Valsts sekretāru 2004.gada 7.oktobra sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.
Lai pilnveidotu normatīvo bāzi, kā arī pamatojoties uz likumu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, kurā paredzēts izdot noteikumus apdrošinātāja atbildības limita noteikšanai, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu.
Projektā ir paredzēts noteikt hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu A klasei – 500 000 latu gadā – un B klasei – 50 000 latu gadā.
Likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” pārejas noteikumos noteikts, ka likuma prasība, ka A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītājam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, iespējamu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un iespējamu kaitējumu videi, stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, līdz ar to šie noteikumi nosaka hidrotehnisko būvju apdrošināšanas kārtību.
Projekts paredz noteikt, ka to hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi, kas ir spēkā līdz 2005.gada 1.janvārim, saskaņojami ar šo noteikumu prasībām līdz 2005.gada 1.jūnijam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomē.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 7.maija noteikumos Nr.180 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai nepieciešamās informācijas savlaicīgu apmaiņu starp Valsts zemes dienestu, pašvaldībām un valsts institūcijām, īstenojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēto pāreju uz nodokļa aprēķināšanu pēc kadastrālās vērtības visiem nekustamajiem īpašumiem.
Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir paredzēts ar 2007.gadu piemērot kadastrālo vērtību kā nodokļa bāzi arī ēkām. Tas nozīmē, ka ar minēto termiņu nodokli par ēkām, tāpat kā par zemi, aprēķinās pašvaldības. Pašlaik nodokli par ēkām aprēķina pats nodokļa maksātājs pēc ēku bilances vai inventarizācijas vērtības un iesniedz pašvaldībai deklarāciju par maksājamā nodokļa summu.
Saskaņā ar noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām informāciju par ar nodokli apliekamo objektu kadastrālo vērtību pašvaldībām sniedz Valsts zemes dienests, pirms tam no nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību kopsummas izslēdzot ar nodokli neapliekamo objektu kadastrālo vērtību atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai par neapliekamajiem objektiem. Savukārt pašvaldības lielāko daļu informācijas par neapliekamajiem objektiem saņem no valsts institūcijām. Līdz šim minētā informācijas apmaiņa starp Valsts zemes dienestu, pašvaldībām un valsts institūcijām notika tikai attiecībā uz zemi, bet, pārejot uz nodokļa aprēķināšanu ēkām pēc to kadastrālās vērtības, šāda informācijas apmaiņa būs nepieciešama arī par ēkām.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā plāna “Plāns vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam” projektu.
Plāns vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam izstrādāts saskaņā ar Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepciju, kā arī atbilstoši Zemkopības ministrijas un Iekšlietu ministrijas izstrādātajam plānam par Valsts meža dienesta (VMD) finansējuma pārdali, materiāltehniskā nodrošinājuma un štata vienību nodošanu Iekšlietu ministrijai.
Plāna uzdevumi ir:
• VMD nodot materiāltehnisko nodrošinājumu, štata vienības un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai;
• VUGD pārņemt no VMD materiāltehnisko nodrošinājumu, štata vienības un finansējumu vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai;
• VUGD veikt strukturālas un funkcionālas izmaiņas, lai nodrošinātu meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkciju izpildi;
• VUGD pilnveidot materiāltehnisko nodrošinājumu meža uguns apsardzības un glābšanas sistēmas darbības nodrošināšanai;
• VUGD izveidot materiālo resursu rezerves meža ugunsgrēku dzēšanā papildus iesaistītā personāla darbības nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas, kā arī ugunsgrēku dzēšanas, neatliekamo avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbu kvalitatīvu veikšanu valstī un pildītu tiesību aktu prasības, palielinot iedzīvotāju drošības garantijas, samazinot radītos materiālos zaudējumus un kaitējumu videi, Iekšlietu ministrija izstrādāja un iesniedz plāna projektu vienotas valsts meža uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam.
Plāna mērķis ir izveidot uz VUGD bāzes vienotu meža uguns apsardzības un glābšanas sistēmu valstī. Plāna mērķa īstenošanai noteikts šāds rīcības virziens – VUGD pakāpeniski pārņemot no VMD meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkcijas veikšanu iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Plāna vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai uz VUGD bāzes nepieciešamie papildu valsts budžeta līdzekļi:
• izdevumi kapitālieguldījumiem: Ls 38 580 750 – no 2006. līdz 2011.gadam;
• uzturēšanas izdevumi: Ls 5 199 895 – 2012.gadā un turpmāk ik gadu, t.sk. finansējuma pārdale no VMD: Ls 1 099 123 – 2012.gadā un turpmāk ik gadu.
