Formas, krāsas, uguns rotaļas

Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē 15.oktobrī atklāja japāņu tradicionālās keramikas izstādi. Muzejs to sarīkojis sadarbībā ar Japānas vēstniecību un Japānas fondu. Izstādītas dažādu formu krūkas, ziedu vāzes un pialas, kas saistītas ar japāņu tējas dzeršanas tradīcijām, dekoratīvi podi, šķīvji un bļodas. Māls, kas glabā meistara roku pieskārienu, un porcelāns vissmalkākajās krāsu niansēs. Senums, kam modernās tehnoloģijas piešķīrušas mūsdienīguma vaibstus. Kā atgādināja vēstniecības speciāliste Ajumi Kurosava, fonds jau iepazīstinājis rīdziniekus ar savām fotomākslas, arhitektūras un mūsdienu plakātu kolekcijām. Šī ir ceturtā plašākā izstāde.
Starp pirmajiem izstādes viesiem bija gan japāņu kultūras pazinēji un popularizētāji, gan jo kuplā skaitā – keramikas mākslas lietpratēji.
Vidzemes keramiķi Ingrīda Žagata un Ivars Grasis pirms dažiem gadiem piedalījās mākslinieku grupu apmaiņas projektā un varēja tuvāk iepazīties ar japāņu podniecību. Bijusi iespēja apmeklēt arī Šoji Hamadas (1894-1978) muzeju un darbnīcu, ko ikviens keramiķis uzskata par svētvietu. Ingrīda ir sajūsmināta par šo iespēju Latvijā redzēt īstu japāņu mākslu: “Es to redzēju Japānā, bet nevar jau citiem to izstāstīt. Parasti priekšstats par japāņu keramiku ir vienpusīgs. Runā par to ļoti smalko, trauslo porcelānu. Bet tā ir tikai viena nozare. Te var redzēt, cik apbrīnojami japāņu keramiķi strādā ar mālu. Mēs sakām, ka Vidzemes keramika izceļas ar lakonisku izteiksmi, bet viņu izteiksme ir vēl lakoniskāka. Smagais māls liekas tik viegli pasniegts.”
Ko par izstādi saka vistālāk pasaulē pazīstamais latviešu keramiķis, Starptautiskās keramikas akadēmijas loceklis Pēteris Martinsons?
– Skaisti! Ļoti skaisti! Tā ir izstāde, ko gribas skatīties ar rokām. Visvairāk – tos māla podus, kur meistars ļāvis vaļu uguns rotaļām. Tiem darbiem ir īpaša vērtība.
Arī Pēterim Martinsonam bijusi iespēja skatīt japāņu mākslu tās dzimtenē. Ar vislielāko cieņu viņš runā par Šoji Hamadu, kuru uzskata par mūsdienu keramikas tēvu. Hamada bijis labi pazīstams ar angļu mākslinieku Līču, un viņi kļuvuši par tiltu, kas tuvināja Eiropas un Austrumu tradīcijas. Pēteris Martinsons 1996.gadā Japānā piedalījies Starptautiskās keramikas akadēmijas kongresā, kas palicis atmiņā ar bezgala daudzām izstādēm un milzīgo keramikas popularitāti tautā. Šogad kongress notiekot Korejā, bet pēc diviem gadiem Starptautiskās keramikas akadēmijas locekļi pulcēsies Baltijā, arī Rīgā.