Ārzemju presē

ASV “Eurasia daily monitor”: “Kazahstānas valdība mērķē uz trim Baltijas valstīm kā iespējamo ceļu tuvākām attiecībām ar Eiropas Savienību. Pirmajos Baltijas un Kazahstānas attiecību gados Kazahstānas puse nemainīgi uzsvērusi kopīgās ekonomiskās intereses. Attiecības starp Baltijas valstīm un Kazahstānu spēcīgi ietekmējusi Krievijas klātbūtne, kas joprojām ir jūtama. Taču spēku līdzsvara izmaiņas Centrālajā Āzijā un Baltijas valstu dalība ES liek Astanai pārdomāt savas Baltijas virziena ārpolitikas saturu. Uzņemot Vairu Vīķi-Freibergu Astanā, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs uzsvēra, ka Kazahstānas un Latvijas starpā nav neatrisinātu ekonomisku un politisku jautājumu, abas valstis ir sabiedrotās starptautiskajā cīņā pret terorismu, kā arī tām ir kopīgas intereses pēckara Irākas un Afganistānas atjaunošanā. Latvijas prezidente izteica apmierinātību ar draudzīgo attiecību attīstību.”

•

ASV “The New York Times”: “Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Rietumos apsūdzēts par atkāpšanos no demokrātijas principiem, griežas Austrumu virzienā, apmeklējot Ķīnu, kuru daudzi Kremlī uztver kā ekonomiski veiksmīgu autokrātiju. Daži analītiķi Putina vizīti Ķīnā, minot uz papēžiem Žakam Širakam, uzskata par zīmi, ka Ķīnas jaunais līderis Hu Džiņtao meklē ciešākas saites ar Eiropu un Krieviju kā līdzsvaru Vašingtonai. Ķīnai, ņemot vērā neveiklās attiecības ar ASV, ir savi iemesli uzņemt Putinu. Laikraksts “Vedomosti” rakstīja, ka “ārvalstu investoru acīs politiskās varas centralizācija var padarīt Krieviju līdzīgu Ķīnai, kurā ir labākais ārvalstu investīciju klimats starp jaunattīstības valstīm”.”

•

Franču “Le Monde”: “Ja Vladimiram Putinam būtu jāizvēlas starp Bušu un Keriju, viņš noteikti priekšroku dotu pirmajam. Starp abu valstu līderiem izveidojušās ciešas attiecības jau kopš viņu pirmās tikšanās Lubļanā 2001.gadā. Pašlaik cīņa pret terorismu ir abu lielvalstu attiecību pamatā. Neraugoties uz nesaskaņām Irākas jautājumā, Putins ne vienu reizi vien amerikāņu līderim izteicis savu atbalstu.”

•

ASV “The New York Times”: “Prezidentam Putinam vajadzētu piešķirt Čečenijai īpašu statusu Krievijas iekšienē, lai izbeigtu desmitgadi ilgušās nekārtības, kaut arī dažas Rietumu valstis gribētu redzēt Maskavu “čečenu purva” slazdā gadiem ilgi, pirmdien teica kādreizējais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs. Nobela prēmijas laureāts, kas pavēra ceļu komunisma krišanai un PSRS sabrukumam, izteicās, ka mācība, kas būtu jāgūst no ASV invāzijas Irākā, skan tā: nerīkojieties vienpusēji. Gorbačovs uzsver, ka Čečenijas problēmai nepieciešams politisks risinājums. Gorbačovs uzskata, ka politiski Putins rīkojas pareizi.”

•

Franču “Le Figaro”: “Neraugoties uz Žaka Širaka uzstājību, ES vēl joprojām atsakās atcelt aizliegumu pārdot ieročus Ķīnai. “Mēs vēl esam tālu no vienprātīga lēmuma,” uzskata Joška Fišers, Vācijas ārlietu ministrs.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem