
Uz jaut. Nr.37 – dok. Nr.3010
Par Izglītības un zinātnes
ministrijas amatpersonu darbu un atbildību par viņu kompetencē esošajiem jautājumiem
Esmu iepazinies ar jūsu 2004.gada 8.septembra vēstulē uzdotajiem jautājumiem un sniedzu šādas atbildes:
1. Izglītības iestāžu reģistra atbildīgās amatpersonas
pienākumi ir uzticēti Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un
saimnieciskās vadības departamenta Statistikas nodaļas vadītājai Astrīdai Spuriņai.
Saeimas 2004.gada 3.jūnijā pieņemtajos grozījumos Augstskolu likumā netika
iestrādāts laiks Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto augstskolu un to
filiāļu sniegto ziņu sakārtošanai un informācijas precizēšanai atbilstoši
Augstskolu likuma 8.2panta prasībām, kā arī Augstskolu reģistra, kas ir
Izglītības iestāžu reģistra daļa, izveidošanai atbilstoši Augstskolu likuma 8.1,
8.2pantam.
Augstskolu likuma 8.2pants nosaka, kādas ziņas ir ierakstāmas Augstskolu
reģistrā, un tās būtiski atšķiras no ziņām, kas tika iekļautas Izglītības
iestāžu reģistrā iepriekš.
Lai tiktu izpildītas Augstskolu likuma 8.4panta sestā punkta prasības,
Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības
departaments ir uzdevis LIIS projekta vadītājam I.Medvedim veikt esošās izglītības
iestāžu reģistra programmatūras izmaiņas, lai Izglītības reģistrā varētu
ievietot nepieciešamo informāciju.
2. Izglītības un zinātnes ministrijā par Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts
sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā un Ministru kabineta Komitejā iesniegto
normatīvo aktu projektu kvalitāti no juridiskās tehnikas viedokļa ir atbildīgs
Administratīvā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs. 2004.gada 11.martā
konkursa kārtībā šajā amatā ir iecelta Helēna Kaņepe.
3. Normatīvo aktu projektu izstrāde ir ietverta ļoti daudzu ministrijas amatpersonu
amata aprakstos kā viens no amata pienākumiem, tādēļ ministrijas amatpersonas netiek
tieši prēmētas par tiesību aktu projektu izstrādi.
Izglītības un zinātnes ministrijai nav bijuši tādi gadījumi, kad tās amatpersonas
izstrādātie normatīvo aktu projekti pirms izskatīšanas Ministru kabinetā būtu
noraidīti kā juridiski nekvalitatīvi.
4./5. Laika posmā no 2004.gada 9.marta līdz 9.septembrim Izglītības valsts inspekcija
ir veikusi divu ārvalstu augstskolu filiāļu darbības atbilstības augstāko
izglītību regulējošo normatīvo aktu prasībām pārbaudi.
2004.gada 30.martā inspekcija veica pārbaudi Krievijas Starptautiskā tūrisma
akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma institūtā Rīgā, K.Valdemāra ielā 371. Pārbaudē
piedalījās arī RGPP Ekonomikas policijas pārvaldes inspektori. Pārbaudē tika
konstatēts, ka Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles Latvijas
Starptautiskā tūrisma institūtā īsteno studiju procesu, pārkāpjot Augstskolu likuma
86.panta otrās daļas,246.panta pirmās daļas3 un 55.panta sestās
daļas4 prasības. Tika konstatēts, ka Krievijas Starptautiskā tūrisma
akadēmija 2000.gada 27.martā ir noslēgusi līgumu ar SIA “Zilā bulta” par mācību
konsultatīvā centra izveidošanu.5 Ir pamatotas aizdomas, ka uz augstāk
minētā līguma pamata SIA “Zilā bulta” īsteno Krievijas Starptautiskā tūrisma
akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma institūta darbību. Izglītības
valsts inspekcijai konkrētajā gadījumā nebija juridiska pamata sastādīt
administratīvā pārkāpuma protokolu, klasificējot to kā LR Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 201.52panta6 pārkāpumu, jo augstāk minētajā
filiālē nebija konkrēta izglītības iestādes vadītāja.
