saviem kolēģiem no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt šeit, ir tas, ka visi šie ļoti daudzie un atšķirīgie privatizācijas modeļi, manuprāt, apliecina tikai vienu, ka vismaz daļai no valdības ir vienalga, kā, bet galvenais ir uzsākt "Latvenergo" privatizāciju. Galvenais ir to darīt. Tāpēc es gribētu ierosināt un teikt, ka tik tiešām pats labākais un stingrākais un radikālākais pret šīm tendencēm ir tautas ierosinātais likumprojekts, jo tas skaidri un nepārprotami nosaka to, ka "Latvenergo" ir vienots un nedalāms, nevis kā valdības alternatīvajā projektā sadalāms trīs daļās. Es atgādināšu, ka arī "Rīga Invest" ir noteicis to, ka, ja "Latvenergo" tiek sadalīts, viņam par 40 miljoniem — no 660 uz 620 miljoniem — krītas šī vērtība, krītas kredītu rēķins sadalītajam "Latvenergo", tātad par kredītiem būs jāmaksā dārgāk un nebūs arī vairs optimālās ģenerējošās jaudas, kuras jau pašreiz "Latvenergo" ir tikai puse no nepieciešamajiem 2000 megavatiem, kā to apliecina arī dažādas ārzemju auditfirmas. Kāpēc objektu, kas aizvien vēl nav sasniedzis nepieciešamo, vēlamāko optimālo jaudu, mēs gribam sadalīt vēl trīs daļās?

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka pašreiz "Latvenergo" oficiāli novērtēts uz 138 miljoniem latu. Tā ir bilances vērtība. Šo bilances vērtību Latvijas valsts un valdība nav tiesīga mainīt vienpusējā kārtā, bet saskaņojumā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, un no tā arī izriet ļoti pieticīgais vērtējums arī visiem sociālās infrastruktūras objektiem, tajā skaitā tiem baseiniem un pirtīm, par ko te tik bieži ir runājuši un strīdējušies. Protams, mēs visu varam izpārdot par sviestmaizi, vēl piedevām šo "sviestmaizi" novērtējot 20% santīmos un 80% sertifikātos, tātad pavisam labi sanāks. Vai tas ir vajadzīgs? Manuprāt, tas ir nepamatoti, ja mēs domājam, ka somu pirtis var būt tikai Ministru kabinetā, Rīgas domē un ka tās nevar būt "Latvenergo" darbiniekiem. Jautājums ir, protams, par apsaimniekošanu. Tas nenozīmē, ka to varētu izmantot tikai "Latvenergo" darbinieki. Arī tur var gūt zināmu peļņu.

Ko es vēl gribu uzsvērt? Mēs uzsveram to, ka ne tikai vienots un nedalāms, bet arī neprivatizējams. Pašreiz valdība piedāvā šo termoelektrocentrāļu privatizāciju. Šeit es gribētu nolasīt Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumu, kurā skaidri un gaiši ir rakstīta vesela virkne punktu. Es gribētu 6. kā pašu nopietnāko, un tas ir Ulda Oša, tātad "Latvijas ceļa" eksperta un partijas biedra vadītās komisijas viedoklis, ka vienota energokompānija, kombinējot hidroeletrostaciju, termoelektrostaciju darbību dažādos gadalaikos, realizējot šķērssubsīdiju un īstenojot vienotu kurināmā iegādes politiku, spēj garantēt vajadzīgos kredītus ar nelieliem procentiem, kas ir viens no galvenajiem efektīvas darbības noteicošajiem faktoriem. Pārveidojot pašreizējo "Latvenergo", šīs priekšrocības būtiski mazināsies. Lūk, ekspertu atzinums. Varbūt der arī citus punktus vēlreiz atgādināt, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeimas deputātiem sirdsapziņa ir un tā nekur nav pazudusi. Varbūt pirmo punktu no šo ekspertu atzinuma: nav argumentēta pārstrukturizācijas un privatizācijas nepieciešamība, nav formulēts tās mērķis, nav izpētīts un līdz ar to arī izslēgta iespējamība, ka šāda pārveidošana un daļēja pārdošana var mazināt Latvijas valsts drošību, nav noteikta "Latvenergo" faktiskā un prognozējamā vērtība, nav veikta izpēte, kā "Latvenergo" organizatoriskās struktūras un iespējamās īpašuma formas maiņa iespaidos enerģijas realizācijas cenas, energoapgādes drošumu valstī un tā tālāk. Un viens no tiem punktiem ir sekojošs ekspertu atzinumā: neviens no "Latvenergo" pārstrukturizācijas, privatizācijas variantiem neatbild uz jautājumu, vai tā īstenošanas rezultātā šī situācija kļūs labāka vai pasliktināsies.

Nu, lūk, šeit ir pietiekami korekti pateikts viss. Es gribētu pateikt — tāpēc arī mēs uzskatām, ka nav nepieciešama arī šī termoelektrocentrāļu privatizācija līdz tam brīdim vismaz, kamēr mēs nevaram nodrošināt katram patērētājam liberālu tirgu un pieeju pie dažādiem energoražotāju pakalpojumiem, pie dažādu energoražotāju pakalpojumiem.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka tautas ierosinātajā, arodbiedrības iesniegtajā, sociāldemokrātu atbalstītajā, un arī citu partiju atbalstītajā likumprojektā ir skaidri un gaiši pateikts, ka nav ieķīlājams.

Valdības projektā ir šis ieķīlājuma jautājums. Tiesa, valdības partijas pašreiz ir uzsākušas pavisam dīvainu un nekonsekventu rīcību, ka viņas ir gatavas ieķīlāt, bet nav gatavas pēc tam ķīlu atsavināt. Tas būtu apmēram tā, ka mēs aicinātu izveidot lombardu, kurā var ieķīlāt lietas, bet nekad lombards tās nevar tālāk pārdot. Tas arī ir kaut kāds loģisks absurds un pilnīga nekonsekvence. Vienīgais, protams, ja mēs uzmanīgi paskatāmies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līgumu, tad tādā gadījumā ir virkne punktu — 4.08 un tamlīdzīgi, kas dod iespēju īpašniekam dot citu objektu, ne obligāti "Latvenergo" par līdzvērtīgu... Tādā gadījumā varbūt arī te var parādīties Latvijas meži vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas ir viens no bažu cēloņiem, kādas ir iespējamas, kādas dod šis kredīta līgums saistības.

Nākamais iespējamais variants, par ko ir izteicies arī presē godājamais Kalvīša kungs, ekonomikas ministrs, ir arī koncesijas iespējas, kas dod iespēju praktiski iznomāt peļņu no attiecīgajiem uzņēmumiem, tajā skaitā no hidroelektrostacijām un tamlīdzīgi. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, ko es gribētu uzvērt. Tātad praktiski šis uzņēmums, mūsuprāt, nav ieķīlājams, un līdz ar to nevajag arī to ne atsavināt, ne neatsavināt. Un valdībai, ja viņa sniedz valstij praktiski... ja viņa sniedz kaut kādu, saņem kaut kādu kredītu, tad tādā gadījumā arī netiek nekas parasti ieķīlāts, izņemot varbūt kādus atsevišķus... četrdesmito, piecdesmito gadu Latīņamerikas režīma piemērs ir G—24.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šai restrukturizācijai ir izmaksas, ne tikai vērtības kritums uzņēmumam. Tās tiek vērtētas uz 10—15 miljoniem, to arī ārkārtas plenārsēdē šeit atzina Jaunās partijas deputāte Ūdre.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka praktiski tiek risinātas sarunas starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Latvijas valdības pārstāvjiem par iespējamiem jauniem kredītiem, un šie jaunie kredīti ir paredzēti kredītu līguma punktā 3.04 ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Tas ir Daugavas dambja aizsardzībai. Jauni kredīti ir nepieciešami 106 miljonu vērtībā pēc bankas piedāvājuma pēdējā 2000. gadā. 1998. gadā šis kredīta apjoms bija tikai 85 miljoni. Tā ka mēs visu to varam izvērtēt.

Es domāju, ka pēc visa tā, ka mēs uzmanīgi to paskatāmies un redzam, ka ir bijušas trīs ārkārtas plenārsēdes, manuprāt, valdības rīcība atgādina tādu rīcību, ka skolnieks, kas parasti nav gatavojis mājas darbus, uz eksāmenu ir atnācis ar beidzot sagatavotu mājas darbu. Un tagad grib, lai atzīmi eksāmenā viņam liek par šo sagatavoto mājas darbu, nevis par izvilkto biļeti un viņa zināšanām. Es domāju, ka tas nav korekti.

Protams, valdības partijas var cerēt, ka izdosies tā, kā jau vienreiz izdevās ar pensiju referendumu, kad pretēji Satversmes garam un būtībai tika sniegti grozījumu grozījumi jau referenduma procesā iesniegtajām lietām, bet es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, ne valdība, ne tauta divas reizes uz viena un tā paša grābekļa neuzkāps un arī cits grābeklis diez vai būs pa kājām.

Vēl ko es gribētu pateikt, ka principā, ja mēs uzmanīgi paskatāmies to evolūciju, un par to mēs vēl varam runāt daudz un dikti, kāda ir šiem valdības priekšlikumiem, šiem četriem modeļiem un šiem četriem priekšlikumiem alternatīvajā likumprojektā, tad mēs redzam, ka praktiski jau galarezultātā valdības priekšlikums ir palicis praktiski bezzobains un bez principiem. Nav īpašas idejas, politiskas nostājas, ir tikai pavērti vārti "Latvenergo" daļējai privatizācijai. Precīzāk sakot, privatizācijas uzsākšanai.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, kas ir jāpasaka precīzi un Imants Burvis arī šeit jau minēja, ka ne jau sociāldemokrāti, bet tieši arodbiedrības — Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un arodbiedrība "Enerģija," tātad "Latvenergo" arodbiedrība,— bija tās, kas iesniedza šo likumprojektu. Sociāldemokrāti, Tautas saskaņas partijas saraksts, Jaunā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija, Darba partija ir izteikusi atbalstu šiem grozījumiem. Pensionāru federācija, Politiski represēto apvienība, zinātnieki un eksperti, es jau minēju arī ekspertus. Varbūt vēl minēsim šos zinātniekus — Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības enerģētikas institūts, Latvijas elektroenerģētiķu biedrība, Nacionālā enerģētikas konfederācija, Latvijas Zinātnieku savienības Enerģētikas komisija.

Kolēģi! Pavisam nesen arī skanēja tādi pavisam bargi vārdi no mana kolēģa Šķēles kunga, kas teica, ka, lūk, kā tur ar tiem mežiem ir bijis. Un es šeit labprāt nocitētu arī šo te jautājumu, kā tad tomēr ir bijis par tiem mežiem, kādi tur koalīcijas priekšlikumi ir bijuši. Un es šeit no Annas Seiles tās trešā lasījuma stenogrammas pateikšu precīzi Šķēles kungam, jo viņš jau klāt nebija un var kļūdīties, un kļūdīties ir cilvēcīgi. Tātad Anna Seile teica tā: ka valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā un ka šo priekšlikumu viņa sastādījusi kopā ar Arni Kalniņu. Laikam Arni Kalniņu Šķēles kungs jau uzskata par koalīcijas partneri. Varbūt ka viņš tā var uzskatīt, bet pagaidām, manuprāt, tā ir kļūda.

Nākamais, ko es gribētu pateikt, ka vairākkārt sociāldemokrātu ierosinātais, lai nepieļautu un ietvertu arī likumā precīzu formulējumu par Latvijas valsts mežu privatizāciju, bija atbildes runa no Slaktera kunga, kurš skaidri un gaiši Tautas partijas frakcijas vārdā atbildēja, ka šī valdība noteikti nepieļaus Latvijas valsts mežu privatizāciju. Tā ka visi šie pārmetumi ir lieki un ne pēc adreses.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es gribu pateikt lielu paldies Šķēles kungam par demagoģijas paraugstundas spīdošu demonstrāciju. Kaut gan Kārlis Leiškalns izpelnījās jūsu aplausus, bet Šķēles kungs bija daudz spīdošāks.

Atzīmēšu vienu momentu viņa runā. "Latvenergo" vadība, acīmredzot viņš domāja jauno Šķēles valdības ielikto vadību, pieprasa un pieprasīs tarifu celšanu elektrībai. Vecā taču neprasīja. Tad varbūt, sekojot, Šķēles kungs, loģikai, būtu vērts uzreiz šodien sākt domāt par "Latvenergo" vadības nomaiņu, kas ir būtībā daudz vieglāk nekā privatizēt "Latvenergo". Bez tam Šķēles kungs jau parādīja, cik ātri un veiksmīgi to var izdarīt.

Turpinot runu par demagoģiju, es jums kādreiz atgādināšu veco tautas teicienu par to, ka tirgū jau zaglis skaļāk par visiem bļauj — ķeriet zagli! Šodien ar saviem labojumiem, veidojot alternatīvo likumprojektu, valdošā koalīcija būtībā ir iecerējusi, pirmkārt, piespiest pietiekami ātri iet uz referendumu un, otrkārt, izgāzt šo referendumu. Tāpat, kā tas jau vienreiz ir noticis. Interesanti te var būt, paskatoties pašus grozījumus, ko iesniedza valdošā koalīcija, pamanīt tādu lietu, ka valdošā koalīcija šinī jautājumā kļūst sociāldemokrātiskāka par sociāldemokrātiem. Vajadzības gadījumā acīmredzot būs komunistiskāka par komunistiem un būtībā drīz kļūs vairāk par katoļiem nekā pāvests.

Viens no Amerikas demokrātijas tēviem kādreiz teica: kādreiz var piemānīt visus. Dažus var piemānīt vienmēr, bet nekad neizdodas piemānīt visus. Ceru, ka jūsu iesniegtie alternatīvie grozījumi nepiemānīs tautu un ka tā, ejot uz referendumu, atcerēsies, kā Šķēles kunga vadītā valdība viņus ļoti smagi piemānīja referendumā attiecībā uz pensijām. Un es ceru, ka tauta nepakļausies šai jaunai demagoģijai un piedalīsies. Es atgādināšu jums, liekot priekšā tomēr nobalsot par tautas ierosināto grozījumu likumā par enerģētiku, atgādināšu jums tikai to, ka, nobalsojot par alternatīvo likumprojektu, jūs jau ar to arī pieņemat lēmumu par nepieciešamību izvest referendumu, un pēc tam jūs raudāsiet krokodila asaras par to, kāda nauda aizies ārpus tautsaimniecības aprites.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Leonam Bojāram, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pateicos tiem 307 300 Latvijas pilsoņiem, kuri parakstījās par izmaiņām Enerģētikas likumā. Tautas atbalstītās izmaiņas ir konkrētas un saprotamas — "Latvenergo" ir jābūt vienotam, nedalāmam valsts uzņēmumam, no tā sistēmas neko nevar izdalīt, to nevar dalīt, to nevar restrukturizēt. Šī vienotā sistēma nevar būt ieķīlāta vai privatizēta. Tā nevar būt privatizēta. Kas attiecas uz alternatīvo priekšlikumu, tad, protams, tur ir iestrādātas vismaz 5—7 viltības, lai Latvijas "Latvenergo" sagrautu, kā ir sagrauti desmitiem Latvijas uzņēmumu. Tātad "Latvenergo" kā nedalāms uzņēmums paliek Latvijas valsts īpašumā, tas ir Latvijas tautas īpašums un tie paraksti liecina, kad mēs nevaram ignorēt mūsu iedzīvotājus. Un tas būs arī Latvijas Republikas ekonomikas mugurkauls. Visiem ir jāzina un jāpilda Latvijas Republikas Satversmes 2.pants — Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Es vēlreiz atkārtoju, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, nevajag spēlēt ar Latvijas tautu un Latvijas iedzīvotājiem. Kam tas nav saprotams? Prese un televīzija, daži politiķi arī no šīs tribīnes — Šķēles kungs — Latvijas sociāldemokrātus apvaino visdažādākos tā kā nedarbos, ka mēs gribam pat privatizēt "Latvenergo", bet vai sociāldemokrāti novērtēja "Latvenergo" par 138 miljoniem? Kas novērtēja trīs HES par 29 miljoniem, ja viena tā gaismaspils, kuru grib uzcelt, maksā 87 miljonus? Vai tās nav muļķības no Privatizācijas aģentūras un citiem politiķiem, kas piestrādā tā, kā ir piestrādāts uz pārējiem uzņēmumiem. Mūsu vērtējums: "Latvenergo" maksā 1,8 līdz 2 miljardus latu, kas var nopirkt šo uzņēmumu no Latvijas? Beļģija, Holande? Nevajag runāt muļķības no šīs tribīnes un cilvēkiem nevajag stāstīt. Ja vajadzētu uzcelt jaunu sistēmu, tā izmaksātu no 2,5 līdz 3,5 miljardiem. Atcerieties šos ciparus un nestāstiet cilvēkiem brīnumus!

Tagad par to cenas celšanu par vienu kilovatu — ka pacelsies cena par vienu kilovatu. Jā, ja tiks privatizēts, tad no 40 līdz 150 procentiem pacelsies cena par vienu kilovatu, kā tas notika ar "Latvijas gāzi". Šķēles kungs labi atceras, būdams premjerministrs, kad sāka privatizēt "Latvijas gāzi", — tika ievesta abonenta maksa no 1,1 lata līdz 3,3 latiem. Par ko Latvijas iedzīvotāji maksā šo naudu? Ja "Latvijas gāzes" cenā jau ir iekļauta visa transportēšana, vai tie, kas privatizē "Latvijas gāzi", ir ielikuši kādu metru no tiem cauruļvadiem, kas tika ielikti Padomju savienības laikā, un par to, ka Latvijas iedzīvotāji saņēma mazas algas. Par to vajag runāt.

Tagad mēs varam atcerēties arī to, ka 1997.gadā no Rīgas domes īpašuma tika izņemtas 500 elitāras lielas mājas. Kur ir tās mājas palikušas? Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nav telpu, ģenerālprokuroram arī nevar atrast dzīvokli un māju nav. Ir jāatceras arī jezga ap Rīgas viesnīcu, kas notika. Kā gribēja pārcelt Latvijas Universitāti uz Salaspili un ko darīt ar tās telpām? Latvijas Privatizācijas aģentūra no paša sākuma strādā ļoti slikti, un visa tā darbība, kura izriet no tās darbības, ir tagad redzama. Kur palika visi tie 3 miljoni, 10 miljoni, visas pārējās afēras, kas notika? Tagad jūs redzat — vienai darbiniecei seifā atrodas 150 vai 180 tūkstoši latu, cits darbinieks mierīgi ņem naudu no cilvēkiem, un tad mums saka, ka tā aģentūra strādājot ļoti labi. No paša sākuma šinī aģentūrā nebija vadības un nebija kārtības.

Kas attiecas uz tām privatizācijām. Atceramies kaut Daugavpils sintētisko šķiedru rūpnīcu. Cik nodokļu maksātāju naudas aizgāja, lai segtu tos parādus, ko izveidoja tie privatizatori, kuriem nav vietas viņu dzimtajās valstīs, bet viņi nezin kāpēc atrod vietu, ka privatizēt var kaut ko Latvijā. Kas notika ar Ķemeriem? Kāpēc 19 dziļurbumi uz minerālūdeni tika pārdoti par 30 000 latu? Kāpēc tika iznīcināta Rīgas vagonu rūpnīca? Kur palika VEF, "Alfa", Rīgas autoelektrorūpnīca? Kāpēc iznīcināja autorūpnīcu Jelgavā un par sviestmaizi pārdeva visu iekārtu? Un, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar Ķemeru sanatoriju, tāpat ar visām sanatorijām Rīgas Jūrmalā, vai tad tur nav pielikts pirksts klāt? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kas notiek ar dzelzceļu?") Un, ja jūs aizejat pie dzelzceļa, tad ir jāpasaka, ko dara tie slavenie vīri, kas strādā par pilnvarniekiem, padomniekiem, valdes locekļiem valsts uzņēmumos, izpildot četrus, vienpadsmit darbus, kāpēc viņi nerūpējas, lai uzvestu savas rūpnīcas tajā līmenī, ka tās būtu konkurētspējīgas arī Eiropas tirgū. Diemžēl šie kungi atbrauc vienu reizi uz rūpnīcu, lai saņemtu algu, un ar to viss beidzas. Un tad tur jāpaprasa arī, kāpēc "Latvijas dzelzceļā" parādījās operatori, kas viņus tur ielika iekšā, ne jau viens Zorgevics viņus ielika. Un, ja tagad mēs paskatāmies uz "Latvijas kuģniecību", 5–7 miljoni, par ko tagad runā, ka ir jau sagatavota kaut kāda nauda par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. Kāpēc Latvijas kuģi tika palaisti pasaulē zem svešiem karogiem? Reģistrēti ofšora zonās. Kāpēc "Lattelekom", kad viņam pieder 51%, Latvijas valstī diemžēl budžetā neko nemaksā un tie visi pakalpojumi ceļas ik dienu? Es jau nemaz nerunāju par tiem bezdarbniekiem, ja mēs paskatāmies uz bezdarbniekiem, kas apmaksā to naudiņu Jēkabpils cukurfabrikas strādniekiem? Kur palika tie 1200 cilvēki, kuri bija izdzīti no meža dienesta laukā, un tad, ja mēs paskatāmies, ka to bezdarbnieku it kā ir mazāk, tad tas ir, pateicoties tam, ka latvieši atrod darbu ārzemēs un citi aiziet viņsaulē. Tāpēc ir jāatbalsta grozījumi Enerģētikas likumā, kurus ir pieprasījuši Latvijas pilsoņi ar saviem parakstiem, un Latvijas pilsoņus vajag cienīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — deputāte Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izšķiršanās šodien ir diezgan svarīga, vai mēs atkal izsviedīsim no valsts budžeta miljonu referenduma rīkošanai gadījumā, ja tiek atbalstīts alternatīvais likumprojekts, vai mēs atbalstīsim Valsts prezidentes Saeimā iesniegto un tautas atbalstīto likumprojektu pirmajā lasījumā? Protams, viedokļi var būt dažādi, bet es gribu pateikt, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedoklis ir atbalstīt tautas atbalstīto likumprojektu. Bet es gribu nedaudz arī pacelt to aizkara maliņu par darbu Saeimā. Šobrīd es vēl pirms sēdes pašā rīta stundā satiku Leiškalna kungu, un viņš man saka: "Labi būtu, ja mēs Saeimā varētu pieņemt Vairas Vīķes–Freibergas iesniegto likumprojektu bez grozījumiem šodien abos lasījumos." Un mēs abi nopriecājāmies, ka labi, ja tā būtu. Bet pēc tam notiek komisijas sēde. Un, ja es domāju, ka es savu uzstāšanos varētu iesākt ar tādām pārfrazētām dzejolīša rindām, ka Saeimā tāpat kā karā viss ir nejaušību varā, tad pēc šīs komisijas sēdes man jāizsaka nožēla, ka televīzija, radio un korespondenti parasti pulcējas šeit Saeimas sēdē, bet nepulcējas komisijas sēdēs. Jo kas tur notika... Es vispirms gribu kliedēt to mītu, ka ir iesniegts alternatīvais likumprojekts, ko ir sagatavojusi un atbalstījusi valdība. Šo likumprojektu iesniedza Šķēles kungs, un uz stūra tam likumprojektam ir rakstīts, ka to ir sagatavojusi Skutāne un vēl viena persona, ja. Ļoti iespējams, ka valdībā šis projekts tika apspriests, bet Saeimā to iesniedza Šķēle. Kas par to balsoja? Par to balsoja tie paši komisijas deputāti, kuri iepriekšējā dienā, tas ir, vakar, lepni teica masu informācijas līdzekļos: "Rokas nost no "Latvenergo"!" Lujāna kungs bija aizkavējies savā kabinetā un uz komisijas sēdi neieradās. Sāji smaidīdamu, es viņu satiku pēc komisijas sēdes, kur viņš iznāca no sava kabineta. Bet šīs frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārējie divi pārstāvji nobalsoja par Šķēles kunga iesniegto likumprojektu. Nu, lūk!

Un es gribu kliedēt vēl vienu mītu. Manuprāt, šeit visu laiku tiek runāts, ja mēs pieņemsim tautas atbalstīto un prezidentes Saeimā iesniegto likumprojektu, tad "Latvenergo" paliks "Latvenergo" īpašums un tas nebūs valsts īpašums. Bet diemžēl teksts saka kaut ko pavisam citu. Vai, pareizāk sakot, par laimi teksts saka kaut ko citu, ka visas "Latvenergo" akcijas pieder valstij. Varbūt mazliet neveikli pateikts, no otra gala pateikts, ka tas ir Latvijas īpašums, kur visas akcijas pieder Latvijas valstij, tomēr nepārprotami ir pateikts, ka visas akcijas pieder valstij. Otrs arguments, kurš izskanēja arī šodien no rīta un arī komisijā, ka šajā tautas atbalstītajā likumprojektā nav pateikts, ka šīs akcijas nevar ieķīlāt. Būtībā kādā veidā tad šīs akcijas var ieķīlāt? Tās var ieķīlāt tikai tad, ja valdība vienoti to atbalsta. Vai mums ir tāda valdība, kura atbalstīs akciju ieķīlāšanu? Nu nav. Un ja būs, tad tā būs slikta valdība, un tā ilgi neeksistēs. Un tāpēc, lai arī es atzīstu, ka šajā likumprojektā ir dažas neveiklības, bet šīs neveiklības ir sīkums, salīdzinot ar to, ka mēs tūlīt sākam tērēt naudu referendumam un pieļaujam, faktiski pieļaujam restrukturizāciju, kura nozīmē arī daļēju privatizāciju. Tāpēc es aicinu atbalstīt tautas atbalstīto likumprojektu par grozījumiem Enerģētikas likumā un noraidīt alternatīvo likumprojektu, kuru nezin kāpēc arī Jurkāna–Rubika partija šodien beidzot ir izlēmusi atbalstīt. Tas man ir brīnums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamajam vārds deputātam Edvīnam Inkēnam, "Latvijas ceļa" frakcija.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru neatsaukties uz dažiem iepriekš... Es nevaru neatsaukties uz dažiem iepriekš runātājiem. Vai tagad dzird? Labi, pacelšu. Es domāju, ka neviens mani netur aizdomās par to, ka Andris Šķēle ir mans mīļākais sapņu varonis. Bet pilnīgi droši es varu pateikt, ka... nu jociņi jums... Bet man jāsaka, ka tas, ko šodien Andris teica, es visam piekrītu, jo viņa runa bija konceptuāla un pareiza no valsts politikas viedokļa. Un ar to es gribu parādīt to, ka personīgās pretrunas nav tik svarīgas, ja mēs runājam par valsts interesēm. Un šodien mēs runājam par valsts interesēm. Savukārt es varu teikt, ka man starp sociāldemokrātiem ir pietiekami daudz draugu, un tas nav draudzības un nedraudzības jautājums, par ko mēs šodien runājam. Jo man jāsaka, ka es sen nebiju redzējis šos, dzirdējis šos viedos vārdus: "Nedalāmā, vienotā, varenā..." Šoreiz nevis PSRS, bet "Latvenergo". Kaut arī es domāju, ka mēs visi esam tomēr ieguvuši no tā, ka PSRS tika sadalīta. Un tieši tāpat es domāju, ka mūsu sabiedrība iegūs no tā, ka mēs sadalīsim "Latvenergo". Un te nu tas piemērs, Burvja kungs, ar PSRS ir ļoti, ļoti tuvs, tuvāks, nekā varētu izlikties no pirmā acu uzmetiena. Jo, runājot par Rīgas Vagonu rūpnīcu, ko jūs minējāt, nu bet kāpēc tad tie sociāldemokrāti nepērk tos vagonus? Nu nodibiniet savu šūniņu, nopērciet piecus vagonus, varbūt rūpnīca atjaunosies. Vagonus nepērk tāpēc, ka tie nav vajadzīgi. Un ja ekonomika neražo to, ko vajag, tad to nepērk. Un nekāda sociāldemokrātija te nepalīdzēs. Un te mēs pieejam pie paša galvenā, kas ir mūsu šodienas strīda būtība.

Mani cienījamie kolēģi, sociāldemokrāti! Jūs aizstāvat valsts īpašumu. Mēs, tie, kas sēž zāles šajā pusē, — labējie, mēs esam nevis valsts īpašuma aizstāvji, mums nav svarīgi, lai valstij ir ierēdņi, kas ir bagāti. Jo tikai valsts īpašumā, piemēram, kuģniecībā, ir tās lielās algas. Vai esat dzirdējuši par algām "Latvijas gāzē". Jums tas rūp? Nē! Tur, kur ir valsts īpašums, tur ir ierēdņi, kas grābj valsts kasi. Un tā ir tā starpība. Mēs, labējie, runājam nevis par bagātu valsti kā valsts īpašumu, bet par bagātiem pilsoņiem, kas veido šo valsti. Un tas ir tas, kur ir mūsu lielā starpība. Mēs gribam, lai mūsu pilsoņi ir bagāti, ne tikai Andris Šķēle, ne tikai Edvīns Inkēns, ne tikai Burvis, bet arī tante Anna. Un tā ir tā starpība.

Šodien šī saruna mums ir daudz principiālāka, nekā ārēji izskatās. Jo jūs esat savā pusē, sociāldemokrāti, sakrājuši ļoti daudz frāžu, kas izklausās patīkamas, bet kas diemžēl nestrādā dzīvē, jo pretnostatījums — būt bagātai teorētiskai valstij vai sabiedrībai — ir skaidri redzams. Un diemžēl jūs velkat uz valsti, kas ir abstrakcija. Valsts ir teorētiska konstrukcija, kas, protams, strādā, bet mēs runājam par sabiedrību.

Spekulācija šodien notiek par divām tēmām. Pirmā — Eiropas Savienība. Eiropas Savienībai nevajag "Latvenergo" privatizāciju. Galīgi nemaz! Un tur nu jums ir pilnīga taisnība. Un man kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam ir pilnīgi vienalga, vai tas ir privāts vai valsts īpašums. Tieši otrādi. Pieņemsim, tas, kas attiecas uz tīkliem, es esmu kategoriski par to, lai tas būtu valsts īpašums. Man pilnīgi noteikti no Eiropas Savienības viedokļa nevajag nekādu "Latvenergo" privatizāciju, izņemot tās pirtis, kuras jūs gribat privatizēt. Viss pārējais man nav svarīgs. Jā, to īpašumu, kas ir blakus... Ak Dievs, tas taču nav svarīgi ne jums, ne mums. Tas, ko prasa Eiropas Savienība, ir kalpošana sabiedrībai! Nevis abstraktai valstij, bet sabiedrībai. Un sabiedrība sastāv no indivīdiem. Ko vajag Eiropas Savienībai? Lai katrs indivīds var izvēlēties tirgū preci. Lai viņš var nopirkt elektrību, kas viņam ir tajā brīdī izdevīgākā. Ja kāds ir nolēmis strādāt naktī, lai viņš pērk lēto elektrību. Ja kāds dienā, lai Ogres pašvaldība var nopirkt elektrību. Vai šodien Ogres pašvaldība var izvēlēties, kur nopirkt elektrību? Nē, jo viņai pretī ir gan ražotājs, gan ceļa īpašnieks, "Latvenergo", nekādas izvēles. Par vienu tarifu, tur labi, kaut kāds... Bet principā par vienu tarifu viena elektrība. Jūs nedodat patērētājam nekādas iespējas izvēlēties! Un tas ir tas galvenais, pret ko iestājas Eiropas Savienība. Eiropas Savienība saka: "Radiet konkurenci, radiet godīgu iespēju tirgū ienākt kādam ar lētāku elektrību." Jūs stāstāt par tarifiem. Nu ja! Daugavas ūdens, paldies Dievam, būs aptuveni vienādā cenā, izņemot algu izmaiņas un tā tālāk. Bet naftas, mazuta un gāzes cenas pasaulē celsies, jo tas notiek jau 20 gadus. Tas ir neatkarīgi no mums. Tur ir objektīvs elektrības cenas pieaugums, bet mēs varam apturēt tajā brīdī, kad mums ir nevis monopols, bet tajā brīdī, kad mums ir izvēle kā patērētājiem. Un mums nospļauties par to. Jūs prasāt, lai pie "Lattelekom" tiktu pievienoti arī divi mobilie tīkli. Jūs prasāt atpakaļ visu apvienot vienotā monopolā. Tas vienkārši no patērētāju viedokļa ir noziedzīgi.

Otra spekulācija — par privatizāciju. Es jau teicu, apskatīsimies uz abiem likumprojektiem. Tur nav privatizācijas. Ne jūsējā, ne mūsējā. Atliksim jautājumu par privatizāciju, es nezinu, uz trim, četriem, pieciem gadiem. Nav svarīgi. Runāsim pašreiz par to, kā noņemt šo uzņēmumu no izcilā monopolstāvokļa. Es tiešām nesaprotu, kāpēc sociāldemokrātiem jākļūst par monopolaizstāvjiem. Tad ir jautājums par to: jūs dažkārt mūsu iekšējās sarunās kaut kā pārdzīvojat, kāpēc mūs tur īsti neuzskata par Eiropas sociāldemokrātiem? Es pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka jūs esat šīs valsts kapitālisma aizstāvji. Jums liekas, ka viss, kas pieder valstij, ir izdevīgs.

Tā nav taisnība. Eiropas Savienībā sociāldemokrāti ir kļuvuši daudz liberālāki nekā diemžēl mēs un Tautas partija. Viņi domā, kāds izdevīgums ir katram indivīdam. Indivīdam izdevīgums ir tajā brīdī, kad viņam ir izvēle. Pat jūsu projekts šo izdevīgumu diemžēl nepiedāvā.

Es atceros, mans labais draugs Ivars Godmanis atceras to daudz sāpīgāk nekā es. Viņam daudz ko pārmet, un daudz viņam ir nopelnu, bet viņam ir viens nopelns, kas nav novērtēts. Viņš deviņdesmito gadu sākumā ar spēku salauza tirdzniecības tīklu Latvijā, tirdzniecības mafiju, kas tajā brīdī bija Latvijā. Viņš lika privatizēt īsā laikā veikalus Rīgā. Atskanēja daudz bļāvienu! Daži taisījās no torgiem pat uz piketiem nākt. Jā, tagad visi veikali būs privāti un būs šausmīgas cenas. Vai jūs šodien vispār vēl atceraties un jūs domājat par to, kam pieder veikals, kur jūs pērkat maizi? Kam tas ir nozīmīgi šodien? Jā, ir ļoti svarīgi izdarīt šo soli, un šis solis ir konkurence. Konkurence ir tā, kas tirgū pazemina cenu. Monopols ir tas... Jums šodien "Latvenergo" vienkārši piestāda rēķinus, jūs pat nedomājat, ka var būt cita cena. Un tā ir monopola hipnoze uz jums. No Eiropas Savienības viedokļa, mēs varam pieņemt jūsējo, jo tautas viedoklis, vēlētāju, priekš manis ir svēts. Es pat būtu it kā ar mieru varbūt nobalsot par tautas šo projektu, bet ir viena problēma. Ja mēs gribēsim iestāties Eiropas Savienībā un Eiropas Savienība mums teiks: "Kur jūs patērētājam esat radījuši izvēli starp divām elektrības cenām?" — tad ne jūs, ne mēs nevarēsim to uzrādīt. Mums nav izvēles patērētājam. Tajā brīdī mums, vienalga, nāksies runāt par to, ko tad mēs gribam — stāties vai nestāties Eiropas Savienībā. Vai mēs gribam kalpot savam patērētājam vai ne. Jūs labāk nekā es zināt viņu ļoti vecu patiesību. Eiropas Savienība ir sociāldemokrātiska institūcija, nevis liberāla vai konservatīva. Tieši sociāldemokrāti ir veidojuši Eiropas Savienību pēckara laikā. Viņi tur ir bijuši vienmēr vadošais spēks. Likumi, kas ir Eiropas Savienībā, ir ļoti sociāldemokrātiski. Tāpēc man dažkārt ir… manas ir ideoloģiskās problēmas ar Eiropas Savienību. Un, ja Eiropas Savienība prasa patērētājiem izvēli, tad kāpēc jūs negribat dot? Tas ir pretrunā ar visu to eiropeisko būtību.

Par vienošanos ar Igauniju un daudzajiem projektiem. Nu dabiski, ka ir tie daudzie projekti. Nu bet kā var nebūt daudzie projekti, ja mēs visu laiku mēģinām pielāgoties un ar jums kaut ko sarunāt? Mēs galarezultātā esam vienojušies par to, ka nav privatizācijas, lai mēs nestrīdamies par privatizāciju, bet strīdamies tikai par to, kā pienākt tuvāk patērētājiem un viņiem izdarīt šo enerģētisko pakalpojumu. Tāpēc ir tie daudzie projekti. Ar Igauniju kā ar tādu apvienoties, dabiski, ka nedrīkst, jo tas tikai būs supermonopols. Un lai mūsu patērētājs Saldū var nopirkt Igaunijas elektrību no viņu degakmeņa par lētāku cenu četros no rīta. Kāpēc ne? Es tiešām neredzu, kur ir pretruna. Tā ka tie daudzie projekti īstenojas visu laiku tikai kompromisa mēģinājumā. Nekas jau šeit...

Galarezultātā es pateikšu tikai to, lai tas būtu skaidri pateikts. Kas ir vajadzīgs, lai mūsu sarunas ar Eiropas Savienību virzītos uz priekšu un lai mūs uzskatītu par civilizētu valsti? Mums ir jāatdala tīkli no ražotāja. Lai šajos elektrības tīklos patērētājs var pasūtīt elektrību, no kurienes viņš grib. Forma nav svarīga. Svarīgi, lai tas pēc būtības notiek. Mums ir vajadzīgi jauni ražotāji, lai patērētājs var izvēlēties. Un lūdzu nestāvēsim tam pretim! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais deputāts Jānis Urbanovičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Lūdzu, Urbanoviča kungs!

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Manuprāt, šodien jārunā nevis par katru no šiem likumprojektiem kā par viņu būtību, kas tur iekšā ir, bet gan drīzāk par procedūras jautājumiem.

Ja mēs šodien, vienalga, kādā veidā, vai atbalstot alternatīvo likumprojektu, vai vienkārši noraidot Valsts prezidentes iesniegto, nonākam līdz referendumam, tas, protams, ir laiks, tie ir iztērēti līdzekļi, nokaitināta sabiedrība, nokaitēta gaisotne, tas līdz ļoti daudziem sakārtot savas rindas un drošiem soļiem soļot martā uz pašvaldību vēlēšanām. Katrā ziņā tas apmierina absolūti visus. Arī valdošos, kuri šodien ir izvirzījuši gudrāku priekšlikumu nekā tā muļķīgā opozīcija, savaņģojusi tos 300 000 nezinīšus, kas nesaprot, un tā tālāk. Manuprāt, nav diskutējams par to, kuram ir gudrāka un pareizāka un kuram ir tālredzīgāka politika. Katrs ir izvēlējies savu un turēsies pie tās. Diez vai pareizi tagad ir teikt, kurš ir lielāks muļķis. Mēs esam nodemonstrējuši, mūsu frakcija, gatavību strādāt pie alternatīvā projekta, kas ir nodemonstrēts arī komisijas sēdē. Mēs esam gatavi strādāt pie jautājumiem, kas būtu gudri un valstiski izdevīgi sabiedrībai, valsts iedzīvotājiem izdevīgi, kā to ļoti spilgti nupat Inkēna kungs demonstrēja. Visus šos soļus mēs esam gatavi apsvērt. Bet ir neizbēgamas lietas. Un tās ir divas. Ja mēs šodien demonstrējam šeit, nav svarīgi, kā kurš balsos, viltību attiecībā pret tautu, tā viņa to uztvers, un būs referendums, tad būtībā referendums būs nevis par "Latvenergo" privatizāciju un neprivatizāciju. Tiešām ļoti daudzi nomierināsies. Bet, kolēģi mīļie! Tas būs balsojums par uzticību valsts valdošai politiskajai elitei, kurai diemžēl arī opozīcija ir pieskaitāma. Tā mūs te neviens īpaši nešķiro, mēs it kā visi esam pār vienu kārti metami, vienā vietā sēžam, viens otru lamājam, bet process iet uz priekšu. No tā nebūs ieguvēja arī opozīcija. Lai gan it kā mums būtu izdevīgi tomēr šo situāciju jo vairāk nokaitēt, ja mēs, teiksim, nemīlam šo valsti. Es domāju, ka lielākā daļa no šeit klātesošajiem tomēr ir optimisti un mīl savu zemi, savu valsti un arī tos cilvēkus, kuri ir balsojuši par viņiem.

Tāpēc, manuprāt, būtu šodien ātri balsojams par tautas daļas, lielas tautas daļas nobalsotu un Valsts prezidentes iesniegtu likumprojektu, atbalstīt, ātri to pieņemt un pēc tam lēni, bez steigas runāt par to visu, par ko tik daudz runā Tautas partija, "Latvijas ceļš" un citi. Tur ir ļoti daudz, kam mēs varētu piekrist, bet dodiet mums tādu iespēju. Mēs nevaram ar jums diskutēt tonī, ka dariet, ko gribat, mēs domājam tā un darīsim šitā. Un tas viss rada otru problēmu, kolēģi. Šī šķelšanās parlamentā nav vienīgā. Daudz lielāka problēma nekā jebkura "Latvenergo", "Kuģniecības" vai citas privatizācijas. Tas viss novedīs... Sākās tas viss ar pensiju referendumu, jo tad arī nebija balsojuma un cilvēki netika skaidrībā, vai viņi balso par savas pensijas pielikumu vai ne. Viņi balsoja par labāku dzīvi. Tāpat arī "Latvenergo", par labāku dzīvi vai sliktāku. Kurš ir labais, kurš ir sliktais? Ja šeit mēs atkal mēģināsim piemuļķot tos vēlētājus, mēs dabūsim ļoti negatīvu balsojumu jebkurā referendumā. Arī par ieiešanu Eiropas Savienībā un citās struktūrās. Un šī tendence, negatīvisms pret visu, ko piedāvā Rīga, tas viss, ko piedāvā parlaments un valdība, tas pieaug. Es neticu, ka jūs to neredzat, un es neticu, ka jūs par to nezināt, ka stāsta, ka tie ir grupējumi, kuri ir tik savtīgi, kuriem ir vienalga un būtībā tā reorganizācija ir daudz izdevīgāka nekā privatizācija, nevajag neko daudz, pietiek tikai elektroenerģijas un naudas plūsmas privatizēt, dabūt visus šos dienestus savā kontrolē un naudas plūsmas virzīt savās kabatās vai citādi. Es tam vienkārši neticu. Pierādīsim arī tautai.

Vislabākais ceļš tagad, vasarā, arī šodien, kaut kādā vīzē, kā to dara Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ātri pieņemsim visos lasījumos šo tautas nobalsoto, aiziesim projām no tautas kacināšanas, rīdīšanas, kurš ir labais, kurš ir sliktais, nomierināsimies paši un izdiskutēsim varbūt bez reglamenta, kā būtu labāk ar to "Latvenergo" restrukturizāciju, kas pasaulē visur notiek. Protams, mēs nevaram nezināt to, ka notiek restrukturizācija, bet šodien mēs esam pret restrukturizāciju, un mēs turam aizdomās viens otru. Savukārt jūs mūs negribat uzklausīt, un arī tauta, tie 30% no visiem vēlētājiem, kas balsoja pagājušajās vēlēšanās par mums, viņi arī netic tam, ka mēs viņiem sakām patiesību. Tā ir lielākā krīze, un tie, kuriem ir jau izdevies sakārtot nosacīti savas biznesa lietas, kā Šķēles kungs, kā daudzi citi, kas nav šeit, tā ir liela nelaime, jo mēs būtībā radām situāciju, ka tas lielais nihilisms pret visu un visiem var iziet uz ielām. Es negribu atkal provocēt "Lauku Avīzi", kas mani atkal ķengās divus mēnešus par lietām, par kurām es nemaz neesmu ne teicis, ne domājis. Bet es aicinu visus padomāt, piedomāt un būt valstiski gudriem. Paldies!

Mēs balsosim, protams, Seiles kundze... protams, kā balsojām no rīta, tā balsosim šodien, rīt un parīt. Es jūs arī gribu nomierināt. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Lauskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis

(LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Piedāvājot jums izšķirties par diviem likumprojektiem, kas attiecas uz valsts dabisko monopolu, nevis uz kafejnīcu, nevis uz veikalu un pat ne uz ražotni, kurā ražo kaut ko, bet uz konkrētu dabisko monopolu, kura produkcija ir vajadzīga ik katram, kuru pērk katra fiziska un juridiska persona.

Un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija savā programmā bija ierakstījusi, ka šis dabiskais monopols ir jāsaglabā valsts īpašumā, un pēc tam atbilstoši programmai arī sagatavoja likumprojektu, un šo likumprojektu atbalstīja gan arodbiedrības, gan dažādas sabiedriskās organizācijas, atsevišķas partijas, un šo likumprojektu izprata 307 tūkstoši pilsoņu, kas, protams, mums ir arguments, par ko mēs runājam, un mēs piedāvājam jums atbalstīt šo likumprojektu.

Bet Tautsaimniecības komisijā mēs sastapāmies ar alternatīvo likumprojektu, ko sagatavoja Tautas partija, un faktiski šis likumprojekts, runājot ekonomiskās kategorijās, vairāk bija sagatavots tādēļ, ka atsevišķas ekonomiskas nepilnības it kā ir konstatētas, sagatavojot sociāldemokrātu likumprojektu, un būtiskākais, kas bija, ka "Latvenergo" akcijas ir iespējams ieķīlāt, ja ņem kredītu. Protams, mēs to nerakstījām, jo uzskatījām, ka "Latvenergo" var ņemt nepieciešamos kredītus priekš attīstības un modernizācijas, arī akcijas neieķīlājot. Tas nav vajadzīgs. Bet mēs to arī uzskatījām par iespējamu risināt, jo mūsu darbība ir pietiekami prognozējama un pēctecīga. Ja mēs programmā ierakstām, ka mēs "Latvenergo" neķeramies klāt, tad arī tas ir patiešām tā, mēs darīsim visu, lai tas saglabātos valsts īpašumā.

Kas attiecas uz šo jūsu priekšlikumu. Es gribētu to sadalīt divās daļās. Pirmā daļa: tas ir partiju darbība līdz tam laikam, kad tika savākti šie 307 tūkstoši, un bija izvirzīts konkrēts lozungs, ka ir nepieciešams liberalizācijas vārdā... ka tikai tādējādi mēs Eiropas Savienībā būsim saprasti, ka tikai tādējādi mūsu "Latvenergo" būs konkurētspējīgs, ir nepieciešama šī uzņēmuma privatizācija. Un mēs izgājām patiešām vairākus posmus gan ar to, ka tika piedāvāts no sākuma privatizēt TEC, pēc tam valdības līgumā ar Starptautisko valūtas fondu tika paredzēts privatizēt arī elektrostacijas.

