
Pastāvēs, kas pārmainīsies
Pārskats par Latvijas armijas atjaunošanu
Piektdien, 29.oktobrī, Latvijas Kara muzejā atklāja vērienīgu izstādi – “No pirmā bataljona līdz NATO”, kas ļauj izvērtēt Latvijas laikam gan visnozīmīgāko ieguvumu kopš suverenitātes atgūšanas – pirmo reizi mūsu valstiskuma vēsturē visaptverošu drošības garantiju, ko Latvijai sniedz NATO statūtu 5.paragrāfs.Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un bij. aizsardzības ministrs akadēmiķis Tālavs Jundzis |
Izstādes “No pirmā bataljona līdz NATO” atklāšanā |
Piedaloties izstādes atklāšanas ceremonijā, Latvijas pirmais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, tagad Juridiskās koledžas direktors, atcerējās, ka deviņdesmito gadu sākumā politiķu runās un preses publikācijās visai izplatīts bijis viedoklis, ka Latvijai nemaz nevajag savus bruņotos spēkus. “To rakstīja it kā gudri cilvēki,” teica T. Jundzis. “Taču laiks ir pierādījis, cik šāds viedoklis ir aplams. Bez nelielas, modernas, mobilas armijas Latvija nevarētu iestāties NATO, bet vienīgi dalība Ziemeļatlantijas savienībā Latvijas valstiskumam beidzot garantējusi patiesu drošību.”
Bijušais aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki turpina attīstīties un ka nākamā izstāde varbūt sauksies “No NATO uz globālo terorisma apkarošanas sistēmu”.
Tēzei par Nacionālo bruņoto spēku un līdz ar to arī Kara muzeja izstādes pastāvīgo attīstību pievienojās arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, uzsverot, ka tieši izstādes atklāšanas dienā “Latvijas Vēstnesī” publicēts Ordeņu kapitula lēmums par pirmajām militārpersonām, kas apbalvotas ar atjaunoto Viestura ordeni.
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv