SAB – tieslietu ministra pārraudzībā

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) turpmāk būs tieslietu ministra, kas pašlaik ir Tautas partijas pārstāve Vineta Muižniece, pārraudzībā. Par to vakar vienojās valdība.

Atbilstoši Valsts drošības iestāžu un SAB likumiem birojs līdz šim bijis Ministru kabineta (MK) pārraudzībā. Tā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam tiek īstenota ar atsevišķa valdības locekļa starpniecību, par kādu tika apstiprināts premjerministrs. Līdz drošības iestāžu reformai, kuru 2003. gadā sāka toreizējais valdības vadītājs Einars Repše, SAB bija institucionāli neatkarīgs.
Ministru prezidenta Induļa Emša pārraudzībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, turklāt Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai jau ir savi drošības dienesti, SAB nodošanu tieslietu ministra pārraudzībā skaidro premjera padomnieks drošības jautājumos Andrejs Panteļējevs.
Īstenojot SAB pārraudzību, tieslietu ministrs varēs pārbaudīt biroja pieņemto lēmumu tiesiskumu, atcelt tā prettiesiskus lēmums, kā arī pieņemt lēmumus prettiesiskas biroja bezdarbības gadījumā. Uzdevumus SAB tiesīgs dot gan MK, gan Nacionālās drošības padomes (NDP) priekšsēdētāja – Valsts prezidente.

Viedokļi ir atšķirīgi

Savu viedokli par SAB nonākšanu tieslietu ministres pārraudzībā Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) formulēs trešdien, informēja komisijas sekretariātā. Komisijas vadītājs, Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Jānis Šmits otrdien pēcpusdienā vairs nebija sazvanāms. Arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju, Tautas partijas pārstāvi Juri Dalbiņu vakar “Latvijas Vēstnesim” sazināties neizdevās. Savukārt viņa biedre komisijas vadībā, “Jaunā laika” (JL) frakcijas deputāte Linda Mūrniece pauda viedokli, ka šī valdība nav spējusi drošības dienestu reformu risināt pēc būtības. Likums pieņemts jau janvārī, bet tā risināšana vairākkārt atlikta, līdz tagad SAB pārraudzība uzdota Tieslietu ministrijai, īsti nezinot, kam citam to uzticēt. “SAB pārraudzībai jābūt premjera funkcijai, kā to jau paudis JL, jo biroja skatāmie jautājumi iziet ārpus vienas ministrijas kompetences robežām. Turklāt tieslietu ministrs neietilpst NDP. SAB jābūt Ministru prezidenta kompetencē, bet ne šī premjera izpildījumā,” skaidroja L. Mūrniece.
Kritiski valdības lēmumu deleģēt SAB pārraudzību vienas nozares ministram vērtē arī bijušais NDK loceklis no Latvijas Pirmās partijas, tagad JL pārstāvis Paulis Kļaviņš. Viņaprāt, SAB uzraudzību vajadzēja uzticēt tieši NDK, kā tas ar līdzīgu drošības struktūru pārraudzību esot daudzās citās valstīs. “SAB pārraudzība nozīmē arī pieeju augstākā līmeņa valsts noslēpumiem, un to nevar saistīt ar atsevišķu personu, kāda ir ministrs, bet gan plašāk pārstāvētu komisiju,” atzina P. Kļaviņš.
“Svarīga ir patiesa iestādes autonomija,” paužot viedokli par SAB neatkarību, nonākot konkrētas ministrijas pārraudzībā, skaidro politologs Valts Kalniņš. “Ir it kā neatkarīgas iestādes, kuru vadība nevēlas spert nevienu neatkarīgu soli. Un otrādi – pārraudzībā esošas iestādes, kas savu darbību izvērš, cik vien iespējams, esošās likumdošanas robežās.” Arī SAB gadījumā pārraudzības statuss, ja vien iestādes vadība to vēlas un kaut kur neslēpjas kādi zemūdens akmeņi, ļauj birojam darboties pietiekami neatkarīgi, uzskata V. Kalniņš.
“Arī Eiropā tieslietu ministrijām ir šāda prakse”, lūgts paust V. Muižnieces viedokli, paskaidroja viņas pārstāvis Gints Lipsbergs. “Ministre augstu novērtē SAB vadītāja Kažociņa kunga profesionalitāti.” V. Muižniece tikšoties ar SAB vadītāju, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Līdz šim nekādas administratīva rakstura problēmas, kas varētu sarežģīt pārraudzības īstenošanu, neesot apzinātas. Vienīgi, iespējams, būs jāizveido divas jaunas štata vietas.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv