ATSAUCĒ IETVERT:
Trūkst satiksmes drošības profesionāļu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.2004., Nr. 168 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95371
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Trūkst satiksmes drošības profesionāļu
Latvijā tikpat kā nav satiksmes drošības speciālistu. Šāds viedoklis gandrīz vai negaidīti parādījies laikā, kad atbildīgās institūcijas jau ilgstoši bez sevišķiem panākumiem cenšas mazināt traģisko ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī. Problēmas galvenie iemesli – atbilstošas izglītības un finansējuma trūkums Latvijā.
Atziņa, ka valstī trūkst plaša profila
satiksmes drošības speciālistu, pirmoreiz plašāk izskanēja šovasar saistībā ar
atskārsmi, ka Latvijā nav vienotas visu satiksmes jomā iesaistīto institūciju
saskaņotas darbības, kā arī nenotiek visaptveroša negadījumu cēloņu analīze un
neseko kompleksi risinājumi. Līdz šim ar ceļu drošības jautājumiem lielā mērā
nodarbojušies politiķi, bet par satiksmes organizēšanu galvenokārt atbildīgi ceļu
īpašnieki.
 Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Speciālistu nav ne valsts, ne pašvaldību institūcijās
“Speciālistus tieši satiksmes drošības jautājumos Latvijā
nesagatavo. Tie, kas ar to nodarbojas, galvenokārt ir inženieri,” skaidro Ceļu
satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks
satiksmes drošības jautājumos Jānis Kancevičs. Padomju laikā šādas ievirzes
speciālistus sagatavojis kāds institūts Maskavā. Latvijā līdz šim arī nav bijis
pieprasījuma pēc šādas izglītības, taču patiesībā darbiniekus, kuriem tāda
būtu, vajadzētu gan katrā ar satiksmi saistītā institūcijā, gan vismaz lielākajās
pašvaldībās.
Tā kā ārvalstu attiecīgi sagatavotu speciālistu piesaistīšana darbam Latvijā
varētu būt problemātiska gan valodas barjeras, gan citu iemeslu dēļ, labākais
risinājums būtu pašu darbinieku sūtīšana stažēties uz valstīm, kur pieejama
plaša profila izglītība satiksmes drošībā, atzīst J. Kancevičs.
“LAD ir satiksmes organizēšanas pārvalde, kura veic gan satiksmes organizēšanas
plānošanu, gan uzraudzību,” skaidro Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) sabiedrisko
attiecību speciāliste Daiga Mežapuķe. Taču lielākoties tas attiecoties uz ceļiem
ārpus lielajām pilsētām un saistoties ar ceļu būves inženieru darbu. Savukārt
ceļu auditu, tā saukto melno punktu apzināšanu un citu problēmu izpēti LAD pasūta
veikt CSDD.
Arī D. Mežapuķe atzīst vispusīgu, laikmeta prasībām atbilstoši izglītotu
speciālistu trūkumu Latvijā, kā arī norāda uz finansējuma trūkumu LAD jau esošās
darbības ietvaros, piemēram, gājēju tiltiņu un citu ar drošību saistītu ceļu
infrastruktūras objektu ierīkošanai. “Vienmēr esam spiesti balansēt starp
iespējām un vajadzībām,” atzīst LAD pārstāve. Kā vienu no iemesliem lielajam
autoavāriju skaitam D. Mežapuķe min arī satiksmes vadības un kontroles sistēmu
trūkumu, kas neļauj pietiekami kontrolēt transportlīdzekļu plūsmu un tehniski
fiksēt pārkāpumus.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv