
Ar pērno maizi statistiķu galdā
Mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultāti 2003.gadā
Georgs Lībermanis, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks
Nobeigums.
Sākums “LV”, 27.10.2004.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Mājsaimniecības uzdevumi
Par izdevumu virzieniem apsekotajās mājsaimniecībās 2003.gadā
informāciju sniedz 5.tabula.
5.tabula labi raksturo lauku dzīves īpatnības. Viena mājsaimniecības locekļa
patēriņa izdevumi laukos ir par 36% zemāki nekā pilsētās, pret Rīgu – pat par 49%
mazāki. Arī gada pieaugums lauku mājsaimniecībām ir par 8,3 procentu punktiem zemāks
nekā pilsētās. Laukos straujāk nekā pilsētās palielinājušies izdevumi mājokļu
iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai. Acīmredzot vairāk pirktas
ilgtermiņa lietošanas preces. Transporta izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli
pieauguši par Ls 2,14 jeb par 34,9%. Izdevumi izglītībai palielinājušies par 21,4%,
bet absolūtajā izteiksmē tikai par 15 santīmiem. Raksturīgi, ka izdevumi
“Restorāni, kafejnīcas, viesnīcas” lauku mājsaimniecību locekļiem
pazeminājušies par 19,5 procentu punktiem.
Izvērtējot 5.tabulas informāciju, obligāti jāievēro inflācijas iedarbība.
Faktiskajās cenās patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli,
2003.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies vidēji mēnesī par 9,9%
jeb Ls 9,01. Patēriņa cenu indekss atskaites periodā izaudzis par 2,9%. Līdz ar to
salīdzināmās cenās patēriņa izdevumu kāpums bijis 6,8% jeb Ls 6,8. Lauku
mājsaimniecībās patēriņa izdevumi faktiskajās cenās pieauguši par 3,7% jeb Ls
2,56, bet salīdzināmās cenās par aptuveni vienu procentu jeb par neievērojamu
lielumu, proti, par 70 santīmiem. 5.tabulas dati apliecina, ka patēriņa jomā plaisa
starp pilsētu un laukiem, it sevišķi starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem,
paplašinājusies.
Cits problēmas aspekts ir patēriņa izdevumu izmaiņas sociālekonomiskajās grupās.
Informācija 6.tabulā runā skaidru valodu: pirmkārt, uzņēmēju un pašnodarbināto
patēriņa izdevumi apsekotajās mājsaimniecībās uz vienu to locekli pieaugušas
absolūtos skaitļos 4 reizes straujāk nekā algotu darbu strādājošo grupā un 5,6
reizes straujāk nekā lauksaimniecībā pašnodarbināto grupā; otrkārt, visai
pieticīga ir pensionāru patēriņa izdevumu izaugsme – Ls 1,25; ja ievēro inflāciju,
pensionāru attiecīgie izdevumi pat samazinājušies. Šis secinājums vēl nav
patiesība pēdējā instancē, bez papildu pētījumiem to nevar attiecināt uz visu
valsti. Bet jaunu ieskatu daudzu pensionāru sūrās dzīves akūtajās problēmās tā
sniedz.
Visu apsekoto mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra procentos gandrīz sakrīt
ar šiem izdevumiem latos (skat. 5.tabulu). Vienlaikus jāatzīmē, ka šī struktūra
tikai nedaudz atšķiras no patēriņa preču groza “svaru” samēra, ko CSP noteikusi
patēriņa cenu indeksa aprēķinam 2003.gadā. Tas liek pozitīvi vērtēt
mājsaimniecību atlasi budžetu pētījumiem. Interesi modina patēriņa izdevumu
struktūras atšķirības pilsētās un laukos. Rēķinot uz vienu mājsaimniecības
locekli, pilsētās šie izdevumi pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem mēnesī
līdzinājās Ls 33,69, kas ir par Ls 3,73 vairāk nekā laukos, un ar īpatsvaru kopējos
izdevumos 29,6%. Laukos šis īpatsvars bija 41,3%, kaut gan pārtika tur ir krietni
lētāka. Pie šāda augsta izdevumu īpatsvara pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem
visiem pārējiem patēriņa izdevumiem laukos izlietots krietni mazāk līdzekļu
(dažkārt vairāk nekā divas reizes) nekā pilsētās. Kā apmierinošu šādu lauku
dzīves realitāti nekādi nevar raksturot. Problēmu vēl spilgtāk izgaismo patēriņa
izdevumu struktūra sociālekonomiskajās grupās.
Mājsaimniecības materiālā stāvokļa pašnovērtējums
Jebkurš pašnovērtējums ir subjektīvisma valstība. Dažādiem
cilvēkiem var būt un ir atšķirīgi priekšstati, ko nozīmē turīga vai nabadzīga
dzīve. Būtiski atšķirīgs materiālā stāvokļa pašnovērtējums, pastāvot
vienādām patēriņa iespējām, būs jaunam cilvēkam, darbiniekam brieduma gados un
sirmgalvim, pensionāram, izlutinātam vecpuisim un ģimenes mātei, kurai jārūpējas
par diviem vai trim bērniem. Vai labklājības līmeņa noteikšanai nav nekāda
objektīva kritērija? Ir taču valsts statistikas pieņemtais un ik mēnesi mainīgā
“viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība
vidēji mēnesī”. Nevar noliegt, ka šis iztikas minimums ir noteikta viedokļa
atspulgs: var bezgalīgi neauglīgi strīdēties, kas, kādā mērā, ar kādu cenu
ieskaitāms šinī mērauklā. Kam īsti šis minimums ir piemērots? Acīmredzot vidējam
Latvijas iedzīvotājam. Tādā gadījumā minētais lielums ir īpatnēja Prokrusta
gulta, kas vienam ir par īsu, citam – par garu un kuru pašnovērtējumā nemaz
neievēros. Vēl viens apsvērums: ikvienas mājsaimniecības materiālās iespējas ir
visai atkarīgas no dzīvokļa apstākļiem, ievērojamā mērā no tā, vai dzīvoklis
jāīrē vai tas ir privāts īpašums. Turklāt mājsaimniecības materiālā stāvokļa
pašnovērtējums iedalās piecās grupās, kuru robežas ir gaužām nenoteiktas. Viss
iepriekš teiktais liecina par materiālā stāvokļa pašnovērtēšanas plusiem un
mīnusiem. Pievērsīsimies šīs pašnovērtēšanas rezultātiem.
7.tabulas dati apliecina, ka 54% apsekoto mājsaimniecību savu materiālo stāvokli
vērtē kā “ne bagātas, ne nabadzīgas”; turīgo polā sevi ieskaita 0,1%
mājsaimniecību, nabadzīgo polā – 7,3% mājsaimniecību. Tuvu šai grupai ir tie
gandrīz 30% mājsaimniecību, kas sevi vērtē – “mēs neesam nabadzīgi, bet esam uz
nabadzības sliekšņa”. Pašnovērtējumu “mēs neesam bagāti, bet dzīvojam labi”
devušas 8,9% mājsaimniecību. 2003.gadā par 1,7 procentu punktiem samazinājies to
mājsaimniecību skaits, kas sevi vērtē kā nabadzīgas.
Kā to varēja gaidīt, Latgales reģionā ir visvairāk to mājsaimniecību skaits
procentos, kas sevi vērtē kā nabadzīgas, – 11% un vēl 35% mājsaimniecību
dzīvojot uz nabadzības robežas. Citiem vārdiem, tuvu pusei (46%) Latvijas
visatpalikušākā reģiona apsekotās mājsaimniecības atrodas normālajai iztikai
bīstamajā zonā.
Analizējot mājsaimniecību materiālo pašnovērtējumu sociālekonomiskajās grupās,
apstiprinās jau iepriekš noskaidrotā realitāte. Vislabāk savu stāvokli novērtē
uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, visnegatīvāk – pensionāru un it
sevišķi grupa “citas mājsaimniecības”, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu
avotu.
