Cik neiespējama ir korupcija valstī?

Latvija ir otrā korumpētākā valsts Eiropā aiz Polijas, bet pasaules valstu reitingā Latvija ieņem 57. vietu 146 valstu starpā.

Tā liecina vakar, 20. oktobrī, sabiedrības par atklātību “Delna” publiskotais “Transparency International” veiktais korupcijas neiespējamības uztveres indekss. Tajā, aptaujājot specifiskas fokusa grupas – konkrētās valsts biznesa vides pārstāvjus, politikas analītiķus, dažādu jomu ekspertus, 12 pasaulē pazīstamas neatkarīgas institūcijas – centās noskaidrot, cik neiespējama, aptaujāto uztverē, ir korupcija valstī.
Augstākais iespējamais punktu skaits ir 10, tas liecina, ka korupcijas iespējas ir niecīgas. “Delnas” valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis uzsver, ka valstīm lielāka vērība jāvelta tieši punktu skaitam, nevis reitingiem, jo pati korupcijas uztvere dažādās valstīs ir atšķirīga, mentalitātes un kultūras tradīciju diktēta. Ja ir vēlme valstis salīdzināt, tas jādara reģionālajā kontekstā. Tā, piemēram, Latvijai no trim Baltijas valstīm ir zemākais korupcijas neiespējamības uztveres indekss – 4 punkti, taču salīdzinājumā ar 2003. gadu Latvijai tas ir kāpums par 0,2 punktiem. Jāpiebilst, ka pieļaujamais punktu skaits, zem kura noslīdēt nebūtu vēlams, ir 5 punkti. Igaunijai ir 6 punkti, kas ir labākais rādītājs jauno ES dalībvalstu vidū. Aplūkojot indeksu ilgtermiņā (11 gados), redzams, ka Eiropā straujš punktu pieaugums, liecinot par korupcijas neiespējamības uztveres kāpumu, ir Igaunijai, Vācijai un Spānijai. Savukārt Polijā vērojams straujš kritums. “Vecajās” ES dalībvalstīs 8 valstīm saņemtais punktu skaits ir mazāks par pieciem. R. Putnis uzskata, ka pētījums pierāda korupcijas saistību ar ekonomisko situāciju valstī un naftas biznesa ietekmi. R. Putnis apgalvo: “Naftas biznesa specifika ir ļoti augstā rentabilitāte un valstiskā reglamentējuma nepieciešamība, kas bieži noved pie izdevīgu politisku lēmumu pirkšanas kā darījumu metodes. Šī kopsakarība starp naftas biznesu un korupciju varētu būt viens no izskaidrojumiem Latvijas nabadzībai, tautas attīstības problēmām un zemajai ārvalstu investoru interesei par mūsu valsti.” R. Putnis arī uzsver, ka Latvijai būtu jāseko Vācijas un Austrijas piemēriem, kur pēc skaļiem korupcijas, arī politiskās, skandāliem aktīvi sākušas darboties īpašas pretkorupcijas programmas, kas strauji palielinājušas korupcijas neiespējamības uztveres indeksa punktu skaitu.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv