Runa nav tikai par komisāra amata kandidātiem

Pats būtiskākais pagājušā mēneša notikums ir Eiropas Komisijas neapstiprināšana. Šis notikums parādījis vairākas jaunas tendences Eiropas politiskajā dzīvē.
Pirmkārt, to, ka beigusies Eiropas Komisijas “visatļautība”. Pat šai visspēcīgākajai Eiropas Savienības institūcijai turpmāk būs jārēķinās arī ar citu ES institūciju spiedienu un būs jāmācās veidot līdztiesīgas attiecības ar citiem Eiropas politiķiem.
Otrkārt, šis notikums pierādīja, ka pieaug Eiropas Parlamenta ietekme ES. Ka jaunais Eiropas Parlaments, neraugoties uz savu neilgo pieredzi, iemācījies izmantot tam dotās iespējas.
Treškārt, šis notikums pierāda arī to, ka ES diskusijas par Eiropas nākotni kļūst nevis mazākas, bet – tieši otrādi – vairojas. Jo Komisijas neapstiprināšana jau nebija tikai jautājums par dažu komisāru kvalifikāciju. Tas bija jautājums arī par Eiropas nākotni.
Es domāju, ka tuvākajā laikā notiks intensīvas konsultācijas gan ar valstu vadītājiem, gan Eiropas Parlamenta frakciju vadītājiem un dažādu komisiju pārstāvjiem. Mana prognoze ir, ka tiks nomainīti vairāki Eiropas Komisijas komisāru kandidāti. Tad diskusijas par jauno Komisijas sastāvu sāksies no jauna, bet nebūs vairs tik kaismīgas kā iepriekšējā gadījumā.

Politiskās ietekmes palielināšana

Otrs ļoti būtisks oktobra notikums bija kārtējā Latvijas valdības krišana. Protams, mazākuma valdība nevarēja cerēt uz ilglaicīgu mūžu. Tāpēc es atsauktos nevis uz pilnmēnesi, bet gan uz politiskām interesēm un varas sadalījumu. Taču konkrētajā situācijā – es nedomāju, ka valdības gāšana sakarā ar budžeta apstiprināšanu bija ļoti pārdomāts solis. Gads iet uz beigām, budžets valstij ir nepieciešams neatkarīgi no tā, vai ir tā vai cita valdība. Pārmetumi, kas tika izteikti, kādēļ Tautas partija nevarēja nobalsot par šo budžetu, man šķiet nenopietni, jo Tautas partija taču pati piedalījās budžeta veidošanā un tai bija sakāms pēdējais vārds pirms budžeta iesniegšanas Saeimā. Tā ka veids, kā tas tika izdarīts, mudina uz minējumiem par politiskās ietekmes palielināšanu, nevis par pilnmēness ietekmi uz politiskajiem procesiem Latvijā.
Partijas tagad intensīvi domā par sava politiskā kapitāla vairošanu un dažādu pretrunīgu jautājumu noņemšanu no savas dienaskārtības. Šo valdības krišanu es vairāk saistītu ar gatavošanos nākamajām pašvaldību vēlēšanām, nevis ar nopietnu diskusiju par budžeta saturu.

Augšanas grūtības

Vācu “Die Welt” oktobra sākumā rakstīja: “Pēdējos mēnešos Centrāleiropa piedzīvo politiskās nestabilitātes uzplūdus. Daži uzskata, ka šīs valstis jau pēc sava rakstura ir nestabilas, ka to politiskā kultūra vēl nav pietiekami attīstīta. Turklāt tām vēl nav pietiekami lielas pieredzes ar demokrātiju. Jaunās ES dalībvalstis cieš no korupcijas, politiskā nepotisma un nestabilām partijām bez skaidras identitātes, kā arī no neattīstītas civilās sabiedrības.”
Es teiktu, ka šie vārdi attiecināmi arī uz Latviju. Taču, kad es dzirdu šāda veida pārmetumus, man vienmēr ir vēlēšanās uzdot vienu jautājumu: cik jaunas tad ir šīs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kas tagad kļuvušas par neatņemamu Rietumeiropas daļu? Šīm valstīm ir tikai piecpadsmit vai mazāk gadu. Un piecpadsmit gadu laikā nevar pat sapņot, lai šīs valstis būtu tādas pašas kā valstis, kas demokrātijā dzīvo jau simt gadu un ilgāk. Līdz ar to pretrunas mūsu valstīs izriet no valsts un sabiedrības pārveidošanas būtības. Bet ļoti svarīgs ir jautājums: cik ātri attiecīgā valsts vēlas atbrīvoties no sekām, kas pārejas laikā ir neizbēgamas? Es pieņemu, ka ikviena valsts savā demokrātijas attīstībā vēlas jo ātrāk sasniegt augstāku un stabilāku demokrātijas pakāpi. Bet tas prasa laiku.
Bez tam veco demokrātijas valstu grupā varam atrast valstis, kurām nebūt nav mazākas problēmas. Piemēram, vai gan Itālijā būtu mazāka korupcija nekā Latvijā? Kā to noteikt!? Kā izmērīt? Un šādus piemērus varētu minēt daudz.
Vārdu sakot, mums tās ir objektīvas augšanas grūtības, pie tam es šajos vārdos neielieku nekādu ironisku zemtekstu. Tam pēc tik svarīgiem notikumiem pārbagātā oktobra patiesi nebūtu vietas.
Protams, oktobra svarīgāko notikumu virknē minama arī Eiropas konstitūcijas parakstīšana Romā. Nenoliedzami pozitīvs fakts negatīvo notikumu virknē. Taču es to nekādā gadījumā neminētu kā Eiropas nākotnei ļoti nozīmīgu notikumu. Jo konstitūcija pēc būtības sakārto ES struktūras un ES lēmumu pieņemšanu. Es nekādā ziņā negribētu pārspīlēt šā dokumenta nozīmi.