
Kazahstāna: tik četru stundu laika starpība
Šodien, 7.oktobrī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izlido uz Kazahstānu, kur līdz 9.oktobrim notiks valstsvizīte Šī būs viena no pirmajām Latvijas Valsts prezidenta valstsvizītēm Neatkarīgo Valstu Savienības telpā un pirmā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO.Vizītes laikā tiks spriests par abu valstu divpusējām un reģionālajām, kā arī starptautiskajām attiecībām. Latvijas Valsts prezidente Eirāzijas universitātē nolasīs lekciju par Latvijas jauno vietu un lomu ES, kā arī par Latvijas pieredzi valsts reformu virzīšanā. Tiks parakstīti trīs starpvalstu līgumi: līgums par savstarpējo investīciju veicināšanu un aizsardzību; līgums par ekonomisko, rūpniecisko un zinātniski tehnisko sadarbību; līgums par sadarbību cīņā pret terorismu, narkotisko un psihotropo vielu, to analogu un prekursoru nelikumīgu apriti un pret organizēto noziedzību.
Latvijas Valsts prezidenti un Imantu Freiberga kungu oficiālajā delegācijā pavada Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un vairākas citas oficiālas personas. Delegācijā ir Latvijas pilnvarotais lietvedis Kazahstānā Dainis Garančs un Latvijas goda konsuls Kazahstānā Arnis Austrums, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja profesore Žaneta Ozoliņa, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Jānis Leja, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un vairāki Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes un Iekšlietu ministrijas augsta ranga ierēdņi.
Vizītē piedalīsies arī “Latvijas Vēstneša” lasītājiem labi pazīstamais vēsturnieks profesors Antonijs Zunda, Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos. Viņam uzticēta īpaša misija – vizītes laikā paredzēta tālākā sadarbības virzība starp Latvijas vēsturnieku komisiju un Kazahstānas arhīviem, kuros glabājas to Latvijas iedzīvotāju lietu kopijas, kas bija ieslodzīti gulaga nāves nometnēs toreizējās Kazahstānas PSR teritorijā.
Uz Kazahstānu dodas arī īpaši liela Latvijas uzņēmēju delegācija – pārstāvētas vairāk nekā septiņdesmit firmas. Tāpēc arī pirmoreiz mūsu valsts pārstāvji ceļā dodas divās lidmašīnās.
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv
Uzziņai
Kazahstāna teritorijas ziņā ir viena no lielākajām Centrālāzijas
valstīm, kas pēc platības vairāk nekā četrdesmit reizes pārsniedz Latviju. Taču
iedzīvotāju skaita ziņā Kazahstāna Latviju pārspēj tikai septiņas reizes.
Vecākās un vidējās paaudzes latviešiem atmiņā Kazahstānas vārds saistīts ar PSRS
līdera Ņikitas Hruščova sākto “neskarto zemju” apgūšanas kampaņu pagājušā
gadsimta piecdesmitajos gados, kad uz tālo PSRS republiku, daļēji padomju režīma
spiesti, daļēji lielās peļņas meklējumos devās arī tūkstošiem Latvijas
jauniešu. Zināms arī, ka padomju impērijas nesaprātīgā saimniekošana nodarīja
lielu ļaunumu Kazahstānas dabai. Tika izpostīts ekoloģiskais līdzsvars stepēs un
Arāla jūrā, postu dabai un cilvēkiem nesa arī Baikonuras kosmodroms.
Kopš PSRS sabrukuma Kazahstānas ekonomika dinamiski attīstītās, pateicoties valsts
lielajām dabas bagātībām – paši kazahi apgalvo, ka viņu zemes dzīlēs atrodoties
“visa Mendeļejeva tabula”. Par veiksmīgo ekonomisko attīstību liecina arī
Kazahstānas jaunā galvaspilsēta Astana, kurā rīt, 8. oktobrī, notiks Latvijas Valsts
prezidentes oficiālā sagaidīšanas ceremonija un starpvalstu sarunas.
Latvijas valstisko neatkarību Kazahstāna atzina 1991. gada 23. decembrī, bet
diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kazahstānu nodibinātas 1992. gada 10.
decembrī.