
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 16.septembra sēdi! Sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1976.gada
tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu”
nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Lokarno
Nolīgumu par dizainparaugu
starptautiskās klasifikācijas izveidošanu” nodot Ārlietu komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1960.gada
21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas
saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi” nodot
Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju
par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju” nodot Ārlietu
komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par neuzticības
izteikšanu Ministru kabinetam”.
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ko vēl var piebilst pie visa tā, kas ir
jau runāts un kas vēl tiks runāts pat šodien par to, cik nav rīcībspējīga šī
valdība? Var piekrist gan Kalvītim, gan citiem Tautas partijas cilvēkiem un
deputātiem, kas cītīgi, neslēpjoties, atklāti meklē jaunas valdības, jauna premjera
kandidātus. Protams, droši vien, ka var piekrist arī Augustam Brigmanim, kas atsakās
dzirdēt, ko saka viņa partijas biedrs – premjers. Droši vien viņam ir kaut kas
zināms vairāk, tāpēc viņš vairs ne tikai nedzird, bet atsakās dzirdēt un ņemt par
pilnu, kā viņš televīzijā saka, sava premjera vārdus. Bet šodien faktiski ir
izšķiršanās par kaut ko citu. Vai ir vai nav mums uzticēšanās šai valdībai? Vai
mēs viņu uzskatām par rīcībspējīgu, vai mēs viņu uzskatām par tādu, kurai
uzticam gatavot nākamā gada budžetu, ko šī valdība drīz mums nesīs uz šejieni. Un
būs ļoti dīvaini, ka vieni, kas šodien uzticēsies šai valdībai, pēc tam balsos
pret šīs valdības sastādīto budžetu. Vai vēl vairāk – sāks iztirzāt savu
lielo... atcerēties par savu neuzticēšanos, skatot kādu pat šīs dienas kārtības...
darba kārtības jautājumu vai iniciēt kādas neuzticības domas un rīcības par
atsevišķiem ministriem vai pat premjeru. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīga
izšķiršanās šodien priekš visiem. Un visi vārdi, kas būs izteikti šodien šeit no
tribīnes par to, ka nu nav īstais laiks vai arī iesniedzēji nav īstie, bet viņi,
vienalga, neuzticas šai valdībai, bet nebalsos par neuzticību tikai tāpēc, ka
iesniedzēji nav gana smuki. Manuprāt, tas izskatīsies drīzāk pēc politiskās
korupcijas.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim.
I.Emsis (Ministru prezidents).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribu izmantot
šo iespēju un informēt jūs par valdības padarīto un par mūsu iecerēm, ieplānoto
rīcību, lai jums būtu vieglāk izšķirties – vai šī valdība turpina darbu
jeb jūs gribat veidot labāku.
Mana valdība sāka darbu brīdī, kad Latvija bija piecas minūtes pirms iestāšanās
Eiropas Savienībā un NATO. Tas bija mūsu valsts ilglaicīgi uzstādītais
ārpolitiskais mērķis, mēs vēlējāmies padarīt Latvijas neatkarību neatgriezenisku
un ekonomikas augšupeju – pastāvīgu.
Šajā situācijā, no ekonomikas viedokļa raugoties, šis process tagad ir aizsācies un
turpinās. Aizvien attīstās gan politiskās dimensijas šajā jomā, gan likumdošanā
notiek izmaiņas, gan praktiskajā dzīvē, gan sadzīves līmenī cilvēki pierod pie
jaunajiem apstākļiem.
Tas ir ļoti apjomīgs darbs, kurš tika veikts daudzu valdību garumā, arī pirms mūsu
valdības, un tas ir ilga laika stratēģiskais mērķis, kuram Latvija konsekventi ir
sekojusi jau sen pirms 2004.gada 1.maija.
Šis darbs turpinās ik dienas. Mūsu mērķis ir panākt attīstītāko valstu
labklājības līmeni.
Domāju, ka visi klātesošie varēs piekrist tam, ka jebkuram jaunam darbam, jebkuram
procesam sākums ir visgrūtākais. Trūkst zināšanu un pieredzes, kā tas bija arī
Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Taču, visnotaļ ņemot vērā šo
sākuma grūtību periodu, tomēr ir ārkārtīgi grūti piekrist un attaisnot to
situāciju, kāda bija mums pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, ka Repšes valdības
laikā mums tika atstāts tik ļoti smags mantojums, aptuveni 300 dažādu normatīvo
aktu, kas nebija pieņemti, un mūsu valdībai šie pirmie mēneši bija ārkārtīgi
grūti, un es esmu ļoti pateicīgs ministriju ierēdņiem, ministriem, Kabineta darbam,
ko mums izdevās saliedēt un panākt gandrīz neiespējamo, ka tik īsā laika periodā
visi nokavējumi tika likvidēti. Mums izdevās izvairīties no savstarpējām ķildām,
un šie darbi tika darīti saskaņoti, bez iekšējām pretrunām. Un es gribu izmantot
šo izdevību un izteikt pateicību, īpašu pateicību finanšu ministram Oskaram
Spurdziņam par situācijas izpratni šajā brīdī, par resursu mobilizāciju, par to, ka
mums pietika finansiālo resursu, lai visus nokavētos darbus izdarītu laikā, un mēs
esam fiksējuši savos lēmumos, ka arī turpmāk Eiropas Savienības un NATO
prioritātēm nauda budžetā tiks atvēlēta pirmām kārtām.
Latvija izpildīja sarunās doto solījumu – līdz ar iestāšanos mēs bijām
pilnībā ieviesuši visu nepieciešamo normatīvo aktu kopu. Mūsu pozitīvo veikumu
novērtēja Eiropas Komisija, pret Latviju netika piemērotas nekādas sankcijas. Arī
vedot uz Vašingtonu Latvijas iestāšanās līgumu NATO, es varēju justies pilnīgi
drošs, ka mūs uzņems, jo dokumenti bija sakārtoti.
Šajā laika periodā mēs atrisinājām arī robežkontroles punktu jautājumus –
tie tika sakārtoti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši. Tika pabeigts viss
neizdarītais darbs, un valdība ir nodrošinājusi to, ka Eiropas Savienības
piedāvātie resursi un līdzekļi tiek izmantoti projektu īstenošanai un visi
struktūrfondu resursi tiks apgūti. Svarīgi, ka uzņēmēji, pašvaldības,
nevalstiskās organizācijas un citi tagad var izmantot šo strukturālo fondu
līdzekļus. Man ir tiešām patiess gandarījums par iesniegto projektu skaitu,
piemēram, lauksaimnieki jau tuvākajos mēnešos saņems arī tiešmaksājumus no Eiropas
Savienības. Protams, katram projekta īstenotājam jāuzņemas atbildība par to, cik
efektīvi nauda tiks izmantota, valsts struktūrām jāpalīdz šo efektivitāti
paaugstināt, un represīvajām struktūrām jāizdara viss darbs, lai novērstu
nelikumības.
Ministru kabinets īsteno politiku, kas veicina un stiprina sabalansētu un ilgtspējīgu
attīstību Latvijā visās nozarēs. Esam palielinājuši pašvaldību aizņēmuma limitu
2004.gadam par 5 miljoniem latu; tas paver straujākas attīstības iespējas vairākām
Latvijas pašvaldībām. Valdībā ir pieņemtas reģionālās politikas pamatnostādnes
un izveidota Reģionālās attīstības aģentūra. Šogad pašvaldību investīcijas un
citu pašvaldību pasākumu finansēšanai līdzekļi ir trīskāršoti – vairāk
nekā trīskāršoti! – proti, no 2004.gada sākotnējā budžeta, kur bija paredzēti 4,87 miljoni latu, pēc budžeta
grozījumiem šobrīd papildus ir piešķirti 11,4 miljoni latu, un kopā pašvaldības
šādā veidā saņem 16,34 miljoni latu. Pašvaldības arī turpmāk būs mūsu
uzmanības centrā.
Ļoti uzmanīgi un ar vislielāko izpratni mēs esam skatījušies uz kultūras un
vēstures mantojuma saglabāšanu – saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas
Okupācijas muzeja finansējums ir dubultojies, Rīgas Doma restaurācija, koncertzāle,
Laikmetīgās mākslas muzejs, Nacionālā bibliotēka – tie visi ir projekti, kuri
ir saņēmuši atbalstu no valdības, un es domāju, ka tieši pateicoties ļoti
veiksmīgai sadarbībai ar radošajām savienībām, kuru ir veidojusi kultūras ministre
Helēna Demakova. Viņas darbs šajā jomā ir bijis perfekts.
Šīs valdības darbs ir arī aktīva līdzdalība ekonomisko procesu
veicināšanā. Pirmkārt, mēs atgūstam kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem. Es
gribētu, kolēģi, lai jūs šajā vārdu savienojumā vēl un vēlreiz ieklausītos:
“Latvija atgūst kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem.” Tas ne visiem
patīk – arī šajā zālē droši vien ne.
Esam atteikušies no ilgtermiņa līgumiem mežu iznomāšanā ārvalstu kompānijām,
tātad mežu “skandinavizācija” ir iesaldēta. Pateicoties vides ministra Raimonda
Vējoņa enerģiskajai darbībai, Latvijai ir ļoti labi panākumi vides sektorā. Mēs
bijām pirmā valsts Eiropas Savienībā, es uzsveru – pirmā valsts Eiropas
Savienībā!, kas apstiprināja “Natura–2000” programmu, kurā vairāk nekā 300
jauni īpaši aizsargājami dabas objekti tika fiksēti un ieguva Eiropas Savienības
nozīmi. Patiesībā tas nav tik daudz Eiropas Savienības jautājums, bet gan mūsu
pašu – Latvijas – nacionālā nepieciešamība pēc mūsu dabas resursu,
pēc mūsu dabas vērtību aizsardzības. Mums ir jānosargā arī savas nacionālās
dabas vērtības, un tā ir mūsu identitāte. Dabas daudzveidība ir viena no mūsu
brīnišķīgākajiem mantojumiem, tas ir zīmols Latvijai. Šo zīmolu mums ir jānes
tālāk. Mēs pēc šā zīmola tiksim atpazīti Eiropā, tiksim atpazīti pasaulē.
Dabas krāšņumam nav tikai ekoloģiska un vides nozīme. Tam ir arī ekonomiska nozīme,
un to ir viegli pārvērst ekonomiskā labumā. To uzskatāmi pierāda aizvien
pieaugošais tūristu skaits Latvijā, mūsu kultūras vērtības un dabas vērtības
aicina šeit tūristus no visas pasaules.
Manā valdībā politiskie lēmumi par tādiem kardināliem jautājumiem kā valsts
kontroles atgūšana telekomunikācijas un Latvijas enerģētikas neatkarības
nostiprināšana tika pieņemti salīdzinoši ātri, raiti un vienprātīgi. Kaut arī tie
bija diezgan sarežģīti jautājumi. Un ir ļoti... Tās bija ļoti nopietnas politiskās
izšķiršanās. Ministru kabinets ir panācis, ka “Lattelekom” tiesvedībā
iesaistītās puses visas bez izņēmuma piekrita mierizlīguma un sadarbības memoranda
publiskošanai. Ir panākts vēl viens būtisks risinājums – ar skaidrojošā
līguma noslēgšanu ir novērsta iespēja, ka sadarbības memorands un mierizlīgums
“Lattelekom” lietā varētu tikt uzskatīts par savstarpēji saistītiem dokumentiem.
Tā ir mums ļoti nepieciešama un nozīmīga atziņa. Latvijai piespiedu kārtā nebūs
jāprivatizē “Lattelekom” daļas, turklāt Latvija ir saglabājusi tiesības pašai
izlemt šo jautājumu, un valdības nostāja šajā ziņā ir stingra. Apskatāmā
nākotnē telekomunikāciju privatizācija nenotiks.
Lēmums par valsts interešu pārstāvniecības nostiprināšanu “Lattelekom” bija
kardināli nepieciešams. Tagad, kad mums ir noteicošā balss kompānijā, pateicoties
ekonomikas ministra Modra Lujāna... Jura Lujāna neatlaidībai, no skandināviem esam
saņēmuši apstiprinājumu tam, ka turpmāko triju gadu laikā telekomunikāciju
modernizācija lauku reģionos tiks pabeigta, katru gadu veltot šim pasākumam 10
miljonus latu.
Beidzot visi mūsu lauku iedzīvotāji saņems kvalitatīvus telefonu sakaru pakalpojumus,
un tiks nodrošināta pieeja mūsdienu globalizācijas laikmetā ikvienam tik
nepieciešamajam internetam.
Arī “Latvenergo” paliks valsts īpašumā, un vienlaikus tā vadība tiks pārveidota
atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Saglabāsies valsts īpašums arī
uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”. Esam panākuši vienošanos par valsts atbalstu
pasažieru pārvadājumiem, tādējādi mēs noņemam šo kompensācijas smago slogu no
kravu pārvadātājiem un kravu pārvadātāji kļūst konkurētspējīgāki.
Pirms nepilna mēneša jūs, godātie deputāti, ar 62 balsu pārsvaru pieņēmāt mūsu
valdības piedāvātos sociāli atbildīgos šā gada valsts budžeta grozījumus, kas
papildus piešķir tautsaimniecībai gandrīz 66 miljonus latu. No tiem lielākās summas
ir atvēlētas lauksaimniekiem, pašvaldību investīciju projektiem un mērķdotācijām,
pedagogu algu palielināšanai un veselības aprūpei. Valdība nevarēja sarežģītajā
Eiropas Savienības iestāšanās pārejas posmā liegt saviem iedzīvotājiem šo
sociālo spilvenu. Mēs saprotam savu atbildību to cilvēku priekšā, kuri ir sociāli
neaizsargāti, kuru labklājība ir pilnībā atkarīga no valsts budžeta iespējām.
Tiem ir jānodrošina normāli dzīves apstākļi, un mēs to savu iespēju robežās esam
darījuši. Atšķirībā no iepriekšējās valdības mēs esam uzturējuši un
uzturēsim dialogu ar sociālajiem partneriem.
Par Latviju arī pat visneveiksmīgākajā, sarežģītajā veselības jomā. Ir
ievērojami uzlabojies dialogs ar sabiedriskajām organizācijām un ārstus
pārstāvošajām organizācijām un visiem partneriem šajā dialogā. Tagad turpināsim
jau sen iesākto veselības aizsardzības sistēmas reformu. Šī reforma ir apturēta, un
mums tās kustība ir jāatjauno. Šī reforma ir vērsta uz efektīvas medicīnas
aprūpes sistēmas izveidi. No 1.oktobra tiks likvidēta iepriekšējās valdības laikā
ieviestā netaisnība – nevienlīdzīgā atalgojuma sistēma veselības un
sociālās aprūpes darbiniekiem, Labklājības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes,
Zemkopības, Tieslietu, kā arī Kultūras ministrijas padotības iestādēs un
pašvaldībās. Budžeta grozījumos ievērojami līdzekļi tiek piešķirti valsts
kompensējamo medikamentu iegādes nodrošināšanai, ātrās palīdzības darbības
uzlabošanai un daudziem citiem neatliekamiem mērķiem.
Tieši šīs valdības laikā Saeima pieņēma lēmumu, un tagad pensijas tiek indeksētas
divreiz gadā – aprīlī un oktobrī. Pirmā indeksācija bija jau šā gada
1.aprīlī, kad pensijas tika palielinātas par 2,5 latiem, bet oktobrī vidējais
pensijas pieaugums varētu pārsniegt 5 latus. Tas nav daudz, bet tas ir tas, ko ir
iespējams izdarīt iedzīvotāju labā. Un mēs to esam darījuši. Esam lēmuši par
neapliekamā minimuma paaugstināšanu un no nodokļa atbrīvojuma par apgādībā
esošajām personām. Mēs gribam palielināt šo nodokļa daļu.
No 2005.gada 1.janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs
līdz 26 latiem mēnesī, bet turpmāk neapliekamā minimuma apmērus mēs noteiksim līdz
kārtējā gada... taksācijas gada 30.jūnijam. Darba devēju konfederācija kā
apsveicamu vērtē Finanšu ministrijas un valdības noteikto grafiku neapliekamā
minimuma paaugstināšanai nākotnē.
Pēc vairāku mēnešu garām diskusijām un labklājības ministres Dagnijas Staķes
ieguldītā ļoti lielā darba valdība atbalstīja, ka no 2005.gada 1.janvāra mazākais
jaundzimušā kopšanas pabalsts būs 56 lati, bet lielākais 392 lati. Pabalsts vienam no
jaunajiem vecākiem, jebkuram no viņiem tiks maksāts 70% apmērā no vidējās algas, no
kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas gadu pirms bērna piedzimšanas.
Tātad tās summas apmērā, ko reāli viens no vecākiem ir saņēmis pirms tam.
Paralēli tam bērna piedzimšanas pabalsts tiks ieviests jau no 1.oktobra, un māmiņas
bērna pūriņam saņems jau 296 latus.
Aktualizēts bērnu pilsonības jautājums. Šeit arī Nils Muižnieks, Ainars Baštiks ir
nosūtījuši aicinājumu dzimušo nepilsoņu un bezpavalstnieku bērnu vecākiem ar
aicinājumu reģistrēt savus bērnus Latvijas pilsonībā, un sākotnējā informācija
liecināja, ka tas ir uzņemts ar lielu atsaucību. Un tā, piemēram, šā gada maijā
pilsonībā ir reģistrēts tikpat bērnu cik iepriekšējā gadā visa gada laikā.
Par spīti iepriekšējai izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga
demonstratīvajai bezdarbībai un tai sekojošām krievvalodīgās sabiedrības protestu
akcijām, ir sākusies izglītības reforma. Manai valdībai un īpaši izglītības un
zinātnes ministram Jurim Radzevičam bija jāsāk veidot dialogs ar krievu skolotājiem,
vecākiem, skolēniem pilnīgi no nulles. Dažkārt viņi pat nezināja, ko īsti paredz
izglītības reforma, līdz ar to daudzi cilvēki bija pakļāvušies propagandai, tika
gatavotas vērienīgas masu nekārtības, ko mums izdevās novērst. Bija nepieciešams
sešu mēnešu saspringts darbs, lai situācija izlīdzinātos. Skolu mācību programmas
ir akreditētas, un direktori ir apliecinājuši gatavību īstenot reformu un
nodrošināt apmācību latviešu valodā. Skolēni ir klasēs, nevis uz ielas, haosa
laiks ir pagājis.
Ir piešķirti līdzekļi solītajam algu paaugstinājumam izglītības
darbiniekiem. Tas nozīmē, ka skolotāji saņems ne mazāk kā 160 latus mēnesī, skolu
direktori – ne mazāk kā 353 latus, bet augstskolu rektori – 630 latus.
Kopumā 60 000 izglītības darbinieku saņems algas pieaugumu atkarībā no savas
kvalifikācijas un slodzes.
Ko tad īstenībā var pārmest šai valdībai? Par pirmo plaši tiražējamo pārmetumu
varētu nosaukt it kā promaskaviskumu. Nu, promaskaviskumu, pēdiņās, šī valdība,
kuras laikā par spiegošanu tika izraidīts krievu diplomāts, tiek izraidīts ar
Krievijas politiskajām aprindām saistīto politisko nemieru cēlājs, musinātājs
Aleksandrs Kazakovs. Galu galā, neskatoties uz visām grūtībām, tiek realizēta
valodas reforma izglītības sektorā.
Vai tad tiešām ir grūti aizdomāties par šo ačgārno loģiku? Visa augšminētā
rīcība esot promaskaviska. Bet balsot šobrīd par neuzticību, pēc būtības sodot valdību par konsekvenci izglītības
reformas īstenošanā... Tātad kas piedāvā šo balsojumu? Tas nav promaskaviski? Tas
tātad ir patriotiski? Savāds patriotisms. Savāds patriotisms.
Otrs arguments, ko lieto pret šo valdību, ir nepārtraukti tiražētais stereotips, ka
mazākuma valdība pēc definīcijas esot kaut kas nedabisks un nepieņemams
parlamentārajā iekārtā. Šis pieņēmums arī cita starpā neatbilst Rietumeiropas
parlamentārajai praksei. Vēl šonedēļ interneta portālā “Politika” interesenti
var izlasīt politikas zinātnieka D.Auera pētījumu par Rietumeiropas reālo praksi
šajā jautājumā. Izrādās, ka no visām pēckara Eiropas valdībām vairāk nekā
viena trešdaļa ir bijusi mazākuma valdība. Tādā demokrātisku tradīciju pilnā
valstī kā Norvēģija mazākuma valdība ir pastāvējusi visus pēdējos desmit gadus.
Kādos gadījumos tad ir jāizšķiras par mazākuma valdību? Acīmredzot tad, kad
parlamentā pārstāvētie spēki nevar tiktāl savstarpēji vienoties, lai varētu veidot
pietiekamo vairākumu – konsolidētu un nepretrunīgu savā starpā. Tādu, kas
spētu strādāt kā viena komanda. Tiek pārmests, ka mazākuma valdībai ir jātirgojas
parlamentā. Bet padomāsim – vai tad ir labāk, ja šāds tirgus tiek pārcelts uz
valdības iekšpusi, kad koalīcijas partneri vai Ministru kabineta locekļi apmainās
savā starpā ar tādiem komplimentiem, kādus, piemēram, mēs dzirdējām Repšes
valdības laikā? Un vēl. Mazākuma valdības tā saucamie kompromisi atsevišķos
jautājumos ar to vai citu opozīcijas partiju īstenībā ir daudz caurspīdīgāki un
publiski izvērtējamāki nekā šis iekšējais tirgus un kompromisi pretrunu plosītā
valdības iekšpusē.
Es, starp citu, nebūt tik izmisīgi neturos pie šī krēsla, tikai cenšos godīgi
pildīt Valsts prezidentes un parlamenta uzticēto pienākumu.
Bet tā godīgi – vai kāds šodien var uzrādīt nopietnu konsolidējošu
vairākumu šīs koalīcijas alternatīvai? Kur ir šī alternatīva šībrīža
valdībai? Ja ir, lūdzu, runāsim par to!
Bet var jau būt, ka visi publiskie argumenti pret šo valdību ir tikai tādi
aizplīvuroti savā loģikā un patiesībā pastāv citi, vārdos nenosaukti motīvi?
Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība, piemēram, pieliek punktu mūsu mežu resursu
tālākai “skandinavizācijai” un negrasās atļaut būvēt celulozes monstru.
Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība neprivatizēs “Lattelekom” un “Latvijas
Mobilo telefonu”, bet – tieši otrādi – strādā pie valsts kontroles
atjaunošanas pār šādiem uzņēmumiem, tajā skaitā, lai nodrošinātu visu Latvijas
reģionu pilnīgu aprīkošanu ar moderniem sakariem. Varbūt kādam ir arī citi plāni
“Latvenergo” sakarā. Tad nu es gribētu, ja tādi plāni ir, tad vajadzētu tos
šeit, no šīs tribīnes, nosaukt, bet es nedomāju, ka tie tiks nosaukti. Un parasti jau
ir noticis tā, ka patiesie plāni paliek tā arī nenosaukti.
Es tagad gribu pateikt to, ko es tiešām ar pārliecību domāju: šī valdība ir
rīcības spējīga. Mums ir izšķiršanās, godātie deputāti: vienā pusē –
nenoteiktība, krīze, neskaidras valdības aprises, neskaidra šīs valdības
konceptuālā rīcība; otrā pusē – sociāla, atbildīga politika, lata un
budžeta stabilitāte, sagaidot jauno eiro divu gadu garumā, mūsu cīņa par iekšzemes
kopprodukta tālāku pieaugumu, par ražotņu atjaunošanos, par jaunām darbavietām, par
veiksmīgu tālāko integrāciju Eiropas Savienībā. Tā ir virzība, ko piedāvā šī
valdība.
Izšķiršanās ir jūsu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Draugi! Dzīvē
ļoti bieži ir situācijas, kad šaubāmies par to, kas būtu pareizā rīcība. Bieži
ir tā, ka neredzam skaidri ceļu, ka neredzam melnu vai baltu, bet drīzāk pelēku.
Bieži ir tā, ka vienkārši nezinām, ko darīt.
Taču šodien nav tāda reize. Šodien šaubu mums nav. Šodien jautājums mums ir skaidrs
un vienkāršs: “Vai jūs atbalstāt Emša valdību?” Atbilde ir tikpat skaidra un
vienkārša: “Nē! Mēs neatbalstām Emša valdību.” Partija “Jaunais laiks” ir
par Emša valdības demisiju. Kopš šīs valdības sastādīšanas brīža “Jaunais
laiks” ir konsekventi paudis viedokli, ka mēs neatbalstām Emša valdību ne tās
paplašinātā, ne tās pamatsastāvā. Līdz šim mūsu skaļākā kritika ir bijusi par
to, ka šai mazākumvaldībai ir jāpiekāpjas Saeimas kreisajiem spēkiem, lai tā
varētu noturēties. Pusgada laikā ir kļuvis acīmredzams tas, par ko “Jaunais
laiks” brīdināja vēl pirms šīs valdības apstiprināšanas, ka šīs valdības
mūžs ir atkarīgs no promaskavisko spēku labvēlības. Un, kā mēs visi zinām,
neviens jau par baltu velti savu atbalstu nedos. Kreisie spēki guvuši ne tikai tīkamus
amatus Saeimā un valsts uzņēmumu padomēs, bet tiem ir dotas cerības, ka varēs
virzīt mūsu valsts sabiedrību sašķeltības virzienā.
Šajā sakarā ir jārunā par izglītības reformas īstenošanu atbilstoši Izglītības
likuma normām. Tiesa, šī valdība šo likumu nav aizskārusi, taču “Jauno laiku”
uztrauc masu medijos aprakstītais neoficiālais moratorijs reformas īstenošanai. Un
vēl vairāk – mums ir nopietnas bažas par to, ko šis Ministru kabinets savā
necaurredzamā darba grupā plāno ar topošo Mazākumtautību izglītības likumu. Mēs
neesam naivi. Mēs labi saprotam, ka, pieņemot specifisku likumu, šajā
gadījumā – Mazākumtautību izglītības likumu, tas ņemtu virsroku pār
vispārējo likumu, tas ir, Izglītības likumu šajā gadījumā. Un šādā veidā
varētu tikt apturēts process, ka mazākumtautību vidusskolās visas mācības notiek
60% valsts valodā un 40% – mazākumtautību valodā. Valdības neskaidrā nostāja
šajā jautājumā liecina ne tikai par tās svārstīgumu, bet arī par tās atkarību no
kreisajiem, tas ir, promaskaviskajiem spēkiem.
Es reizēm esmu dzirdējis, arī šodien, kā Emša kungs, skaidrojot savu atkarību no
kreisajiem spēkiem, runā par tādām lietām kā sociāli atbildīga politika. Šīs
valdības deklarācijā ir rakstīts, ka stiprināt valsts pensijas kapacitāti virzībai
uz pietiekamu pensiju nodrošināšanu ir mērķis. Bet vai tas tiek darīts darbos?
Pirms nedēļas Ministru kabinets šai valdībai raksturīgā manierē klusiņām, ne ar
vienu pensionāru organizāciju neapspriežoties, atcēla Repšes valdības laikā
pieņemto lēmumu par piemaksām tiem vairāk nekā 300 000 pensionāru, kuri
pensionējušies pirms 1996.gada, kad nebija iespējams nopelnīt tā saucamās lielās
pensijas.
Tieši šīs grupas pensionāri atrodas vissliktākajā sociāli ekonomiskajā stāvoklī
ienākumu ziņā, bet viņi ir devuši vislielāko ieguldījumu to vērtību radīšanā
un saglabāšanā, kuras ir tikušas privatizētas un izmantotas citiem ekonomiskajiem
mērķiem. Piemaksas bija plānots izmaksāt jau no nākamā gada janvāra, un tās būtu
sasniegušas 8 latus mēnesī. Bet valdība tās atsauca. Kur tad ir šīs valdības
sociāli atbildīgā politika? Izrādās, ka tā ir vienkārši atruna. Tiesa, šī
valdība ir noturējusies līdz šim ar kreiso spēku atbalstu, bet tam diemžēl nav
nekāda sakara ar sociāli atbildīgu politiku.
Vērsīsim skatu tālāk uz citiem procesiem, kas notiek mūsu valstī. Mums nevienam
vairs nav noslēpums, ka valstī plosās neredzēti augsta un bīstama cenu inflācija. Ja
vaicājam bieži uzdoto jautājumu – kad pensionāri varēs cerēt uz cilvēka
cienīgu dzīvi, tad atbilde ir skumja. Jā, valdība turpina jau agrāk uzsākto pensiju
indeksāciju, bet inflācijas rezultātā no katriem 100 latiem, kas krīt kabatā,
gandrīz 7 lati inflācijas rezultātā iet zudumā pirktspējas krišanās dēļ.
Pensijas aug, bet reālā pirktspēja krīt. Laikam tiešām varam teikt, ka šīs Emša
cenas visvairāk jūt valstī maznodrošinātie.
Mani pretinieki tūlīt teiks, ka viens pats premjers nav atbildīgs par to, ka valstī
plosās inflācija. Un taisnība jau ir. Taču Ministru kabinetam būtu ātri jāreaģē
uz šiem notikumiem. Ministru kabinetam ir jābūt skaidram rīcības plānam, kā šo
situāciju valstī uzlabot. Kur ir šis rīcības plāns? Ko valdība darīs, lai
mazinātu inflāciju valstī? Šādas rīcības nav, jo Ministru kabinetam nav nekāda
plāna. Tas nezina, ko darīt. Tas nav rīcībspējīgs. Un, lūk, tas ir “Jaunā
laika” galvenais arguments, kāpēc ir jāatbalsta Emša valdības demisija. Šī
valdība nav spējīga risināt valstiski svarīgus jautājumus.
Pagājušo sestdien Limbažu pilsētā grāmatu svētku ietvaros notika
politiska diskusija, kur man bija gods piedalīties kopā ar premjerministru un citiem
politiķiem. Šajā vienkāršajā un atvērtajā forumā Emša kungs atzina, ka katru
dienu šī valdība strādā kā pēdējo. Lūk, atslēga visām neskaidrībām. Šī
valdība neplāno neko uz rītdienu, jo tā pati netic, ka rītdiena viņai pienāks. Un
tas paskaidro šīs valdības rīcības nespēju.
Bet inflācija nav vienīgā problēma, kura kliedz pēc skaidras valdības rīcības.
Repšes valdības laikā valdība sparīgi centās uzlabot gadiem ilgu milzu sasāpējušo
situāciju veselības aprūpes sistēmā. Bija iecerēta šīs sistēmas reforma, kurai,
protams, netrūka arī pretinieku. Taču, kamēr valdība strādāja pie šīs reformas, tā
arī sistēmā ieguldīja vairāk nekā 50 miljonu latu – galvenokārt palielinot
netaisnīgi zemās mediķu algas. Šis process bija jāturpina, un valdībai bija jāatrod
labākais risinājums sistēmai kopumā. Taču pēdējos sešus mēnešus Kabinets bija
pilnīgi aizmirsis, ka te būtu kas darāms.
Tikai tagad, kad ir atsākusies kārtējā krīze medicīnā, anesteziologi protestē,
medmāsas ir gatavas pievienoties, veselības ministrs paziņo, ka, ja jau beidzot krīze
ir klāt, tad laikam būs jāsāk domāt, kādas reformas veikt.
Kolēģi! Draugi! Tā nav valdības ministra cienīga rīcība. Tas drīzāk ir
kārtējais pierādījums tam, ka šī valdība nav rīcībspējīga. Bet tas vēl nav
viss.
Repšes valdības laikā valdība sāka īstenot 10 gadus iestrēgušo pašvaldību
reformu. Šī reforma nav populāra visiem pagastu vadītājiem, visu pagastu vadītāju
vidū, taču tā valstij ir nepieciešama pašiem iedzīvotājiem.
Tikai kopā ar reformu var īstenot sakarīgu ceļu infrastruktūras skolu medicīnas
aprūpes sistēmas loģisku pilnveidošanu un sakārtošanu. Vai pašreizējais Ministru
kabinets risina šo problēmu? Protams, ka atbilde ir – ne. Šķiet, ka šī
valdība sāks reaģēt tikai pēc tam, kad iestāsies kārtējā krīze, un tas nav
pieņemami.
Ir jau vēl cita krīze, kura briest šīs valdības rīcības nespējas un neizlēmības
dēļ. Jautājums par īres griestu atcelšanu. Tagad jau katru dienu avīzēs lasām par
visādām problēmām, kuras saistās ar šo jautājumu, bet nekur mēs nelasām par
valdības rīcības plānu, jo tāda nav. Valdības premjers iesaka atlikt problēmu uz
trim gadiem. Bet mums ir jājautā – kas tad uzlabosies trīs gadu laikā? Vai
mājās mēs jebkurš varam atļauties netīros traukus, nemazgātus traukus ielikt
atpakaļ skapī? Nu nevaram! Tāpat jāmazgā vien būs. Un piedevām, ja atļaujam
netīrumiem piekalst, tad darba ir divreiz vairāk. Tātad valdībai ir jārīkojas un
jāatrisina īres griestu jautājums. Taču tā vietā tā problēmu grib atlikt
līdzīgi, kā liekot nemazgātus traukus skapī, kur acis tos nemanīs. “Jaunais
laiks” pat piedāvā valdībai izstrādāt kompensācijas mehānismu denacionalizēto
namu īrniekiem. Taču valdība negrib neko dzirdēt. Atlikt, nerisināt, un viss.
Par korupcijas apkarošanu šīs valdības laikā, manuprāt, vispār nav ko runāt. Ja
jau pat premjerministra padomnieks Panteļējevs vēl vakar atzina, ka cīņa valstī ar
korupciju nenotiek. Bet, ja valdība nav rīcībspējīga un nerisina valstij svarīgas
problēmas, varbūt tā vismaz veicina demokrātijas attīstību. Diemžēl arī tā nav!
Pat gluži pretēji. Šī valdība drīzāk spēj ar šķietami demokrātiskām metodēm
pieņemt visai autoritārus lēmumus. Te nu man jāpiemin interesantais veids, kā
konkursā uzvarējušās Jutas Strīķes vietā pie KNAB vadītāja amata tika Aleksejs
Loskutovs, kā arī visnotaļ interesanto un diezgan pikanto situāciju ap Sandras
Kalnietes kandidatūras neapstiprināšanu eirokomisāra amatam, par ko, manuprāt, Emša
kungs joprojām ir sabiedrībai paskaidrojumus parādā.
Izbrīnu izraisa arī šīs valdības izkropļotā izklāsme par vārda un preses
brīvību demokrātiskā valstī. Nereti mēs dzirdam valdības pārstāvja apvainojumus
par Latvijas sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta darbu, kā arī vēlmi izveidot
īpašu valdības raidījumu gan Latvijas televīzijā, gan radio. Nesen valsts sekretāru
sanāksmē tika apspriests projekts par masu informācijas līdzekļu Ētikas padomi,
kuras galvenais mērķis būtu mediju paustās informācijas cenzūra. Rodas
jautājums – kādā valstī mēs dzīvojam, un uz kurieni šī valdība mūs ved?
Esam apskatījuši šīs valdības darbību daudzās sfērās, un esam spiesti nonākt pie
viena slēdziena – šī valdība nav atbalstāma, jo tā nav spējīga risināt
valstij svarīgus jautājumus. Piedevām tā pat klusām virzās prom no demokrātijas
pamatprincipiem un lēnām, nemanāmi slīd uz tādu pārvaldes modeli, kas drīzāk ir
atrodams mūsu tuvajos Austrumu kaimiņos.
Šodien valdības turpmāko likteni izšķirs frakciju, nevis atsevišķi indivīdu
rīcība. Jautājums ir skaidrs, un tas ir vienkāršs: vai nu “par”, vai “pret”
demisiju. Aicinu visus balsot “par” šīs valdības demisiju! (Starpsauciens: Kāp
zemē! Kauns! Viņš jau nav latvietis!”)
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Lai mēs, “tēvzemieši”, skaidri lemtu, kā rīkoties, mums
tomēr ir arī jāizprot iesniedzēju patiesais nolūks. Jūs, redziet, gribat gāzt
šodien. Bet kā tad tā? Nupat jums bija tik labi ar šo valdību, tik jauki. Un te nu
bija! Nu tā ir jums slikta, un jums tā ir jāgāž. Kā tad bija ar tiem budžeta
labojumiem, Urbanovič? Kur tad jūs tagad palikāt? Aizmukāt, ja? Kā tad bija ar to
Rēzekni? Un kā bija ar to Liepāju, kas dabūja milzīgas naudas summas, izskatot
budžeta labojumus? Visi Tautas saskaņas partijas piedāvājumi tika apstiprināti.
Tātad valdība bija laba tanī brīdī, un tas nemaz nebija tik sen.
Neticu, ka jūs esat tik naivi un nesaprotat, kāpēc jūs iesniedzāt šo te pieteikumu!
Protams, neapšaubāmi, zaudēts ir iespaids valstī, zaudēta ir politiskā konjunktūra,
neapšaubāmi. Zaudēti ir pieci deputāti. Tie ir jūsu smagie zaudējumi. Jācīnās
kaut kādā veidā par ietekmes atjaunošanu.
Bet tagad visi tie, kas aicina šodien balsot “pret”. Respektīvi, pret valdību, par
šo iesniegumu.
Man ir skaidrs jautājums jums visiem – frakcijām, kā te tika teikts. Vai jūs
visi esat uz vietas šodien zālē? Paskatīsimies pēc balsojumiem, vai visas tās
frakcijas, kas šodien ir gatavas balsot “par”, ir nodrošinājušas, lai viņu
deputāti nebraukātu pa pasauli riņķī, bet šodien piedalītos balsojumā. Lūk, tas
ir mans arguments arī. Vai ir nopietna attieksme pret valdības gāšanu vai
izrādīšanās?
Mēs esam parasti vienmēr nodrošinājuši pilnu sastāvu tad, kad ir bijuši
izšķirošie jautājumi. Šodien mēs netaisāmies piedalīties balsošanā, un mums ir
cita attieksme.
Tālāk. Redziet, un ja ir šāda nenopietna attieksme vispār no frakcijām, kā mēs
varam ticēt, ka ir nopietna attieksme pret to darbu, kas būs jāveic pēc valdības
nogāšanas?
Ir jāanalizē tas viss, kas valstī notiek, bezkaislīgi, un tomēr valsts labā vispirms
un tikai pēc tam kāda cita labā. Jā, mums nepatīk un mēs esam iesnieguši
pieprasījumu sakarā ar tādu īpatnēju stāvokli, kas saistās ar izglītības reformu.
Stāvoklis ir vairāk nekā īpatnējs. Tā ir izvairīšanās no jautājuma skaidras
risināšanas. Tāpēc mūs tiešām interesē, kas tur tālāk notiks. Bet tas ir
konkrēts jautājums, tāpat kā daudzi citi.
Tālāk. Redziet, šī kreiso balsu izmantošana ir nejauka lieta. Un tā līdz šim visu
laiku ir bijusi, un te nu viņus tā un te nu viņus šitā izmanto. Un kā viņi paši
balsos? Tikai viņi paši to, protams, zina, un tāpēc es nevaru piekrist apgalvojumam,
ka labējā pusē ir 80 balsis un ir milzīga rīcības brīvība. Tā nu tīri nav!
Atļausiet pasmaidīt, ka šie 80 Saeimas deputāti ir ļoti nacionāli un labēji.
Drīzāk viņi ir vēja rādītāju līmenis, kas grozās uz to pusi, no kurienes vējš
uzpūš. Un ja nu tas ir stiprāks.
Tagad jūs uzstādiet sev jautājumu – kas notiks nevis nākamajā dienā, bet
nākamajā sekundē, ja gadījumā šobrīd tiek nobalsots par to, ka valdībai ir
jākrīt. Vai jūs varat iedomāties par tiem kārdinājumiem, kas parādīsies dažādu
cilvēciņu rokās pie šīs neskaidrības, ka valdība ir kritusi – man vairs nav
nekādas atbildības, bet es varu šeftēties arī tālāk. Vai tas turpināsies vienu
mēnesi vai divus, vai piecus – ej nu sazini!
Cienītie kolēģi! Jūs, tie, kas esat strādājuši 6.Saeimā, un arī tie, kas par to
ir interesējušies.... Es jums atgādināšu kaut ko. 6.Saeimas darbības sākumā bija
smagi strīdi par to, kāda tad nu tagad valdība būs. Parādījās viens projekts, tika
noraidīts. Parādījās otrs projekts – balsojuma rezultāts – 50 pret 50.
Lūk!
Neizgāja cauri arī Čevera projekts. Kas notika tālāk? Sākās
meklēšana. Vieni meklēja jaunu premjeru un veidoja jaunu valdību, citi meklēja, cik
ir valsts kabatā, no kurienes var kaut ko pamatīgi savākt. Paskatieties, lūdzu, kāds
bija valsts budžeta deficīts izveidojies 6.Saeimas darbības laikā līdz tai valdībai,
kuru mēs apstiprinājām! Kurš ieguva toreiz? Vai viens nopietns žurnālists, vai viens
nopietns izmeklētājs ir analizējis to, kas toreiz notika ar valdības budžetu? Ja
nemaldos, vismaz 80 miljoni deficīts bija, varbūt bija vairāk, es neatceros precīzi
šo skaitli, bet deficīts bija drausmīgs. Un neviens par to neuztraucas šodien. Tā,
lūk, ir! (Starpsauciens: “Bet kur tu biji?”)
Un tāpēc – kā mēs varam šodien atbalstīt kaut kādu gāšanu gāšanas
pēc? Kas notiks tālāk? Divus mēnešus bija it kā ļoti nopietnas sarunas starp ļoti
nopietniem partneriem, kurus arī mēs uzskatām par galveno kodolu, kam ir jāveido
valdība. Un tas ir “Jaunais laiks”, un tā ir Tautas partija. Un kāpēc šīs
sarunas neturpinās? Valdība nepatīk – tas nepatīk, šitas nepatīk. Bet tas
sarunu partneris arī beigās nepatīk! Tad man jāprasa: “Kas tad patīk?” (Starpsaucieni.)
Lūk!
Un šeit parādās tā traģikomiskā situācija: ko darīt
tālāk? Un iznāks ārkārtīgi interesanti: šitie nokritīs, tie vēl nebūs
piecēlušies, un šitās (No zāles deputāts J.Pliners: “Mēs nāksim pie
varas!”)... šitās te balstiņas atkal būs kādam vajadzīgas. Varbūt piecus
savāksim no turienes, lai sēž šite? Jakov, tevi nē...
Lūk, tagad jāsaprot taču ir viena skaidra lieta... Nu, jūs daudzi esat ar augstāko
izglītību, visi laikam Saeimā nav, bet lielākā daļa ir, un kaut ko no filozofijas
taču esat mācījušies... Jebkura jauna iekārta, jebkura jauna doma veidojas nopietni
tikai tad, kad iedīgļi ir sākuši veidoties vecās klēpī – šīs valdības
klēpī ir jāveidojas tam dīglim, no kura tālāk attīstīsies cita valdība. Bet
dīglis nav šodien izveidojies. Izmests no vanniņas ir bērniņš, un izliets viss
ūdens ārā. Un vanniņa atkal ir sausa, un kādam ir jālej tas ūdens iekšā, un
kādam tas bērniņš ir jāiesēdina. Un tad var runāt tālāk.
Ko mēs, “tēvzemieši”, varam novēlēt? Mēs varam būt tie, kas veicinās nopietnu
sarunu risināšanu. Es domāju, ka katram Saeimas deputātam, kam nopietni interesē
valsts nākotne, ir skaidrs, ka jābūt ir nopietnai, labēji orientētai valdībai, kurai
ir pastāvīgs skaitliskais vairākums Saeimā. Ir tam jābūt! Un tāpēc attopieties,
“Jaunais laiks” un Tautas partija! Attopieties abi divi un sāciet taču vienreiz
nopietni veidot jaunu valdību! Bez jums abiem kopā kā kodolam nekas labs nesanāks! Un
tāpēc vienkārši vicināt dūrītes pa gaisu un pateikt: “Šitie ir slikti un tie ir
slikti,” – bez tālākas darbības... Jūs taču tiekaties tagad! Es saprotu,
tiekas gan kuluāros, gan ārpus tiem, un kaut kas taču veidojas. Un tāpēc es varu
tikai novēlēt sekmīgas šīs turpmākās sarunas. Ja mēs, “tēvzemieši”, būsim
vajadzīgi, esam gatavi! (Zālē liels troksnis.) Ja mēs neesam vajadzīgi, mēs
atradīsim savu vietu Latvijas politikā. Mēs esam nacionāli konservatīva partija, mēs
esam vienīgā partija, kas ir palikusi, no 5.Saeimas sākot, vienīgā. Un mūs rindās,
kā redzat, sēž nopietni cilvēki, ar lielu pieredzi, kas nesvaidās un nemētājas ar
solījumiem. Un mēs esam par to, ka Latvija ir un paliks stipra valsts un nevis kaut
kāda tur maza valstiņa, kurai, ziniet, nav nekādas ietekmes pasaulē.
Un, jūs tur, saprotiet vienu: latviešu valoda būs vienīgā valsts valoda. To mēs
ielikām savā laikā Satversmes 4.pantā, tas nāca no “tēvzemiešiem”, un jums būs
jāiemācās kārtīga latviešu valoda un nevis “bjudžets”, bet “budžets”. Un
to jūs, lūdzu, atcerieties!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Deputāts Dobeļa kungs pieminēja filozofiju. Kā jums ir zināms, filozofija –
tā ir gudrības mīlestība, vai mums ir šeit, Saeimā, daudz gudrības, vai ar to mēs
nodarbojamies, vai mēs neizvēlējāmies no trim ceļiem bieži vien sliktāko, tas, bez
šaubām, ir retorisks jautājums.
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl pēdējos gados Latvijā nav
bijusi, mūsuprāt, neviena valdība, par kuru nebūtu kauns balsot. Laba valdība dod
iespēju strādāt tiem, kas var un palīdz tiem, kas nevar, – veciem cilvēkiem,
invalīdiem, bērniem. Mēs esam pārliecināti, ka pēc Emša kunga valdības demisijas
pie varas nāks Repšes kungs kopā ar “tēvzemiešiem”. Vai tad būs labāk? (No
zāles deputāts J.Dobelis: “Būs!”)
Nākamā valdība, protams, būs nacionāli radikāla. Mums būtu kauns atbrīvot tai
ceļu.
Emša kunga valdība pelnījusi demisiju kaut vai ar savu liekulīgo attieksmi pret
izglītības reformu. Ir iztērēti milzīgi līdzekļi it kā reformas popularizēšanai
un izskaidrošanai. Vai var izskaidrot marasmu, ka krieviski runājošs skolotājs
pasniegs savu priekšmetu latviešu valodā krieviski runājošajiem bērniem, kā arī
attaisnot Saeimas neprofesionālismu vai atriebību, izvirzot prasību kārtot eksāmenus,
sākot ar 2007.gadu, tikai valsts valodā pat tajos mācību priekšmetos, kurus likuma
ietvaros ir iespēja 40% apgūt dzimtajā valodā.
Valdība solīja, ka tiks rakstīts mazākumtautību izglītības iestāžu likums.
Izrādās, likumprojekta rakstīšanas mērķis bija novērst protesta akcijas. Bet vēl
nav par vēlu tiešām spert soli pretim mazākumtautībām un turpināt uzsākto darbu
saistībā ar šo likumu. De facto izglītības reforma daudzās skolās ir
iesaldēta. Ir jānostiprina šī situācija de iure. Es esmu pārliecināts, ka
tas ir ne tikai cittautiešu, ne tikai minoritāšu, bet visas Latvijas interesēs.
Emša kunga valdība ir labēji centriska. Tā ir pirmā jaunajā Latvijas vēsturē, kura
mēģina risināt sociālās problēmas. Kaut arī, kā vienmēr, īstās opozīcijas
viedoklis netiek uzklausīts. Vismaz kaut kas tiek darīts šajā virzienā. Šaubos, ka
nākamā valdība par to domās.
Mūsu skatījumā, bija vērts iesniegt valdības demisijas pieprasījumu šā gada
pavasarī, lai brīdinātu valdību par iespējamām sekām, ja mazākumtautību
izglītības problēma netiks risināta. Toreiz diemžēl Tautas saskaņas partijas
frakcija un Sociālistiskās partijas frakcija nav atbalstījuši mūsu ierosinājumu.
Šobrīd TSP frakcijas deputāti ierosināja neuzticību valdībai. Jā, godātie
kolēģi, jūs esat piemānīti, bet mēs to prognozējām krietni agrāk. Vajadzēja
atbalstīt mūsu ierosinājumus un četrus mēnešus pirms reformas īstenošanas
uzsākšanas brīdināt valdību: ja reforma netiks atcelta, būs nepatikšanas. Visi 20
pēc PCTVL saraksta ievēlētie deputāti nobalsos par valdības demisiju pēc jebkuras
frakcijas priekšlikuma. Diemžēl toreiz tā tas nenotika. Mūsu valstī valdība mainās
ik gadu kā cimdi franta rokās, un neviens ne par ko neatbild. Vai kāds ir
aprēķinājis, cik nodokļu maksātājiem maksā valdības maiņa? Jāņem vērā, ka
mūsu valstī kopā ar ministriem aiziet arī augsta ranga amatpersonas, jāmaksā
kompensācijas, jādrukā vizītkartes, jāmaina plāksnītes pie kabinetiem. Vai no tā
kādam būs labāk? Vai nākamā iespējamā valdība atcels reformu?
Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” nekad neatbalstīja šo valdību.
Mūsu vēlētājiem saskaņā ar mūsu veiktās aptaujas datiem internetā ir vienalga,
kas būs ar to valdību. Mēs organizējam aptauju PCTVL mājaslapā. Vairāk par 46%
respondentu domā, ka sen ir laiks noņemt šo valdību, bet vairāk par 53% respondentu
uzskata, ka tā nav mūsu problēma un nākošā valdība būs vēl sliktāka. Tātad
mūsu rokas ir brīvas. Patlaban mēs redzam, ka mīnusu no valdības demisijas ir vairāk
nekā plusu, tajā pašā laikā mums riebjas piedalīties netīrās politiskās
spēlītēs, tāpēc šodien mēs vērosim šo izrādi no malas.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! 6.Saeimas sēdes stenogramma. Tiek apspriests Enerģētikas likums,
40.pants. Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis ir autors
priekšlikumam par dubultā tarifa ieviešanu mazajām HES. Vienkārši līdz
nejēdzībai. Vispirms ierosināja, bet pēc tam, būdams vides valsts ministrs Andra
Šķēles valdībā, atļāva mazo HES celtniecību. Ornitologs Māris Strazds to ir
nosaucis par lielāko dabas postījumu Latvijas jaunākajā vēsturē.
Gauja. No Drustiem līdz Sinolei. Šeit uzbūvētas deviņas mazās HES uz katriem 10 km
viena. Augstāres HES. Tās celšanas laikā bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris
solīja, ka tas upi neietekmēs un upe paliks tāda pati. Kas to deva! Šodien, lidojot
virs Gaujas, pirms šīs spēkstacijas var redzēt pavisam citu ainu. Upes vidū stāv
pusnokaltuši koki – tur kādreiz bijis Gaujas krasts. Savukārt uzreiz pēc
aizsprosta, upe ir pavisam maza tērcīte. Tieši tāpat izskatās arī pirms Ilzēnu HES.
Šīs abas stacijas pieder Jānim Razminovičam. Viņš ir 7.Saeimas Tautas partijas
deputāta Arņa Razminoviča brālis. Celtniecības laikā pārkāpts arī Sugu un biotopu
aizsardzības likums un dabiskā vide izpostīta tik tālu, ka vietām Gauju var
šķērsot pat ar auto. Tā saka Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs.
Pēdējos gados arvien samazinās zivju krājumi, izzūd nēģi, vimbas, foreles. Vai tas
nebija zināms? Nē. Vienkārši nebija izdevīgi zināt. Latvijas Zivsaimniecības
pētniecības institūta valsts pasūtītajā pētījumā ir teikts: ekoloģiski kaitīga
ir gan jaunu aizsprostu un HES izbūve, gan veco aizsprostu atjaunošana, zivju resursiem
īpaši kaitīgas ir tās HES, kurām ūdeni piegādā pa pievadkanālu un pa citu kanālu
novada atpakaļ upē. Pētījums veiksmīgi noslēpts ierēdņu rakstāmgaldos. Cik
tradicionāls stāsts atjaunotās Latvijas vēsturē!
Bezatbildīgi pieņemts likums, labvēlības statuss, ko dāsns ierēdnis citiem dod un
citiem liedz. Daži kļūst bagāti. Likumīgi. Tikai mūsu bērni varbūt
brīnīsies – klau, tie veči gan ir traki, atraduši, par ko dziedāt – par
Gauju!
Diemžēl Latvija ilgus gadus ir likumīgi putināta. Likumīgi tāpēc, ka paši sev
likumus lēma, paši sev cēla, paši ministrēja. Ir saimniekojusi spēcīga komanda. Un
diemžēl “zaļais” Emsis ir bijis šīs komandas loceklis. Man ar to pilnīgi
pietiek, lai es nespētu nobalsot citādi kā par šīs Latviju apkaunojošās valdības demisiju.
Varu pat nepieminēt Emša valdības šodien minētos un neminētos labos darbus un to
cinismu, kas ļauj premjeram pateikt pensionāriem – Repše jums solīja, lai
viņš jums tos 8 latus mēnesī pie pensijas dod! Un tas notiek laikā, kad
bezatbildīgas saimniekošanas rezultātā inflācijas prognoze sasniedz jau 7%, jo
ražošanas tempi, salīdzinot ar Einara Repšes valdību, ir kritušies 3 reizes. (Zālē
troksnis.)
Premjera kungs... Premjera kungs! Vai gribat vienu no daudzajiem jūsu valdības
promaskaviskās darbības piemēriem? Papētiet, kādas Krievijas augstskolu filiāles,
kas līdz šim ir veikušas nelikumīgu uzņēmējdarbību Latvijā, ir reģistrējis
izglītības un zinātnes ministrs!
Vēl gribu bilst tikai dažus vārdus mūsu partneriem opozīcijā –
tēvzemiešiem. Nu, teikšu Raiņa vārdiem – kad tauta Totu aicina: izdzen velnus
no tās rijas, – nu ir taču jādzen! Kā kādreiz teica latviešu leģionāri:
kaut ar pašu velnu kopā, bet par brīvu Latviju!
Atbrīvosim taču Latviju no zaļā premjera Emša! Tas ir šodien mūsu galvenais
uzdevums.
Un mazliet... Dobeļa kungs... mazliet bezkaislīgas analīzes. Es gribu saprast loģiku.
Ja “Tēvzemei un Brīvība”/LNNK nebalso divu motīvu dēļ, viens –
iesniedzēja dēļ, un otrs – tāpēc, ka nav skaidras vīzijas, kas būs
tālāk... Ja tēvzemieši ir gatavi balsot pēc nedēļas, ja demisiju iesniegs
“Jaunais laiks”, tad, piedodiet, šis otrais motīvs tik un tā būs spēkā. Mums
joprojām nebūs skaidras vīzijas, kas būs nākamā valdība. (No zāles deputāts
J.Dobelis: “Vajag sarunāt, lai būtu!”)
Un kas ir labāk? Vienreiz kopā ar Jurkānu nobalsot, vai lai Latvijā turpina
darboties valdība, kas strādā kā cimds ar roku ar Jurkānu diendienā? Tēvzemieši,
kas ir valstiski? Tad jau mūžam velni tajā rijā paliks! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie “Jaunā laika” deputāti! Es biju sagatavojis
runu un gribēju jūs kaunināt, bet pārdomāju, jo laikam kaunināt jūs nav vērts,
būs jāaicina jūs neliekuļot.
Es noklausījos divas spīdošas runas. Vienu ļoti emocionālu, Šadurska kunga runu, kur
viņš kaunināja “Tēvzemi un Brīvību”, un uz to es gribētu jums teikt:
“”Jaunie laiki”, kur ir jūsu deputāti?” Jūs taisāties šodien gāzt valdību?
Kur ir Paulis Kļaviņš, Bendrāte, Ostrovska? Jūs taču nemaz negribat un nezināt, ko
jūs vispār gribat darīt! Jūs nespējat ne ar vienu neko runāt, ne ar vienu neko
sarunāt. Jūs pārtraucat sarunas, jūs tēlojat, ka gribat gāzt valdību. Jums nav pat
26 deputātu šodien! Tas ir cirks, kas šodien šeit ir izspēlēts!
Jūs neesat ne gatavi gāzt valdību, ne veidot jaunu valdību, ne strādāt valsts labā!
Jūs kļūstiet vienreiz pieauguši!
Runājot par tiem pārmetumiem, ko šodien Kariņš izteica šai valdībai. Mums var
patikt Emsis un var nepatikt Emsis. Bet mēs varam tos argumentus, ko jūs teicāt,
paanalizēt.
Reģionālā reforma. Kam šinī Saeimā bija jāveic reģionālā reforma? Emsim? Jūsu
15 mēnešu valdības laikā šī reforma bija jābeidz, lai varētu normāli realizēt
pašvaldību vēlēšanas. Ko jūs izdarījāt? Baudot pilnīgu dominanti iepriekšējā
valdībā, jūs vienkārši sēdējāt bezdarbībā, un tagad savas neveiksmes gribat
novelt uz pārējiem! Kauns!
Par reformu izglītībā. Kur mēs bijām vēl dažas nedēļas atpakaļ? Es saviem
bērniem teicu: “1.septembrī nāciet tūlīt mājās! Nav ko priecāties, nav ko
staigāt pa ielām!” Jo es nebiju drošs, ka viņi neatnāks ar asiņainām sejām. Kas
to izdarīja? Man jāatgādina, Šadurska kungs, kāpēc mēs šādā situācijā
nonācām? Un tagad jūs gribat balsot kopā ar kreiso opozīciju par izglītības
reformas izdošanos? Atvainojiet... (Starpsauciens: “Pasarg, Dievs!”) Varat to
darīt!
Par inflāciju. Repšes kungs, jūs esat atzīts finansists, vadījis Latvijas Banku. Jūs
nezinājāt, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būs milzīgs cenu pieaugums –
gan saistībā ar nodokļu palielinājumu, gan arī ar cenām? To zinājām mēs visi!
Mēs to baidījāmies teikt tautai, lai referendumā nedabūtu negatīvu balsojumu, bet
mēs to zinājām. Bet mēs ļoti labi tajā laikā, kad jūs bijāt pie varas, varējām
novērst to regulēto cenu pieaugumu, kas katastrofāli uzlēca gan elektroenerģijas
sektorā, gan arī gāzes sektorā un citās lietās. Kad cenas pieauga valsts
regulētajā sektorā? Kuras valdības laikā? To mēs nevarējām novērst? Jūs to
nevarējāt novērst, zinot to, ka maijā cenas pieaugs sviestam, pienam un citiem
pārtikas produktiem, benzīnam par 5 santīmiem? Mēs taču esam politiķi, nevis
bērnudārza audzēkņi!
To mēs visu zinājām, bet diemžēl neizdarījām. Un arī var, protams, pārmest šai
valdībai. Budžeta deficīts? Kurš iesniedza šīgada budžetu ar 2 procentu deficītu?
Jūs iesniedzāt. Emša valdība saglabāja 2 procentus. Zinot šīs visas briesmas, ja
mēs esam visi tik gudri runāt par inflāciju, kāpēc nebija budžets ar 1 procentu?
Nevarējāt, tāpēc ka iepriekšējā gada budžetā tika sabalsota tāda bāze un tik
daudz populistisku priekšlikumu, ka bija lielas problēmas uztaisīt šodien pat nākamā
gada budžetu ar zemāku deficītu kā 2 procenti. Un to mēs zinām – tie, kas
saprot kaut ko no finansēm. Tie, kas nesaprot, tie var klaigāt un tēlot.
Par īres griestiem, Kariņa kungs. Kādu priekšlikumu jūs esat izteikuši? Nāciet,
pasakiet, ko jūs esat izteikuši! Mēs iesniedzām grozījumus likumā par to... par
kompensācijas mehānismu. Jūs taču nespējat neko piedāvāt! Jūs tikai spējat
nokopēt, ko Tautas partija iesniedza. Un tajā brīdī, kad mēs iesniedzām, jums bija
bailes pat parakstīt, tāpēc ka jūs negribējāt uzņemties atbildību. (No zāles
deputāte I.Rībena: “Tāpēc, ka s...vien bija!”)
Sēdes vadītāja.
Rībenas kundze, es ļoti atvainojos, vajadzētu izvēlēties izteicienus arī replikai!
A.Kalvītis.
Tā ka ko es jums gribētu teikt? (Starpsauciens: “Ko viņa teica? Atkārtot!”) Tā
kā ko es jums gribētu teikt, cienījamie kolēģi? Mēs šeit esam labējā spārnā
ļoti daudz deputātu šinī Saeimā. Nav problēma izveidot valdību. Bet ir jākļūst
pieaugušākiem, pirmām kārtām jāpaskatās paškritiski pašiem uz sevi. Un, pirms
kritizēt citus, vajag uz sevi paskatīties daudz kritiskākām acīm.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja:
Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sešus mēnešus bija klusums
par to, kas notiek veselības aprūpē. Un ne jau velti tauta ir gudra, latviešu tautas
sakāmvārds saka: “Kas guļ, tas negrēko.” Un līdz ar to likās – visas
lietas, kas netiek pieminētas, tas viss ir ļoti labi. Taču pēdējās divas trīs
nedēļas ir parādījušas, ka tomēr šis ziemas vai vasaras miegs ir radījis nelielu
atmodas periodu un šīs problēmas, kuras ir bijušas visu laiku, tikai slēptas, ir
parādījušās reālā dzīvē.
Tas, ka uzsāktie darbi tika apstādināti, bija izdevīgi visiem tiem, kam intereses ir
necaurspīdīgā naudas izlietojumā.
Pirmais, par ko man gribētos pieminēt par necaurspīdīgumu, ir budžeta grozījumi.
Veselības aprūpei par pakalpojumu sniegšanu šajos budžeta grozījumos tika pielikti
4,7 miljoni. Tā nav maza nauda! Toties, kā šo naudu izlietot, ir ļoti apšaubāmi.
Ja Einara Repšes valdībā ar 3 miljonu budžeta grozījumiem tika samaksātas visas
Latvijas slimnīcām pārstrādes darba apmaksa, tad no šiem 4,7 miljoniem, kas ir par
50% vairāk, Sociālo un darba lietu komisijā mēs nesagaidījām atbildi ne uz vienu
jautājumu par naudas izlietojumu.
Par ambulatoro aprūpi – 2 miljoni klātpienākusī nauda. Un jautājums: cik
saņems katrs Latvijas iedzīvotājs ambulatorajā veselības aprūpē? Atbilde bija, ka
uz šādu jautājumu atbildēt nevar.
Joprojām nav izstrādāts vienots ģimenes ārstu modelis tik lielā valstī kā Latvija.
Tā tiešām ir būtiska problēma, ko nevar atrisināt gadu gadiem. Nav pakalpojumu
pirkšanas programmas, kas ir pats būtiskākais, lai varētu vispār sākt runāt par tā
saukto struktūrplānu jeb māsterplānu. Tā ir darbības imitācija, kas visu šo
pusgadu ir bijusi. Mūsu valdības laikā tika iesniegti jau visi šie noteikumu projekti,
un viss darbs tika apstādināts. Un ir iespaids, ka tas ir darīts speciāli, lai radītu
imitāciju, ka viss ir kārtībā. Nav kārtībā!
