
Par to, kā latviešu valodā saukt vienoto Eiropas valūtu, plaši
diskutēts ne tikai TK. Par šo jautājumu nesen lēmis arī Ministru kabinets, kuram
pieņemamāka bijusi vārda nelokāmā forma “eiro”. Līdztekus Latvijas iekšējiem
strīdiem un nespējai vienoties, kā saukt naudu, kas mūsu makos varētu parādīties ne
agrāk kā 2008.gadā, strīdas arī politiķi Eiropas līmenī. Viņi izlēmuši, ka
naudas nosaukums jāraksta visās valodās vienādi – “euro”.
Lai gan atbildīgās institūcijas jau lēmušas par valūtas nosaukumu
latviešu valodā, sabiedrībā joprojām valda neizpratne par to, kā tad īsti vienotā
Eiropas valūta saucama. Kas notiks ar līdz šim tulkotajiem un pieņemtajiem
normatīvajiem aktiem, kuros jau minēts vārds “eiro”? Vai dažādos dokumentos
pastāvēs dažādi termini? Kam tad īsti jāpakļaujas – valdības vai TK
lēmumam?
Terminoloģijas komisijas kompetence
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem likumdevējs tiesības lemt par latviešu valodā lietotajiem terminiem ir devis tieši TK. Citām institūcijām, tajā skaitā arī ministrijām un valsts iestādēm, TK lēmumi ir saistoši. Kā “Latvijas Vēstnesim” (LV) skaidro TK priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa, Terminoloģijas komisijas uzdevums ir, balstoties uz terminu veidošanas noteikumiem un konsultējoties ar citām kompetentām institūcijām, izšķirt strīdu par noteikta termina ieviešanu latviešu valodā. Naudas vienības nosaukums ir termins.
Konsultācijas viedokļu noskaidrošanai
Ministru kabineta noteikumos “Latvijas Zinātņu akadēmijas TK
nolikums” ar apstiprinātajiem grozījumiem šā gada 20.janvārī teikts, ka
“jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses (..), komisija izzina sabiedrības
viedokli par ieteiktajiem terminiem un pirms terminu apstiprināšanas konsultējas ar
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju”.
Valsts valodas centra direktors Agris Timuška sarunā ar “Latvijas
Vēstnesi” saka: “Jā, TK jautājumā par “eiro” un “eira” ar mums
konsultējās. Mūsu viedoklis gan bija pretējs viņu pieņemtajam. Likumdošanā
noteikts, ka TK ar mums ir jākonsultējas, bet nav noteikts, ka viņiem mūsu viedoklis
jāņem vērā. Mēs uzskatām, ka vajadzēja palikt pie vārda “eiro”.” Jautāts,
kāpēc, viņuprāt, vajadzētu palikt pie vārda “eiro” lietošanas, A.Timuška
atbildēja: “Galvenais arguments ir tradīcija. Vārds “eiro” jau ir ieviesies un
sabiedrībā plaši tiek lietots. Ja gribēja ieviest lokāmo formu, vajadzēja lemt
agrāk, kamēr vārds “eiro” vēl nebija “iedzīvojies”.”
TK priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa “LV” stāsta, ka kopīgajā sēdē 2002.gada
30.aprīlī, kurā piedalījās TK, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu
komisija, Latvijas Bankas pārstāvji, lemjot par “eiru” balsoja 16, par “eiro”–
9, bet 2 sēdes dalībnieki atturējās. Bez tam TK rīcībā ir Valsts valodas centra
Latviešu valodas ekspertu komisijas šā gada 19.aprīļa sēdes izraksts, kurā komisija
neiebilst pret TK tiesībām izlemt turpmāko Eiropas vienotās valūtas nosaukumu.
Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) direktora vietnieks Raimonds Apinis
sarunā ar “LV” stāsta, ka TTC ar TK aktīvi sadarbojas. Arī šoreiz TTC rakstiski
lūdzis TK viest skaidrību, kādā formā rakstāms Eiropas vienotās valūtas nosaukums.
