Nākamās EK prezidents viesojas Rīgā

Pozīcijas līdzīgas, bet ne vienādas

Vakar, tiekoties nākamās Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Durau–Barrozu un Latvijas Ministru prezidentam Indulim Emsim, pārrunāti vairāki būtiski jautājumi. “Mūsu sadarbība ir virzīta uz to problēmu risināšanu, kas šobrīd ir aktuālas. Mēs apspriedām jautājumus par nākamo finanšu perspektīvu, kaimiņpolitiku, Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu u.c,” žurnālistiem skaidroja I. Emsis. Ž. M. Durau–Barrozu atzina, ka “protams, EK un Latvijas pozīcijas par diskutējamajiem jautājumiem ir atšķirīgas”. Tomēr viņš piebilda, ka cer uz viedokļu savstarpēju apmaiņu un veiksmīgu sadarbību. Arī I. Emsis atzina, ka “pozīcijas nesaskan par simt procentiem, bet tās ir ļoti tuvas”.
Skaidrojot viedokļu atšķirības, I. Emsis norādīja, ka EK un Latvijas intereses nesaskan jautājumā par normu, kas nosaka, ka ES atbalsts vienai dalībvalstij nedrīkst pārsniegt četrus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. I. Emsis skaidro, ka līdz šim principa pārskatīšana nav bijusi aktuāla, jo nav bijušas valstis, kas maksimāli izmantotu ES piedāvātos finanšu resursus. Tas arī nozīmē, ka nabadzīgākajām valstīm, kā, piemēram, Latvijai, kur iekšzemes kopprodukta apjoms ir mazs, iespējamais atbalsta apjoms uz vienu iedzīvotāju līdz ar to ir daudz zemāks. Savukārt attīstītajām valstīm pieejamais ES atbalsta apjoms ir liels. “Šāda situācija ir pretrunā ar ES pamatprincipiem un Pievienošanās līguma burtu un garu. Kohēzija jeb izlīdzināšana ir ES pamatprincips, kas nosaka – tiem, kas grib attīstīties, ir jāpalīdz,” skaidroja I. Emsis.
Jautāts, vai Ž. M. Durau–Barrozu atbalsta Latvijas un citu jauno ES dalībvalstu priekšlikumu pārskatīt šo principu, I. Emsis teica: “Viņš saka, ka rēķināsies ar šādu priekšlikumu. EK vadītājs ar šādu iniciatīvu pats klajā nenāks, bet saprot mūsu vajadzības un centīsies atbalstīt.”

EK gaida Latvijas ieguldījumu kaimiņpolitikā

Sarunā ar žurnālistiem Ž. M. Durau–Barrozu atklāja, ka Latvija vislielāko ieguldījumu patlaban varētu sniegt ES kaimiņu politikas īstenošanā. “Mēs patiešām ceram un gaidām, ka Latvija šajā jomā varētu palīdzēt un dot savu ieguldījumu. Mums ir svarīgi veidot labu sadarbību ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā Krieviju.”
I. Emsis žurnālistiem sacīja, ka Latvija šajā jomā varētu sniegt ieguldījumu dabasgāzes piegādei no Krievijas. Premjers atgādināja, ka Latvijai ir ievērojami pazemes gāzes krātuvju resursi, kas šobrīd netiek pilnā apmērā izmantoti. Gadījumā, ja Krievija ratificēs Kioto protokolu, gāzes iegāde Rietumeiropas valstīm kļūs par nozīmīgu aspektu šā protokola ieviešanā. “Šajā jautājumā intereses ir Krievijai, ES un mums. Tās būtu jāsinhronizē,” uzsvēra valdības vadītājs.