Latvija atbalsta Polijas ieceri

Atbalstu Eiropas robežsardzes kinoloģijas centra izveidei Latvijā izteikusi Polija, savukārt Latvijā neiebilst pret Eiropas robežu aģentūras atrašanos Polijā. Par to vakar, 5.oktobrī, tiekoties vienojušies iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un Polijas iekšlietu ministrs Rišards Kališs. Viņš bija ieradies vizītē mūsu valstī, lai pārrunātu Latvijas un Polijas divpusējo sadarbību, kā arī Eiropas Savienības aktualitātes.
Latvija atbalsta Polijas ieceri, ka Eiropas robežu aģentūra atrastos Varšavā. Polijas iekšlietu ministra skatījumā, viņa valstij ir vairāki priekšnoteikumi, lai tā varētu pretendēt uz aģentūras izveidi – 1200 kilometrus gara ārējā robeža ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, piemērota loģistika un infrastruktūra, kā arī liela pieredze ES ārējās robežas drošības nodrošināšanā. R.Kališs plāno tuvākajā laikā tikties ar vairāku ES dalībvalstu – Somijas, Ungārijas, Vācijas un Igaunijas – amatpersonām, lai arī tās pārliecinātu par nepieciešamību izvietot aģentūru Polijā. Vēlmi savā teritorijā izvietot Eiropas robežu aģentūru izteikušas arī Igaunija, Ungārija, Malta un Slovēnija.
Kā skaidro Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte, amatpersonas tikšanās laikā secinājušas, ka līdzšinējā Latvijas un Polijas robežsardzes un policijas dienestu sadarbība bijusi veiksmīga, taču to būtu iespējams vēl pastiprināt organizētās noziedzības un terorisma apkarošanas jomā. Polijas iekšlietu ministrs uzsvēra, ka būtu jāveido patstāvīga sistēma, līdzīgi kā tā dēvētās ES “ziemeļu dimensijas” un “austrumu dimensijas” valstis apmainās ar viedokļiem un izstrādā kopīgu pozīciju pret trešajām valstīm, ar ko robežojas ES. “Mums, piecām valstīm – Somijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai – ir ļoti cieši jāsadarbojas Eiropas trešā pīlāra jautājumos,” uzskata Polijas ministrs.
Iekšlietu ministri apsprieda arī jautājumu par bēgļu patvēruma vietu veidošanu ārpus ES robežām. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka diskusija par šo jautājumu ir vēl tikai sākusies, tas ir rūpīgi jāanalizē un jāizsver, lai veiktie pasākumi nekļūtu tikai par cīņu ar sekām. L.Karnīte atgādina: Latvija Eiropas Tieslietu un iekšlietu ministru padomē atbalstīja nostāju, ka ir pilnveidojama pieeja starptautiskajai aizsardzībai un ilgtermiņa risinājumiem, nodrošinot to pēc iespējas tuvāk bēgļu izcelsmes reģioniem, taču uzskata, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu pārvietošanās programmu ietvaros no trešajām valstīm atstājams katras dalībvalsts kompetencē.
Savukārt Polijas iekšlietu ministrs norādīja, ka Polija neatbalsta bēgļu patvēruma vietu veidošanu trešajās valstīs, jo šādi pasākumi nebūtu savienojami ar ES kā drošības, brīvības un demokrātijas telpas pamatnostādnēm. Polija uzskata, ka šis jautājums būtu risināms, nodrošinot pastāvīgu ES finansējumu jau esošajiem patvēruma centriem dalībvalstīs.