Neviens no Veselības ministrijas un VOVAA pārstāvjiem nevarēja atbildēt, par cik
palielināsies gultas dienas, kaut pakalpojumu apmaksai stacionāriem ir pielikti 1,7
miljoni. Tas nozīmē, ka šī nauda atkal tiks izlietota tā, kā kuram ienāks prātā.
Tas skaidri parāda, ka miljonu pazušanas ceļi ir saglabāti.
Ne velti ar tādu steigu bez reāla pamatojuma tika noņemta jaunā
VOVAA vadītāja Zefirovas kundze, un triju mēnešu laikā nav pat izsludināts jauns
konkurss uz šo vietu. Tās bija bailes no tā, ka varētu tikt apdraudēta subjektīvā
naudas dalīšanas metode.
Nākamais. Anesteziologu streiks. Pareiza un taisnīga prasība. Iepriekšējā valdība
bija pirmā brīvās Latvijas laikā, kura mediķu algas lika par prioritāti veselības
aprūpē. Arī desmitiem miljonu investīcijas ēkās un aparatūrās nebūs vajadzīgas
bez mediķiem.
Šā gada budžetā papildus algām “Jaunā laika” valdība novirzīja 30 miljonu latu
mēnesī un palielināja algas par 20 līdz 25%. Reāli ārsta alga tika pacelta no 160 uz
220 latiem par slodzi. Protams, ka tā ir vienkārši nožēlojama samaksa par darbu, kad
ārsts ir atbildīgs par pacienta dzīvību. Katrai valdībai būtu svēts pienākums
sekot “Jaunā laika” uzsāktajam kursam un palielināt algas pakāpeniski katru gadu
līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim. Taču šī valdība pat neplāno, pat
nerunā par tālāku šo mediķu algu palielinājumu. Tikai tad, kad šīs algas būs
paceltas, tikai tad varēsim cerēt, ka arī vai nu Liepājā vai Rēzeknē, vai
Alūksnē, vai jebkurā citā slimnīcā būs gan anesteziologi, gan citi speciālisti.
Bieži šie ierēdņi vispār nestādās priekšā par to, kāds stāvoklis ar
speciālistiem ir ārpus Rīgas. Varbūt tad arī vidusskolas absolventam radīsies
interese par ārsta vai medmāsas profesijām. Vislabākais un ģeniālākais ārsts nevar
veikt pilnvērtīgu darbu bez medicīnas māsas palīdzīgas rokas.
Ko piedāvāja veselības ministrs Muciņa kungs? Palielināsim pacientu līdzmaksājumu
līdz 25%. Es uzsveru vēlreiz: 25%! Tā ir klaja ņirgāšanās par Latvijas
iedzīvotājiem! Jau šodien praktiski 80% ir neatliekamā palīdzība. Tā valstij ir
jānodrošina bez maksas! Arī pašreizējais līdzmaksājums par plānveida operāciju ir
25–50 lati, plus visi pārējie izdevumi. Tad, Muciņa kungs, tā arī pasakiet, lai
Latvijā plānveida palīdzību turpmāk saņem tikai maksātspējīgā daļa un pārējie
lai nu dzīvo, kā redz!
Vēl iepriekšējās valdības laikā februārī Ministru kabinetā tika iesniegts
māsterplāna projekts. Izstrādāt pakalpojumu pirkšanas programmas kritēriju. Seši
mēneši ir bijuši par maz, lai darbs tiktu turpināts. Klusums. Apvienojot pustukšās
nodaļas, tiktu nodrošināts gan darbaspēks, gan nopietni palielinātas algas un
izmantoti esošie resursi. Pusgadu ir apstājusies arī likumdošanas izstrāde. Jau
martā bija publiski apspriests un papildināts Pacientu tiesību likums. Aprīlī to bija
paredzēts iesniegt. Tagad ir septembris.
Tas pats ir arī ar Psihiatrijas likumu. Nav nonācis šis likums līdz Saeimai. Ministru
kabineta noteikumi ir nekvalitatīvi un nesaskaņoti ar nevalstiskajām organizācijām.
Un beidzot “Jaunā laika” valdība atstādināja VOVAA ilggadīgo vadītāju Bluķes
kundzi kā neatbilstošu ieņemamajam amatam, bet par saistību ar korupciju viņas
vietniekam ir ierosināta krimināllieta. Bluķes kundze iesūdzēja... pārsūdzēja
Veselības ministrijas rīkojumu, taču tiesa viņu neatjaunoja darbā. Vienīgā no
visiem augstā ranga ierēdņiem Bluķes kundze pārsūdzēja vēlreiz Augstākajā
tiesā, taču viņas advokāts uz tiesu neieradās un tiesa tika atlikta līdz
23.novembrim. Taču ko dara Muciņa kungs? Piedāvā Bluķes kundzei mierizlīgumu.
Neskatoties uz visiem šiem pārkāpumiem, ko viņa ir veikusi, un piedāvā darbu
veselības aprūpes sistēmā. Es domāju, ka tas skaidri parāda šīs valdības nostāju
gan pret veselības aprūpi, gan pret korupciju, gan pret attīstību valstī kopumā, un
man gribas aicināt, ka šāda valdība nav atbalstāma. Un tas, kas saistās ar mūsu
partneriem, – man gribētos teikt – būtu labi, ja pēc runām par vanniņu
sekotu arī darbi par bērniņa ielikšanu šajā vanniņā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Repšes kungs, vai jums pietiks ar astoņām minūtēm? Jā. Labi. Lūdzu,
vārds deputātam Einaram Repšem.
E.Repše (JL).
Šodien manāmas diezgan drūmas paralēles ar šodienas situāciju Latvijā un padomju
laiku. Un šīm paralēlēm es vairākkārt šodien pievērsīšos. Bet viens bija ļoti
simptomātiski. Arī padomju laikā mums bija vislabākā valdība, visdemokrātiskākā
Konstitūcija. Valdība to vien darīja, kā strādāja valsts un tautas interesēs un,
protams, kontrolēja visus masu informācijas līdzekļus un represīvās struktūras.
Meli bija toreizējās valdības propagandas galvenais instruments. Viņiem gan tas
nepalīdzēja ne savest kārtībā tautsaimniecību, ne arī saglabāt savu varu. Taču
tas, ko es dzirdu šodien, ir kaut kas līdzīgs padomju propagandai. Redziet, tas, ka
Kalvītis melo, tas nav nekāds pārsteigums. Brīnums tikai, ka šāds cilvēks, kas var
atļauties tik rupji grēkot pret patiesību, pretendēja uz Ministra prezidenta krēslu
un īstenībā tādēļ norāva “Jaunā laika” un Tautas partijas sarunas. Bet tas ir
cits jautājums.
Mani vairāk pārsteidz, ka valsts Ministru prezidents melo. Melo gan sīkās, gan lielās
lietās. Pārspīlē un faktiski melo par zilajām ugunīm, kurās dega valsts Eiropas
kontekstā un NATO kontekstā tad, kad viņš, lūk, pārņēma varu. Ziniet, es ļoti
labi atceros, ka, kopš Ministru prezidents Emsis pārņēma varu, Saeima vairs ilgāk par
pusdienu sēdēs nepalika. Viņiem tur vairs, šķiet, nebija ko darīt. Mūsu laikā gan
tās darba dienas bija tā kā garākas. (Starpsauciens.)
Nauda pa labi, pa kreisi, it īpaši sev tīkamām pašvaldībām, draudzēm, skolām.
Bet, dalot budžeta naudu pa labi, pa kreisi, nevar ierobežot inflāciju. Nevar
samazināt to cenu kāpumu, kas šobrīd ir katastrofāls. Un mums patiešām šobrīd
draud gan nopietnas problēmas ar fiskālo disciplīnu. Paskatīsimies, kā šī valdība
tiks galā ar nākamo budžetu, gan arī inflācijas dēļ mums ļoti nopietni apdraudēta
ir eiro ieviešana.
Dabas resursi un zaļā tēma jau tika ekspluatēta. Jā, to lieliski atmaskoja... šo
divkosību atmaskoja Kārlis Šadurskis. Paldies viņam!
Klaji meli par “Lattelekom” mierizlīguma lietu! Taisni otrādi.
Emša valdība bija tā, kas ilgstoši centās saglabāt šī mierizlīguma un tam
klātesošo dokumentu slepenību. Acīmredzami cerēdami, ka viņiem izdosies kaut kā ar
šo mierizlīgumu manipulēt.
Kategoriski meli ir... mājieni uz to, ka valdība bija paredzējusi “Lattelekom”
privatizēt. Taisni otrādi. Tieši mūsu valdības pēdējā laikā panāktais
nodrošināja, ka šo “Lattelekom” neizdosies privatizēt par sviestmaizi un par
sertifikātiem, kā to varbūt dažs labs bija iecerējis. Tas netraucē šo tēmu
ekspluatēt.
Redziet, Maskavas ietekme... Mēs varam te dažādi analizēt, un tas arī tika
pārliecinoši darīts... Mani pārsteidz, bet bez tā, ka tātad šeit tiek atvērtas un
legalizētas nelegāli darbojošās Krievijas augstskolu filiāles un tā tālāk, mani
pārsteidz, ka tiek pieminēts vienīgais, kas faktiski ne jau valdības, bet drošības
dienesta darba rezultātā beidzot tomēr ir no valsts izraidīts, bet toties vietā
ielaists Kobzons un diskutēts par Žirinovski.
Bet simptomātiski ir apstākļos, ka latviešu tauta jau tā iet mazumā un izmirst, ka
mums vajadzētu visus latviešus aicināt mājās, ka tieši šīs valdības paspārnē
top likumprojekts, kas ir klaji apvainojošs mūsu trimdas tautiešiem. Par to, ka tas top
Emša, Pirmās partijas, kreisās opozīcijas vadītajā un atbalstītajā valdībā, es
neesmu pārsteigts. Es esmu pārsteigts par to, ka šī likumprojekta iniciatīva nāk no
Tautas partijas, kas it kā bija nacionālās un valstiskās politikas garants.
Par neatrisinātiem jautājumiem te jau runāja. Gan veselības aprūpē nekas netiek
darīts. Mēs vispār lielākā tiesa nemaz neesam dzirdējuši par to, kas ir mūsu
veselības ministrs un ko viņš šodien dara.
Par tiesībsargājošās sistēmas problēmām un sociālo sfēru jau arī šeit cilvēki
runāja. Es runāšu par dažām simptomātiskām lietām, kuras atkal ar tādu Gēbelsa
cienīgu propagandu, kas tika pārmests man, un kāda ir faktiskā šīs valdības
rīcība. Man tika pārmestas tīrīšanas. Redziet... jā, mēs atlaidām dažu labu
darbinieku, kā, piemēram, VID ģenerāldirektoru Sončiku, kuram prokuratūra ir
uzrādījusi apsūdzību par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, un viņam
tātad... viņš tiek apsūdzēts kriminālpārkāpumā. Mēs atlaidām vēl dažus citus,
tātad Bluķi, arī tātad Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju Kalvi Brici
par valstij neizdevīgu līgumu slēgšanu.
Godātie kolēģi! Tie visi šodien ir atpakaļ krēslos. Tātad Bricis ir atpakaļ,
atlaists ir Ilmārs Dambe, ko mēs iecēlām kā godprātīgu Valsts nekustamā īpašuma
aģentūras vadītāju. Atpakaļ amatā ir Sončiks. No amata ir aizdzīts, lai gan
formāli, kā to parasti kulturāli cilvēki dara, aizgājis pats, neizturot šo
spiedienu, Kārlis Ketners, un tā tālāk. Ir aizgājuši labi cilvēki, ir bez liela
trokšņa atjaunoti pat kriminālpārkāpumos apsūdzētie. Rīgas domes Bojāra partneris
un kaimiņš bēdīgi slavenais Kukuls šobrīd ir kļuvis par iekšlietu ministra
padomnieku. Viens no lielākajiem Zaļo un Zemnieku savienības ziedotājiem agrāk
sodītais Armands Beikmanis tagad ir atkārtoti aizturēts par 11 000 latu
piesavināšanos Jelgavas policijā un tā tālāk.
Nepanākot vienošanos ne ar koalīcijas partneriem, pilnīgi ignorējot sabiedrības
viedokli, vienpersoniski izvirzot augstas amatpersonas, piemēram, Eiropas komisāra
amatam, un tā tālāk, – šādi darbojas Emša kabinets, lai gan kādreiz it kā
tādu darbību pārmeta man.
Repšes kungs...
E.Repše.
Tālāk. Pats bīstamākais, par ko es vēlos runāt.
Sēdes vadītāja.
Repšes kungs...
E.Repše.
Jā, lūdzu....
Sēdes vadītāja.
Repšes kungs, mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
E.Repše.
Un tūlīt pēc pārtraukuma es runāšu par represīvajām struktūrām, par diktatūras atjaunošanos, par to, kā vara izmanto varas resursus.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu... Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lūdzu uz sēdi tūlīt! Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Visvaldis Skujiņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Dzintars Jaundžeikars, Ainars Latkovskis, Ināra Ostrovska, Viesturs Siliņš, Inese Šlesere, Arvīds Ulme un Dzintars Rasnačs. Paldies!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām debates. Un debatēs turpina uzstāties deputāts
Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie klātesošie! Latvijai draud reāla diktatūra. Korupcijas diktatūra. Un es esmu
... es neesmu viens šajā apgalvojumā. Man tikko pasniedza rakstu no “Frankfurter
Allgemeine”. Raksta nosaukums “Rīgas oligarhi. Latvija draud kļūt par tilta galvu
krievu korupcijai”. Tulkots no šīs cienījamās vācu avīzes, no vācu valodas. Un
tur ir pieminēts ļoti daudzkas no tā, par ko es arī biju grasījies runāt.
Redziet, es solīju mums vilkt paralēles ar Atmodas laiku. Nekad Atmodas laikā,
neatkarības cīņu sākumā, tad, kad mēs uzstājāmies pret padomju režīmu, es nejutu
tādu pretestību un apdraudējumu, kādu es jūtu šodien no valsts represīvajām
struktūrām un vienotās korumpētās varas pārstāvjiem.
Es vienreiz draugam jautāju: “Kāpēc? Kāpēc tas ir tā, ka tagad brāļi letiņi
viens otru apkaro nežēlīgāk nekā toreiz PSRS VDK.” Un man atbildēja: “Ļoti
vienkārši, mīļais draugs, toreiz mēs uzstājāmies tikai pret kaut kādām
abstraktām politiskām interesēm, kas nevienam neskāra viņa personisko maku un
personisko kabatu. Šodien mēs, cīnoties valdībā un Latvijā pret korupciju, pret
valsts izzagšanu, uzstājamies pret ļoti personiskām ekonomiskām interesēm –
dažādiem, kas ir piezīdušies pie valsts siles, fondiem, budžeta finansējumiem,
celtniecības kontraktiem utt. Un to letiņš letiņam nepiedos. Tas ir daudz vairāk
nekā kāda abstrakta valsts neatkarība un politiskās intereses.”
Šobrīd ir trakāk nekā Atmodas laikā. Es nemaz nerunāšu par tās nožēlojamās
Šmita vadītās komisijas ķengām, kur es tuvākajā laikā sagaidu kārtējo apmelojumu
vilni. Bet paskatieties, ko šodien dara represīvās struktūras, piemēram, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojs! Viņš šodien apkaro ziedotājus opozīcijas
politiskām partijām. Ja padomāsit... Padomājiet mazlietiņ dziļāk! Vai šodien
opozīcijas partijas var jebkādā veidā ietekmēt kaut ko valsts saimnieciskajā dzīvē
vai naudas sadalē? Nevar! Opozīcijas partijas šodien var ietekmēt tikai politisko
situāciju valstī. Ja uzņēmējs, kuram ir likumīgi ienākumu avoti un visas
deklarācijas iesniegtas un jau atrodas Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ziedo
partijai “Jaunais laiks” 1000 latu un pēc nedēļas kā noziedznieks tiek izsaukts
paskaidrojumu sniegšanai uz KNAB, tad to normāls cilvēks nevar vērtēt citādi kā
represīvo struktūru vēršanos pret tiem, kas šodien ir pietiekami drosmīgi, lai
atbalstītu politisko opozīciju. Vai tiešām šodien KNAB nav svarīgākas lietas, ko
darīt kā iebiedēt vēl neatkarīgas politiskas opozīcijas atbalstītājus. Ierašanās
obligāta! Neierašanās gadījumā tiksiet atvesti ar varu. Nedēļu pēc atklāta un
likumīga, atļauta ziedojuma. Un tas nav izolēts gadījums. Tā ir masveida politika,
kas šodien tiek īstenota. Un lai man varas pārstāvji nestāsta, ka tas notiek bez
viņu akcepta.
Tālāk nemaz nerunāsim par vairāk nekā dīvainajiem Ministru prezidenta biedra,
iedomājieties, Ministru prezidenta biedra, izteikumiem par televīziju, par Sorosu, kurš
šeit mēģina sagrābt varu un tamlīdzīgi. Bet iekšlietu ministrs ļoti konkrēti
mēģināja norādīt uz to, ka pret sabiedrisko organizāciju “Delna”, pret
nevalstisku organizāciju, ir nepieciešams uzsākt bezmaz vai Drošības policijas
izmeklēšanu tikai tāpēc, ka tā ir paudusi varai netīkamu, bet sabiedrībai ļoti
saprotamu un tīkamu viedokli.
Mīļie draugi, ja mēs tā turpināsim, tad vairs drīzumā runāt šeit par kādu
demokrātiju vai brīvību nebūs iespējams, valdīs un jau faktiski tagad valda viena
labi saskaņota, korumpēta varas mašīna, kurā patiešām šķiet, ka “Jaunais
laiks” ar savu godīgo un alternatīvo pieeju politikai paliek viens. It īpaši mani
šodien pārsteidz kolēģa Dobeļa uzstāšanās un mūsu partneru, līdzšinējo
partneru “Tēvzemei un Brīvībai”, nostāja. (Starpsaucieni.)
Mīļie draugi, tas, ko mēs dzirdējām, šķiet vairāk pēc tādas iegansta
meklēšanas un atrunāšanās. Ja divi mūsu deputāti ir... viens ir slimnīcā, un otrs
ir līdzi Valsts prezidentei valstsvizītē, vai tas ir iegansts, kāpēc atraut arī
septiņas jūsu balsis? Argumenti Plineram un Dobelim bija ļoti līdzīgi, kāpēc abi
viņi atbalstīs Emša valdību. Atbalstīs Emša valdību, lai kādi nebūtu tie
formālie iegansti un darbi.
Un, mīļie draugi, saskaņā ar Latvijas Satversmi, ja valdībai ir nepieciešama Saeimas
uzticība, lai viņa turpinātu darboties, ja mēs šodien dāvājam valdībai arvien
turpmāk uzticību, tad tādā gadījumā tas viss, par ko mēs runājām, tas viss var
tikt īstenots vēl nesodītākā veidā.
Par nesodāmību jau mēs šodien maksājam. Tie korumpētie dažādu resoru un iestāžu
pārstāvji, kas mūsu laikā bija pierāvušies, šobrīd ir tā kā no ķēdes
norāvušies. Ja kāds pēdējā laikā ir mēģinājis Rīgā kaut ko bīdīt cauri
oficiālām valsts iestādēm, tad viņi zina, ka ir ļoti konkrēta takse par viena
stāva uzcelšanu virs tai vietā it kā formāli atļautās… plānojumā paredzētā
augstuma. Ir šī takse. Maksājiet tik un tik simtus tūkstošus par stāvu, un jums būs
visas atļaujas. Un par to runā pilnīgi atklāti, un par to raksta vācu prese. Mēs
izliekamies to nezinām. Mēs šodien grasāmies dāvāt uzticību šai valdībai. Un par
to runā arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mani tas patiešām pārsteidza. Vai
tiešām taisnība būs tām baumām, ka īstenībā šī politika no mūsu partneru
puses, no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, arī ir finansiāli motivēta? (Starpsaucieni.)
Vai tiešām taisnība būs tām baumām, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai” ir
striķītī? Varbūt ne tik īsā kā zaļie zemnieki, bet tomēr striķītī? Nu tad
noraidiet šīs baumas, nevis meklējot kaut kādus ieganstus, kāpēc kopā ar Plineru
balsot par uzticību šai valdībai, jeb nodrošinot to netiešā veidā, izņemot kartes.
Bet nobalsojiet šodien par neuzticību Ministru kabinetam, un atbilstoši Latvijas
Satversmei šis kabinets turpinās strādāt, kamēr tiks izveidota jauna valdība.
Rīkojieties tā! Nevis mēģiniet netiešā veidā stutēt pašreizējo, pilnīgo absurdu
varas galvgalī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Straume. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis:
“Parādi, kur tev tas striķis? Parādi!”)
J.Straume (TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka diezgan skaidri
šobrīd iezīmējas dažas lietas. Drosmes un principialitātes trūkums. Tas diemžēl
šobrīd ir raksturīgs mūsu tuvākajiem partneriem. Drosmes trūkums varbūt atzīt
dažkārt savas kļūdas un rīkoties konsekventi tad, kad tas ir iespējams. Kur jūs
bijāt, godātie kolēģi, brīdī, kad varēja iesniegt demisiju no “Jaunā laika” un
“tēvzemes” puses? Jūs ilgi domājāt, un rezultāts ir tāds, ka šodien jūs
piedalāties spēlē kopā ar no PCTVL saraksta ievēlēto deputātu iniciatīvā.
Principialitātes trūkums, Šadurska kungs!
Jūs sakāt: “Ar pašu velnu – uz brīvu Latviju!” Bet es redzu, ka ar pašu
velnu – dziļāk purvā.
Mēs esam noskaņoti būt kopā ar partneriem, kuri ir monolīti, valstiski, konstruktīvi
noskaņoti. Ja jūs tādi būsiet, mēs nonāksim pie stabilas vairākuma labējas
valdības. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es domāju, mums šodien
ir lielu pārbaudījumu diena. Gan mūsu prātam, gan mūsu tālredzībai, gan mūsu
godīgumam, gan mūsu atbildībai pret mūsu tautu un pret Latvijas sabiedrību kopumā.
Man gribētos jūs visus aicināt. Es saprotu, ka mēs visi esam ļoti dažādi. Bet mēs
visi parakstījām zvērestu, kad sākām savu darbu. Mēs apsolījāmies strādāt
Latvijas interesēs. Kas notiek šodien? Šodien mēs šūpojam laivu, kurā mēs visi
sēžam, kur sēž mūsu Latvijas sabiedrība. Mēs stimulējam patoloģisko tieksmi visur
meklēt ienaidniekus, ļaundarus, kaitētājus, un būtībā mēs sarīdam dažādās
Latvijas sabiedrības grupas vienu pret otru. Kam ir izdevīga šī šķelšana? Kam ir
izdevīga šī kūdīšana, šī rīdīšana, šī apvainošana? Tā ir izdevīga tikai
mūsu ienaidniekiem.
Mēs esam aizgājuši par tālu. Vakar Sarkanajā zālē mēs turpinājām darbu pie
Deputātu ētikas kodeksa. To, ko iesāka cienījamais Latkovska kungs. Mēs turpinām šo
darbu. Un es tagad, kā vēl nekad, saprotu, cik svarīgs mums visiem ir šis dokuments un
tā pieņemšana. Mēs pārkāpjam rupji deputāta ētiku, kāda pastāv citās valstīs.
Es saprotu, vieni ir pieredzējušāki, vieni mazāk pieredzējušāki. Mums visiem ir
jāmācās. Jāmācās ir mūža garumā. Biežās valdības maiņas traucē mūsu valsts
attīstību. Padomāsim, kāpēc mūsu Valsts prezidente nominēja Induli Emsi?
Centriskās partijas pārstāvi. Cerībā, ka šo šķelšanu Emša kungs varbūt kaut
kādā veidā pārtrauks, ka valdība sāks strādāt, un viņa to ir sākusi darīt. Un
es vēlreiz aicinu cienījamās lielās frakcijas – runājiet konstruktīvi! Un ja
jūs esat izveidojuši tiešām spēcīgu nākošo valdību, Emša kungs jums šodien
pateica, ka viņš ir gatavs tādam pavērsienam... Mēs visi gribam strādāt. Mēs
negribam šeit, Saeimā, bļaustīties! Tauta mūs klausās, man ir kauns mūsu vietā
viņas priekšā.
Un tad ir interesantas sakritības. Cienījamais Repšes kungs! Jūs bijāt premjers mūsu
pirmajai koalīcijas valdībai, šīs sarežģītās koalīcijas valdībai. Tajā
grūtajā brīdī, vai tas bija prāta darbs jums izlekt no valdības? Pie kā mēs pirmie
griezāmies, kad Emša kungs tika nominēts par premjera kandidātu? Mēs teicām:
“”Jaunais laiks”, nākat ar mums kopā! Mēs gribam strādāt.” Zaļo un Zemnieku
savienība piedzīvoja to pārbaudījumu, ka mēs arī tāpat kādreiz kā jūs
“izlecām” no koalīcijas un aizgājām opozīcijā. Opozīcijā var tikai klaigāt,
bet opozīcijā ir ļoti grūti strādāt, un jums ir pašreiz tā situācija. Jūs mūsos
neieklausieties. Un interesanta sakritība, ka tieši arī pirms Eiropas Savienības nez
kāpēc pēkšņi izjūk mūsu valdība un Lietuvā nogāž Valsts prezidentu. Kam tas
viss ir izdevīgi?
Un tagad man ir jāatgriežas pie tā desmit kreisā spārna deputātu
iesnieguma par pieprasījumu neuzticības izteikšanai Ministru kabinetam, kur nav
nekādas motivācijas. Es nezinu, vai īpaši Urbanoviča kungs negribēja šodien gari
runāt, bet man, atklāti sakot, īsti... (No zāles deputāts J.Urbanovičs:
“Kārtības rullis aizliedz to darīt!”) Nē... labi. Paldies! Es mācīšos no
jums... Bet tas man rada neizpratni. Cik es sapratu no preses, galvenokārt izglītības
reformas dēļ.
Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka reforma turpinās – jau daudzus gadus.
Šajā gadā ir viens mazs papildinājums: no 1.septembra mūsu skolēni 10.klasēs
papildus mācīsies divus priekšmetus. Ja ņem vērā, ka lielus procentus veido vēl
svešvalodas, tas nav nekāds būtisks pavērsiens. Ļausim mūsu skolotājiem strādāt,
veidot programmas, un mūsu bērniem mācīties! Beigsim musināt mūsu vecākus! Un es
domāju, ka kādreiz būs jāpieprasa arī atbildība no tiem, kas visu šo laiku
izmantoja savu politisko interešu apmierināšanai un cilvēku musināšanai. Un
paņemiet nupat izrakstu no avīzes “Izvestija”, ko no Latvijas izraidītais Kazakova
kungs ir pateicis, kādi ir viņa patiesie mērķi. Izglītības reforma bija tikai
līdzeklis, kā sasniegt šos patiesos mērķus. Un ko viņš grib? Viņš visiem jau ir
Maskavā un plašajā Krievijā paziņojis, ka martā Latvijā būs divkopienu valsts, ka
paralēli esošajām vēlēšanām – pašvaldību, mūsu likumīgajām, viņi
organizēs citas vēlēšanas, kurās pieņems visu krāsu pases, un ka viņiem būs,
respektīvi, dubultā šeit pašvaldību sistēma. Tā ka viņi arī nākamo solījumu ir
apsolījušies izpildīt: Latvijā ieviest divvalodību. Tas nozīmē, ka viņi grib
sašķelt Latviju – šo mazo zemi – divās savstarpēji naidīgās kopienās
un turpināt mūs savstarpēji naidot. Kam tas ir izdevīgi? Tas ir izdevīgi mūsu
lojālajiem Latvijas pilsoņiem vai mūsu ienaidniekiem? Nu būsim tomēr apdomīgi! Un es
tiešām gribu pievienoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šodienas aicinājumam, ka
tādā situācijā, kad nekas nav sarunāts, kad nekas nav izveidots, ārdīt kaut ko
ārdīšanas dēļ ir neprātīgu cilvēku darbs. To nedrīkst darīt! Mēs esam
atbildīgi savu vēlētāju priekšā.
Un tāpēc es jūs lūdzu no labākās sirdsapziņas visus, un arī mūsu kolēģus no
“Jaunā laika”, ar kuriem mums ir daudz kopīgu labu darbu darīts, mēs strādājām
iepriekšējā koalīcijā, es negribu nosaukt jūs visus, cienījamos cilvēkus, šeit
uzvārdus pieminēt... Bet jūs tīri labi zināt, ar ko mēs esam kopā strādājuši, un
turpināsim strādāt valsts labā, un beigsim šo patoloģisko procesu, kas šeit notiek
mūsu Saeimā! To es jums gribu teikt kā ārsts. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Godājamie deputāti! Dzirdējām ļoti nopietnus vārdus no Strazdiņa kunga. Bet es
gribu teikt, ka mēs kopā varam strādāt tikai tad, ja mums ir kaut cik kopīga
vērtību sistēma. Ja mēs redzam, ka šitas kuģis šobrīd... tam ir cita vērtību
sistēma nekā mums, un tas iet nepareizā virzienā, tad mums ir jādara viss, lai to
mainītu, nevis vienkārši jāsēž bezdarbīgiem un jānoskatās, ka tas aiziet kaut kur
pavisam greizi.
Bet es gribu runāt mazliet par Eiropas Savienību. Man šķiet, ka Emša valdība vai nu
nav sapratusi, cik nopietnu soli mēs esam spēruši, iestājoties Eiropas Savienībā,
vai arī tās ministri nav spējīgi aizstāvēt Latvijas intereses. Jā, es pastāstīšu
galvenokārt trīs notikumus, kas man ir palikuši atmiņā.
Viens ir par zivsaimniecību. Lauksaimniecības ministrs Roze nespēja aizstāvēt
Latvijas zvejniekus tad, kad vajadzēja gādāt par to, ka tīklu aprīkojums un garums un
tā tālāk, ka tas tiktu noformēts tā, ka mūsu zvejnieki var turpināt strādāt.
Otra lieta. Tieslietu ministre Muižniece pat nebija atnākusi uz Eiropas lietu komisiju
tad, kad bija runa par autortiesībām datorprogrammām. Varbūt ka mēs daudzi no tām
lietām nekā nesaprotam. Es arī ļoti daudz no tā nesaprotu, bet es saprotu, ka tā ir
ļoti būtiska lieta Latvijai. Es saprotu, ka, ja mēs gribam ar savu intelektuālo
potenciālu ieiet Eiropā, tad tas mums ir vitāli būtiski – šādi punkti. Un tie
netika aizstāvēti. Latvija šos punktus neaizstāvēja.
Un pats pēdējais un pats bēdīgākais punkts ir sestdienas notikums ar mūsu finanšu
ministru Spurdziņu, ka viņš nepozicionēja Latviju to valstu starpā, kas ir pret
nodokļu bāzes harmonizāciju. Šis punkts nu arī ir ļoti, ļoti būtisks, un tās
izrunas, ka tā ir neformāla saruna, tas absolūti nekam neder, to, es domāju, visi
politiķi zina, ka neformālās sarunās tiek pieņemti ļoti nopietni lēmumi. To mēs
redzam šajā gadījumā konkrēti no tā, ka ir izveidota jau darba grupa, kas strādās
tieši ar šo punktu. Un Eiropā darba grupas izveido nevis, lai nogremdētu jautājumus,
bet lai tos izstrādātu.
Tāpēc manas bažas ir ļoti nopietnas par to, cik nopietni mēs ņemam šo mūsu
soli – iestāties Eiropas Savienībā – un kādā līmenī mēs saprotam, ko
tas faktiski praktiski mūsu dzīvē, mūsu iedzīvotājiem Latvijā nozīmē.