2004.gada 18.maijā Izglītības valsts inspekcija7 vērsās Izglītības un
zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā ar lūgumu, pamatojoties uz LR
Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumu Nr.66 “Augstākās izglītības
iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas un atteikšanas kārtība, kā
arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu
reģistra” 19.3.punktu,8 svītrot no izglītības iestāžu reģistra
Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma
institūtu.
2004.gada 16.jūnijā inspekcija veica Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru,
ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiāles Rīgā, Elizabetes ielā 31, pārbaudi.9
Pārbaudē tika konstatēts, ka Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un
tiesību institūta Rīgas filiāle īsteno studiju procesu, pārkāpjot Augstskolu likuma
86.panta otrās daļas, 8.panta septītās daļas,10 46.panta pirmās daļas un
55.panta sestās daļas prasības.
Sakarā ar to, ka Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību
institūta Rīgas filiāle 2004.gada 25.maijā ar iesniegumu Nr.69-01/11 bija vērsusies
Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas un saimnieciskās vadības
departamentā par augstāk minētās filiāles reģistrēšanu Izglītības iestāžu
reģistrā, Izglītības valsts inspekcija 2004.gada 21.jūnijā vērsās Izglītības un
zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā ar lūgumu, pamatojoties uz LR
Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumu Nr.66 “Augstākās izglītības
iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas un atteikšanas kārtība, kā
arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu
reģistra” 13.4.punkta11 prasībām atteikt Sanktpēterburgas ārējo
ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiālei reģistrāciju
Izglītības iestāžu reģistrā. Inspekcijas rīcībā ir informācija, ka augstāk
minētā filiāle tika reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.
Uz 2004.gada 9.septembri Izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrētas četras
ārvalstu augstskolu filiāles:
1. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais Reliģijas
zinātņu institūts;
2. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts;
3. Krievijas Teātra mākslas akadēmijas Baltijas filiāle;
4. Sanktpēterburgas Ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas
filiāle.
Pievērst vēl lielāku inspekcijas uzmanību ārvalstu augstskolu filiāļu darbībai
pēdējā pusgada laikā praktiski nav bijis iespējams, jo no 1.jūnija inspekcijā ir
tikai viens inspektors augstākās izglītības jautājumos, jo inspektore A.Pope
pārslodzes un zemā atalgojuma dēļ (Ls 167 mēnesī) no darba inspekcijā aizgāja.
Jūnijā izsludinātais konkurss bija neveiksmīgs, jo nepieteicās neviens konkursa
prasībām atbilstošs pretendents. 25.augustā ir izsludināts atkārtots konkurss.
Inspektors A.Stankevičs šajā periodā ir nodarbojies praktiski tikai ar sūdzību
izskatīšanu un informācijas sagatavošanu. Epizodiski ar sūdzību izskatīšanu
saistītajās pārbaudēs tika iesaistīts arī inspektors vispārējās izglītības
jautājumos U.I.Lasis, kuram ir augstskolu darba pieredze.
Šā gada 26.augustā Saeima ir piešķīrusi Izglītības valsts inspekcijai papildus
budžeta līdzekļus, un inspekcija paredz pēc budžeta grozījumu izsludināšanas
izveidot jaunu struktūru ar Augstākās un profesionālās izglītības daļu ar pieciem
darbiniekiem, kā arī vadītāja palīgu juridiskajos jautājumos.