Pēc tam parādījās aktivitātīte par apvienošanos ar Igaunijas elektrokompāniju, un viens akcents, man, protams, ir šeit ļoti interesants, kur tika piedāvāts, ka labāk šo apvienošanos izdarīt, izdarot apmaiņu ar akcijām. Un šeit parādās tāds jautājums, ka konkrēta amerikāņu firma, nevis abstrakta kaut kāda, bet konkrēta amerikāņu firma saņem tiesības, nevienu santīmu nesamaksājot Latvijas teritorijā par "Latvenergo" īpašumu, saņem vismaz vienu ceturto daļu no akcijām. Kolosāls piemērs, kādā veidā veikt šo privatizācijas posmu.

Protams, līdz šim posmam tika savākti paraksti, parādījās arī vēl viens jautājums par peļņas nodokļa nemaksāšanu, līdzīgi kā tas ir ar "Lattelekom". Un pārbaudīta prakse, pārbaudīta metodika. Un, ja pagājušogad, kā jūs zināt, "Lattelekom" guva 21 miljona latu tīru peļņu, tad, protams, viņi šo tīro peļņu izveda no Latvijas teritorijas, nodokļus nemaksājot. Un arī šeit tika paredzēts "Latvenergo" šis pats variants, kāpēc lai ne? Un ja šodien, šajās dienās Latvijā ir pietiekoši lietains laiks, tad vieniem tas ir posts, zemniekiem tās ir problēmas, "Latvenergo" tas ir pluss, jo tādā veidā upes ir pilnasinīgas ar ūdeni un ir prognozējama peļņa. Šeit arī parādās, ka varētu valsts uzņēmums no savas peļņas garantēti, atbilstoši valdības gribai uzreiz kompensēt tos zaudējumus, ja tādi radīsies zemniekiem, ko, protams, nekad nedarīs privātpersona, bet izvedīs vienkārši ārpus Latvijas teritorijas.

Un tad tika savākti paraksti, un šeit parādās jautājums, ka uz mūsu partijas piecu deputātu jautājumu, kā tad ir ar to "Latvenergo" privatizāciju, mēs saņēmām ekonomikas ministra Kalvīša kunga atbildi. Un atbilde ir sekojoša: Eiropas Savienībā enerģētikas sektora tiesisko regulējumu nosaka vairāk nekā simts direktīvas, no kurām, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, neviena neuzliek par pienākumu veikt energoapgādes uzņēmumu privatizāciju. Nu, kolosāls pavērsiens! Un tagad tādā gadījumā mēs atmetam ideju, ka mums jāprivatizē par jebkuru cenu tikai tādēļ, ka savādāk nevar būt, un mēs pasakām, ka mēs esam gatavi saglabāt valsts īpašumā. Bet, ja mēs esam gatavi saglabāt valsts īpašumā, tādā gadījumā mēs arī piedāvājam būt pēctecīgiem. Nevajag sev likt trīs izsaukuma zīmes zem apgalvojuma, ka mēs neprivatizēsim. Pietiek ar vienu. Un, tā kā arī Leiškalna kungs apgalvoja, ka abos likumprojektos īpašu atšķirību nav, varbūt par ko es minēju, vismaz viena par to akciju ieķīlāšanu, tādā gadījumā pietiek ar vienu izsaukuma zīmi. Arī liberālās partijas, kuras līdz šim iestājās par privatizāciju, ja šodien pasaka, ka neprivatizēsim, tas arī pietiek. Un atbalstām 307 tūkstošu pilsoņu parakstītu lēmumprojektu un saglabājam valsts budžetā vismaz 800 tūkstošus latu, kas bija nepieciešami attiecīgā referenduma novadīšanai.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Mēs, runājot par šo likumprojektu, par pilsoņu parakstīto likumprojektu, jā, teicām, ka mēs esam par steidzamību. Kāpēc mēs par šo steidzamību arī iestājāmies? Varbūt arī tāpēc, ka mūsu parlamentam diemžēl ir pietiekoši bēdīga pieredze tādā aspektā, ka dažreiz arī trešajā lasījumā, kur atbilstoši ļoti normālām normām trešajā lasījumā ir tikai redakcionālas dabas labojumi, kur tikai komatus izliek, parlamentā pie mums diemžēl pietiekoši bieži ir gadījumi, kad arī tiek mainīti viedokļi par 180 grādiem. Mēs negribam to, lai atkārtotos varbūt arī šīrīta pieredze, par ko arī Seiles kundze minēja, ka stundas laikā mainījās cilvēkiem viedokļi. Līdz ar to, ja mēs esam šodiem gatavi skatīt pirmo lasījumu steidzamības kārtā, tad atbilstoši mūsu izpratnei šodien arī var nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, galīgajā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo

(LSDSP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlētos mazliet paraudzīties tajā laika posmā, kad sociāldemokrāti kopš 1998. gada rudens ir Saeimā. Jau toreiz mēs energosektoru, enerģētiku uzskatījām par vienu no būtiskākajām nozarēm kaut vai tādēļ vien, ka es pieminēšu faktu, ka elektrības tirgus apjoms Latvijā ir 250 miljoni gadā, tātad 250 miljoni, tas ir otrs lielākais sektors. Mēs zinām, ka perspektīvā elektrības tirgus var tikai palielināties, un tādēļ, runājot par šo tautsaimniecības nozari, jāsaka, tā ir perspektīvā jebkuru tautsaimniecības nozari ietekmējoša, un tajā pašā laikā es gribētu pieminēt arī otru lietu.

"Latvenergo" problēma zināmā mērā atspoguļo visu to garo ceļu, ko Latvijas valsts savā desmit gadu ilgajā laikā pēc neatkarības atjaunošanas ir nogājusi. Mēs zinām, ka bija pirmais naivais pacēlums, un vēl pirms nedēļas es runāju ar vienu no cilvēkiem, kas pašlaik ir pensionēts, bet kas neatkarības pirmajos gados ir vadījis ļoti stratēģiski svarīgu tautsaimniecības nozari. Viņš teica, jā, es esmu aizgājis projām, jo diemžēl tāpat kā daudzi es biju naivi ticīgs tam, ka jebkura lieta Latvijas valstī, tajā skaitā privatizācija, notiks godprātīgi. Un tā arī šodien, apspriežot Enerģētikas likuma grozījumus, manuprāt, ir jārunā par divām lietām. Viena lieta ir tautsaimniecība kā tāda, un tie būtu — četri balti krekli. Otra lieta — tā ir sirdsapziņa, proti, kā notiek privatizācijas process valstī, cik tas ir godprātīgi. Un varbūt tas arī bija galvenais, kādēļ tik daudz cilvēku gāja tikai ierosināt referendumu par grozījumiem Enerģētikas likumā. Es gribu uzsvērt: referendums ir tikai ierosināts! Līdz ar to varbūt man gribētos atspēkot sekojošo, ka mūsu tautas daļa, tie cilvēki, kas gāja parakstīties, nav izlasījuši Enerģētikas likuma grozījumus. Jā, iespējams, ka viena daļa cilvēku patiešām aizgāja parakstīties kā protestu pret visām tām nejēdzībām, kas ir līdz šim notikušas, bet manā pastā pienākošās vēstules liecina pavisam par ko citu. Es esmu lasījusi cilvēku vēstules, kurās tiek analizēta situācija enerģētikas tirgū, enerģētikas nozarē, kurā tiek perspektīvi domāts par to, kā Latvijas valstij jāattīstās uz priekšu, un tā tālāk. Un gandrīz vai vairākumā gadījumu es sastopos ar viedokli: ja mums ir tik negatīva pieredze pēdējos gados ar privatizāciju, vai mēs drīkstam šodien spert tik ārkārtīgi izšķirīgus, valstiski nozīmīgus soļus, lai šodien sagrautu to pēdējo, un es gribu uzsvērt, ka "Latvenergo" līdz ar citām tautsaimniecībā ļoti nozīmīgām uzņēmējsabiedrībām, kas pieder valstij, ir vienas no, sacīsim tā, būtiskākajiem un gardākajiem kumosiem, kas vēl ir atlikuši privatizētājiem. Tas patiešām ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Un es arī domāju, ka tas ir viens no iemesliem, proti, šie sirdsapziņas jautājumi, kas daļu no cilvēkiem aicināja un lika iet parakstīties par referenduma ierosināšanu. Sociāldemokrāti nav valsts kapitālisma aizstāvji. Tieši otrādi, sociāldemokrāti domā par to situāciju, lai Latvija nepārvērstos tikai par teritoriju, kurā notiek privatizācijas process un kurā netiek domāts par pilsoņiem. Par tiem cilvēkiem, kas Latvijā dzīvo, kas ir šīs valsts elektroenerģijas patērētāji, bet tajā pašā laikā tas ir tas pats galvenais, kuru dēļ, manuprāt, mēs šeit Saeimas deputāti vispār strādājam un kuru dēļ mūsu darbs šeit ir vērā liekams.

Godājamie kolēģi! Es vēlētos atgādināt, ka šī ir mūsu Saeimas ārkārtas sesija. Šī ārkārtas sesija nebūtu bijusi jāsasauc, ja, Saeimas deputāti, būtu atsaukušies Sociāldemokrātu frakcijas un citu opozīcijas partiju aicinājumam izskatīt Enerģētikas likuma grozījumus jau iepriekš. Ja atceraties, divas reizes sociāldemokrāti pavasara sesijā ierosināja šos grozījumus. Divas reizes šie grozījumi netika atbalstīti. Un ziniet, tagad es jūtos tā kā austrumu tirgū, kur austrumu tirgotājs par savu preci vienmēr sākotnēji prasa desmit reizes lielāku samaksu. Un ja nu atrodas tāds muļķis, kas šo desmit reižu lielāko samaksu maksā, kā tas notika Latvijas valstī deviņdesmito gadu sākumā, kad par sviestmaizi tika privatizēti ļoti nozīmīgi uzņēmumi, tad, protams, šis austrumu tirgotājs ir ļoti apmierināts un smejas par šo naivo pircēju. Ja nu tas nenotiek, ja šis pircējs ir gudrāks un viņš tomēr saka nē, es gribētu maksāt vismaz pusi no nosauktās cenas, tad sākas kaulēšanās. Un šī situācija ar "Latvenergo" man sagādā diemžēl tādas asociācijas. Tā ir kaulēšanās! Ja jau mēs nevaram paņemt un privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas un augstspriegumu pārvades tīklus, tad ņemsim vismaz zemsprieguma sadales tīklus, nu, ja to nevar, tad vismaz termoelektrocentrāles. Diemžēl šāda situācija pašlaik ir izveidojusies. Izveidojusies Latvijā laikā, kad mums vēl nav izstrādāts tīklu kodekss, kad mums vēl nav vienotā regulatora, kas būtu galvenais garants tarifu jautājumā. Zibens ātrais temps, kas notika ar "Latvenergo" un "Esti enerģija" apvienošanās jautājumiem, diemžēl zibens ātrs bija tikai zemgalda periodā. Saeimā, valdībā par to plašāk diskutēts netika.

Godājamie kolēģi! Runājot par mums priekšā esošajiem diviem lēmuma projektiem: par grozījumiem, ko ir iesnieguši vēlētāji ar prezidentes starpniecību šeit, Saeimā, un alternatīvo likumprojektu, tad, kā dzirdējāt, stundas laikā tas ir tapis Tautsaimniecības komisijā pēc viena deputāta — Andra Šķēles iesnieguma. Es vēlētos citēt, es vēlētos vēlreiz uzsvērt to galveno jautājumu par ko mēs te runājam. Tātad vai Daugavas hidroelektrostacijas un augstspriegumu pārvades tīkli būtu jāsaglabā uz valsts vārda, kā tas ir rakstīts alternatīvajā lēmuma projektā? Izlasīsim, kā precīzi skan vēlētāju ierosinātie grozījumi. Un, proti, es vēlreiz citēju, godājamie kolēģi: kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība "Latvenergo" nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības "Latvenergo" akcijas pieder valstij, tātad valsts ir vienīgais īpašnieks. Alternatīvajā likumprojektā tāpat ir ļoti neskaidri, kam tad īsti piederēs pārējais "Latvenergo" īpašums. Privatizācijai diemžēl būs pakļautas termoelektrostacijas. Jā, pilnīgi pareizi, kolēģi, kas iepriekš runāja par tirgus liberalizāciju. Sociāldemokrāti nekad nav bijuši pret tirgus liberalizāciju, nekad nav bijuši pret vienotā Baltijas tirgus izveidi. Tieši otrādi, mēs esam strādājuši pie šiem jautājumiem.

Un visbeidzot, cienījamie kolēģi! Lai parādītu mūsu šīsdienas diskusijas divdabīgo un, es teikšu, divdomīgo dabu, es gribētu citēt vienu teikumu no alternatīvā likumprojekta, proti, tā likumprojekta, kas tika izstrādāts ne pēc vēlētāju ierosinājuma. 5.pants 2.lappusē skan šādi: "Akciju sabiedrību "Latvenergo" svītro no privatizējamo uzņēmumu saraksta un tās reorganizāciju veic Ekonomikas ministrija." Manā priekšā ir nupat 2000.gada jūnijā iznācis ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, ko ir parakstījis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Un te nozarē "enerģētika", pie attīstības aktualitātēm ir minēts sekojošais: tātad viena no enerģētikas attīstības aktualitātēm ir enerģētikas uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana. Tālāk lasot, ir vēl sekojošs teikums, ka pašlaik Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts rīcības plāns ar laika grafiku "Latvenergo" privatizācijai. Cik un kā šīs domas mainīsies, kurā minūtē, tas ir ārkārtīgi grūti pasakāms jautājums. Ja pat šodien mēs šeit, Saeimā, nobalsotu par kādu no lēmuma projektiem, jebkurā gadījumā paliek risks, ka Saeima to var atkal grozīt. Tādēļ, manuprāt, mums būtu ļoti jārēķinās ar vēlētāju domām, un, lūdzu, neturēsim Latvijas pilsoņus, kas ir gājuši parakstīties, par muļķiem, ka viņi nesaprot šo situāciju. Manuprāt, tauta ļoti labi saprot, kas notiek un mēģina ar savām iespējām cīnīties tam pretī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums: turpināt ārkārtas sesijas daļu bez pārtraukuma līdz debašu beigām un balsojumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 7.

Nākamajam vārds debatēs Rišardam Labanovsim, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamā Saeima! Pirms vairākām dienām man bija tā laime dzirdēt Latvijas radio interviju ar godājamiem kungiem Šķēli un Nagli. Un klausoties es negribēju ticēt savām ausīm. Izrādās, ka Šķēles kungs pēkšņi iestājas par to, lai "Latvenergo" nodotu valsts īpašumā, bet sociāldemokrāti gribot paturēt to akciju sabiedrībai ar zemtekstu — nevis valstij. Un Nagļa kungs piemetināja, ka tas tiek darīts acīmredzot šauru interešu, šauras interešu grupas dēļ. Es atceros, ka vienmēr Šķēles kungs ir iestājies par lielo objektu privatizāciju, un tajā skaitā par "Latvenergo" privatizāciju. Tika darīts viss, lai panāktu šā uzņēmuma privatizāciju, novācot dažādus šķēršļus, atstādinot no amata prezidentu Ginteru, un tā tālāk. Es atgādināšu, ka pirms nepilna gada, pagājušā gada rudenī, Šķēles vadītā valdība parakstīja memorandu ar Starptautisko valūtas fondu, kurš paredz grozījumus Enerģētikas likumā, kas ļautu privatizēt hidroelektrostacijas. Man ir saprotama arī šī pēkšņā pārvērtība tad, kad 307 tūkstoši ir nobalsojuši attiecīgi par mūsu un arodbiedrības priekšlikumu, un, neņemot to galīgi vērā, varētu novest pie tā, ka nākamajā Saeimā Tautas partijai un varbūt "Latvijas ceļam" varbūt nebūtu ko darīt. Pretēji savam kolēģim Imantam Burvim es neuzskatu, ka tā ir demagoģija. Tas jāsauc kaut kā citādi, jo melns uz balta mūsu priekšlikumos ir rakstīts, Viola Lāzo to nupat arī nocitēja, ka valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība "Latvenergo" nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības "Latvenergo" akcijas pieder valstij. Tātad, ja cilvēki lasīt prot, tad citādi interpretēt to nebūtu iespējams. Mani reizēm pārņem tādas aizdomas, ka ideāli, kurus jūs, valdošie, lāgiem piesaucat, sevišķi jubilejas reizēs — demokrātija, neatkarība, Latvija, Eiropas Savienība — jums pastāv vienīgi tādēļ, lai to vārdā pelnītu naudu. Tikai galīgi naivs cilvēks var domāt, ka par "Latvenergo" privatizāciju nekas nevienam nav apsolīts vai, iespējams, vēl nav iedots.

Sociāldemokrāti jau no laika gala ir bijuši pret privatizāciju. Arī, ieejot Krištopana valdībā ar vienu ministra posteni, mēs toreiz kategoriski pateicām, ka mēs nekad nepiekritīsim "Latvenergo" privatizācijai. Lielais Vilis respektēja šo mūsu vēlmi. Es atgādināšu to tiem, kas runā par kļūdām mūsu priekšlikumā, par juridiski nekorektām lietām mūsu likumprojektā. Jūsu nekļūdīgumu, jūsu korektumu, jūsu tālredzību, jūsu māku valsts vadībā — es šos visus terminus lieku pēdiņās. Atgādināšu šo nekļūdīgumu — VEF privatizācija, "Alfas" privatizācija, Vagonu rūpnīcas privatizācija, Līgatnes papīrfabrikas privatizācija, "Latvijas gāzes" privatizācija un tā tālāk. Es gribu ticēt savam kolēģim, bijušam premjerministram un ekonomikas ministram Krastam, kurš teicis, ka mazāk nekā 100 miljonus latu valsts ir saņēmusi, kamēr pastāv Privatizācijas aģentūra, un ka šie rūpniecības, transporta, būvniecības un citi valsts uzņēmumi ir 20 reizes vērtīgāki, apmēram 3 miljardu latu vērtībā. Es jums gribu atgādināt jūsu tālredzību, paceļot akcīzes nodokli lietotām automašīnām, degvielai, kur esam pārspējuši jau Eiropas Savienības valstis, kompensācijas zemniekiem par vienu hektāru, pret ko mēs kategoriski iestājamies, kuras tagad būs jāpārskata. Šos iepriekšējos, manis nosauktos, jūs jau esat pārskatījuši. Es gribu atgādināt jums Pensiju likumu, kuru Šķēles kungs pierakstīja sev kā lielu nopelnu. Bet Pensiju likums ir ievērojami mīkstināts mūsu iedarbības rezultātā. Jūs negribējāt ne grasi maksāt strādājošajiem pensionāriem. Un tagad starptautisko organizāciju prasību rezultātā premjerministrs jau solīja, ka nākamgad tiks pārskatīts atkal. Es gribu jums atgādināt "Lattelekom" lietu. Prokuratūra, kura nekādā gadījumā neizdabā opozīcijai, ir atzinusi, ka "Lattelekom" līgums ir nolaidības, bezatbildības rezultāts, ka tas ir kaitīgs Latvijas valstij. Bet krimināllietu, ja vēlētos, nevar ierosināt noilguma dēļ. Jebkurā demokrātiskā valstī, ja šīs personas netiktu sauktas pie tādas atbildības, tad pie politiskās atbildības jau noteikti, un viņas neko vairs nevadītu, nekomandētu un nesmaidītu. Šīs personas vada, komandē un joprojām smaida. Nekādu alternatīvo likumprojektu. Mums ir jābalso par to, par ko izteikusies gandrīz viena ceturtā daļa vēlētāju. Nianses varēs labot gadu gaitā. Bet šajā alternatīvajā priekšlikumā ir ietilpināts vārds "reorganizācija". Pēc visa tā, ko es teicu, jūs esat paturējuši sev spraugu, savam sapnim par privatizāciju izpausties un izlīst caur šo spraugu — "reorganizācija". Un mums, gatavojoties referendumam, būs jāskaidro tautai, ko nozīmē šī reorganizācija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit es gribētu mazliet iebilst savam kolēģim Edvīnam Inkēnam, kas tiešām ir labi studējis PSKP vēsturi un paņēma terminus "vienots" un "nedalāms", un attiecina no PSKP vēstures to uz dabīgu monopolu, un nemaz neaizmirsa visu garo filozofisko tradīciju, sākot jau no Platona un neoplatoniķiem, kuri arī šīs pašas filozofiskās kategorijas ir lietojuši kā atribūtus. Es domāju, ka šeit nevajadzētu par to īpaši uztraukties. Bet kas ir pats galvenais? Manuprāt, savas liberālās pārliecības nu tāds pārmākts, Inkēna kungs nav ievērojis realitātes principu, un tik tiešām viņam diemžēl kabatā nav šī brīvlaišanas grāmata no mums negatīvajām saistībām ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, negatīvo nodrošinājumu un tā tālāk, un tā tālāk. Un tas mums ir skaidri un gaiši jāsaprot. Un ir jāsaprot arī tas, ja mēs izdalīsim atsevišķi šīs termoelektrocentrāles un hidroelektrostacijas un it kā radīsim mākslīgā veidā kaut kādu konkurenci, ja mēs sagrausim to optimumu, kas jau tagad ir divreiz mazāks, nekā būtu nepieciešams, un "Latvenergo" tiks saskaldīts trijās daļās īstenībā, mēs neko lielu neiegūsim. Mēs dabūsim īstenībā vēl dārgākus tarifus. Tāpēc ka optimums jau nav nemaz sasniegts, un vajadzēs vēl šo vienu jau līdz galam, nu, teiksim, ne līdz galam, optimālo ražošanas jaudu sadalīt sīkākās drumstalās. Nevarēsim arī veikt tik labas šķērssubsīdijas, līdzsvarot arī gadalaikos esošo enerģētikas ražošanu, un tas viss noritēs. Un tas viss būs uz patērētāju rēķina.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt to, ka investīcijas nav dāvana. Nav dāvana. Par investīcijām parasti saņem gan tos kredītu procentus, ja ņem kredītu, gan arī peļņu saņem, kura tajā brīdī vairs neparādās valstī. Tā ka Inkēna kunga argumenti ir spēcīgi, tikai viņi no citas operas un attiecas uz citu gadījumu. Tāda ir vismaz mana pārliecība. Un es uzskatu, ka nav nepieciešams Baltijas valstīs pašu rentablāko, pašu spēcīgāko uzņēmumu privatizēt vai sadalīt. Nav vajadzīgs arī tāpēc, ka neatkarīga britu audita firma ir konstatējusi, ka no 159 pasaulē ienesīgākajiem enerģētikas uzņēmumiem tas ir pirmajā desmitniekā un pēc atsevišķiem rādītājiem arī labākais. Tā ka es domāju, ka šeit valdības partijām vajadzētu mazliet mainīt savu ideoloģisko bāzi un domāt par saimniekošanu nekā rentablāko uzņēmumu sadalīt, atsavināt valstij un tautai, un tā tālāk.

Vēl kas šeit, manuprāt, ir ārkārtīgi nopietni. Es gribētu tomēr citēt, ka ne jau tikai liberālais viedoklis ir mūsu sabiedrībā, un tāpēc Vairas Vīķes–Freibergas vārdus. Tātad: "Ir jāizsver visi par un pret, jāizsver — kā un vai vispār ir jāprivatizē "Latvenergo"." Ir vairāki piemēri Eiropas valstīs, kur līdzīgi "Latvenergo" uzņēmumi ir valsts pārziņā un sekmīgi darbojas. Noskaitīsim šos piemērus: Dānija, Francija, Holande, Īrija, Norvēģija, Islande un tā tālāk, un tā tālāk. Tā arī ir Eiropa, kolēģi! Ne jau Latvija vien ir pasaules naba. Es gribētu šeit pateikt arī sekojošo, ko es esmu teicis, ka šie četri modeļi, kas tapuši 8 mēnešu laikā, ir atšķirīgi, pietiekami radikāli atšķirīgi, lai viņus visus ieskicētu, pierādījuši, manuprāt, to, ka īstenībā nav valdības partijām skaidrības, tāpat kā kopīgas pozīcijas uz šo brīdi, kas ir jādara. Varbūt nemaz nevajag neko darīt, ja nav šīs skaidrības un kopīgās pozīcijas. Es atgādināšu. Te jau man kolēģi teica: gan hidroelektrostacijas, pārvades tīklus, visu ieskaitot, privatizēt. Pirmais valdības priekšlikums — 9.novembra, 15.februāra Ministru kabineta lēmumi to apliecina, un tie nav atsaukti, tie nav grozīti.

Nākamais variants bija sekojošais. Šis Ministru kabineta 82.rīkojums, kas paredzēja termoelektrocentrāļu privatizāciju. Atsevišķu sadales tīklu komercfunkciju un tehnisko funkciju nodošanu privātfirmām. Tai skaitā elektrības pārdošanu klientiem, pirkšanu, kontroli, būvniecību un tā tālāk, un tā tālāk. Es gribētu uzsvērt arī, ka šis variants ar Igauniju nebija optimāls. To arī tagad valdības partija apliecina, un tagad mums pēkšņi dzimis, vēl īstenībā nav pat parādījies un apspriests valdībā atkal jauns priekšlikums. Līdz galam nav apspriests. Tas, es domāju, arī parāda visu šo būtību. Es gribētu nocitēt valdības deklarāciju. Arī vienā vietā, kur viņi saka nodaļā "Privatizācija, uzņēmuma "Latvenergo" privatizācija kā mērķis tā attīstībai". Tātad runa tomēr ir bijusi par "Latvenergo" uzņēmuma privatizāciju, un te nav vienkārši vietā ekspluatēt emocijas par Daugvu kā māti un likteņupi.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Seiles kundze uzdeva jautājumu: "Vai mums ir tāda valdība, kas varētu ieķīlāt "Latvenergo"? Diemžēl, jāatbild: "Jā." Ieķīlāšana ir viens no privatizācijas veidiem. Un, sākot ar Godmaņa valdību, līdz pat šai dienai visas valdības krasi pateikušas: "Mūsu uzdevums ir privatizēt." Jo apsaimniekot acīmredzot nevar. Un "Latvenergo" ir tikai viens no uzņēmumiem, viens posms šajā ķēdē, ļoti būtisks. Kas var notikt ar "Latvenergo", šeit jau Viola Lāzo, Leons Bojārs un pārējie jums jau nodemonstrēja pēc citu uzņēmumu likteņiem.

Man ļoti patika Annas Seiles teiktais, ka tāda slikta valdība ilgi nesēdēs. Vai desmit gadi ir ilgi vai ne? Jo desmit gadus neviena valdība neko citu nedarīja, kā tikai veica privatizāciju. Kādas ir privatizācijas sekas, mēs zinām. Vai var teikt, ka šīs valdības bija labas? Un nosēdēja viņas kopsummā jau desmit gadus.

Cienījamais Inkēna kungs! Man palika jautājums jums: "Vai, pārvēršot Latvijas valsts monopolu par citas valsts monopolu vai privātīpašnieka monopolu, kaut kas mainīsies par labu patērētājam?" Domāju, ka ne. Jums varbūt ir cits viedoklis, bet manā skatījumā melos tas, kurš teiks, ka tas notiks tikai un vienīgi par labu patērētājam.

Ja mēs runājam par Eiropas sabiedrību, kuru vada pa lielākai daļai sociāldemokrāti un kuri šodien ir daudz liberālāki sociāldemokrāti Eiropā, es atgādināšu, ka Eiropas sabiedrība ir krietni bagātāka un tieši tagad kļuvusi sociāldemokrātu vadībā. Un pie bagātas sabiedrības parādās šī nepieciešamība liberalizēt domāšanu un liberalizēt tirgu. Diemžēl Latvijas sabiedrība savā lielākajā daļā pēdējos desmit gados bagātāka nav kļuvusi. Tāpēc runāt par mūsdienīgo sociāldemokrātiju, kura sakļaujas ar liberālo domāšanu, Latvijā ir pāragri. Es saprotu, ka tas ir Inkēna kunga sapnis. Dod, Dievs, lai kādreiz viņš piepildītos! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu kopīgi ieskatīties pēdējā laika notikumos. Visos tajos notikumos, kas ir saistīti ar "Latvenergo" likteni. Kas notika parakstu vākšanas laikā? Godīgi sakot, absolūts klusums. Nekādas reakcijas no atbildīgo amatpersonu puses. Pilnīgi bēguļoja no intervijām, bēguļoja no skaidras savu uzskatu paušanas. Diemžēl! Cerēja un gaidīja, ka paraksti acīmredzot nebūs un viss būs kārtībā. Tātad skaidrs uzreiz, ka nebija nekādas vēlēšanās cīnīties par patiesību. Tā nu tas bija!

Tagad paraksti savākti. Kas notika tālāk? Tāda pati minstināšanās, aizbildinoties, ka esot ilgstoši strādāts pie kaut kādiem projektiem. Es gribētu atgādināt, ka vēl šīs nedēļas sākumā, pirmdien no rīta, nebija nekāda projekta. Nebija viņa! Un Koalīcijas padomē tas parādījās tikai pirmdien pēcpusdienā. Tā, lūk! Tā ir attieksme. Vai tā ir nopietna attieksme, domājot par jautājuma risināšanu, vai tā ir doma, kādā veidā procesu izmantot savā labā? Parādījās doma, nu būs alternatīvais projekts, nu tik strādāsim pie alternatīvā projekta. Godīgi sakot, uzreiz noniecinot tomēr šos vairāk nekā 300 000 pilsoņu. Un pēdējie aptaujas dati, kurus mēs šodien redzējām, skaidri liecina, ka jebkuri vēlētāji, ieskaitot koalīcijas partneru vēlētājus, praktiski lielākā daļa balsotu par šo ierosināto likumprojektu. Paskatieties, lūdzu, šos aptaujas datus!

Saziņas līdzekļos sāka klīst kaut kādas drudžainas baumas par apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vēlmi kārtējo reizi gāzt valdību. Līdz histērijai. Palēkdamies daži reportieri aizsmakušās, spiedzošās balsīs sāka analizēt mūsu partiju. Es nezinu, acīmredzot no Mozus laikiem. Kam tas bija vajadzīgs? Tas bija vajadzīgs, lai cilvēkus tracinātu. Un ne jau kaut kam citam.

Es gribētu tomēr atgādināt, ka tūlīt pēc parakstu savākšanas mūsu apvienība sarīkoja domes sēdi, kurā mēs ļoti skaidri paudām savas apvienības viedokli. Tas galvenokārt ir tāds, ka nevar nerēķināties ar vairāku simtu tūkstošu vēlētāju balsīm, nosaucot viņus visus par sociāldemokrātiem vai vēl kaut kā. Jūsu pašu vēlētāji arī bija viņu vidū. Un nevajag te izlikties, ka tā nav. Un nevajag runāt par 900 000, kuri domā citādi. Tad, kad būs tautas nobalsošana, tad jūs šo viedokli arī labi redzēsiet.

Izdevās mūsu apvienībai tiešām pārliecināt savus koalīcijas partnerus. Šķita, ka izdevās nedaudz vest pie prāta. Vakardien gan Koalīcijas padomes sēdē, gan valdības sēdē vairs nebija runas par alternatīvo projektu. Jūs to esat aizmirsuši? Šodien skan pavisam citas runas. Skan pavisam cits viedoklis. Kā tad tā? Tik nopietns jautājums. Tas, kas skar mūsu tautas nākotni, tas, par ko visi ļoti nopietni runā. Dažu dienu laikā mētāties no pilnīgi viena viedokļa uz pilnīgi pretēju viedokli... Sarunas it kā būtu sākušās. It kā no rīta deputātu vairākums nobalsoja tiešām par projekta virzīšanu uz komisijām, kur nebija runas par kaut kādu citu projektu. Lielum lielais vairākums. Viena frakcija tikai balsoja pret. Kas notika tālāk? Tanī pašā dienā burtiski paiet kaut kāds pavisam īss laika sprīdis, parādās alternatīvs likumprojekts.

Godātie Saeimas pārstāvji, vai tiešām mēs nesaprotam, ka tik spēja daudzu simtu tūkstošu vēlētāju gribas noniecināšana viņus tikai noskaņos vēl vairāk atbalstīt to, ko viņi ir ierosinājuši? Vai tiešām tas nav skaidrs? Tad jautājums ir: kam ir izdevīgi, lai ir šāds jūklis valstī? Kam tas ir izdevīgi? Vienmēr, kad notiek kaut kādas nesaprotamas lietas, vajag uzstādīt jautājumu: kam tas ir izdevīgi? Un izdevīgi tas ir garnadžiem, jo visi iepriekšējie desmit gadi to labi pierāda. Kāpēc tad tautā ir tāds nicinājums pret privatizāciju? Kāpēc? Un īstie speciālisti tagad ir sākuši uzstāties beidzot, nu viņi nāk un aģitē. Interesanti, kādi būs rezultāti šādai aģitācijai? Pilnīgi asaras saskrēja acīs no rīta, skatoties balsojumu par nodošanu komisijām. Cik jauki koalīcijas partneri arī ir sapratuši, ka vajag rēķināties, ja grib tālāk, lai būtu saruna, tad vajag rēķināties. Bet interesants ir vēl tālāk balsojums par steidzamību. Kolēģi, kas atbalstīja vēlētāju ierosināto likumprojektu! Ko tad jūs balsojāt par steidzamību? Jūs taču pakļaujat riskam paši to projektu, kuru jūs ierosināt! Jūs taču to tagad esat pakļāvuši riskam! Ja mēs tagad nenobalsosim par tautas ierosināto, kas tad notiks? Tad aizies uz priekšu alternatīvais. Nu un kas tad notiks, ja būs alternatīvais? Briesmīgi aizkustinoši te skan visas šīs runas par to, kam jānotiek tālāk ar "Latvenergo". Nekas, draugi mīļie, nenotiks! Centrālā vēlēšanu komisija pēc alternatīvā projekta pieņemšanas pirmajā lasījumā lēnām un mierīgi sāks gatavoties tautas nobalsošanai. Visa tā spriedelēšana ir bezjēdzīga. Eiropas Savienība, Āfrikas savienība, pingvīnu biedrība un vēl te nezin kas parādīsies. Kāda tam visam ir jēga, ja tauta nobalsos par to, ko ir ierosinājuši jau šie vairāki simti vēlētāju? Tas nozīmē, ka viss process apstāsies. Šī Saeima vairs nebūs tiesīga ņemties ap "Latvenergo". Nebūs tiesīga vairs! Visas šīs garās un plašās diskusijas būs vajadzīgas tad, ja būtu par ko diskutēt. Noraidot, kategoriski noraidot to, kas ir iesniegts, nav vairs diskusiju. Viņu vienkārši vairs nav.

Un tāpēc savādi tiešām ir skatīties uz to, varu nedaudz atkārtot to, ko teicu no rītu, ka diemžēl tā vietā, lai mēs kopīgi domātu, kā risināt tiešām smago "Latvenergo" virzības jautājumu, mēs nostājamies kaut kādās pozās, mēs meklējam kaut kādus politiskus argumentus tā vietā, lai rēķinātos viens ar otru. Un tagad ir tiešām izveidojušās gandrīz vai tādas kā nometnes. Pie tam, uzmanīgi paskatoties izdrukas, cilvēki, kas paši ir ierosinājuši, piedalījušies likumprojekta ierosināšanā, šodien balso citādi.

Lūk, kas tas par politiķi, kas mētājas no viena stūra uz otru? Tas ir nožēlojams politiķis. Un es tomēr ceru, ka vismaz vairums mūsu organizāciju, kas šeit ir pārstāvētas Saeimā, balstās uz kaut kādu noteiktu vēlētāju kopu, uz uzticamu vēlētāju kopu, kas balso par mums katru Saeimu vēlot, nevis mētājas — vienā Saeimā pie vieniem, otrā Saeimā — pie otriem. Tā ka mēs savu viedokli nemainīsim. Es pasaku šeit godīgi no tribīnes. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK balsos "par" vēlētāju ierosināto likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jevgēnija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

J.Stalidzāne

(JP). Jā, mēs šodien ilgi un gari esam debatējuši, un ne tikai šodien, bet jau ļoti daudzas plenārsēdes, un ļoti ilgi esam debatējuši par to, ko darīt ar šo briesmīgo monopolu — "Latvenergo".

Es gribētu teikt tā: ko mēs iegūsim, ja mēs šo "Latvenergo" sadalīsim, sadalīsim daļās? Tātad zaudēsim, pirmkārt, viņa vērtību par 40 miljoniem, sadalītā sistēmā viņš, protams, nebūs vairs ekonomisko rādītāju ziņā viens no labākajiem uzņēmumiem starp 192 pasaules energokompānijām un nebūs arī labākais uzņēmums starp 500 Baltijas valstu uzņēmumiem. Te izskanēja doma, ka par "Latvijas gāzes" algām mēs, piemēram, neko sliktu nedzirdam. Jā, mēs par tām neko slikti nedzirdam, jo tur ir privātkapitāls, un par šīm algām mēs neko nedzirdam. Bet vai tāpēc tas nozīmē, ka tur ir mazas algas "Latvijas gāzes" vadībai? Vai tāpēc tas nozīmē, ka "Lattelekom" vadībai ir mazas algas, ka mēs par tām neko nedzirdam? Mēs vienkārši neko nezinām un tāpēc esam spiesti samaksāt tādus tarifus, kādus no mums prasa.

Pasaules pieredze rāda, ka sekmīgi var darboties gan valsts, gan pašvaldību, gan arī privātie uzņēmumi. Un rezultāts parasti ir atkarīgs no uzņēmumu vadību godaprāta un likumdošanas vides, kurā darbojas šie uzņēmumi. Diemžēl mūsu likumdošanas vide vēl šobrīd ir pietiekami vārga, lai mēs šajā brīdī arī piekristu tautas ierosinātajam variantam, ka energokompānijai šobrīd ir jāpaliek nesadalītai un valsts īpašumā.

Ja mēs runājam par tarifiem, tad varētu būt Latvijā tarifi zemāki, ja Latvijā būtu lielāks patēriņš. Šobrīd Latvijā patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no viszemākajiem Eiropā — tikai 2000 kilovatstundas. Ja šis patēriņš augtu dubultā, dabīgi, ka tarifs varētu krist uz leju. Bet, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar tarifiem apkārt mums Eiropā, tad mēs redzam, ka Latvijā šobrīd tarifs ir 3,9 santīmi, Lietuvā — 4 santīmi, Igaunijā — 3,16 santīmi. Tajā pašā laikā Beļģijā tarifs ir 2,4 reizes lielāks, Vācijā — 2,1 reizi lielāks, Austrijā — 1,74 lielāks, Francijā — 1,6 reizes lielāks nekā Latvijā. Bez tam jāņem vērā, ka Latvijas energokompānija 25,7% no iekasētās naudas par elektroenerģiju nomaksā nodokļos.

Ja šī energokompānija šobrīd kļūs privāta, protams, rodas vēl daudz papildu izdevumu, kuri būs jāieskaita tarifā: privātkompānijas peļņa, elektroenerģija caur vairākām patstāvīgām sadalītām energosistēmas daļām neizbēgami radīs papildu izdevumus uzņēmumam kā nodokļu veidā, tā arī savstarpējo norēķinu veidā, un pati restrukturizācija arī prasīs apmēram kādus 13 miljonus latu. Tātad pašreiz aktuāla ir Latvijas brīvā enerģijas tirgus izveide, Baltijas elektrotirgus izveide, ko ir paredzēts īstenot 2002. gadā. Te jāpaskaidro, ka Baltijas valstu brīvais elektroenerģijas tirgus pēc Ziemeļvalstu un dažu citu valstu parauga iecerēts kā tirgus, kurā darbojas vienota pārvades sistēma — operatora vadīts elektroenerģijas kopfonds — birža, kurā elektroenerģiju lietotājs var iepirkt no tās energosistēmas, kas to piedāvā vislētāk. Pārvades tīklu uzdevums ir piegādāt nopirkto elektroenerģiju lietotājiem. Latvijas iedzīvotājiem visekonomiskāk un visizdevīgāk šobrīd ir elektroenerģiju pēc iespējas vairāk ražot pie sevis, jo šobrīd vidējais tarifs, par kādu elektroenerģiju saražo Latvijā, ir zemāks nekā tas tarifs, par kādu mēs to iepērkam no Igaunijas, Lietuvas vai arī no Krievijas.

"Latvenergo" šodienas struktūra netraucē Latvijas ieiešanai Eiropas Savienībā. Un tādēļ šobrīd neredzu pilnīgi nekādu briesmu, ja mēs atbalstām šo Latvijas iedzīvotāju parakstīto likumprojektu, un šis parakstītāju skaits nav mazs — 307 tūkstoši parakstu, un, ja runājam par alternatīvo likumprojektu, nu komisija ir komisija, komisijai ir tiesības izstrādāt alternatīvo likumprojektu, viņa ir to iesniegusi, mūsu tiesības ir nobalsot par vai pret, bet viens no labiem momentiem arī šajā alternatīvajā likumprojektā ir tas, ka arī tas paredz šo energokompāniju izņemt no privatizējamo uzņēmumu saraksta. Bet šobrīd es personīgi uzskatu un arī Jaunā partija tā domā, ka mums būtu jāatbalsta vēlētāju ierosinātais likumprojekts, jāpieņem šodien pirmajā un otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Arnis Kalniņš, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai no pāris aspektiem piestāt pie šīsdienas jautājuma. Tātad pirmais jautājums tomēr alternatīvā likumprojektā, kas ir visai slidens un arī bīstams, tas ir par reorganizācijas lietu. Šeit gan Inkēna kungs ļoti deklaratīvi teica, ka viss, kas ir bijis vienots, tas ir bijis jāsagrauj laika gaitā un tas viss ir nederīgs, bet ja mēs palūkojamies uz Eiropas Savienību, un es arī esmu par to, jo ātrāk, jo labāk, ja mums būtu vienota valūta — eiro, nevis katrs pie savas valūtas, ka mēs tērējam daudz naudas naudu mijējiem, sadārdzinās kredītu procents un tā tālāk, tā ka visas šīs lietas jāizšķir no saimnieciskā lietderīguma viedokļa. Un arī Eiropas Savienībā, es ticu, ka viena svira pēc otras tiks unificētas, kur tas ir valstīm izdevīgi.

Šajā ziņā arī "Latvenergo" kā vienots saimniecisks komplekss ir lietderīgs, un tas nav vienkāršs izdomājums, te speciālistu Latvijā izdomājums. Es gribētu pievest vēlreiz divus argumentus par to, ka vienotam funkcionējošam kompleksam ir tomēr iespējas darboties ar labvēlīgākiem kredītiem, ar zemāku pašizmaksu ražot elektroenerģiju, pārvadīt un sadalīt. Tātad analīze, ko ir veikušas dažādas konsultāciju firmas par Austrumeiropas valstīm: tātad sadalīšanas rezultātā deviņu gadu laikā nav radusies konkurence Polijā, Ungārijā, Čehijā. Energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos šajās valstīs radīja tarifu pieaugumu. Piebildīsim, te jau vairākkārt tika teikts, ka "Latvenergo" neto apgrozījums tuvojas tikai 300 miljoniem ASV dolāru, lai gan apkārtējās valstīs Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā energokompānijas ar šādu nelielu apgrozījumu nemaz nav līdzīgas pēc uzstādītām ģenerējošām jaudām. Tā ka pasaules tendences rāda, ka enerģētikas sektorā kā Eiropā, tā pasaulē tiek orientēts uz vertikāli integrētu uzņēmumu struktūru veidošanu. Bija kādreiz jau izdevība teikt, ka mūsu apstākļos pat otrādi vajadzēja rīkoties, ka, izskatot pat iespēju šai energokompānijai piesaistīt, iegūstot akcijas, dabas gāzes piegādes un uzglabāšanas uzņēmējsabiedrībās, tas ir "Latvijas gāzei".

Otrs vēl papildu arguments. Ir tāda konsultantu firma "Arturs Andersens" un pavisam sakarīgi speciālisti, viņi izdarījuši apskata analīzi par četrām lielām Eiropas elektroenerģijas kompānijām "Schottish Power", "Fortum" un vēl divām, un viņu secinājums ir viennozīmīgs tajā ziņā, ka šie uzņēmumi agresīvi paplašina savu darbību pasaules enerģijas tirgū, kam raksturīga arvien lielāka konkurence. Te vadās no sekojoša principa: jo lielāks, jo labāks, panākot mēroga efekta sasniegšanu, pie tam ar darbības diversifikāciju, saimniekojot gāzes un ūdens apgādes jomā, ķīmiskajā rūpniecībā, komunikācijās izmantojot dabīgo saikni starp ražošanu un sadali biznesa jomā. Tātad par šo pirmo jautājumu es domāju, ka visi tie argumenti, ko mēs redzam arī televīzijas ekrānos no valsts augstākajām amatpersonām, ka te ir kaut kāds šausmīgs dabisks monopols un ka nu tas viss mūs apkrāps, nu neatbilst nekādam pamatojumam jeb argumentācijai.

Otrais iebildums parasti ir, ka grūtības būs ar kredītu saņemšanu. Līdz šim "Latvenergo" ir strādājis normālā režīmā, strādājis ar kredītiem, neieķīlājot, un nebūs tādas vajadzības uz priekšu arī lielai kompānijai kredītus dod uz naudas plūsmu, zinot, ka te ir stabils realizācijas ieņēmums elektroenerģijas realizācijā.

Trešā iebilde parasti, ko arī saka augstas mūsu amatpersonas, — būs tarifu pieaugums. Nu paskatīsimies, kāda ir pārdotās elektroenerģijas pašizmaksa pagājušā gadā. Pagājušais gads, kā jūs zināt, bija ar ūdeni trūcīgs gads, un bija visaugstākā pašizmaksa šajos pēdējos desmit gados — 2,179 santīmi par kilovatstundu, 2,1 santīms tātad. 1998.gadā pašizmaksa bija 1,5 santīmi, kad mēs bijām bagāti ar ūdeni. Šogad, par nožēlu, pret lauksaimniekiem, negatīvi, bet acīmredzot šobrīd jau, šajās dienās, ražo elektroenerģiju vairāk nekā Latvijā patērē, un kaut kas jau tiek pārdots citur. Un, no otras puses, mēs paņemsim, kāda ir vidējā realizācijas cena. Šobrīd ir 3,028 santīmi par kilovatstundu, tātad starpība ir viens santīms. Šī ir tā rezerve, šī ir tā šķēre, kurā mēs varam darboties uz priekšu nākamos gados diezgan stabili. Atzīmēsim, ka 1996.gadā bija 1,9 santīmi pašizmaksa, pārdotās elektroenerģijas pašizmaksa, tā ka šeit šāda iespēja turēt stabilu elektroenerģijas tarifu mums ir un par to nebūtu jābēdājas. Ilustrācijai tikai piebildīsim, ka 1990.gadā vienas kilovatstundas pašizmaksa bija 1,4 kapeikas, tas ir tikpat, cik tagad tas ir santīmos. Tā vienkārši intereses pēc.