“Līdz vakardienai komisijas lēmums bija tikai ieteikuma rakstura. Mēs lūdzām, lai
tiek pieņemts lēmums un mēs skaidri zinātu, kā šo vārdu latviešu valodā
rakstīt.” R. Apinis skaidro, ka TTC viedoklis ir neitrāls. “Mēs neieteicām nedz
lietot “eiro”, nedz “eira”.” Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pēc šāda
TK lēmuma juceklis ir neizbēgams. “Latviešu valodā ir iztulkoti ES normatīvie akti,
kas kopumā ir vairāk nekā 100 tūkstoš lappušu. Šajos dokumentos ir lietots vārds
“eiro”. Kaut ko labot nav mūsu spēkos. Tātad jau iztulkotajos dokumentos,
visticamāk, arī nākotnē būs lasāms vārds “eiro”, un tas netiks mainīts uz
lokāmo “eira”. Teorētiski to mainīt ir iespējams, bet praktiski – ne. Visiem ir
zināms, ka ES līmenī grib panākt, lai tiktu lietots vārds “euro”, kas latvieša
mēlei ir pilnīgi svešs un nepieņemams.”
Neoficiāli informācijas avoti liecina, ka Briselē, kur juristi lingvisti pārskata TTC
tulkojumus, jau šobrīd vārds “eiro” tiekot mainīts uz “euro”. Līdz ar to
latviešu valodā tulkotajos tiesību aktos tiks lietoti dažādi Eiropas vienotās
valūtas nosaukumi. R.Apinis norāda, ka TTC, tulkojot dokumentus, turpmāk rakstīs
“eira”, Briselē tas vienalga tiks izlabots uz “euro”, bet līdz šim tulkotajos
un apstiprinātajos dokumentos būs vārds “eiro”. Apjukums jaušams arī R.Apiņa
teiktajā: “Ja man jāsaka pilnīgi godīgi, situācija ir neapskaužama. Mēs lūdzam
Dievu, lai mums pašlaik nebūtu jātulko neviens dokuments, kurā ir minētās valūtas
vārds.”
Valentīna Skujiņa atzīst, ka mainīt jau esošo TTC dokumentu saturu nav nepieciešams.
Sabiedrībā vāja diskusija, liela ažiotāža
Pirms diviem gadiem intervijā “Latvijas Vēstnesim” Latvijas
Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna
Skujiņa stāstīja (pilns intervijas teksts 04.04.2002., Nr. 51 (2626) “Lai ik vārda
sudrabam augsta raudze” – red.), ka “ja “eiro” būtu rupja kļūda
latviešu valodā, iespējams, ka tiktu reaģēts agrāk. Bet mums valodā ir nelokāmi
vārdi “kino”, “foto”, “depo” un tamlīdzīgi.” Tāpat intervijā atklājas,
ka par Eiropas vienotās valūtas latviskošanu tiek spriests jau vairākus gadus. Pēc
V.Skujiņas teiktā, pirmo reizi komisijā tas cilāts 2001.gadā, diskutēts 2002.gadā
un pirmais lēmums – gan ieteikuma formā – lietot lokāmo formu “eira” pieņemts
2002.gada novembrī.
“Iespējams, tā bija mūsu kļūda, ka toreiz TK lēmumu pieņēma
kā ieteikumu. Taču nekādi nevaru pieņemt kritiku, kas tiek vērsta pret TK par
sabiedrības viedokļu neizzināšanu un neņemšanu vērā. Diskusijas notika gan
internetā, gan presē. Sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas
atbalsta fondu 2003.gadā par tā gada “nevārdu” tika atzīts “eiro”. Runājot
par internetu, ņēmām vērā korektā un pieklājīgā formā izteiktus viedokļus,
taču neņēmām vērā rupjības,” skaidro V.Skujiņa, piebilstot, ka, iespējams,
diskusija par šo jautājumu ir bijusi nepietiekama un vāji organizēta. TK ir Zinātņu
akadēmijas pārraudzībā esoša institūcija, un finansējuma sabiedriskās
apspriešanas kampaņu rīkošanai nav tās rīcībā.
Patlaban sabiedrībā valdošā ažiotāža, pēc V.Skujiņas domām, tikusi sacelta
2003.gada vidū, kad valdības sēdē Ministru prezidents Einars Repše apsprieda termina
“eira” nevēlamību un “eiro” lietošanu tā vietā. Lai gan ministrijas jau bija
gatavas uzsākt “eiras” ieviešanu. “Jo plašāk sabiedrībā kāds termins tiek
lietots, jo tuvāku tautai terminu izvēlas TK. Līdz lēmuma pieņemšanai ir ilgs un
grūts darbs,” TK darba procesu raksturojot, stāsta V.Skujiņa. Ar to jāsaprot, ka
tautai tuvāka ir arī latviešu valodai raksturīgās vārda lokāmās galotnes formas
izvēle.
Ilze Sedliņa, “LV”
Zaida Kalniņa, “LV”