
Par Latvijas jaunajiem virsniekiem
Latvijas aizsardzības ministram Atim Slakterim
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandierim viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam
Atsaucoties uz laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēto Andra
Kļaviņa rakstu “Kura rokās likt ieroci” (Nr.145, 14.09.2004.), kurā skartas
virsnieku sagatavošanas problēmas, Latviešu virsnieku apvienība atbalsta viedokli, ka,
saglabājot virsnieku viengadīgo sagatavošanas kursu kadetiem ar augstāko izglītību,
jāatgriežas arī pie trīs četru gadu sauszemes spēku virsnieku apmācības kadetiem
ar vidējo izglītību. Viņi mācību beigās aizstāvētu bakalaura grādu militārajā
vadībā.
Iesakām virsnieku sagatavošanu sākt ar 4–6 mēnešu pārbaudes laiku, kurā jaunietis
izietu jaunkareivja, kareivja un jaunākā komandiera kursu. Šajā laikā jaunajam
cilvēkam, sastopoties ar militārā dienesta grūtībām, būtu laiks izvērtēt savas
izvēles pareizību, un par kadetu kļūtu tikai tas, kuram virsnieka profesija ir tuva
sirdij un ir īstais aicinājums. Tikai tādi leitnanti būs spējīgi veidot
profesionālu un labi izglītotu komandieru korpusu un turpināt Latvijas armijas
labākās tradīcijas.
Dzīve pierādījusi, ka NBS Rekrūtēšanas centrs saskāries ar nopietnām problēmām.
Augstskolu absolventi mācībām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā piesakās ļoti
maz un neveido konkursu. Šogad pieteicās 15 jaunieši. Turpretī no vidusskolu
beigušajiem uz virsnieku – speciālistu kursa apmēram 40 vietām pieteicās ap 500
pretendentu.
Mācoties pēc 3–4 gadu programmas un iegūstot militārās vadības bakalaura grādu,
jaunajiem leitnantiem perspektīvā būtu iespēja turpināt izglītību Baltijas
militārās koledžas maģistrantūrā, bet viengadīgā kursa virsniekiem ar civilās
specialitātes bakalaura grādu (piem., lauksaimniecībā u.tml.) tādu iespēju nebūs.
Latviešu virsnieku apvienība aicina Jūs apsvērt šo apstākli un veicināt izmaiņas
militārās izglītības koncepcijā, pārskatot militārās izglītības saturu, vietu un
nozīmi akadēmiskās izglītības jomā. Militārā izglītība nevar būt atrauta no
kopējās izglītības sistēmas, valstī noteiktajiem akadēmiskajiem standartiem
(Augstskolu izglītības likums) un parakstītajām starptautiskajām vienošanās
prasībām (Boloņas deklarācija). Integrējoties NATO un ES, mūsu virsniekiem nāksies
ieņemt arvien atbildīgākus amatus šo organizāciju štābos un struktūrās, tādēļ
jārīkojas, lai arī mēs kā dalībvalsts izmantotu savstarpēji savietojamus
pamatprincipus un kritērijus militārajā izglītībā.
Atv. vltn. Tālivaldis Bērziņš,
Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs