• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Diskutē par banku devumu tautsaimniecības attīstībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2004., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95121

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kā piešķirs "personas kodus" mājdzīvniekiem

Vēl šajā numurā

15.10.2004., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Diskutē par banku devumu tautsaimniecības attīstībā

Kaut arī Latvijas tautsaimniecībā pēdējā laikā vērojama strauja attīstība, mūsu valsts tiek arī kritizēta – gan par augsto inflācijas līmeni, gan mūsu vēlmi nākamgad tērēt lielas naudas summas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un cita ES finansējuma apgūšanai, kas paredzēts arī 2005.gada budžeta projektā. Par papildu riskiem, ko rada šīs problēmas, un iespējamajiem ceļiem to risināšanā 14.oktobrī Finanšu ministrijā notikušajā diskusijā sprieda Latvijas vadošie finansisti.

Diskusija bija veltīta oktobra beigās gaidāmās starptautiskās konferences “Bankas un finanses Baltijā” 10 gadu jubilejai un banku nozares sasniegumiem Baltijas valstīs pēdējos desmit gados.
Galvenais temats, kam pievērsās sarunas dalībnieki, bija saistīts ar banku sektora ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Lai gan šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu apmēram uz pusi pieaudzis mūsu valsts uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, kas joprojām turpina augt, diskusijas dalībnieki nebūt neuzskata, ka tādēļ būtu iespējama Latvijas banku sektora un ekonomikas pārkaršana un varētu iestāties ekonomiskā krīze.
“Hansabankas” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma uzsvēra, ka mūsu ekonomika ir lielā mērā atkarīga no pasaulē notiekošajiem procesiem un situācija Latvijā nav analizējama “kā pēc mācību grāmatas, pasakot, ka konkrētais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps pašlaik Latvijai ir pārāk straujš. Varbūt tieši otrādi – straujie IKP un kreditēšanas pieauguma tempi Latvijai šobrīd ir normāli”. Bankas vadītāja pašreizējo situāciju nevērtēja kā draudīgu.
Neviena institūcija nav izpētījusi un argumentēti deklarējusi, kādi kreditēšanas un inflācijas pieauguma tempi Latvijā pašreizējos apstākļos ir normāli, norādīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Pārspīlēti sakāpināto interesi par ekonomikas pārkāršanas draudiem un pārāk augstiem kreditēšanas tempiem Latvijā, viņaprāt, radījusi Latvijas Banka. “Tas, kas citiem ir nenormāli, mums varbūt ir normāli,” sprieda T.Tverijons, atgādinot, ka Eiropā vidējais kreditēšanas līmenis (izsniegtie kredīti salīdzinājumā ar IKP) ir 160%, bet Latvijā – tikai 47%, tātad gandrīz četras reizes zemāks.
“Praktiķi nespēj saprast, kādēļ būtu jābremzē kreditēšana un kāpēc valstij būtu jādomā par to, ka kredītus vajadzētu aplikt ar nodokli. Runājot par tik svarīgiem ekonomiskajiem procesiem, kādi pašlaik notiek Latvijā, tie visi jāskata kopumā, tad nevajadzēs baidīties ne no pārkaršanas, ne no budžeta deficīta, ne no inflācijas,” uzsvēra Komercbanku asociācijas vadītājs. Viņš pauda pārliecību, ka pašreizējais inflācijas līmenis Latvijā ir adekvāts konkrētajai situācijai un 5%–7% inflācija mūsu valstī saglabāsies vēl pietiekami ilgu laiku.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai pavērusies iespēja paaugstināt mūsu ekonomikas konkurētspēju starptautiskā mērogā un veicināt uzņēmumu attīstību, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. Arī Latvijas bankas aktīvi iesaistījušās šo līdzekļu apguvē, palīdzot saviem klientiem izstrādāt biznesa plānus un piedāvājot kredītus.
Sarunas dalībnieki sprieda arī par banku lomu Latvijas uzņēmumu darbības veicināšanā Krievijas un NVS valstu tirgū, paužot pārliecību, ka ekonomiskās attiecības ar šīm valstīm turpinās attīstīties, jo sadarbība paver visplašākās iespējas. “Hansabanka” jau nopirkusi banku Maskavā, bet “Latvijas Unibanka” – banku Ukrainā, savukārt “Parekss bankai” ir pārstāvniecības vairākās NVS valstu pilsētās.
Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, “Multibankas” valdes loceklis Ivars Lapiņš, “Latvijas Unibankas” valdes priekšsēdētājs Viesturs Neimanis, Latvijas Biznesa skolas prezidents Aleksandrs Ļebedevs un “Parekss bankas” asistējošais viceprezidents Gatis Kokins.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!