Mājsaimniecību pārstāvjiem tika arī jautāts: “Kāda vismazākā naudas summa jūsu
mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai jūs nejustos trūcīgi (varētu “savilkt galus
kopā”)?” Vidēji svērtās atbildes bija šādas: visām aptaujātajām
mājsaimniecībām uz vienu locekli mēnesī – Ls 112 (Ls 18,5 vairāk par statistiķu
lēsto oficiālo iztikas minimumu), pilsētas mājsaimniecībās – Ls 125, Rīgā – Ls
141, bet Latgalē – Ls 85 (91% no iztikas minimuma).
Būtisks ir arī otrais jautājums, kā, pēc mājsaimniecību uzskatiem, pēdējā gada
laikā mainījies to materiālais stāvoklis? 14% mājsaimniecību atzinušas, ka
2003.gadā to stāvoklis uzlabojies, 52% to vērtē kā bez izmaiņām, 34% uzskata, ka to
materiālais stāvoklis pasliktinājies. Tāda ir pašnovērtējuma palete.
Latvijas sabiedrība saņēmusi plašu papildu informāciju par ekonomiskajiem un
sociālajiem procesiem savas valsts tautsaimniecībā. Materiāls nozīmīgs ne tikai
pārdomām par “likteņa grožiem”. Tam jārosina aktīvi rīkoties, īstenojot
mērķtiecīgu ekonomisko politiku, veidojot sociālās programmas, sastādot budžetu.
Soli pa solim mazināt nabadzību nav populistisks lozungs, bet gan dzīves
nepieciešamība.
5.tabula
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)
Visas mājsaimniecības |
Pilsētas |
Lauki |
||||
2003.g. |
2003.g. pret |
2003.g. |
2003.g. pret |
2003.g. |
2003.g. pret |
|
Patēriņa izdevumi |
100,38 |
109,9 |
113,66 |
112,0 |
72,53 |
103,7 |
Pārtika un
bezalkoholiskie |
32,49 |
101,0 |
33,69 |
104,1 |
29,96 |
94,5 |
Alkoholiskie
dzērieni, |
3,58 |
115,5 |
3,85 |
117,0 |
3,02 |
112,7 |
Apģērbi un apavi |
7,50 |
120,8 |
8,77 |
123,3 |
4,83 |
112,1 |
Mājoklis,
ūdens, |
12,75 |
107,0 |
15,88 |
107,7 |
6,20 |
103,9 |
Mājokļa
iekārta, mājturības |
5,38 |
134,2 |
6,12 |
132,8 |
3,83 |
138,8 |
Veselība |
3,63 |
124,3 |
4,13 |
126,7 |
2,57 |
116,3 |
Transports |
10,78 |
121,9 |
11,97 |
118,2 |
8,27 |
134,9 |
Sakari |
6,06 |
111,8 |
7,12 |
114,5 |
3,85 |
103,2 |
Atpūta un kultūra |
6,61 |
112,2 |
8,03 |
115,0 |
3,64 |
100,8 |
Izglītība |
1,64 |
119,7 |
2,01 |
118,9 |
0,85 |
121,4 |
Restorāni,
kafejnīcas |
4,97 |
97,5 |
6,08 |
102,0 |
2,65 |
80,5 |
Dažādas
preces un |
5,00 |
113,1 |
6,02 |
116,9 |
2,85 |
99,3 |
6.tabula
Patēriņa izdevumi sociālekonomiskajās grupās
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)
Patēriņa izdevumi |
Mājsaimniecības |
|||||
visas |
algotu darbu |
uzņēmēju
un |
pašnodarbināto
|
pensionāru |
citas |
|
2002.g. |
91,37 |
98,83 |
137,30 |
65,88 |
74,32 |
52,79 |
2003.g. |
100,38 |
107,44 |
171,80 |
72,02 |
75,57 |
55,94 |
2003.g. pret 2002.g., % |
109,9 |
108,7 |
125,1 |
109,3 |
101,7 |
106,0 |
7.tabula
Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumi (procentos)