6. Izglītības iestāžu reģistrā no 2004.gada 9.marta ir reģistrētas šādas
koledžas un augstskolu filiāles:
7. Studiju programmas licencēšana notiek pirms studiju programmas
īstenošanas uzsākšanas. Šādā gadījumā apgalvot, ka kāda programma veicinās vai
nodrošinās juristu vai jebkuras citas profesionālās kvalifikācijas kāpumu vai
kritumu Latvijā, būtu pārdroši. Licence šajā gadījumā apliecina augstskolas
tiesības uzsākt studiju programmas īstenošanu, turpretim akreditācija, kas ir
nākamais solis, – studiju programmas kvalitāti. Pirms lēmuma pieņemšanas par
Sociālo tehnoloģiju augstskolas profesionālās augstākās izglītības studiju
programmas “Tiesību zinātnes” licencēšanu Augstākās izglītības studiju
programmu licencēšanas komisija (turpmāk AISPLK) 23.04.2004. vēstulē Nr.1Š10/398
nosūtīja studiju programmu Tieslietu ministrijai ekspertīzei. Pirms tam attiecībā uz
citas augstskolas studiju programmu tiesību zinātnēs AISPLK konsultējās ar Juristu
biedrību un saņēma Latvijas Juristu biedrības prezidenta A.Borovkova parakstītu
atteikumu sniegt atsauksmi, uzsverot, ka šis jautājums ir tikai un vienīgi IZM
kompetencē. Saskaņā ar Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumiem Nr.133 “Augstākās
izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība” AISPLK
pienākums nav pienākums konsultēties ar jūsu vēstulē minētajām institūcijām. Bez
tam AISPLK sastāvā ir Zinātņu akadēmijas prezidents un Augstākās izglītības
padomes pārstāvji.
8. Nav taisnība.
9./10. Valsts izglītības galveno inspektoru kompetenci izglītības iestāžu un
programmu akreditācijas procesā nosaka Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi
Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās
izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri”.
Pēdējos gados valsts izglītības galvenie inspektori vidēji ir veikuši akreditācijas
ekspertu komisiju vadītāju pienākumus 250 izglītības iestāžu akreditācijās. Tas
ir vienam inspektoram vidēji 7 izglītības iestādes gadā. Akreditācijas eksperta
komisijas vadītāja pienākumi ir:
1) pirms akreditācijas veicamie organizatoriskie darbi;
2) izvērtēšanas process izglītības iestādē;
3) atzinuma un priekšlikumu sagatavošana, akreditācijas noslēguma sanāksmes.
Izglītības iestāžu akreditācijas kritēriji satur arī izglītības iestādes
darbības likumdošanas ievērošanas atbilstību, un akreditācijas ietvaros inspektors
veic arī Izglītības likumā un amata aprakstā noteiktos pienākumus. Ja akreditācijas
ietvaros tik konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, inspektors atbilstoši darba
pienākumiem sastāda pārbaudes aktu un veic citus atbilstošus pasākumus. Jau vairākus
gadus inspekcijas darba plānā tiek paredzēti pārbaudes uzdevumi, kurus inspektori veic
akreditācijas procesa laikā, padziļināti pārbaudot akreditējamo izglītības
iestādi.
Atkarībā no klašu komplektu skaita izglītības iestādēs un akreditējamo programmu
skaita vienā akreditācijā inspektors savā darba laikā ir aizņemts no trīs līdz
četrām dienām, respektīvi, gada laikā akreditācijās vidēji pavada 10Š15% no darba
laika. Akreditācijas eksperta komisijas priekšsēdētāja darbs ir cieši saistīts ar
inspektora darbu, jo dod iespēju padziļināti iepazīties ar izglītības procesu un
izglītības darba problēmām.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” atļauj
valsts amatpersonas amatu savienot ar pedagoga darbu. Ņemot vērā zemo atalgojumu valsts
izglītības galvenajiem inspektoriem, ar inspekcijas vadītāja saskaņojumu ir atļauts
papildus pedagoģiskais darbs. Pamatojoties uz piešķirto papildu finansējumu
2004./2005.mācību gadā šis darba apjoms ir noteikts līdz 8 mācību stundām.
Inspektors kā noteikta priekšmeta skolotājs piedalās arī metodiskās apvienības
darbā un var būt ievēlēts par apvienības vadītāju, ja skolotāji izsaka šādu
uzticību. Metodiskās apvienības vadītājs ir pedagoģisks darbs, un tā pamatā ir
metodiski izglītojošas funkcijas. Civildienesta likums nenosaka ierobežojumus tikt
ievēlētam par deputātu vietējās padomēs un domēs un pildīt deputāta pienākumus.
2004.gada 29.martā Rīgas Centra rajona tiesā Izglītības valsts inspekciju
pārstāvēja valsts izglītības galvenais inspektors augstākās izglītības
jautājumos A.Stankevičs, par kura lēmumu iesniegtā sūdzība tika skatīta šajā
tiesas sēdē. Pilnvaru izsniedz Izglītības inspekcijas vadītājs.
