
Probācijas dienestam apritējis pirmais gads
Vakar ar pirmajā darbības gadā paveikto iepazīstināja Valsts probācijas dienests (VPD), kura kompetencē ir darbs ar brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu atgriešanu sabiedrībā un jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas riska samazināšanu.
Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs, tieslietu ministre Vineta Muižniece un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis VPD Rīgas teritoriālās struktūrvienības atklāšanā vakar, 6.oktobrī. Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Gada laikā, kopš izveidots VPD, tas sniedzis 1001 telefonisku konsultāciju, pieņēmis 571 apmeklētāju, noslēdzis aptuveni 80 vienošanās ar personām, kas atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām, daļai no tām sameklēts darba, rehabilitācijas vai mājvietas nodrošinājums, informēja VPD pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Līdz šim izveidotas 10 dienesta teritoriālās struktūrvienības – Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Tukumā, Saldū, Bauskā, Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī un Jelgavā. Nākamajā gadā plānots atvērt vēl 18 struktūrvienības rajonu pilsētās, kurās darbojas tiesas, kā arī atklāt palīdzības centrus Valmierā un Jaungulbenē. Rīgā plānots izveidot rehabilitācijas centru jauniešiem, kas atbrīvojušies no ieslodzījuma. Gada laikā VPD veicis vairākus pētījumus, izstrādājis koncepciju, lai sekmīgi strādātu sev piekritīgajās jomās – klientu sociālās uzvedības korekcijā, piespiedu un sabiedrisko darbu koordinēšanā, sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm, nosacīti notiesāto personu uzraudzībā, izlīgumu ar starpnieka palīdzību īstenošanā.
Kā būtisku un perspektīvu VPD uzsver darbību kriminālsoda – piespiedu darba – izpildes koordinēšanu, par kuru nupat veikts
|
Uzziņai • Latvija pēc ieslodzīto procentuālā skaita ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā – 360 uz 10 000 iedzīvotājiem; Lielbritānijā – 120, Skandināvijas valstīs – 50 – 60. Valsts probācijas dienesta pārvaldes informācija |
sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījums. 1999.gadā šāds soda veids piemērotas 2,4% gadījumu, 2003.gadā – jau 10% gadījumu jeb 1 358 personām, informē VPD vadītāja vietniece sabiedrībā izciešamo sodu uzraudzības jautājumos Liene Zeibote. Arī turpmāk paredzēts vairot šādu sodu praksi, sevišķi pašvaldībās, kurās līdz šim tas nav sekmējies. Visbiežāk sabiedriskie darbi piemēroti personām, kas izraisījušas ceļu satiksmes negadījumus, sīkās zādzības, nelikumīgi izcirtuši mežu.
Līdztekus piespiedu darbu piemērošanas koordinēšanai VPD darbojies arī izvērtēšanas ziņojumu sniegšanā prokuratūrai par konkrētām personām piemērojamo vēlamo sodu. Pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniegti 24 izvērtēšanas ziņojumi.
VPD izvērsis arī sadarbību ar ieslodzījuma vietām, izveidojis ceļvedi notiesātajām personām, kurā ietverta informācija par formalitāšu kārtošanu un palīdzības sniedzējām institūcijām. Sekmēta starptautiskā sadarbība. Piemēram, Kanādas pieredze ņemta VPD darbinieku apmācībā darbam ar klientu, kā arī izvērtēšanas ziņojuma ieviešanai Latvijā. Savukārt sadarbībā ar Ziemeļvalstīm izveidots projekts darbam ar no narkotikas atkarīgiem nepilngadīgajiem.
Plānā turpmākajiem gadiem VPD iekļāvis ierosmes likumdošanas, normatīvo aktu papildināšanai, darbinieku apmācību, dažādu sociālās korekcijas programmu izstrādāšanu un citus uzdevumus.
Guntars Laganovskis, “LV”