Plāna realizēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu sadalījums pa gadiem: 2006.gadā – 5 804 766 lati; 2007.gadā – 6 381 935 lati; 2008.gadā – 7 102 681 lati; 2009.gadā – 8 819 108 lati; 2010.gadā – 9 600 249 lati; 2011.gadā – 10 331 541 lati; 2012. gadā un turpmāk katru gadu būs nepieciešami uzturēšanas izdevumi 5 199 895 latu apmērā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas “Pretterorisma centra izveide” projektu.
Šobrīd būtiskākā problēma terorisma apkarošanā ir tā, ka pretterorisma sistēma Latvijā neveicina ne vienotas pretterorisma politikas izstrādi, ne arī saskaņotu tās ieviešanu. Tā kā pretterorisma funkcijas ir sadalītas starp vairākām institūcijām, tas nenodrošina integrētu un saskaņotu pretterorisma darbību un esošo resursu efektīvu izmantošanu. Valstī nav specializētas struktūras, kas veiktu terorisma apkarošanā iesaistīto institūciju sadarbības koordinēšanas un pārraudzības funkcijas. Līdz ar to teroristisku izpausmju gadījumā pastāvošās sistēmas ietvaros ir apgrūtināta iespēja laikus un operatīvi veikt nepieciešamos terorisma apkarošanas pasākumus, jo tas prasa efektīvu un koordinētu starpinstitūciju sadarbību.
Tā kā Latvijā atšķirībā no citām ES dalībvalstīm nav izveidota centrālā pretterorisma institūcija, tas apgrūtina iekļaušanos starptautiskajā sadarbībā un sadarbību vairākās jomās ar ārvalstu partnerdienestiem. Vienota pretterorisma centra trūkums īpaši jūtams būs jau tuvākajā laikā, kad ES tiks izveidota vienota informatīvā sistēma, mehānismi partnerattiecību uzturēšanai un savstarpējai palīdzībai. Pašlaik nav atrisināts jautājums, kura institūcija būs atbildīga par ārvalstu partneru pieprasījumu izpildes organizāciju, atsevišķu sistēmu un aparatūru ekspluatāciju un citu jautājumu saskaņošanu.
Drošības policijai jau pašlaik ir uzdota starptautisko saistību izpilde pretterorisma jomā, neraugoties uz ierobežotajiem finanšu un personāla resursiem. Līdz ar to Drošības policija veic starpresoru sadarbības koordinācijas funkcijas, piemēram, starptautisko kuģu un ostu aizsardzības noteikumu ieviešanas jomā, lai gan koordinācijas funkciju normatīvie akti pašlaik to neparedz.
Efektīvai un saskaņotai terorisma apkarošanai Latvijā nepieciešams izveidot vienotu specializētu pretterorisma struktūru, jo tas nodrošinās efektīvu iekļaušanos starptautiskajā sadarbībā un informācijas apmaiņā, kā arī saskaņotu pretterorisma darbību un koordināciju starp iesaistītajām institūcijām. To apliecina arī ārvalstu pieredze, piemēram, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šāda veida institūcijas ir izveidotas.
Kopumā jāsecina, ka optimālai situācijas uzlabošanai nepieciešams izveidot vienotu specializētu struktūru ar atbilstošām pilnvarām, kas īstenotu vienotas un saskaņotas valsts politikas realizācijas koordināciju cīņā pret terorismu.
Ņemot vērā aizvien pieaugošo dažādu starptautisko organizāciju dokumentos pausto nepieciešamību koordinēt pretterorisma pasākumus, pretterorisma koordinācijas centra izveidošana sekmētu pretterorisma darba koordināciju nacionālajā līmenī, konkrētu pretterorisma pasākumu ieviešanu un attiecīgo starptautisko saistību izpildi.
Drošības policija kā valsts drošības iestāde veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus pretterorisma jomā un kā iekšējās drošības dienests ir atbildīgs par pretterorisma darba koordināciju valsts iekšienē, tādēļ priekšlikums iekļaut Pretterorisma centru (Centrs) Drošības policijas sastāvā atbilst valstī pastāvošajam kompetences sadalījumam starp pretterorisma darbībās iesaistītajām institūcijām un praktisko lietderību no resursu izmantošanas viedokļa. Centru ir mērķtiecīgi veidot kā Drošības policijas struktūrvienību. Centrs būtu pakļauts tieši Drošības policijas priekšniekam. Centra priekšnieks vienlaikus būtu arī Drošības policijas priekšnieka vietnieks.
Centrs šo funkciju izpildes nodrošināšanai sadarbojas ar pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju īpaši norīkotām personām (sakaru virsniekiem) – speciālistiem, kuri ietilpst ekspertu – konsultantu padomē, kā arī uztur nepārtrauktu sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satversmes aizsardzības biroju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Krīzes kontroles centru, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju un citām institūcijām.
Centram jādeleģē pilnvaras organizēt un koordinēt patstāvīgu un īslaicīgu starpinstitūciju darba grupu, kā arī dažādu ekspertu grupu darbu pretterorisma jomā.
Optimālai Centra darbības nodrošināšanai nepieciešamas 18 štata vietas. Kā variants pieļaujama pakāpeniska štatu un attiecīgā finansējuma piešķiršana: pirmajā posmā, 2005.gada laikā, 10 štata vietas un attiecīgs finansējums Ls 185450, un 2006.gadā – 8 štata vietas un attiecīgs finansējums Ls 147733.
Kad Centra izveide tiks noformēta juridiski, pirmajā posmā ir jānosaka laiks šādu prioritāro lēmumu realizēšanai – centra reglamenta sagatavošana, materiāli tehniskās bāzes izveidošana, terorisma apdraudējuma līmeņu definīciju izstrāde, saskaņošanai starptautiskajā līmenī un ar to izziņošanu reglamentējošo dokumentu sagatavošana, starpresoru vienošanās noslēgšana par sadarbību pretterorisma pasākumu laikā, kā arī centra praktiskā sagatavošana Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS code) prasību izpildes vajadzībām, kā arī citu rīcības plānu un pasākumu realizēšana.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica trīs noteikumu projektus: “Noteikumi par Ogres rajona Lielvārdes novada izveidošanu”; “Noteikumi par Rīgas rajona Ropažu novada izveidošanu” un “Noteikumi par Rīgas rajona Stopiņu novada izveidošanu”.
Projekts paredz noteikt, ka Ogres rajona Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tiek pārveidota par Lielvārdes novada administratīvo teritoriju. Lielvārdes novadā būs 7646 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 60,1 km². Lielvārdes novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Lielvārdes pašvaldības statusa maiņa.
Projekts paredz noteikt, ka Rīgas rajona Ropažu pagasta administratīvā teritorija tiek pārveidota par Ropažu novada administratīvo teritoriju. Ropažu novadā būs 6294 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 322,0 km². Ropažu novads tiek izveidots saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu un atbilst 102 novadu izveidošanas projektam, kas pieņemts 2003.gada 1.decembrī Ministru kabinetā ar rīkojumu Nr.738 “Par novadu izveidošanas modeli” par pamatu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Ropažu novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Ropažu pašvaldības statusa maiņa.
Projekts paredz noteikt, ka Rīgas rajona Stopiņu pagasta administratīvā teritorija tiek pārveidota par Stopiņu novada administratīvo teritoriju. Stopiņu novadā būs 7607 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 53,5 km². Stopiņu novads tiek izveidots saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu un atbilst 102 novadu izveidošanas projektam. Stopiņu novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Stopiņu pašvaldības statusa maiņa.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;
– pieteica noteikumu projektu “Nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijas”.
Noteikumu projekts paredz noteikt nacionālas nozīmes paaugstināta riska veidus, objektus un teritorijas. Plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos un detālplānojumos (teritoriju plānojumos) nacionālas nozīmes paaugstināta riska objektus un teritorijas attēlo atbilstoši teritorijas plānojuma mērogam. Izstrādājot teritorijas plānojumu, var noteikt plānošanas reģiona, rajona vai vietējas nozīmes paaugstināta riska objektus un teritorijas šajos noteikumos noteikto paaugstināta riska teritoriju veidu ietvaros.
Visu veidu un nozīmes paaugstināta riska objektu un teritoriju apdraudētās teritorijas, kas noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem, attēlo teritorijas plānojumos. Izstrādājot teritorijas plānojumu, nacionālas nozīmes paaugstināta riska objektu un teritoriju apdraudēto teritoriju izmantošanu nosaka, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veikto riska izvērtējumu.
Ar šo noteikumu projektu paredzēts noteikt šādus nacionālas nozīmes paaugstināta riska objektus un teritoriju veidus: rūpniecisko avāriju riska objekti un teritorijas; ūdens erozijas riska teritorijas; pazemes ūdeņu piesārņojuma un izsīkšanas riska teritorijas; applūšanas riska teritorijas; ugunsbīstamības riska teritorijas; vēja erozijas riska teritorijas; karsta un sufozijas riska teritorijas.
Šobrīd paaugstināta riska teritorijas netiek pietiekami attēlotas pašvaldību teritorijas plānojumos. Valstī nav vienota regulējoša dokumenta, kas teritorijas plānošanas vajadzībām noteiktu nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas un objektus. Tā rezultātā valstī nepietiekami tiek veikts riska faktoru monitorings, pašvaldībām nav atbilstošu datu teritorijas plānošanai, kas apgrūtina riska preventīvo pasākumu nodrošināšanu. Informācijas trūkums ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz teritorijas izmantošanu, kas savukārt nākotnē varētu radīt valstij un pašvaldībām materiālos izdevumus, lai kompensētu īpašniekiem un iedzīvotājiem radītos zaudējumus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā reģionālās attīstības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par valsts teritorijas apdzīvojuma centriem”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: valsts teritorijas apdzīvojuma struktūrā izdalāmos apdzīvojuma centru līmeņus, to noteikšanas kritērijus, valsts pārvaldes institūciju, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību kompetenci apdzīvojuma centru noteikšanā, reģionālas un nacionālas nozīmes centrus un to noteikšanas kritēriju rādītājus, kā arī prasības apdzīvojuma struktūras noteikšanai un plānošanai plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.
Projektā noteikts, ka valsts teritorijas apdzīvojuma struktūra ir apdzīvoto vietu izvietojums valsts teritorijā un saites starp tām. Apdzīvojuma centrs ir apdzīvota vieta, kas, sniedzot savam līmenim atbilstošus pakalpojumus un piedāvājot darba vietas, piesaista plašākas apkārtnes iedzīvotājus.
Valsts teritorijas apdzīvojuma struktūrā nosaka šādas nozīmes apdzīvojuma centru līmeņus: vietējas nozīmes centri; novadu nozīmes centri; reģionālas nozīmes centri; nacionālas nozīmes centri; valsts galvaspilsēta.
Atbilstošas nozīmes apdzīvojuma centri pilda šādus specifiskos uzdevumus: vietējas nozīmes centri nodrošina to tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamo pakalpojumu minimumu; novadu nozīmes centri nodrošina vietējās pašvaldības iedzīvotājiem regulāri un epizodiski nepieciešamos pakalpojumus un ir vietējo pašvaldību administratīvie centri vai pakalpojumu saņemšanas vietas. Reģionālas nozīmes centri nodrošina plānošanas reģiona iedzīvotājus ar specializētiem pakalpojumiem un ir plānošanas reģionu un administratīvo rajonu saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības centri, nodrošina rajonu pašvaldību, valsts institūciju, rajonu un reģionālo struktūru sniegtos pakalpojumus. Nacionālas nozīmes centri nodrošina valsts iedzīvotājus ar specializētiem pakalpojumiem, tie ir valstij nozīmīgi saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības centri, kuri var pildīt arī starptautiskas nozīmes uzdevumus. Valsts galvaspilsēta nodrošina visas valsts iedzīvotājiem augstas specializācijas pakalpojumus, tajā izvietotas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, un tā ir valsts saimnieciskās, sociālās un kultūras centrs ar starptautisku nozīmi.
Papildus saviem specifiskajiem uzdevumiem atbilstošajās teritorijās novadu nozīmes centri pilda vietējas nozīmes centru uzdevumus; reģionālas nozīmes centri pilda novadu un vietējas nozīmes centru uzdevumus; nacionālas nozīmes centri pilda reģionālas, novadu un vietējas nozīmes centru uzdevumus; valsts galvaspilsēta pilda nacionālas, reģionālas, novadu un vietējas nozīmes centru uzdevumus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā reģionālās attīstības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments