Šā gada 1.septembrī LR Ministru kabinets apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto atzinumu “Par valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecību 2004.gadā un valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanu”. Atzinums bija tapis, speciālai darba grupai vairākus mēnešus analizējot situāciju nozarē. Rezultātā tika secināts, ka ZM un valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ieviestais apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas modelis ir optimālais valsts mežos iegūtās koksnes realizācijas veids. Šīs koksnes vidējā cena, pārdodot to apaļkoksnes sortimentos, bijusi 27, 13 latu par kubikmetru, savukārt augoša koksne pārdota tikai par 12, 22 latiem par kubikmetru. Tāpēc zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norādīja: deviņdesmito gadu pirmajā pusē slēgtie mežizstrādes līgumi, kas privātajiem uzņēmumiem ļauj koku ciršanu valsts mežos, ir valstij neizdevīgi, un, termiņiem beidzoties, tie netiks pagarināti. “Ir skaidrs, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājus neinteresē apaļkoku piegāžu modeļa attīstība, jo tas nodrošina godīgu konkurenci un brīvu tirgu. Tas viņiem nav izdevīgi, jo nav iespējams par sviestmaizi iegūt valsts mežā izaugušo koksni,” sacīja M.Roze. Tādējādi 2005.gadā apmēram 200 mežizstrādes firmām zudīs līguma garantētās valsts mežu izmantošanas tiesības. Jaunais mežizstrādes modelis paredz, ka “Latvijas valsts meži” lemj par koku ciršanu noteiktā teritorijā un konkursa kārtībā nolīgst uzņēmumu šā darba veikšanai. Izstrādātie kokmateriāli tiks pārdoti izsolē.
Atšķirīgi situāciju redz mežrūpniecības uzņēmumu pārstāvji. Viņi pauda viedokli, ka “Latvijas valsts mežiem” nepamatoti tiek nodrošināts monopolstāvoklis. SIA “GRK” direktors Haralds Barviks uzsvēra, ka valstij nav jāveic uzņēmējdarbība, bet, ja tas tiek darīts, cieš uzņēmējdarbības vide. Savukārt SIA “Latsin” direktora vietnieks Kristaps Kārkls norādīja, ka “Latvijas valsts mežu” ziņojumi ministrijai nav bijuši pietiekami objektīvi un korekti. Viņš arī izteica neizpratni, kāpēc valsts akciju sabiedrībai tiek piešķirtas acīmredzamas priekšrocības. K. Kārkls atgādināja, ka mežizstrādes uzņēmumi nebūt nav Latvijas vislabāk pelnošo uzņēmumu saraksta pirmajās vietās, taču “Latvijas valsts meži” ieņem šā topa ceturto vietu. Mežrūpnieki noliedza apgalvojumu, ka ilgtermiņa līgumu turētāji valsts koksni iegādājoties par neadekvāti zemu cenu. SIA “Bērzkalni” direktors Māris Sīmanis uzsvēra, ka koksne atbilstoši tirgus likumībām jāpērk par izsoles cenu, bet faktiski tās iegāde uzņēmumam izmaksā vēl dārgāk. Savukārt SIA “Žīguru mežrūpniecības sabiedrība” rīkotājdirektors Ēvalds Macāns norādīja, ka, piemēram, viņa vadītajā uzņēmumā darba izmaksas jau tā ir augstas – firma atrodas Balvu rajonā, tāpēc tai jārēķinās ar lieliem transporta izdevumiem prāvā attāluma dēļ, kas jāveic līdz ostai. Ē.Macāns pastāstīja, ka uzņēmums nodarbina ap 150 cilvēku un tas, ņemot vērā bezdarba līmeni rajonā, nav maz. Taču jaunā apaļkoku piegāžu modeļa ieviešana apdraud šīs darba vietas, bet kopumā darbu var zaudēt ap 3000 nozarē strādājošo.