Nākamais jautājums. Ļoti pārdzīvo par to, ka šie uzņēmumi netiks valsts īpašumā un reģistrēti uz valsts vārda zemesgrāmatā. Es domāju, ka 2.punkts, ko tauta ir ierosinājusi, ko vairākkārt šodien ir citējuši, ka tas ir garants, ka nekas ļauns ar šo valsts akciju sabiedrību, kur akcijas pieder valstij un ka tā nav privatizējama, nekādi citi apkārtceļi nevarētu notikt. Var jau būt otrs variants, un tā arī tika diskutēts savā laikā, ka tas ir zemesgrāmatā, un tad ar koncesiju līgumu palīdzību viņš tiek nodots kādam uzņēmumam apsaimniekošanā, bet tas sadārdzinās tikai elektroenerģiju, jo būs maksa par nomu, tā ieies tarifos un tā tālāk, un sarežģīs šo lietu. Un sarežģīs, un pie tam specifiski ir tas Latvijā, ka te ir hidroelektrostaciju īpatsvars, kas nav citās valstīs, un šeit jābalansē ar elektroenerģiju, kas ražota termoelektrocentrālēs. Nu un, vēlreiz atgriežoties pie Inkēna kunga teiktā par sociāldemokrātu nostādnēm, es negribētu aizkavēt jūsu laiku, bet sociāldemokrātiem ir programma, ir nostādnes, un viņš varētu iepazīties, ka šajā programmā tā nav darba ņēmēju partiju pārstāvoša, tā ir darba ņēmēju un darba devēja, jo primārais ir, lai mums būtu darba vietas, labi apmaksātu darba vietas, un arī lai piedāvātu labi kvalificētu darbu uz šīm labi apmaksātām darba vietām. Tā ka šeit vienkārši nevajadzētu uz citiem avotiem, vajadzētu uz primāriem avotiem balstīties arī Inkēna kungam. Un, kas attiecas par veikalu privatizāciju, kas bija agrāk pašā atmodas sākumā, tad jūs atceraties, ka tas notika bez Privatizācijas aģentūras starpniecības, tas bija Ekonomikas reformu ministrijā, bija attiecīgs departaments, un šī tā saucamā mazā privatizācija notika raiti, tempā un ļoti produktīvi. Un es arī uzskatu, ka pārējās privatizācijas nolūkos nebija jāveido Privatizācijas aģentūra, varēja būt kādas struktūrvienības Ekonomikas ministrijā un būtu šī politika virzīta kopā — privatizācija ar plānveidīgu, mērķtiecīgu struktūrnozaru izveidi pašā Latvijā.

Pašās beigās es gribu piebilst vienkārši pie mūsu Tautsaimniecības komisijas darba šorīt. Man tomēr pārsteigums no Kārļa Leiškalna puses kā komisijas vadītāja, ka komisijas locekļiem piedāvā alternatīvu likumprojektu, kuram nav nekāda paraksta. Ne premjera paraksta, mēs jautājām — nē, tas nav valdības likumprojekts. Jautājām, kas tad to iesniedzis, kas parakstījis. Tātad autoratizējās Tautas partija. Nu tā nevarētu pieiet pie šādām ļoti nopietnām saimnieciskām lietām, padot likumprojektu tajā sekundē, minūtē un tūliņ ņemt un balsot. Tas ir nenopietni. Kas tad liecina par nenopietnību, kā te jau minēja pēdējā gada laikā par dažādiem viļņiem šī uzņēmuma privatizācijas variantos. Tā ka mans priekšlikums — liekam mierā "Latvenergo", nodarbosimies ar daudz nopietnākām lietām, vajadzīgākām, ar uzņēmējdarbības rosināšanu, ar eksporta, importa bilances negatīvā saldo ātrāku novēršanu un citām produktīvākām lietām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien sociāldemokrāti dabūja diezgan daudz pārmetumu par to, ka mēs esam kaut ko darījuši. Divreiz saukuši ārkārtas plenārsēdi, lai mēģinātu valdošo koalīciju pārliecināt par to, ka jāiet uz dialogu, jādara labojumi vienā otrā lietā, ko valdība ir iecerējusi attiecībā par memorandu, kas tika parakstīts ar Starptautisko valūtas fondu Šķēles kunga premjerēšanas laikā. Un tās darbības, kas tam sekoja. Jāsaka gan, ka nevarētu pārmest mums to, ka mēs gribam gāzt valdību. Manā skatījumā šorīt notikumi Tautsaimniecības komisijā, kur Šķēles kungs, neskatoties uz to, ka koalīcijas partijas vakar nevienojās un neiesniedza valdības variantu, tomēr iesniedza šo priekšlikumu, neskatoties uz vakardien pieņemto lēmumu koalīcijā. Es domāju, tā ir tīra šķeltniecība gan no Šķēles kunga puses, gan no Tautas partijas puses šai valdībai, kas šodien strādā.

Attiecībā par šo alternatīvo priekšlikumu. Ar ko tad tas atšķiras? Atšķiras tas ar to, ka HES un augstsprieguma tīkli ir ierakstāmi uz valsts vārda zemesgrāmatā un netiek iekļauti statūtkapitālā šai akciju sabiedrībai, tātad akciju sabiedrības statūtkapitāls būtiski samazinās un kredītu ņemšanai iespējas arī būtiski samazinās. Nevar nodot trešajām personām ne HES, ne augstsprieguma tīklus. Attiecībā par sadales tīkliem un telekomunikāciju tīkliem ir runa, ka šeit nav valsts īpašums, netiek ierakstīts uz valsts vārda zemesgrāmatā, bet gan šis īpašums ir "Latvenergo" un tas nevar tikt privatizēts. Bet tas var tikt nodots trešām personām.

Tālāk par TEC nav minēts, tātad TEC jau ir skaidrs, ka tiks nodots privatizācijai un turpināsies sadale un restrukturizācija. Tajā priekšlikumā, ko iesniedza prezidente un ir parakstījuši Latvijas vēlētāji, valsts īpašumā ir "Latvenergo", visas akcijas pieder valstij, nevar nodot trešajām personām, nevar ieķīlāt, nevar privatizēt, un uzņēmums ir vienots, kaut gan ir arī norma šajā punktā, ka, ja gadījumā notiek restrukturizācija, tādā gadījumā ir saistību un tiesību pārņēmējs. Katrā gadījumā ir dažas nianses, par kurām var runāt, ka viņas atšķiras, bet kopumā jāsaka, ka šis likumprojekts, kas tika iesniegts Tautsaimniecības komisijā un ir šodien mums lemjams kā alternatīvais, ir radījis ļoti, ļoti būtiskas problēmas. Es domāju, ka Tautas partija ir radījusi problēmas pati sev, valdībai un arī iedzīvotājiem. Jo reāli iedzīvotājs šodien ir tādā ļoti interesantā situācijā, tādā pašā, kādā esam mēs. Ja ir runa par to, ka prezidentes iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā tiktu pieņemti šodien pirmajā un otrajā lasījumā, tādā gadījumā nebūtu jātērē referendumam nauda.

Otrkārt. Šī pati Saeima varētu būt tā, kas labo tās kļūdas, par kurām šeit runāja daudzi cilvēki, kas uzstājās, vēl šis tas būtu labojams. Ja mēs nobalsojam divos lasījumos, tad paši arī labojam kļūdas un paši turpinām darbu pie 20.panta. Ja ir runa par kaut kādiem grozījumiem nevis tādā redakcijā, kādā ir iesniegts prezidentes parakstītais šis projekts, tādā gadījumā ir referendums. Referenduma rezultātā labojumus var izdarīt neviens cits kā nākamā Saeima, un kam tas šodien ir vajadzīgs? Vai tas ir vajadzīgs Šķēles kungam, vai tas ir vajadzīgs Tautas partijai, ka viņi iesniedza šo alternatīvo variantu? Es domāju, ka ne.

Attiecībā par tām lietām, kas ir saistītas ar privatizāciju, kāpēc šāda reakcija ir no sociāldemokrātiem? Pamatā tā ir saistīta, pirmkārt, ar to, ka ir runa par zemu novērtējumu šim objektam, pasakaini zemu. Es atceros, ka Krištopana valdības laikā Šlesera kungs bija vienīgais, kas piedāvāja tautai iegūt šīs akcijas par sertifikātiem. Pašlaik par to vairs neviena nākamā valdība nav runājusi.

Tālāk. Šeit tika pieminēta PSRS sadale, ka tas ir ļoti labi, ka Latviju vajag sadalīt varbūt pa reģioniem, pa atsevišķām valstiņām. Nav tā vienmēr, ka sadale uzņēmējdarbībā nes tikai pozitīvus augļus, un PSRS sadali nevajadzētu salīdzināt ar to, kas notiek tirgū, globālajā tirgū, šodien notiek globalizācija un notiek kooperācija, notiek vairāku uzņēmumu apvienošanās, nevis sadalīšanās. Un tie paši sociāldemokrāti visliberālākie, kādi Eiropā šodien ir, tas ir apvienotajā karalistē, pieņemsim, Lielbritānijas kompānija ir vertikāli integrēts elektroenerģijas, gāzes uzņēmums, otrs lielākais Lielbritānijas elektroenerģijas ražotājs, kas izmanto… neizmanto kodolenerģiju. Viņš darbojas Skotijā, Anglijā, Velsā, sadales tīkli Anglijā, vidienes Austrumos, gāzes mārketings un transports Indijā, Klusā okeāna piekrastē, Eiropas elektroenerģijas tīkli.

Šie uzņēmumi ir transnacionāli uzņēmumi, un ne vienmēr ir svarīgi šos uzņēmumus nodot privāto struktūru rokās, jo, ja šie uzņēmumi iziet no politiskās kontroles, lokālas politiskās kontroles, un kļūst par transnacionāliem koncerniem, tad nav vairs atšķirības, vai tas ir privātais, vai tas ir valstīm, vairākām valstīm piederošs koncerns, bet lielākā daļa tomēr koncernu ir vertikāli integrēti, un tas ir lētāk. Un mazai Latvijai tas ir lētāk.

Es aicinātu tomēr padomāt kolēģus, vai jums ir vajadzīgs referendums un vai jūs paši nebūtu tie, kas varētu labot kļūdas pašreiz iesniegtajā likumprojektā, ko ir parakstījusi prezidente.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: "Par Kolkas zvejniekiem pastāsti!")

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu ja jūs interesē par Kolkas zvejniekiem, tad paņemiet un paceliet "Bangu", kā viņu izpārdeva tie gudrinieki, kas tagad pilis uzcēluši ir Upesgrīvā vai citā vietā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vajag zināt, par ko jūs runājat. Cienījamie kolēģi! Latvijā nav izstrādātas valsts attīstības programmas vai plāna. Vispār vai no šīs tribīnes vai šinī zālē ir kādreiz runāts par Latvijas valsts nacionālo attīstību vai kādiem plāniem? To nav. Un tāpēc mēs dzīvojam no rokas mutē un uz vienu dienu.

Kas attiecas par "Lattelekom" jauno vadību, kuru iecēla, tik tiešām, man rada izbrīnu, ka viņi tagad nevar aprēķināt, kāda tad ir peļņa uzņēmumam. Atkal ir jāpiesaista ārzemnieki. Nu tad par to līgumu vismaz 10% kaut kam atnāks.

Nākamais. Latvijā taču ir enerģijas pircēji, starpnieki. Par kādu cenu viņi iepērk enerģiju? Neviens taču nezina. Vai 1,9 santīmi, vai vairāk vai mazāk. Ko tad tie starpnieki dara un kas viņus ielicis iekšā? Bagātie ierēdņi. Tik tiešām mums ir superbagāti ierēdņi, kuri, veicot personīgo biznesu, saņem algas no valsts budžeta. Bet tas rada izbrīnu, kāpēc mūsu valdība līdz šim laikam nav atradusi, kādā veidā aprēķināt mūsu ierēdņiem algas. Cik tām ir jābūt lielām. Un cik tad viņiem ir jāsaņem par to darbu, ko viņi izpilda, strādājot piecos sešos darbos. Uzpūstie štati ministrijās un sevišķi aģentūrās un fondos, kuru ir vairāk nekā 170, tik tiešām tērē valsts naudu, kuru neviens nekontrolē. Un diemžēl uz to norāda Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds. Es jau nemaz nerunāju par tām jaunajām mašīnām, kuras maina divas trīs reizes divos trijos gados, un par tiem aprīkojumiem. Un Eiropas Savienība arī netic Latvijai un Latvijas piestādītajiem dokumentiem, jo viņiem labs piemērs ir G–24 kredīts.

Kas notiek ar Latvijas zemes izpārdošanu ārzemniekiem? Kāpēc mēs atdāvinām ekonomisko zonu jūrā uz 540 kvadrātmetriem, mūsu zvejnieki nesaņems 3 miljonus peļņas. Kas notiks ar tām naftas atradnēm, kas tur atrodas? Vai tur nav arī kāda ieinteresētība? Uz Privatizācijas aģentūru jau norāda tas, ka tās reitings ir pie mīnus 60. Tas ir ļoti labi.

Un vēl viena lieta, par kuru mums ir jāpārdomā. Diemžēl mūsu ministri nes tikai politisku atbildību. Finansu ministram jūs paši ar lielāko balsojumu nobalsojāt, ka viņš nes tikai politisku atbildību. Bet kāpēc ne juridisko un materiālo, finansiālo? Varbūt ir jāpadomā par to, ka ministriem ir jānodod zvērests šinī zālē. Par to, ka viņi ar sirdi un dvēseli un bez visādiem līkumiem strādās valsts labā.

Kas attiecas uz visdažādākām cenām. Jā, tik tiešām jūs te strīdējāties par Farmācijas likumu. Nu un tagad jūs taču varat aiziet aptiekā un paskatīties, nitroglicerīns maksā 17 santīmus, tad tagad tam pensionāram jāsamaksā 40 santīmu. Un, kas attiecas par to, ka mums ir jātaupa nauda. Tā ir jātaupa! Tāpēc ierēdņus vajag pārskatīt un tās aģentūras un visus tos liekēžus, kuri, neko nedarot, saņem algu. Viņi jāsamazina vismaz par vienu trešo daļu. Un jālikvidē aģentūras un fondi. Tos taču mums ieteica Eiropas Savienība. Arī tur būs ļoti liela naudas vienību ekonomija.

Kas attiecas uz Zemkopības ministriju. Jūs paskatieties, viņa tikai strādā savu ierēdņu labā. Ko viņa ir devusi Latvijas zemniekiem? Neko viņa nav devusi. Kā viņa aizstāv Latvijas zemniekus? Neaizstāv.

Un pēdējais nobalsotais vienpusīgais līgums par ievedmuitu. Jūs paskatieties, kas notiks pēc pusgada ar cūkkopību Latvijā, kas notiks ar graudiem un ar citu. Ar cukuru jau ir redzams. Ekonomikas ministrijai sen ieteica, bet Ekonomikas ministrija tik tiešām ir tāda jocīga ministrija, un viņa sen ir jāpārvērš par rūpniecības ministriju, lai viņa rūpējas par mūsu rūpniecību, vismaz būs darbavietas, un par tirdzniecības ministriju. Ja jau mēs esam izveidojuši tādu tirgu Latvijā, nu tad tas ir jāvada, bet tam nav jābūt stihiskam.

Kas attiecas par balsojumiem, tad tik tiešām mēs nebalsojām par to, lai būtu steidzamība. Vismaz 13 deputāti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Paldies Prezidijam, priekšsēdētājam! Cienījamie deputāti un cienījamās deputātes! Cienot un uzticoties Ministru prezidenta Andra Bērziņa vārdam, mūsu frakcijas deputāti atsauca parakstus, lai tiktu organizēta ārkārtas sēde, kas būtu veltīta tieši šim jautājumam. Kā es redzu, tomēr jautājums ir pietiekami kritisks, un tādēļ šī ārkārtas sapulce ir notikusi, un ne jau opozīcijas priekšlikumu dēļ, bet tādēļ, ka to vēlējās pozīcija. Kā redzams, opozīcija ne vienmēr strādā destruktīvi, viņai arī ir ļoti labi priekšlikumi, lai šī saruna būtu notikusi varbūt nedaudz ātrāk.

Iepazīstoties ar alternatīvo variantu "Grozījumi Enerģētikas likumā", pavisam īsi gribētos to nedaudz pakritizēt. Ja skatāmies 20.panta izmaiņas, kas runā par to, ka stratēģiski energoapgādes objekti ir saglabājami kā Latvijas valsts īpašums un ierakstāmi zemesgrāmatā uz valsts vārda, tad, atceroties dažus privatizācijas gadījumus jeb slēptus privatizācijas gadījumus, gribu teikt, ka šādi objekti dažādu iemeslu dēļ vai izdarot dažādas izmaiņas ieguldījumu veidā tika ieguldīti citos objektos un tādā veidā nemanāmi privatizēti, tādēļ man rada šaubas, vai tieši šis likuma pants, vai tieši šīs likuma panta izmaiņas nedod iespējas atsevišķus energoapgādes objektus privatizēt. Un, ja mēs runājam par to, ka, lai likvidētu monopolstāvokli, akciju sabiedrība "Latvenergo" ir jāreorganizē, es domāju, ka varbūt ne tieši jāreorganizē, drīzāk jau sen bija jāatver elektroenerģijas ražotāju tirgus, un mums būtu radušies daudzi enerģijas ražotāji un šis tirgus jau būtu liberalizēts.

Ja mēs runājam par atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. Strādājot savu iepriekšējo darbu, es piedalījos kā konsultante tieši tam, lai sakārtotu finansu sistēmu "Latvenergo" atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un jebkura interesējošā informācija ir iespējama, kaut vai, teiksim, ir iespējams arī izveidot rēķinus, izsūtāmus elektroenerģijas patērētājiem, norādot atsevišķus tarifus par pārvadi, par ražošanu un tā tālāk.

Es gribētu aicināt visus deputātus, gan pozīcijas gan opozīcijas deputātus — ir jāizbeidz tērēt valsts naudu referendumiem. Un, lai mēs izbeigtu to darīt, mums ir jāieklausās pirmām kārtām sabiedrības viedoklī. Jo šī nav pirmā reize, kad, neieklausoties sabiedrības viedoklī, šis referendums varbūt arī notiks. Tādēļ, lai mēs netērētu lieki, tomēr mums būtu jāatbalsta tas likumprojekts, kuru ir iesniegusi Valsts prezidente un kuru atbalsta arī visa sabiedrība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Kalvītis — ekonomikas ministrs.

A.Kalvītis

(ekonomikas ministrs). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Sociāldemokrātu frakcijas Saeimas deputāti! Es tiešām esmu ļoti satraukts par Kolkas pagasta iedzīvotājiem un par Kolkas zvejniekiem, jo Kolkas zivju fabrika tiešām ir maksātnespējīga, un tas ir viens slikts privatizācijas piemērs. Bet ne par to šodien ir stāsts. Šodien mums ir uz galda divi likumprojekti. Viens, kuru ir inscenējuši sociāldemokrāti un parakstījuši 307 000 vēlētāju. Un otrs, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un kura ir būtiskā atšķirība šajos divos likumprojektos? Tauta gāja parakstīties pret "Latvenergo" privatizāciju. Un šinī jomā atšķirību nav. Gan jūsu likumprojekts nosaka, ka privatizācija "Latvenergo" nav jāveic, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvājumā ir teikts: "Izslēgt "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta un nodot atpakaļ Ekonomikas ministrijai." Pamatproblēmai risinājums ir atrasts. Bet problēma ir pavisam citā jautājumā.

Un Lauska kungs jau pareizi teica, ka sociāldemokrātu programma nosaka, ka "Latvenergo" kā valsts monopols ir saglabājams valsts īpašumā. Bet mēs, pārējās pozīcijas partijas, tam nekādā veidā nevaram piekrist. Mēs nediskutējam par "Latvenergo" privatizāciju, ja jau sabiedrība to negrib, bet mēs negribam nostiprināt "Latvenergo" kā monopolkompānijas stāvokli, jo mums jau ir viens ļoti negatīvs piemērs. Mēs privatizējām "Lattelekom" ar visiem kabeļiem, un šobrīd, ja arī monopolstāvoklis tiks pārtraukts "Lattelekom", būs ļoti apgrūtināta pieeja telekomunikāciju tirgum, kādai citai kompānijai. Mēs nevaram atdot pārvades tīklus "Latvenergo" īpašumā, jo tas galarezultātā novedīs pie "Latvenergo" monopolsituācijas uz nenoteiktu laiku.

Cienījamā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija! Dobeļa kungs pārmeta pozīcijai, ka mēneša laikā mēs neesam spējuši neko piedāvāt un izstrādāt. Un tajā pašā laikā mēs visi darbojāmies kopīgi kā koalīcijas partijas šinī darba grupā. Tad es gribētu kā šīs darba grupas dalībnieks teikt, ka bieži vien jūsu partijas nenoteiktā pozīcija neļāva pieņemt šo lēmumu īstā laikā un mēs spējām vienoties tikai šo pirmdien. Un vakardien valdības sēdē šo pozīciju atbalstīja arī jūsu partijas pārstāvētie ministri. Un šī pozīcija tika pieņemta vienbalsīgi. Tā ir pilnīga taisnība. Tā ka es domāju, ka jums ir diezgan grūti šobrīd nosēdēt divos krēslos un teikt, ka mēs atbalstām šo priekšlikumu, ko ir nodevuši vēlētāji, jeb sociāldemokrātu sagatavoto un valdības piedāvāto pozīciju.

Tādēļ es aicinātu Saeimas deputātus atbalstīt Tautsaimniecības komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu, kas aptur privatizāciju "Latvenergo", bet nenostiprina "Latvenergo" kā monopolkompānijas stāvokli valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kalvīša kungs! Tomēr vajag iemācīties arī sekot tam, kas notiek gan Koalīcijas padomē, gan valdības sēdēs, kurās jūs, ceru, piedalāties pastāvīgi. Atkārtošu, kas tika nolemts šonedēļ vispār. Nekāda projekta nebija līdz pirmdienas Koalīcijas padomes sēdei. Nebija nekāda projekta vispār. Bija tikai projektu projekti.

Otrkārt, vakar tika panākta skaidra vienošanās Koalīcijas padomē vispirms, pēc tam valdības sēdē, ka nekāds alternatīvais likumprojekts šodien netiks iesniegts. Žēl, ka jūs to neesat sapratis. Tad jādomā tā, kas tad jums ir svarīgāks — darbība valdībā valsts labā vai darbība kādā atsevišķā partijā, kādu atsevišķu privātpersonu labā. Šķiet, ka jūs reizēm ļoti pamatīgi šīs lietas jaucat. Ja jūs vēlaties pārbaudīt manis teikto, priekš tā, es ceru, ir protokoli, ir fiksētas tās vienošanās. Mēs nevienu vienošanos neesam pārkāpuši. Tieši tāpēc, ka mums ir vajadzīga skaidrība. Blēžus apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nav atbalstījusi un nekad neatbalstīs. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Kalvīša kungs aicina... izraisīja tomēr vēlmi uzstāties pēc viņa runas, jo ir runa par privatizāciju. Abi projekti, pēc viņa teiktā, aptur šo privatizāciju, un abos gadījumos uzņēmums tiek nodots Ekonomikas ministrijai un izņemts no Privatizācijas aģentūras. Jā, tas tā ir. Ja abi projekti būtu pilnīgi vienādi, tad mēs šodien nestrīdētos. Tikai ir dažas lietas, kas ir atšķirīgas, par kurām jau es iepriekš teicu. Par TEC privatizāciju projektā ir runa. Par sadales tīklu un telekomunikāciju tīklu, kas ir "Latvenergo" īpašums, nevis valsts īpašums, kas tiek iereģistrēts uz valsts vārda zemesgrāmatā. Ir runa par šo objektu nodošanu trešajām personām. Nevajag maldināt tautu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Ļoti īsi, dāmas un kungi! Es kā komisijas priekšsēdētājs, protams, nevaru nenorādīt uz to, ka alternatīvais likumprojekts, kuru ir atbalstījusi komisija, neapšaubāmi paredz siltumstaciju jeb TEC privatizāciju. Nevis paredz šo privatizāciju, bet ļauj tos privatizēt. Jūs zināt, ka TEC strādā ļoti nerentablā režīmā un, ja viņi neražotu Rīgas pilsētai siltumu, tad no viņiem vispār kā elektroenerģijas ražotājiem jēgas nebūtu nekādas. Tātad paredz iespēju "Latvenergo" tikt vaļā no lieka balasta, un mēs to nevaram noslēpt, tas ir jāpasaka skaidri... šīs atšķirības.

Otrkārt, gan Dobeļa kungam, gan visiem pārējiem es gribu teikt, ka demokrātija — tā ir ne tikai vairākuma vara. Tas ir ļoti vienkārši. Tās ir arī mazākuma tiesības. Un Kārtības ruļļa 85. panta 1. punkts paredz deputātiem tiesības izvirzīt komisijā alternatīvo likumprojektu.

Alternatīvais likumprojekts, to jūs, Dobeļa kungs, labi zināt, ir tas patiesībā, pie kā valdība ir strādājusi, kas neļauj privatizēt kaskādi, Daugavas kaskādi, kas ļauj šo kaskādi no privāttiesību subjekta, tātad akciju sabiedrības vārda, pārrakstīt uz valsts vārda Ekonomikas vai Finansu ministrijas, nezinu, kuras personā... Par to vēl ir jādomā, laiks būs ļoti īss, Ādamsona kungs, šeit nav tik sarežģīts jautājums kā ar tiem... nu jūs zināt, ar ko... Un katrā ziņā mums, ja mēs iestājamies par kaut ko, mums atklāti ir jāpasaka, ka privatizācija vismaz divos "Latvenergo" šobrīd piederošajos objektos ar alternatīvo likumu tiks pieļauta. Tur, Salkazanova kungs, jums ir pilnīga taisnība.

Mēs nedrīkstam melot. Vienīgais, ko mēs varam, — katrs iestāties par savu pārliecību, par savu izpratni, kas ir labāks saimnieks — valsts vai Juris Dobelis kā privātīpašnieks. Bet katrā gadījumā mums ir jāpasaka precīzi, ko mēs ar to domājam.

Tautsaimniecības komisijā sēdes laikā, es saprotu, bija nedaudz pārprasts balsojums no Tautas saskaņas partijas, nedaudz pārprasts, un otrreiz es viņiem vienkārši neļāvu pārbalsot, viņi nebija noskaņoti atkāpties no tā, ko viņi balsoja, nododot likumprojektu. Viņi nebija noskaņoti, tur bija neliels pārpratums, un es pie tā esmu vainīgs, es teicu — nekādas pārbalsošanas. Arī es pacēlu roku, raugoties uz autoritātēm. (Starpsauciens: "Kurām?") Lagzdiņa kungs, jūs nebijāt klāt, tad atliek tikai Godmanis... Bet nu mēs pieņēmām alternatīvo likumprojektu, bet šobrīd vispirms mums ir jāizšķiras par... kā tur bija, arodbiedrības sagatavoto, sociāldemokrātu atbalstīto, tautas parakstīto un prezidentes iesniegto likumprojektu. Lai kāds neapvainojas... Tātad mēs vispirms balsosim par šo likumprojektu, un tad, ja tas netiks atbalstīts, jo, neapšaubāmi, komisijas iesniegtais alternatīvais ir pragmatiskāks un labāks, jo Tautsaimniecības komisija kā jau Tautsaimniecības komisija, nevis Juridiskā komisija, šeit ņēma vērā ne tik daudz juridiskas fineses, cik tautsaimniecības intereses. Un eksperti mums pasaka, ka, pieņemot attiecīgo vēlētāju iesniegto, nu, es vairāk to penteri neatkārtošu, ka pieņemot strauji kāps vai tūlīt tuvākajā laikā tiks paaugstināti elektroenerģijas tarifi. Nu mēs katrs bibliotēkai nebijām gatavi maksāt pat desmito daļu santīma. Ja šobrīd paaugstina nevis par 1%, bet par 10%, tas atstāj iespaidu, sliktu iespaidu ne tikai uz katru atsevišķu mājsaimniecību, bet tas atstāj iespaidu uz valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Un tieši tas mūs kā Tautsaimniecības komisiju biedēja, un tāpēc mēs pieņēmām šo alternatīvo. Bet tagad es aicinu jūs balsot un visu izšķirt balsojot!

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi, es ceru, ka jūs visi sapratāt, par ko domāja un par ko runāja atbildīgās komisijas ziņotājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā", dokumenta numurs 2146, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 24, atturas — 17. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un tagad... jā... aplausi, visi sajūsmināti... Bet tagad es mēģināšu komisijas vārdā... Es domāju, ka es drīkstu ieteikt tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns.

Es, priekšsēdētāja kungs, gribu aicināt balsot otro lasījumu uzreiz, ņemot vērā to, ka visi iespējamie labojumi šajā likumprojektā, ko varētu iesniegt valdība, ir noraidīti, noraidot konceptuāli pirmajā lasījumā alternatīvo likumu. Tā ka es aicinātu deputātus, ja neviens neiebilst, tautas gribu apstiprināt uzreiz uz karstām pēdām.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92. panta 3. daļu, ja neviens neiebilst, mēs varam balsot uzreiz otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 22, atturas — 21. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tas ir tieši tas, ko es gribēju pateikt.

Sēdes vadītājs.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pirmajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Kolēģi deputāti! Kādas pāris stundiņas mēs esam nodarbojušies ar elektroenerģijas lietām, tā ir svarīga problēma, bet mājokļa problēma, godātie kolēģi, ir vēl svarīgāka, jo kas gan būtu, ja mūsu valstī būtu tikai elektrība, bet nebūtu dzīvokļu un dzīvojamo māju. Tādēļ, godātie kolēģi, atļaujiet man iepazīstināt ar problēmu. Spēkā esošais likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" nosaka to, ka valsts un pašvaldības var nodot dzīvojamās mājas tā saucamajai pilnajai privatizācijai tikai līdz šā gada 1.jūlijam. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 6000 dzīvojamās mājas, kuras...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Turpinām darbu. Piedodiet, lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš.

Tātad vairāk nekā 6000 dzīvojamās mājas, tajā skaitā 4000 Rīgā, joprojām nav nodotas privatizācijai un pašvaldības un valsts nav tiesīgas nodot tās privatizācijai. Tādēļ, lai nebremzētu privatizāciju Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un citās pašvaldībās, atbildīgā komisija, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ierosina no likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" svītrot normu, kas ierobežo pašvaldības un valsti nododot mājas privatizācijai, tātad svītrot šo normu. Es aicinātu šo normu atbalstīt, mūsu priekšlikumu, bet, pirms balsojam pirmajā lasījumā, atbildīgās komisijas vārdā ierosinu tātad noteikt, ka šis likums ir pieņemams steidzamības kārtā divos lasījumos.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Lagzdiņš.

Aicinātu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu, tāpat kā iepriekšējo tautas parakstīto un prezidentes iesniegto, arī šo projektu tātad nobalsot šodien otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumus neviens neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Jānis Gailis, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs.

Saeimas ārkārtas sesija ir slēgta. Vārds paziņojumam deputātam Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisija pēc desmit minūtēm Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!