
Ministru prezidenta Induļa Emša pārraudzībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, turklāt Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai jau ir savi drošības dienesti, SAB nodošanu tieslietu ministra pārraudzībā skaidro premjera padomnieks drošības jautājumos Andrejs Panteļējevs.
Īstenojot SAB pārraudzību, tieslietu ministrs varēs pārbaudīt biroja pieņemto lēmumu tiesiskumu, atcelt tā prettiesiskus lēmums, kā arī pieņemt lēmumus prettiesiskas biroja bezdarbības gadījumā. Uzdevumus SAB tiesīgs dot gan MK, gan Nacionālās drošības padomes (NDP) priekšsēdētāja – Valsts prezidente.
Viedokļi ir atšķirīgi
Savu viedokli par SAB nonākšanu tieslietu ministres pārraudzībā
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) formulēs trešdien, informēja komisijas
sekretariātā. Komisijas vadītājs, Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Jānis Šmits
otrdien pēcpusdienā vairs nebija sazvanāms. Arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu
komisijas priekšsēdētāju, Tautas partijas pārstāvi Juri Dalbiņu vakar “Latvijas
Vēstnesim” sazināties neizdevās. Savukārt viņa biedre komisijas vadībā, “Jaunā
laika” (JL) frakcijas deputāte Linda Mūrniece pauda viedokli, ka šī valdība nav
spējusi drošības dienestu reformu risināt pēc būtības. Likums pieņemts jau
janvārī, bet tā risināšana vairākkārt atlikta, līdz tagad SAB pārraudzība uzdota
Tieslietu ministrijai, īsti nezinot, kam citam to uzticēt. “SAB pārraudzībai jābūt
premjera funkcijai, kā to jau paudis JL, jo biroja skatāmie jautājumi iziet ārpus
vienas ministrijas kompetences robežām. Turklāt tieslietu ministrs neietilpst NDP. SAB
jābūt Ministru prezidenta kompetencē, bet ne šī premjera izpildījumā,” skaidroja
L. Mūrniece.
Kritiski valdības lēmumu deleģēt SAB pārraudzību vienas nozares ministram vērtē
arī bijušais NDK loceklis no Latvijas Pirmās partijas, tagad JL pārstāvis Paulis
Kļaviņš. Viņaprāt, SAB uzraudzību vajadzēja uzticēt tieši NDK, kā tas ar
līdzīgu drošības struktūru pārraudzību esot daudzās citās valstīs. “SAB
pārraudzība nozīmē arī pieeju augstākā līmeņa valsts noslēpumiem, un to nevar
saistīt ar atsevišķu personu, kāda ir ministrs, bet gan plašāk pārstāvētu
komisiju,” atzina P. Kļaviņš.
“Svarīga ir patiesa iestādes autonomija,” paužot viedokli par SAB neatkarību,
nonākot konkrētas ministrijas pārraudzībā, skaidro politologs Valts Kalniņš. “Ir
it kā neatkarīgas iestādes, kuru vadība nevēlas spert nevienu neatkarīgu soli. Un
otrādi – pārraudzībā esošas iestādes, kas savu darbību izvērš, cik vien
iespējams, esošās likumdošanas robežās.” Arī SAB gadījumā pārraudzības
statuss, ja vien iestādes vadība to vēlas un kaut kur neslēpjas kādi zemūdens
akmeņi, ļauj birojam darboties pietiekami neatkarīgi, uzskata V. Kalniņš.
“Arī Eiropā tieslietu ministrijām ir šāda prakse”, lūgts paust V. Muižnieces
viedokli, paskaidroja viņas pārstāvis Gints Lipsbergs. “Ministre augstu novērtē SAB
vadītāja Kažociņa kunga profesionalitāti.” V. Muižniece tikšoties ar SAB
vadītāju, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Līdz šim nekādas administratīva
rakstura problēmas, kas varētu sarežģīt pārraudzības īstenošanu, neesot
apzinātas. Vienīgi, iespējams, būs jāizveido divas jaunas štata vietas.
Guntars Laganovskis, “LV”