Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Markoss Kiprijanu – par veselīgu Eiropas sabiedrību

Biogrāfija

EK audiovizuālās bibliotēkas foto

Vārds, uzvārds: Markoss Kiprijanu
Dzimšanas dati: 1960.gada 22.janvāris, Limasola, Kipra
Izglītība: studējis tieslietas
Atēnu universitātē, turpinājis studijas Kembridžas universitātē
Profesionālā un politiskā karjera:
1991.–1995.g. – partneris juridiskajā firmā Kyprianou & Boyiadjis
1995.–2003.g. – partneris juridiskajā firmā George L. Savvides & Co
1986.–1991.g. – Nikosijas pilsētas domes loceklis
1993.–1997.g. – Demokrātiskās partijas Jaunatnes organizācijas prezidents
1993.–1998.g. un 2001.g. – Demokrātiskās partijas izpildkomitejas loceklis
1991., 1996.g. un 2001.g. – ievēlēts Grieķijas parlamenta Pārstāvju palātā
1999.–2003.g. – Pārstāvju palātas Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētājs
Kopš 2004.g. maija – Eiropas Komisijas loceklis

Avots: Eiropas Parlaments

Stājoties Eiropas Parlamenta (EP) priekšā, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības komisāra amata kandidāts Markoss Kiprijanu teica, ka ir pilnīgi neatkarīgs no jebkādas ietekmes gan nacionālā, gan pārnacionālā līmenī. Bez tam viņš atzīmēja, ka ir gatavs atklātai un patiesai kooperācijai ar EP.

Darbības mērķi

Izklāstīdams savas darbības prioritātes, M. Kiprijanu norādīja: pirmkārt, viņš vēlas, lai Eiropas sabiedrība justu, ka “var paļauties uz iekšējo tirgu”. Lai sasniegtu šo mērķi, viņš vairāk koncentrēsies uz “praktiskiem rezultātiem”, nevis “ideālo modeli”. Otrkārt, M. Kiprijanu iecerējis pievērsties “patiesai Eiropas Savienības (ES) tiesību normu ieviešanai dalībvalstīs”. Savukārt kā grūtāko savā pārraugāmajā jomā topošais komisārs uzskata spriedzi starp divām nepieciešamām, bet vienlaikus arī pretējām lietām – atvērti, savstarpēji konkurējoši tirgi un striktas regulācijas, kā arī kontrole, lai nodrošinātu patērētāju drošību.

Liekais svars, smēķēšana un alkohols

Jautājumu un atbilžu sesijā liela uzmanība tika pievērsta liekā svara problēmām, smēķēšanai un arī alkohola lietošanai. M. Kiprijanu viennozīmīgi atzina, ka šīs viņam kā komisāram būs vienas no svarīgākajām darbības sfērām. Turklāt šo problēmu risināšana iet roku rokā ar cilvēka dzīves garumu. Cīnoties par veselīga uztura lietošanu, atteikšanos no smēķēšanas un alkohola lietošanas, iespējams pagarināt visu Eiropas tautu vidējo dzīves ilgumu. Citādi nopietnajā iztaujāšanā iedzirkstīja arī humors – M. Kiprijanu atzina, ka viņš neesot īstais, kas varētu runāt par veselīgo pārtiku, ko lieto Vidusjūras baseina valstīs, jo “Briselē esmu pavadījis pārāk ilgu laiku, lai kalpotu par pozitīvo paraugu”.
Diskusijā par smēķēšanas ierobežojumiem un smēķējošo skaita samazināšanu no deputātu vidus skanēja replikas, kas apšaubīja Eiropas Komisijas iespējas cīnīties ar ietekmīgo tabakas industriju. “Kā finanšu ministrs saskāros ar bankām, ne mazāk ietekmīgu sektoru. Es nesvārstījos un guvu panākumus. Tādu pašu metodi izmantošu, arī saskaroties ar tabakas izstrādājumu gigantiem,” skaidroja kandidāts.

Patērētāju informēšana

Deputāti arī rosināja izstrādāt īpašu direktīvu par patērētāju tiesībām saņemt patiesu informāciju. “Īpaši būtu jāvēršas pret tiem, kas sniedz nepilnīgu informāciju par precēm, kuras paredzētas bērniem,” skanēja replika.

Darbība esošo tiesības aktu ietvaros

Lielākoties M. Kiprijanu atbildes bija vispārīgas un diplomātiskas. Tomēr viņš radīja pārliecību, ka pārvaldāmo jomu pārzina un galvenajos jautājumos orientējas. Viņš norādīja, ka dažās savas darbības sfērās, galvenokārt, pārtikas drošības kontroles, pacientu un veselības pakalpojumu mobilitātes jautājumos, vēlētos redzēt lielāku varu tieši ES institūciju rokās. Tomēr atzīmēja, ka darbībai visās jomās jānotiek tiesību aktos paredzēto normu ietvaros.

Sīms Kallass – par atbildīgu Eiropas Savienību

Biogrāfija

EK audiovizuālās bibliotēkas foto

Vārds, uzvārds: Sīms Kallass
Dzimšanas dati: 1948.gada 2.oktobris, Tallina
Izglītība: 1972.g. – diploms ar izcilību, Tartu universitātes Finanšu un kredīta fakultātē
Profesionālā un politiskā karjera:
Kopš 2004.g.maija – Eiropas Komisijas loceklis
2003.–2004.g. – Igaunijas parlamenta un parlamenta Ārlietu komitejas loceklis
2002.–2003.g. – Igaunijas Republikas premjerministrs
1999.–2002.g. – Igaunijas Republikas finanšu ministrs
1995.–1999.g. – Igaunijas parlamenta un parlamenta aizsardzības komitejas loceklis
1995.–1996.g. – Igaunijas Republikas ārlietu ministrs
1991.–1995.g. – Igaunijas bankas prezidents
1989.–1991.g. – Igaunijas Arodbiedrību centrālās apvienības priekšsēdētājs
1979.–1986.g. – “Igaunijas krājbankas” valdes direktors
1975.–1979.g. – strādā Igaunijas PSR Finanšu ministrijā

Avots: Eiropas Parlaments

Pirmdien Eiropas Parlamentā (EP) notika pēdējā Eiropas Komisijas (EK) komisāra – Igaunijas izvirzītā Sīma Kallasa iztaujāšana. Nākamās EK prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu viņam iecerējis uzticēt viceprezidenta un administratīvās reformas, audita jautājumu un korupcijas apkarošanas portfeli.

Administratīvā reforma

S.Kallass atzina, ka “Eiropas Savienības (ES) publiskās administrācijas tēls ir jāuzlabo”. Tāpat nepieciešams darbs, lai radītu pārliecību, ka “ES uzticētie finanšu resursi tiek labi pārvaldīti un atbildīgi tērēti”. Viens no svarīgākajiem jautājumiem šajā sakarā ir darbinieku kompetence. Atbildīgie ierēdņi darbam visos līmeņos ir jāizvēlas, vērtējot to profesionālismu, individuālos sasniegumus un spējas. “Darbinieku pieņemšana, izvērtējot to politisko piederību, ir vecmodīga,” papildinot teikto, sacīja S.Kallass. Viņš piebilda, ka “jāattīsta tāda sistēma, kas strādātu sistēmas labā, nevis pret sistēmu, kuras uzdevums ir panākt, lai darbinieki varētu sasniegt izvirzītos mērķus”. S.Kallass arī solīja strādāt, lai novērstu koordinācijas trūkumu Eiropas Komisijā. Tāpat tiek domāts par to, kā stimulēt e–valdības projekta attīstību.
Lūgts novērtēt līdzšinējā komisāra izvērsto administratīvo reformu, S.Kallass atzina, ka pēdējos gados Komisija ir būtiski mainījusies. Tomēr kandidāts solīja arī turpmāk analizēt iespējamu noteikumu vienkāršošanu, lai padarītu ES mazāk birokrātisku. Lai gan kandidāts atzina, ka resursi ir ierobežoti, atsevišķus uzlabojumus esot iespējams veikt arī esošā budžeta ietvaros. Kā primārās jomas S.Kallass minēja drošību, darbinieku apmācību un informācijas tehnoloģijas.

Audita jautājumi

Sadaļā par auditu S.Kallass teica, ka strādās, lai Eiropas Auditoru tiesa apstiprinātu veidu, kādā izdarāmi maksājumi no ES budžeta. Tā kā lielākā daļa ES naudas tiek tērēta dalībvalstīs, pēc S.Kallasa teiktā, dalībvalstis esot jāpārliecina, ka pašreizējā situācija ar naudas kontroli nav apmierinoša. Viņš atklāja, ka vairākos gadījumos Komisija apturējusi līdzekļu izmaksu, redzot, ka pieprasītie līdzekļi tiek izmantoti nelietderīgi. Kandidāts apliecināja, ka dažas valstis esot atklātākas un ar EK sadarbojas vairāk, citas – mazāk. Tāpēc ir jāizveido vienota sistēma, kas būtu saistoša dalībvalstīm un arī drošāka ES budžetam.
Savukārt pašā Komisijā topošais komisārs iekšējo auditu redz kā iespēju, lai brīvi varētu runāt par EK darba uzlabošanu.

Korupcijas apkarošana

Arī korupcijas apkarošanas jautājumos kandidāts par primāro uzskata sadarbību ar ES dalībvalstīm. “Vairāk nekā 80% budžeta tiek tērēti dalībvalstīs, tāpēc nepieciešama cieša sadarbība ar dalībvalstīm,” atzina S.Kallass. Viņa skatījumā, korupcijas apkarošana jākoncentrē uz jomām, kurās tiek ieguldīti lielākie ES finanšu resursi, – muitu, lauksaimniecību un strukturālajiem fondiem.
Kandidāts arī uzklausīja vairāku deputātu negatīvo viedokli par ES pretkorupcijas biroja “OLAF” darbību. Atbildot uz šīm replikām, S. Kallass teica, ka vēlas redzēt tādu “OLAF”, kas ir neatkarīga un “ES pilsoņiem pazīstama kā institūcija, kurai var uzticēties”.

Strukturālie fondi

Atbildot uz deputātu jautājumiem par struktūrfondu pieejamību dalībvalstīs, S.Kallass atzina, ka domā līdzīgi kā komisāra amata kandidāte no Lietuvas Daļa Gribauskaite. Ierobežojums dalībvalstīm saņemt no strukturālajiem fondiem līdzekļus tikai četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta ir vairāk ierobežojošs nabadzīgajām nekā bagātajām ES dalībvalstīm.