11. Esmu izvērtējis Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās A.Baštika
sekretariāta 15.04.2004. atzinumu Nr.2Š31/1475 un konstatējis, ka šie jautājumi ir
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē.
12. Jautājums nav Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.
13. Sakarā ar to, ka Preiļu rajona Aglonas internātvidusskolā, kas atrodas Preiļu
rajona Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, ir pabeigti rekonstrukcijas darbi un ir saņemti
attiecīgi atzinumi par tās atbilstību tehnisko normatīvu prasībām un nodošanu
ekspluatācijā, 2004.gada 23.augusta rīkojums Nr.483 ir atcelts.
14. Manā rīcībā šādas informācijas nav.
15. Bijušās RAU bibliotēkas telpās ir nepieciešams steidzami
veikt remontdarbus un izveidot tajās darbam atbilstošu vidi. Līdz šim pastāvējusī
situācija pilnībā ierobežoja nepieciešamo darbu efektīvu realizāciju. Par
likvidējamās Rīgas Aviācijas universitātes lietošanā esošo valsts nekustamo
īpašumu stāvokli un to lietošanas kārtības noteikumiem bijušajam izglītības un
zinātnes ministram tika sniegta vispusīga informācija, kā arī šī informācija tika
papildināta, bijušajam izglītības ministram personīgi veicot nekustamo īpašumu
apsekošanu. Rezultātā tika pieņemti Rīgas Tehniskās universitātes solījumi
sakārtot Rīgā, Lomonosova ielā 1, atrodošās bibliotēkas telpas. Šo solījumu
īstenošana netika pildīta. Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt tika
saņēmusi sūdzības un veikusi šo telpu apsekošanu. Par attiecīgajiem pārkāpumiem
tika informēts Rīgas Tehniskās universitātes rektors, taču bez rezultātiem. Rīgas
Tehniskajai universitātei šāda veida pārkāpumi tās darbības vai arī
ļaunprātīgas bezdarbības rezultātā ir konstatēti tās pārziņā esošajos valsts
īpašuma objektos. Izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus Rīgas
Tehniskajā universitātē konstatējusi Valsts kontrole. Tajā skaitā Latvijas
Republikas Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta 2004.gada
29.aprīļa revīzijas atzinumā tika konstatēts, ka RTU nav ievērojusi Izglītības
likuma, Augstskolu likuma, RTU Satversmes u.c. tiesību aktu prasības, bez saskaņošanas
ar Izglītības un zinātnes ministriju pretēji valsts interesēm neefektīvi,
nelietderīgi un neekonomiski izmantojusi vai iznomājusi valsts nekustamos īpašumus un
noslēgusi nomas līgumus tikai nomnieka interesēs. Tādēļ, lai tiktu izbeigtas šīs
nekārtības un valsts nekustamie īpašumi netiktu izdemolēti vai nesankcionēti nodoti
citu juridisko vai fizisko personu lietošanā Rīgas Tehniskās universitātes
atsevišķu amatpersonu interesēs, Izglītības un zinātnes ministrija izskata
jautājumu par bibliotēkas telpu nodošanu lietošanā ar noteikumu veikt nepieciešamos
remontdarbus likumā noteiktajā kārtībā dibinātai un reģistrētai juridiskai
personai, ievērojot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību šī procesa
īstenošanai. Rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieņēmusi lēmumu
noslēgt līgumu par telpu nomu ar Transporta un sakaru institūtu, kā primāro izvirzot
uzdevumu – nodrošināt visu augstskolu studentu piekļūšanu bibliotēkai, kas
līdz šim bija liegts.
Izglītības un zinātnes ministrijas šā gada 25.augusta rīkojums Nr.488 nosaka valsts
finansēto vietu skaitu uzņemšanai profesionālās izglītības iestādei.
16. Rīkojuma projekts “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības un
zinātnes nami” dibināšanu” ir sagatavots, ievērojot spēkā esošos normatīvos
aktus, tajā skaitā noteikumus par sabiedrības pamatkapitālā ieguldāmo mantu
novērtēšanas kārtību – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētu
sertificētu speciālistu uzdevums. Dokumenti par nekustamo īpašumu vērtību ir zināmi
arī bijušajam izglītības un zinātnes ministram, kura vadībā arī tika sagatavots
sabiedrības dibināšanas projekts. Tā būtība nav mainīta vai kā citādi grozīta,
tajā skaitā arī norādes par sabiedrības pamatkapitālā ieguldāmajiem īpašumiem,
sabiedrības darbības mērķi, pārvaldes un izpildinstitūcijām.
17. Veidojot valsts kapitālsabiedrību “Izglītības un zinātnes nami”, plānots
nodrošināt pastāvīgu un stingru pārraudzību ar valdes un atbildīgās amatpersonas
nozīmēšanu un regulāru kapitāla daļu pārraudzīšanu.
1
2004.gada 30.marta Izglītības valsts inspekcijas pārbaudes akts Nr.101-609/4.2
Augstskolu likuma 86.panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus, kā arī saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditētām studiju programmām.3 Augstskolu likuma 46.panta pirmā daļa nosaka, ka augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.
4 Augstskolu likuma 55.panta sestā daļa nosaka, ka ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likuma noteiktā kārtībā.
5 2004.gada 30.marta Izglītības valsts inspekcijas pārbaudes akts Nr.101-609/5.
6 LR APK 201.52pants paredz, ka par izglītības programmas īstenošanu bez licences uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam.
7 Izglītības valsts inspekcijas 2004.gada 18.maija vēstule Nr.1-13/61.
8 2004.gada 3.februāra LR MK noteikumu Nr.66 19.3.punkts nosaka, ka, ja gada laikā pēc izglītības iestādes (filiāles) reģistrācijas nav saņemta licence studiju programmas īstenošanai, izglītības iestāde (filiāles) no Izglītības iestāžu reģistra tiek svītrota.
9 2004.gada 16.jūnija Izglītības valsts inspekcijas pārbaudes akts Nr.101-609/15.
10 Augstskolu likuma 8.panta septītā daļa nosaka, ka augstskolas rektors mēneša laikā no senāta lēmuma par filiāles atvēršanu pieņemšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju izglītības iestāžu reģistrā.
11 2004.gada 3.februāra LR MK noteikumu Nr.66 13.4.punkts nosaka, ka, ja Izglītības valsts inspekcija konstatē normatīvo aktu pārkāpumus, atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt izglītības iestādi (filiāli).
Cieņā –
izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
Ministrs Ē.Jēkabsons
Uz jaut. Nr.38 – dok. Nr.3032
Par Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Aleksandra
Kazakova aizturēšanu
un izraidīšanu no Latvijas
Iekšlietu ministrija 2004.gada 10.septembrī saņēma Jūsu vēstuli ar lūgumu sniegt atbildes uz jautājumiem par Krievijas Federācijas pilsoņa Aleksandra Kazakova izraidīšanu.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, Iekšlietu ministrija paskaidro:
1) 2004.gada 3.septembrī A.Kazakovam tika izsniegts nevis izbraukšanas rīkojums, bet
gan lēmums par piespiedu izraidīšanu.
2) Imigrācijas likuma 41.pantā regulēti jautājumi, kas attiecas uz izbraukšanas
rīkojumu, nevis lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tādējādi šī tiesību norma nav
attiecināma uz konkrēto lietu. Papildus paskaidroju, ka normatīvajos aktos nav
paredzēta iespēja personai lēmumu par piespiedu izraidīšanu noteiktā termiņā
izpildīt brīvprātīgi.
3) Aizturēšanas brīdī Valsts robežsardzes amatpersonas A.Kazakovu iepazīstināja
viņam saprotamā – krievu – valodā ar Imigrācijas likuma 56.pantā noteiktajām
tiesībām. A.Kazakovs realizēja savas tiesības un, izmantojot Valsts robežsardzes
dienesta mobilo tālruni, sazinājās ar savu juristu.
4) Informācija, ka A.Kazakovs ar savu darbību Latvijas Republikas teritorijā rada
draudus valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm, iegūta
saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu un Operatīvās darbības likumu un satur
valsts noslēpumu.
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons