
Kad plāns atbilst finansējumam, nevis darba vajadzībām
Liela personāla mainība, nepietiek speciālistu, darba alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas – 140 latu, transportlīdzekļu, datortehnikas trūkums, nav mobilo telefonu – tās ir Latvijas Valsts darba inspekcijas (VDI) ikdienas reālijas. Vienlaikus šī institūcija pilda vienu no svarīgākajām visu valdību prioritātēm, vismaz tā minēts deklarācijās, – cīnās ar nelegālo nodarbinātību.LM Darba departamenta direktore Ineta Tāre Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
“Aplokšņu” algas, darbs bez līguma, nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis nodara ļaunumu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī konkrētajam darbiniekam. Darba ņēmējs, par kuru netiek deklarētas un maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nevar pretendēt uz slimības pabalstu, saņemt maternitātes/paternitātes pabalstu, arī pensija būs niecīga. Cīņa ar nelegālo nodarbinātību, īpaši “aplokšņu” algām, ir sarežģīta, nepieciešami gan cilvēkresursi, gan atbilstošs finansējums. Ar abām minētajām lietām VDI ir problēmas. Jau šobrīd trūkst darba inspektoru. Tieši tādēļ Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi “Pasākumu plānu 2005.–2009. gadam VDI administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu”, kuru apstiprināja Ministru kabinets.
Ārpus valdības prioritāšu saraksta
Lūgta plānu raksturot, LM Darba departamenta direktore Ineta Tāre
“Latvijas Vēstnesim” atbild īsi: tas atbilst piešķirtajam finansējumam, nevis
reālajām vajadzībām. MK rīkojums, ar kuru plāns tika apstiprināts, paredzēja šo
iniciatīvu iekļaut kā politikas prioritāti. Finanšu ministrija pret to iebilda un
panāca minētā punkta svītrošanu. I. Tāre stāsta, ka sākotnēji izstrādātā
plāna īstenošanai četros gados būtu nepieciešami 900000 lati. Valdība nākamā gada
budžetā šim mērķim ir piešķīrusi vien 54 000 latu. Lai gan, kā uzsver Darba
departamenta direktore, runa šoreiz pat nav par konkrēto finansējumu. Daudz būtiskāk
ir tas, ka valsts politika tiek veidota kā politikas iniciatīvu saraksts, un šī
hierarhija, kur atrodas viens vai otrs dokuments, ir ļoti svarīga. Tā kā finansējums
nekad nebūs pietiekams visam, pirmām kārtām to piešķirs tām prioritātēm, kas ir
saraksta augšgalā. Tāpēc, lai gan nākamā gada budžetā iestrādāti minētie 54 000
latu, I.Tāre izsaka bažas, vai nākamajos gados (līdz 2009.gadam) pēctecīgi plāna
īstenošanai tiks iekļauts nepieciešamais finansējums.
I.Tāre stāsta, ka sākotnēji bija izstrādāts kopīgs plāns ar Finanšu ministriju,
kas ir atbildīga par nodokļu iekasēšanu. Diemžēl plāns tika sadalīts. Jāsaprot,
ka cīņā ar nelegālo nodarbinātību nevar dominēt resoriskā pieeja, visām
iesaistītajām institūcijām jāsadarbojas, pirmām kārtām jau apmainoties ar
informāciju. Vēl arvien nav atrisināts jautājums par VDI iespēju izmantot Valsts
ieņēmumu dienesta datu bāzi.
Nebūs lielākas algas un veselības apdrošināšanas
Vērtējot VDI pašreizējo darbu, I.Tāre to sauc par apbrīnojami
labu izdzīvošanas režīma apstākļiem. Šobrīd VDI strādā 180 speciālisti, kas ir
ļoti maz veicamajam darba apjomam. Darba inspektori ne tikai pārbauda, vai ir noslēgts
līgums starp darba devēju un ņēmēju, bet arī to, vai tas atbilst visām darba
likumdošanas normām un kā līgumslēdzējas puses to ievēro. Inspektori, protams, arī
uzrauga darba drošības un aizsardzības ievērošanu uzņēmumos, izmeklē nelaimes
gadījumus un veic vairākas citas tikpat laika ietilpīgas un darbietilpīgas funkcijas.
Valdības apstiprinātais plāns un piešķirtais finansējums ļaus laikā no 2005. līdz
2007.gadam VDI pieņemt darbā vēl 23 darba inspektorus, kas ir nepietiekami, taču
I.Tāre bilst, ka prieks par to pašu. Aktuāls gan ir jautājums, cik ilgi jaunpieņemtie
apmācību izgājušie speciālisti vēlēsies VDI strādāt, jo nauda algu
palielināšanai nav paredzēta. Šiem darbiniekiem darba samaksa būs 153 lati
mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šobrīd Latvijā neviena institūcija neveic darba
inspektoru izglītošanu, augstāko izglītību var iegūt tikai darba aizsardzības
speciālisti.
Cīņa ar nelegālo nodarbinātību, īpaši “aplokšņu” algām, ir sarežģīta, nepieciešami gan cilvēkresursi, gan atbilstošs finansējums Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Tādēļ VDI saviem darbiniekiem piedāvā 200 stundu mācību programmu, kuru
finansē valsts. Pēc tās apguves daudzi speciālisti zemā atalgojuma dēļ aiziet
strādāt uz privāto sektoru par darba aizsardzības vai personāldaļas speciālistiem,
tā ka šobrīd VDI var dēvēt par personāla kalvi privātuzņēmumiem. Uz jautājumu,
vai līgumā nevar paredzēt, ka par valsts naudu izglītību ieguvušajam darbiniekam
noteikts laiks jānostrādā VDI, I.Tāre atbild, ka šādi līgumi valsts pārvaldē
vairs netiek slēgti. Pret to iebilst Valsts cilvēktiesību birojs, jo tādā līgumā
būtu vērojami piespiedu darba elementi. LM, apzinoties ciešo saikni starp labu
speciālistu piesaisti un konkurētspējīgu atalgojumu, pasākumu plāna sākotnējā
variantā bija iestrādājusi gan algu palielināšanu, gan paredzējusi darba inspektoru
veselības apdrošināšanu. Diemžēl piešķirtā finansējuma ietvaros vismaz nākamgad
nebūs ne viena, ne otra.
Nākamā gada budžetā piešķirtie 54 000 latu tiks novirzīti klāt nākušo deviņu
darba inspektoru algām, viņus nodrošinās ar sakaru līdzekļiem, kā arī
datortehniku. Par šo naudu tiks īstenoti arī plānā paredzētie sabiedrības
informēšanas pasākumi. I.Tāre stāsta, ka LM strādā pie papildu finansējuma
piesaistes, piemēram, no Eiropas struktūrfondiem. Ir izstrādāts un apstiprināts
nacionālais projekts tieši VDI kapacitātes veicināšanai un speciālistu apmācībai.
Tā ietvaros jau šobrīd 30 darba aizsardzības speciālisti studē maģistrantūrā. Tas
ir ļoti būtiski, jo VDI inspektoriem, kuriem savā ikdienas darbā jāsastopas ar ļoti
kvalificētiem uzņēmumu darba aizsardzības speciālistiem, jāspēj argumentēt un
aizstāvēt savu viedokli, citādi katrs VDI lēmums var tikt pārsūdzēts
administratīvajā tiesā.
Vēl tikai jāpiebilst, ka citās Eiropas valstīs darba aizsardzībai un cīņai ar
nelegālo nodarbinātību tiek tērēti vairāki miljoni latu gadā.
Rūta Kesnere, “LV”