
Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļai – 80!
Jevgēnijas Loginovas darbs izstādē “Gaišie astoņdesmit” Pēterbaznīcā Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Šogad Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas nodaļa atzīmē
80.gadskārtu. 1924.gadā, apzinoties dekoratīvo mākslu nozīmi kopējā mākslas
kontekstā un sekojot Eiropas valstu pieredzei, akadēmijas padome nolēma atvērt
keramikas meistardarbnīcu. Par tās vadītāju kļuva profesors Rūdolfs Pelše
(1880–1942), kurš darbnīcu veidoja ne tikai kā mācību iestādi, bet arī kā
tehniski labi aprīkotu mākslas keramikas studijveida ražotni. Laikā no 1924. līdz
1944.gadam darbnīca piedāvāja gandrīz tūkstoti mākslas darbu gadā – no
miniatūrām vāzēm līdz pat lielizmēra būvkeramikai – kamīniem, strūklakām un
panno.
Astoņdesmit darbības gados Keramikas nodaļu beiguši 243 keramiķi.
Keramiku var uzskatīt par vienu no senākajiem mākslas veidiem ar īpašām lokālām
tradīcijām, tā savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās. Sabiedrībai
attīstoties, mainās arī keramikas kā mākslas nozares nozīme. Mūsdienās keramika
vairs neasociējas tikai ar māla trauku izstrādi un izveidi vien, tā ir kļuvusi par
patstāvīgu mākslas nozari, kuras ietvaros, balstoties uz gadsimtu pieredzi un
nacionālajām tradīcijām, notiek jaunu māksliniecisko formu un eksperimentālu
tehnoloģisko risinājumu meklējumi.
Keramikas kā patstāvīga mākslas virziena attīstību iezīmē LMA Keramikas nodaļas
absolventu un studentu darbu retrospektīvās izstādes. Pēterbaznīcā apskatāma
mūsdienu profesionālās keramikas izstāde “Gaišie astoņdesmit”, Dekoratīvi
lietišķās mākslas muzejā – izstāde “LMA keramikas meistardarbnīca
(1924–1944)”, “Stikla galerijā” – Ivetas Brences, Solvitas Bružes un
Ginta Vītola personālizstādes, kā arī aplūkojami mūsdienu keramikas mākslas
paraugi mākslinieku darbnīcā “Artelis” un Porcelāna muzejā.
Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11) izstādē “Gaišie astoņdesmit – mūsdienu
porcelāns” deviņpadsmit mūsdienu mākslinieku darbi ar saviem radošajiem
meklējumiem keramikā ir pierādījuši, ka keramika ne vienmēr ir dekoratīvs
priekšmets, kas izmantojams praktiski, bet tā var arī būt gaumīgs interjera elements.
Pēterbaznīcā izstādē “Gaišie astoņdesmit” aplūkojami akadēmijas beidzēju
keramiķu darbi, kas tapuši laikā no 1960.gada līdz mūsdienām. Izstādē piedalās
vairāk nekā 60 mākslinieku.
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā izstādītie 130 darbi ar vienojošo motīvu
“LMA keramikas meistardarbnīca (1924–1944)” piedāvā apjaust latviešu keramikas
augsto līmeni starpkaru posmā, kad visā pasaulē mākslas un modes procesus noteica
Parīzē radītā māksla. Ekspozīcijā apskatāmi Art Deco stilā darinātas
vāzes, kausi, dekoratīvie šķīvji un servīzes.
Saistībā ar LMA Keramikas nodaļas jubileju izdevniecība “Neputns” laidusi klajā
Rūtas Rinkas sastādīto “Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas meistardarbnīca
(1924–1944)” darbu zinātnisko katalogu, kurā apkopota līdz šim nepublicēta
informācija par keramikas attīstību periodā starp diviem pasaules kariem. Katalogā
atrodams plašs keramikas darbu klāsts, kā arī pirms tam nepublicētas dokumentālas
fotogrāfijas. Katalogs ir lietojams arī kā praktisks enciklopēdisku uzziņu krājums.
Raivis Spalvēns