ATSAUCĒ IETVERT:
Nākamais būs Eiropas naudas apgūšanas gads. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.2004., Nr. 152 https://www.vestnesis.lv/ta/id/94148
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Nākamais būs Eiropas naudas apgūšanas
gads
Vakar, 23.septembrī, Ministru kabineta ārkārtas
sēdē tika izskatīts nākamā gada valsts budžeta likumprojekts, ar to saistītie
grozījumi likumos un Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas
pamatnostādnes 2005.–2009.gadam, bet Saeimā budžeta likumprojektu pakete jāiesniedz
līdz 1.oktobrim. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš to plāno iesniegt jau
nākamotrdien – 28.septembrī.
Nākamā gada budžeta projekts ir vērsts uz
maksimālu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apgūšanu, vienlaikus
investīciju daļu tajā līdzsvarojot ar patēriņa daļu jeb sociālo sfēru, uzsvēra
finanšu ministrs, iepazīstinot ar tikko izstrādāto dokumentu.
Budžeta projekts nākamajam gadam paredz valsts budžeta ieņēmumus 2,58 miljardu latu, bet valsts budžeta kopējos izdevumus – 2,73 miljardu latu apmērā. Tas nozīmē, ka arī nākamgad tiek saglabāts 160 miljonu latu budžeta deficīts, kas veidos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi izpildot Māstrihtas kritēriju prasības, kas ir saistošas visām ES valstīm. Nākamgad valsts budžeta kopējie ieņēmumi salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par 542 miljoniem latu jeb par 26,6 %, izdevumi – par 532 miljoniem latu jeb 24,2%.
Savukārt nodokļu ieņēmumi kopbudžetā, ko veido valsts budžets un pašvaldību budžets, nākamgad tiek prognozēti par 275 miljoniem latu jeb par 14 procentiem lielāki nekā šajā gadā.
No pievienotās vērtības nodokļa 2005.gadā plānots ieņemt 577,1 miljonu latu, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 693,8 miljonus, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 124,3 miljonus, valsts budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 125,9 miljonus latu, no akcīzes nodokļa – 254,8 miljonus un no muitas nodokļa – 16,7 miljonus.
Kā pastāstīja O.Spurdziņš, nākamā gada budžeta projektā lieli līdzekļi piešķirti valdības noteiktajām prioritātēm. Visvairāk – 335,8 miljoni latu – atvēlēts ES struktūrfondu un citu ES politikas instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai. Salīdzinot ar šo gadu, par 29,4 miljoniem latu pieaudzis finansējums programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”. Kopumā šīs programmas īstenošanai paredzēti 153,3 miljoni latu jeb 2% no IKP. Papildu finansējums 27,8 miljonu latu vērtībā piešķirts pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielināšanai atvēlēti 10 miljoni latu, bet prokuroru algu celšanai – 1,15 miljoni.
 Oskars Spurdziņš Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Budžeta projekts nākamajam gadam paredz valsts budžeta ieņēmumus 2,58 miljardu latu, bet valsts budžeta kopējos izdevumus – 2,73 miljardu latu apmērā. Tas nozīmē, ka arī nākamgad tiek saglabāts 160 miljonu latu budžeta deficīts, kas veidos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi izpildot Māstrihtas kritēriju prasības, kas ir saistošas visām ES valstīm. Nākamgad valsts budžeta kopējie ieņēmumi salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par 542 miljoniem latu jeb par 26,6 %, izdevumi – par 532 miljoniem latu jeb 24,2%.
Savukārt nodokļu ieņēmumi kopbudžetā, ko veido valsts budžets un pašvaldību budžets, nākamgad tiek prognozēti par 275 miljoniem latu jeb par 14 procentiem lielāki nekā šajā gadā.
No pievienotās vērtības nodokļa 2005.gadā plānots ieņemt 577,1 miljonu latu, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 693,8 miljonus, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 124,3 miljonus, valsts budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 125,9 miljonus latu, no akcīzes nodokļa – 254,8 miljonus un no muitas nodokļa – 16,7 miljonus.
Kā pastāstīja O.Spurdziņš, nākamā gada budžeta projektā lieli līdzekļi piešķirti valdības noteiktajām prioritātēm. Visvairāk – 335,8 miljoni latu – atvēlēts ES struktūrfondu un citu ES politikas instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai. Salīdzinot ar šo gadu, par 29,4 miljoniem latu pieaudzis finansējums programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”. Kopumā šīs programmas īstenošanai paredzēti 153,3 miljoni latu jeb 2% no IKP. Papildu finansējums 27,8 miljonu latu vērtībā piešķirts pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielināšanai atvēlēti 10 miljoni latu, bet prokuroru algu celšanai – 1,15 miljoni.
Nākamā gada budžeta projektā finansējums palielināts arī citām
svarīgām jomām un pasākumiem, tai skaitā Kultūrkapitāla fondam piešķirti 520
tūkstoši latu jeb par 10% vairāk nekā šogad. Šai sakarā O.Spurdziņš kā sliktu un
nepieņemamu vērtēja praksi gadu no gada valsts budžetā iezīmēt konkrētu izdevumu
posteni. Neraugoties uz to, viņš uzsvēra, valdība pilda solījumu un nākamgad
Kultūrkapitāla fonda finansējums tiek palielināts.
Tiesnešu atalgojuma palielināšanai atvēlēti 124,6 tūkstoši latu, medicīnas
ierīču un medicīnas preču piegāžu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes
kompensācijai – 1,07 miljoni latu, bet Veselības ministrijai centralizētai
medikamentu iegādei papildus piešķirti 2,06 miljoni latu. Lai palielinātu valsts
sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem,
budžeta projektā paredzēti 806 tūkstoši latu.
Sociālā budžeta izdevumi nākamgad tiek prognozēti 668,8 miljonu latu apmērā, tos
palielinot par 59 miljoniem latu salīdzinājumā ar šo gadu. Tādējādi tiks
nodrošināta pensiju indeksācija šā gada novembrī vidēji vairāk nekā par 6 latiem
un nākamajā gadā – vidēji vairāk nekā par 4 latiem.
Ministrs minēja arī citus prioritārus pasākumus, kam kopumā atvēlēti 30,9 miljoni
latu, tai skaitā vēstniecību darbības nodrošināšanu, integrāciju Eiropas
Savienībā un NATO, VID informācijas sistēmas un ar to saistītās infrastruktūras
pilnveidošanu un uzturēšanu.
Budžeta projektā ieplānoti līdzekļi arī svarīgu sociālās sfēras jautājumu
risināšanai. Neapliekamo minimumu paredzēts palielināt no 21 lata līdz 26 latiem
mēnesī, bet nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām – no 10,5 latiem
līdz 18 latiem mēnesī. Tāpat, vienojoties ar pašvaldībām, nolemts iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumu proporciju pārdalīt par labu pašvaldībām. Turpmāk tās
pašreizējo 71,6% vietā saņems 73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādējādi
pašvaldību budžeti iegūs 6 miljonu latu papildu ieņēmumus, kas ļaus tām īstenot
svarīgas funkcijas.
Izstrādājot nākamā gada budžetu, IKP pieaugums salīdzināmās cenās prognozēts
6,7%, bet gada inflācija – 4,3%.
Gita Kronberga, “LV”
| Valsts konsolidētā budžeta
izdevumi funkcionālā sadalījumā 2005. gadā, procentos no kopējiem izdevumiem
|
