Kā piešķirs “personas kodus” mājdzīvniekiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir precizējusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Suņu un kaķu reģistrācijas un identifikācijas kārtība”. Ņemot vērā sabiedriskās aptaujas laikā saņemtajās vēstulēs, e-pastā un telefonsarunās izteiktos priekšlikumus, normatīvajā aktā veikti vairāki grozījumi.
Dokumenta sākotnējā variantā bija norādīta prasība, ka dzīvnieku reģistrēšana jāuztic pilnvarotam veterinārārstam. Lai nodrošinātu iedzīvotāju datu aizsardzību un suņu reģistrāciju vietās, kur nav veterināro klīniku, tagad noteikumu projektā ir noteikts, ka reģistrāciju veiks pats dzīvnieka īpašnieks, nosūtot reģistrācijas veidlapu valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” pa pastu vai iesniedzot personīgi. Īpašnieks savu mīluli var arī reģistrēt jebkurā no minētās aģentūras deviņām reģionālajām nodaļām.
Jaunums – mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā drīkstēs reģistrēt visu sugu mājas (istabas) dzīvniekus.
Saglabāta prasība reģistrēt visus Latvijā mītošos suņus. Savukārt visu pārējo sugu dzīvnieku, tajā skaitā kaķu, reģistrācija ir brīvprātīga. Tiesa, šos mājas (istabas) dzīvniekus var reģistrēt tikai pēc tam, kad tie ir identificēti.
Ko tas nozīmē? Dzīvnieks skaitās identificēts, ja tam ir identifikācijas numurs, kas iekļauts mikročipā vai tetovējumā. Identifikāciju veic pilnvarots veterinārārsts, dzīvniekam implantējot mikročipu, kurš satur unikālu dzīves laikā nemaināmu identitātes numuru. Pēc šā numura, kas darbojas līdzīgi kā svītru kods precei, dzīvnieks ir atrodams un identificējams jebkurā pasaules malā.
Savukārt reģistrācija ir dzīvnieka datu iekļaušana valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” valsts vienotā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datu bāzē, kur dzīvniekam piešķir reģistrācijas numuru.
Pēc iedzīvotāju lūguma no noteikumu projekta ir svītrota prasība identificēt visus kucēnus, kas dzimuši pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, bet ir saglabāta prasība identificēt visus kucēnus, kas dzimuši pēc šo noteikumu stāšanās spēkā republikas nozīmes pilsētās.
Iedzīvotāji uzskata, ka informācija par dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu ir reģistrējama datu bāzē. Līdz šim šīs ziņas glabājās pie veterinārārsta un dzīvnieka īpašnieka. Turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vienu reizi mēnesī nosūtīs ziņas valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” par pret trakumsērgu vakcinētajiem suņiem, kas tad arī tiks reģistrēts datu bāzē.
Tiem suņu īpašniekiem, kuri jau paspējuši nomaksāt par 2005.gadu vietējo pašvaldību noteikto nodevu par suņu un kaķu turēšanu, kurā arī bija iekļauta minēto dzīvnieku reģistrācija vietējā suņu un kaķu datu bāzē, noteikumu projektā noteikts, ka viņi reģistrāciju var veikt līdz 2006.gada 1.janvārim.
Mājas (istabas) dzīvnieka pirmreizējā reģistrācija dzīvnieka īpašniekam izmaksās 2,15 latu, ieskaitot pasta izdevumus par reģistrācijas komplekta saņemšanu. Savukārt sunim, kurš atzīts par bīstamu, ir jāpiešķir papildu reģistrācijas žetons – atšķirības zīme bīstama suņa apzīmēšanai, par ko suņa saimniekam jāmaksā pārreģistrācijas nodoklis 5,42 lati.