Man šiem ministriem nav nekādas uzticības šajā sakarā. Un mēs kā “Jaunais
laiks”, protams, ka mēs neko ar savām 26 balsīm, pat ja mēs visi būtu šeit, mēs neko, nekādu valdību negāzīsim,
neko nemainīsim, bet mēs esam cilvēki, kas turamies pie saviem principiem. Un mēs esam
pret šo valdību, tāpēc mēs arī netaisāmies to atbalstīt tagad, vienalga, kurš to
ir iesniedzis – šo demisijas pieprasījumu – un kāpēc. (No zāles
deputāts L.Ozoliņš: “Varat nebalsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es klausījos Emša kunga runu. Žēl,
ka viņš ir aizgājis un vairs neklausās to, ko mēs šeit runājam, lai gan katru
vārdu vajadzēja noklausīties, lai pēc tam vērtētu. Un man bira “laimes asaras”,
cik skaisti tagad dzīvo tauta, cik droša ir valsts, pēc viņa vārdiem, stabilitāte,
dzīvotspēja milzīga valdībai, rīcībspēja un tā tālāk un tā joprojām.
Pārsteidzoši. Bet šajā brīdī būtu jāizsaucas: “Karalis ir pliks!” Un šis
“karalis” sēž uz krēsla, kuram ir palikušas divas kājas. Viena kāja ir nolūzusi
pilnīgi. Lūk, tur viņa sēž. Pilnīgi! Tātad trīs it kā. Bet trīs arī nav kājas.
Trešā ir aizlūzusi. Tā ir Tautas partija, kura visu laiku, un pareizi viņa to dara,
ka viņa saka, ka Latvijai, latviešu tautai ir nepieciešama labējā vairākuma
valdība.
Jā, tikai labējā vairākuma valdība šajā valstī var darīt tādus darbus, kādi ir
nepieciešami šai valstij un tautai. Bet neskatoties uz to, vēl šī “trešā kāja”
tomēr kaut kā stutē šo krēslu, uz kura sēž pliks karalis, un viss notiek. Bēdīgi
notiek. Valdība ir darba nespējīga, draugi mīļie!
Paskatieties, kas notiek apkārt. Kas notiek! (Starpsauciens: “Kas tad notiek?”)
Veselības aizsardzība ir iebraukusi vēl dziļākā grāvī. Paskatieties, jau streiko
dakteri, kuri nodrošina... un medmāsas, kuri nodrošina operācijas, neatliekamas,
steidzamas operācijas. Kas viņiem atliek? Budžeta grozījumos valdība dalīja
visādām muļķībām naudas. Es toreiz no tribīnes teicu, es negribu atkārtoties,
visādiem jocīgiem integrācijas variantiņiem, bet veselības aizsardzībai nedeva neko.
Laukiem it kā iedeva naudu, bet šī nauda varbūt skars 0,1% no tiem zemniekiem. Bet kas
notiek laukos? Indikators tam ir internātskolas, kurās bērniņi vienīgo vietu atrod,
kur paēst, nomazgāties un mācīties. Un šīs internātskolas grib taisīt ciet. Jā.
Mēs trešdien, vakar, Pieprasījumu komisijā bijām uzaicinājuši gan Izglītības un
zinātnes ministrijas pārstāvjus, gan pārstāvjus no citām iestādēm. Tas taču nav
normāli. Un Emša kungs ir laimīgs, ka vēl aizvien viņš sēž uz šī kuģa, ja citu
salīdzinājumu teiksim, bet faktiski kuģi nevada. Priecājas par to, ka viņš vēl ir
šajā statusā. Kāpēc tā tas notiek? Un žēl, ka nav premjera šeit. Es gribētu
viņam vaicāt, un pēc šī dienas kārtības jautājuma izskatīšanas, ir “Tēvzemei
un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” parakstīts pieprasījums Ministru prezidentam
par Izglītības likuma nepildīšanu. Un es premjeram gribētu jautāt, skatoties acīs,
ar kādām tiesībām jūs, Emša kungs, nepildāt šo likumu? Kas jums ļāva to,
izpildvaras galvenajam pārstāvim, vadītājam? Kas ļāva? Jo ir zināms, skaidri un
gaiši, ka skolās divus priekšmetus, un arī pārējos, godīgi sakot, kuri jāmāca
latviešu valodā, māca lielākoties krieviski. Varbūt tur daži vārdi parādās
latviski. Un kas gan cits, laikam Izglītības un zinātnes ministrija ar Emša kunga
svētību ir izsludinājusi moratoriju. Lūk, avīzē, redziet pat no tribīnes,
virsraksts: “Reformai noteikts neoficiāls moratorijs”. Un šīs ministrijas
attiecīgās struktūrvienības vadītājs Grinpauka kungs skaisti skaidro žurnālistiem,
ka, redziet, ir izsludināts moratorijs, līdz novembrim paskatīšoties, kas tur notiek
skolās ar šo latviešu valodu, pēc tam līdz pavasarim – martam,
aprīlim – papētīšot vēl dziļāk, un tad noteikšot, vai šie bērni var
mācīties, spēj mācīties latviešu valodā vai ne. Kas ļāva izpildvarai nepildīt
likumdevēja pieņemto likumu? Kas? Ar kādām tiesībām šāda patvaļa notiek? (Starpsauciens:
“Kas tad notiek?”) Es gribu dzirdēt, ja ne šoreiz, tad, kad mēs izskatīsim
pieprasījumu ar visu atbildību, un pēc tam mēs skatīsimies par tālāko rīcību. Tas
ir precedents!
Godīgi sakot, tā bija izpatikšana... (Starpsauciens: “Kur tas
ir redzams?”) Tā bija izpatikšana tiem tur, Tautas saskaņas partijai, šai
ceturtajai kājai, kura nolūza tomēr, jo viņi gribēja vēl vairāk. Nāca pretī jau
ļoti, ļoti... Redziet, izsludināja faktisko moratoriju. Nav jāmācās latviešu
valodā šie divi priekšmeti. (No zāles deputāts J.Pliners: “Bet ir jāmāca
latviešu valoda!”)
Lūk, tāda ir valdība. Bet redziet... un te ir runa, ko darīt tālāk. Labi.
Pieņemsim, ka arī “tēvzemieši” atbalsta šīs valdības krišanu. Un mans
kolēģis Dobeļa kungs jau ļoti pārliecinoši parādīja šo situāciju. Es
atvainojos.... kas notiks? Mēs ļausim šim kuģim pilnīgu vaļu dreifēt un kaut kur
lai viņu uznes uz klintīm vai uz kaut kādiem aisbergiem, nezinot, kas notiks.
Es pašlaik, kamēr jūs, kolēģi, no divām lielākajām partijām, kurām tauta ir
uzticējusies visvairāk Saeimas vēlēšanās, nevarat vienoties un nevarat pateikt, ka
jūs esat gatavi strādāt, tikmēr es nevaru piekrist arī, lai gan gribētos nogāzt šo
valdību, jo tā nav spējīga strādāt, bet es domāju, ka divas nedēļas, kurās mēs
mēģināsim arī sekmēt, lai šī valdība nepastāvētu, ir jāatrod... Tauta ir devusi
mandātu! Tauta ir prasījusi šo labējo vairākumu! Un tautas griba ir jāpilda! Un
vajag norīt rūgtumus bijušos un esošos, un nav ko plēsties, šeit no tribīnes katrā
plenārsēdē apvainot citam citu, bet rast kopīgu valodu un rast kompromisus. Tāds ir
politiķa darbs! Tāds ir politiķa darbs... Rast kompromisus, nenododot sirdsapziņu,
nenododot savu tautu un valsti.
Bet kas šajā brīdī var notikt? Es prognozēju sekojošo: nokrīt valdība šodien, un
rīt šādā pašā sastāvā, kādā pastāv valdība, te jau Pliners pieteicās par
ceturto stabilo kāju šim krēslam, pavisam traks sarkanais ar saviem kolēģiem,
pievienosies...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs... Lūdzu izvēlieties izteicienus, neaizvainojošus personību...
P.Tabūns.
... pievienosies tātad šai koalīcijai, un šāda valdība turpinās strādāt ar
citu premjeru. Nu un tad? Bet valsts un tautas interesēm neatbilstoša valdība. Vai tad,
kad mēs šodien nogāzīsim šo valdību, jūs spēsiet rīt atrast kompromisu? Un sākt
normāli sarunāties bez apvainojumiem, norijot šos apvainojumus. Šadurska kungs! Es
jūs cienu, cienījis esmu un cienu šodien. Tos velnus ir jāizdzen no rijas ārā! Un
jāsaliek visi spēki kopā, ja arī mums ir dažādas domstarpības, lai šos velnus
izdzītu no rijas ārā.
Izdarīsim tad to! Tuvākajās nedēļās, attaisnojot tautas un valsts cerības. Tāds ir
mūsu uzdevums!
Bet savādāk... Redziet, mēs jau esam slikti tagad “tēvzemieši” arī, tāpēc ka
rīkojamies, kā vienmēr esam rīkojušies, vienmēr visas šīs Saeimas –
apdomīgi, gudri, nemētājoties no viena grāvja otrā, un to apliecināja Eiropas
Parlamenta vēlēšanas, kurās tauta mums uzticējās – viena trešdaļa no
vēlētājiem uzticējās mums. Tas ir tikai atgādinājums tam, ko grib tauta.
Tāda, lūk, ir visa tā lieta! Un mēģināsim sadūšoties visi un darīsim tā, lai
attaisnotu tautas cerības! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše, otro reizi.
E.Repše (JL).
Nē, Tabūna kungs, jūs neesat slikti! Jūs esat, kā latvieši to mēdz teikt, “baigi
labiņie”. Straumes kungs, un kas jums traucēja iesniegt šo otro – alternatīvo
pieprasījumu demisijai? Vai tad jums balsu nepietiek? Kāpēc jūs slēpjaties aiz citu
mugurām? Nu ja jūs gribat atbalstīt Emša valdību, dāvāt viņai turpmāk uzticību,
tā taču arī var pateikt!
Redziet, mums šķita neloģiski iesniegt divus lēmuma projektus vienā plenārsēdē par
to, ka ziema ir auksta, vai par to, ka mēs neuzticamies valdībai. Redziet, no
saskaitāmo kārtības summa nemainās. Un arī mūsu uzticība vai neuzticība valdībai
nav atkarīga no tā, ka varbūt vēl kāds tai neuzticas.
Tabūna kungs, jums bija lieliska runa. Un, ja jūs tā nemīlat šo valdību, nu tad
gāziet to un tad palīdziet mums sastādīt jaunu valdību! Tas ir politiķa darbs. Jūs
baidāties, ka kuģis, tātad Emša vadītais vai faktiski Emša un Šlesera vadītais
kuģis, uzskries tātad klintīm gadījumā, ja mēs viņiem vairāk nedāvāsim Saeimas
uzticību, bet jūs aizmirstat, ka šobrīd tas iet pilnā sparā nepareizā virzienā.
Strazdiņa kungs, es jūs patiešām cienu, un tāpēc es nemēģināšu nekādā veidā
pat izteikt aizdomas, ka jūs varbūt apzināti sakāt nepatiesību, jo jūs ticat tam, ko
sakāt. Un vienā ziņā es jums pilnīgi piekrītu: mēs tiešām jau esam aizgājuši
par tālu, un ir pēdējais brīdis apstāties. Un to mēs redzēsim, ja neapturēsim šo
lietu, tad mēs to redzēsim vēlāk paši uz savas ādas. Bet vienā lietā gan,
Strazdiņa kungs, kur es tiešām ticu, ka jūs maldāties. Lūdzu, netiražējiet
maldīgo informāciju vai mītu par to, ka Repše pats atkāpās! Tā nebija taisnība!
Repšes valdība tika nogāzta, un tajā brīdī, kad mēs iesniedzām demisiju, mums bija
pilnīgi skaidrs, un tā bija nepārprotama informācija, kas bija jau ar faktiem
apstiprināta, ka jaunā valdība ir jau sastādīta. Un, ja mēs tajā brīdī nebūtu
iesnieguši savu demisiju, tad jau tajā ceturtdienā būtu divi ministri nomesti no mūsu valdības,
tādējādi valdībā laupot kvorumu, un Ministru kabinets nevarētu pat sanākt vairs uz
sēdi līdz jaunas valdības sanākšanai, jo tur nepietiktu ministru. Tāda bija reālā
situācija! Varbūt ka mums no populistiskā viedokļa būtu pareizi stāvēt līdz galam,
lai mūs nomet šeit, tribīnē, bet tad mēs nebūtu varējuši strādāt vēl
nepieciešamās četras nedēļas, ko mēs rezultātā strādājām, līdz tika izveidota
Emša valdība, un izdarījām daudzus ļoti svarīgus darbus. Tad mēs būtu
pārstājuši strādāt tajā pašā nedēļā, jo mums būtu nomesti divi ministri,
neviens jau neiedrošinātos vērsties tieši pret mani, tas būtu nepopulāri tajā
laikā. Bet divi ministri – Šadurskis un Gulbis konkrēti – un valdība
būtu vienkārši bez kvoruma. Un tāpēc mēs neaizgājām paši, es neatkāpos, un
noteikti ne no laba prāta. Tas bija apstākļu spiests un oligarhu puča organizēts
pasākums.
Mīļie draugi, kad es esmu to divkārt atkārtojis no Saeimas tribīnes, un tas ir
nofiksēts stenogrammās, lūdzu, lūdzu, vismaz labticīgi šo mītu vairs netiražēsim!
Un šodien, ja mēs runājam par to, ka Emša valdība tādu vai citādu iemeslu dēļ
nebauda nedalītu Saeimas uzticību, tad, politiķi, strādāsim pie jaunas valdības
izveidošanas – pie tādas, kas atbilstu vismaz 8.Saeimā ievēlēto deputātu
viedoklim par labēju nacionālu valdību, nevis ļausim šim kuģim iet pilnā gaitā
nepareizā virzienā. Citas izdevības mums varbūt arī nebūs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu
pateikt lielu paldies “Jaunā laika” runātājiem par to, ka viņi nepieminēja tos
koalīcijas deputātus, kuru radinieki un draugi ir tiesāti par dažādiem noziegumiem.
Es domāju, ka šāds uzskaitījums ļoti labi demonstrētu sarkani zaļās koalīcijas
noziedzīgo raksturu. Un es tiešām augsti novērtēju šo soli.
Bet tikko mēs dzirdējām vismaz divus, ja ne trīs dučus iemeslu, kāpēc “Jaunais
laiks” šodien atbalstīs valdības demisijas pieprasījumu. Un man gan sāk likties,
ka, ņemot vērā to, cik aktīvi “Jaunais laiks” jau iepriekš ir vērsies pret
valdību un arī pieprasījis atsevišķu ministru demisijas, tad tieši situācijas
destabilizācija ir kļuvusi par “Jaunā laika” līdera hobiju, bet tādu savdabīgu
hobiju. Vienalga, ar ko, kaut vai to pašu Maskavas spalvaino roku, ka tikai varētu kaut
ko gāzt. Vienu dienu runātāji no tribīnes ar galvas paklanīšanos vēršas pret
kreiso konstruktīvo opozīciju, otrā dienā tā ir Maskavas piektā kolonna, nākamajā
dienā tie jau atkal ir savi līdzgaitnieki, lai sasniegtu valdības gāšanas mērķus.
Un mēs patiešām šodien esam liecinieki ļoti boļševistiskai pieejai: kas nav kopā
ar mums, tas ir pret mums! Par “Jaunā laika” Dieva dusmu objektiem ir kļuvuši
faktiski visas Saeimā pārstāvētās frakcijas – no dziļas mīlestības līdz
naidam – šeit mums tiešām tā robeža ir ļoti, ļoti izplūdusi.
Un, ja mēs tiešām paskatāmies pragmatiski un paskatāmies uz dažādos laikos
teiktajiem izteicieniem, tad bieži vien iezīmējas orientieru trūkums; teiksim,
cienījamais kolēģis Artis Kampars kādā intervijā nesen teica, ka “Jaunajam
laikam” izvēle starp Tautas saskaņas partiju un Tautas partiju ir apmēram tas pats,
kā izvēlēties starp holēru un mēri. Nu, medicīnisks salīdzinājums, mēs esam
pieraduši no “zelta roku” laikiem jau pie šādu medicīnas terminu ievazāšanas
Latvijas politikā, un konsekvences trūkums lielā mērā diemžēl tiek kompensēts arī
ar demagoģiju. Mēs dzirdējām vaimanas par to, cik slikta ir situācija, ka trūkst
naudas, ka finanšu ministrs tagad Eiropā vairs neaizstāv ideju pret šo uzņēmumu
ienākuma nodokļa vienādošanu.
Mazliet skaitļi, mazliet skaitļi, un tie runā pavisam kaut ko citu.
2003.gadā pensiju no 60 līdz 65 latiem saņēma apmēram 100 000 pensionāru. Šovasar
šādu pensiju saņem 150 000 pensionāru. Un tas ir, lielā mērā tieši pateicoties
pensiju dubultajai indeksācijai, pret kuru tik ļoti kaislīgi iestājās “Jaunā
laika” deputāti gan komisijās, gan arī ar saviem balsojumiem. Ja neticiet,
apskatieties to!
Un šodien mēs dzirdējām arī dažādus faktus, ka ražošanas kritums esot trīs
reizes, ja es nemaldos, to Šadurska kungs teica, realitātē, apskatieties šodienas
presē, pirmajā pusgadā apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 8,5
procentiem, ieguves rūpniecībā – par 62%. Es domāju, par tādiem skaitļiem
daudzu valstu ekonomikas varētu tikai priecāties.
Un nobeigumā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc šodienas balsojuma valdība
turpinās darbu. Un tā ir zīme, ka Latvijas parlamentārā iekārta nav meitene, kas ir
gatava mirt kopā ar vadoni. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit jau šodien vairākkārt tika
piesaukts medicīnas vārds. Es šodien, man liekas, varu teikt, ka neviena valdība nav
pārdzīvojusi nestabilitātes mirkli, kad nebūtu runāts par veselību.
Un tomēr es šodien gribētu šeit mazliet pieskarties šim jautājumam. Par šo valdību
īsi var teikt ar Ēriha Marijas Remarka vārdiem: “Burvība ilgst tikmēr, kamēr
cilvēks nekā nevēlas.” Mazākumvaldībā, kuru premjers solīja pārveidot par
vairākuma simts dienu laikā, ir sākušās problēmas, kuras rada spriedzi, neizpratni
un haosu sociālā sfērā, īpaši veselības aprūpē. Un šīs problēmas ir mazākuma
valdības koalīcijas radītas, partiju politiska bezatbildība šīs sfēras
sakārtošanā. Tās nav iespējams sakārtot ar vienas partijas palīdzību. Un šobrīd,
manuprāt, galvenā problēma ir privātu ambīciju apmierināšana, ko mēs skaidri un
gaiši redzam Veselības aizsardzības apakškomisijas sēdēs. Un šeit skaidri un gaiši
iezīmējās balsu pirkšana uz veselības budžeta rēķina.
Budžeta labojumos iedalītā nauda ir burtiski izniekota. Haoss farmācijā, veselības
aprūpes pakalpojumu apmaksā, struktūrfondu realizēšanā, likumdošanas aktu
sagatavošanā un pilnīgs vīzijas trūkums sistēmas attīstībai ir rādītājs tam, ka
Emša kunga valdība uz budžeta deficīta rēķina cenšas sasniegt Eiropas attīstīto
valstu labklājības līmeni. Attīstītajās valstīs uzskata, ka katrs eiro, kas
ieguldīts veselībā, desmitkārtīgi atpelnās ekonomikā.
Tas, ka šeit profesionāli politiķi jau desmit gadu garumā ir runājuši par sadarbību
ar profesionālām nevalstiskām organizācijām medicīnā, ir klaji meli. Klaji meli.
Apvainojums veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tiem atlikušajiem ārstiem un
māsām, kuri izmisīgi cenšas godprātīgi pildīt savu darbu.
Muciņa kungs ir jauns ministrs. Šajā vecumā mūsu nozarē vēl studē. Un es nekādā
gadījumā nevērsīšos pret viņu. Un nevērsīšos pret viņu tāpēc, ka viņa gan
dzīves pieredze, gan arī profesionālās iemaņas šajā sfērā, protams, vēl nav
izveidojušās. Bet ar Muciņa kungu notiek tas pats, kā Emsis ir izdarījies ar Ainažu
jūrmalu – atļaus sapostīt un pametīs.
Es aicinu neatbalstīt šo haosa turpināšanu un balsot pret šīs valdības demisiju…
(Aplausi, ovācijas.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns.
V.Šiliņš.
Paldies par aplausiem, bet visiem mēdz būt kļūdas, un es atvainojos. Es balsoju par
šīs valdības demisiju.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie deputāti! Iedomājieties, ka kāds bezkaislīgs politologs, kas slikti zina
Latvijas politisko vēsturi, klausās šīsdienas plenārsēdē mūsu runās, un kādu
secinājumu viņš var izdarīt. Vispirms jau Latvija kā kuģis iet ļoti nepareizā
virzienā. Liepiņas kundze zināja stāstīt, ka Latvijas ministri neprot aizstāvēt
Latvijas intereses Strasbūrā. Iepriekšējais runātājs runāja par to, ka ir ļoti
liela spriedze un haoss sociālajā sfērā, Tabūna kungs zināja runāt par to, ka
medicīna ir totālā grāvī, Repšes kungs runāja, ka demokrātija brūk, valstī valda
korupcija, un kontrabanda te zeļ, un tā tālāk, un tā tālāk. Tanī pašā laikā
šis klausītājs dzird uzsaukumus, ka no visa šī haosa valsti var izvest stabilais
labējais vairākums. Skaisti! Bet droši vien viņš pie sevis domās: “Jā, nu ļoti
bieži dzirdēju runājam: “Maskavas spalvainā roka”, “piektā kolonna”, droši
vien tie svoloči ir bijuši visus šos gadus pie varas un noveduši valsti tur tādā
stāvoklī, par ko šodien šeit deputāti runā”. Bet mēs taču zinām, ka visus šos
neatkarības gadus pie varas esat bijuši jūs – stabilā labējā koalīcija,
valdība, sauciet, kā gribiet.
Spalvainā Maskavas roka, protams, jau ir kļuvusi tāda kā preču zīme. Es arī tieku
pieskaitīts pie šīs spalvainās Maskavas rokas, lai gan ar šīm rokām es veicināju
valsts neatkarības atgūšanu, Šadurska kungs, un neredzēju tanī laikā jūs kaut kur
tuvumā. Bet tas nu tā.
Šinī Saeimā sēž 25 deputāti, tas nozīmē, ka apmēram 25% no
visiem vēlētājiem balsoja par šo Maskavas roku. Latvijā ir 1,7 miljoni pilsoņu, no
tiem ceturtā daļa, parēķiniet, cik tas ir, balsoja par Maskavas spalvaino roku.
Parēķiniet vēl, pielieciet klāt.... Valstī dzīvo apmēram pusmiljons nepilsoņu.
Lielākā daļa, esiet droši, ir tie, kas būtu par mums – tādiem, kas
pieskaitāmi, jūsuprāt, pie Maskavas spalvainās rokas. Cik iznāk? Rupji rēķinot kaut
vai... pusmiljons iedzīvotāju atbalsta Maskavas spalvaino roku. Un tad es jautāju: kā
jūs, stabilā, labējā valdība, domājat pārvaldīt šo valsti, kur viena trešā
daļa ir Maskavas roka? Jūs domājat, ka jūs to izdarīsiet ar varu? Ir tādi pasaulē
mēģinājumi. Pat mūsdienās spēcīgās Amerikas Savienotās Valstis, vai tās ar varu
kaut ko ir izdarījušas Irākā? Cik gadus ar varu tiek mēģināts sakārtot lietas
Čečenijā? Paskatieties, kas notiek bijušajā Dienvidslāvijā, kur ar varu mēģina
ieviest demokrātiju! Un padomājiet... padomājiet arī par to, ko sauc par atbildību.
Jo vēsturē vienmēr un arī politikā pienāk viena diena, kad ir jāatbild par to, par
ko šodien mēs visi esam šeit atbildīgi.
Viens svaigs piemērs. Spānijas bijušais premjers tiek tagad saukts pie atbildības par
to, ka pieļāvis terorisma aktu Spānijā, un mēs nezinām, kā tas viss vēl tur
beigsies.
Paklausieties, ko runā šodien Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs! Un
tā tālāk. Un padomājiet par šo vārdu – atbildība, pirms jūs lokat vārdu
“kreisie”, “Maskavas spalvainā rokā” un tā tālāk, jo par visu būs jāatbild
vienu dienu, ātrāk vai vēlāk.
Es saprotu, ka šodien šis priekšlikums netiks atbalstīts. Es saprotu, kāpēc tas tā
notiks vai nenotiks, arī jūs visi ļoti labi saprotiet. Bet tā... tas vienīgais droši
vien labums no visa tā, no visas šīs mūsu politiskās akcijas droši vien būs tas, ka
ļoti daudzi šodien, sākot no šī labā spārna, beidzot ar kreisajiem, būs ļoti
smuki atkailinājuši savas politiskā spēka pēcpuses. Paldies!
Es ceru, ka tas nebija rupji, vai ne?
Sēdes vadītāja.
Varēja būt pieklājīgāk.
Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Paldies, Jurkāna kungs, par apvaicāšanos par manu politisko biogrāfiju, kur es biju
tajā laikā, kad jūs darbojāties Latvijas interesēs.
Jā, man patiesi šķita, ka jūs darbojāties Latvijas interesēs, un
es uzskatīju, ka tās ir drošās rokās, un no LNNK un no Vides aizsardzības kluba
aizgāju mierīgi atpakaļ uz Rīgas Tehnisko universitāti, kur strādāju savā
pamatdarbā.
Tagad, kad redzu, ka tā īsti nav, esmu atpakaļ politikā. Un atšķirībā no jums,
Jurkāna kungs, pirms vēlēšanām es nesēdēju pie viena galda ar Vladimiru
Vladimiroviču Putinu. Tāpēc viss, ko jūs sakāt no šīs tribīnes, ir vērtējams
vismaz skeptiski, godātais Jurkāna kungs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu
Ministru kabinetam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
32, pret – 45, neviens deputāts neatturas. Lēmums nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Jura
Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles, Imanta Kalniņa, Pētera Tabūna, Kārļa
Šadurska, Ainara Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa un Gunta Bērziņa pieprasījums
Ministru prezidentam Indulim Emsim par Izglītības likuma normu izpildi.
Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par aviāciju””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2977!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pavisam tika saņemti 8
priekšlikumi.
1. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem … Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 18, pret – 59, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums
nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
2. – arī deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
3. – arī deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā arī netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5. – arī Satiksmes ministrijas priekšlikums. Deputāti atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
6. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
7. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pie šī jautājuma mēs jau atgriežamies
kārtējo reizi. Kā jau tas arī tika runāts, un arī šobrīd es to gribu apgalvot,
šī ir viena no pozīcijām, kur šajā likumā ir noticis politiskais tirgus. Un, ja
jūs uzmanīgi izlasīsiet, kā skanēja šis pants pirmajā lasījumā, šajā pantā ir
runa par iespējamiem gaisa kuģu kapteiņiem. Pirmajā lasījumā tika teikts, ka par
kuģa kapteini var būt tikai Latvijas pilsonis. Uz otro lasījumu mēs izlabojām šo un
teicām, ka par kuģa kapteini var būt Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņi, kas šķiet ļoti loģiski. Uz pēdējo lasījumu ar diezgan
dedzīgu Satiksmes ministrijas aizstāvību, zinām, kas ir šobrīd satiksmes ministrs,
tiek tomēr komisijā atbalstīts priekšlikums, kas atļauj par kapteiņiem būt tiem,
kuriem ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi, tātad faktiski
nepilsoņiem. Par šo mēs jau brīdinājām, un šobrīd mēs redzam, ka praksē ir
īstenojies tas, par ko mēs runājām, respektīvi, ir noticis viens reāls tirgus, un
šī tirgus rezultātā nepilsoņiem ir iedotas tiesības kļūt par gaisa kuģu
kapteiņiem.
Vai šis solis veicina integrāciju, vai šis solis ir tas, par ko mēs esam runājuši un
cīnījušies iepriekš? Paldies!
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Dz.Jaundžeikars.
Komisijas vārdā vienīgi varu teikt, ka komisija šo jautājumu apsvēra un tomēr atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 7. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
8. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt trešajā lasījumā likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 6. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies!
Dz.Jaundžeikars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 771, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Kopā ir saņemti 28 priekšlikumi.
Tātad 1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 44, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
2. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
3. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
4.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
5.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 19, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
6.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
7.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un papildināts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
9.– deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 16, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
10.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
12.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
K.Peters.
13. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
15. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 19, pret – 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
K.Peters.
16. – deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
17. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 65, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
K.Peters.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
20. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 67, neviens
depu-
tāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
Arī 21. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstsīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Kā arī 22. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
23.priekšlikums – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 64, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
K.Peters.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17,
atturas – 1 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.septembris.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.2988 – likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Šis līgums tika parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada 15.aprīlī, un priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti, tāpēc es lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.
Tā kā šim likumprojektam nav referenta, mēs pārejam pie... Ā, pārejam pie nākamā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir alternatīva iepriekšējam Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam. Atšķirība ir šāda. Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” bija paredzēts vienkārši minēt ministru skaitu, kas darbosies Integrācijas fonda padomē, bet šajā alternatīvajā likumprojektā komisija izmantoja savas tiesības saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu izstrādāt alternatīvu, kas paredz nosaukt, tieši kuri ministri darbosies šīs respektablās institūcijas padomē.
Šādu lēmumu ir atbalstījusi arī pati Integrācijas fonda padome. Tādēļ lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mums jābalso par abiem likumprojektiem.
Tātad vispirms mēs balsojam par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 66, atturas – 5. Likumprojekts ir noraidīts.
Un tagad balsojam par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2004.gada 21.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 21.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs 892 – “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.
Grozījumu būtība. Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas aktualizētas ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kas nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Reģistrā tiek iekļautas ziņas par vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem, lai novērstu iespēju kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Tāpat tiek iekļautas un akumulētas ziņas par vēlētāju piederību noteiktam vēlēšanu iecirknim.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektu ierosina atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
P.Ontužāns.
Atbildīgā komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam – 23.septembris un izskatīšana – 30.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 23.septembris, izskatīšana – 30.septembra plenārsēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Likumprojekts reģistra numurs 893 – likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcijā izvirzītajiem problēmas risinājumiem.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likumprojektu un lūdz pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2005.gada martā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Jau sen vairs nav noslēpums, ka Latvijas valdošā elite bez stingras un striktas iejaukšanās no ārpuses nav spējīga ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās un piešķirt šajās vēlēšanās tiesības balsot nepilsoņiem un personām ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Šādas personas pašreiz sastāda gandrīz 54% no visiem Latvijā dzīvojošajiem nacionālo minoritāšu pārstāvjiem un 22% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Valdības iesniegtie grozījumi neparedz Latvijas nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai nepilsoņu uzturēšanās laiks Latvijā pārsniedz 30 gadus. Daudzi šeit ir dzimuši un dzīvo jau vairākās paaudzēs. Kad Saeimā otrajā lasījumā notika Satversmes grozījumu izskatīšana, kolēģi noraidīja priekšlikumus par nepilsoņu tiesībām balsot, kurus izvirzīja tie 20 deputāti, kas Saeimā tika ievēlēti pēc vienota PCTVL saraksta. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vairāk nekā pusei pie mazākumtautībām piederošajām personām ir pilnīgi liegtas tiesības balsot. Savukārt ārvalstnieki, kuri ir nesen nonākuši Latvijā, saņems priekšrocības salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri ir šeit dzimuši vai nodzīvojuši gandrīz visu mūžu.
Mēs uzskatām, ka Saeimas deputātu vairākuma atbalstītās Eiropas Savienības direktīvas par tiesībām balsot vietējās vēlēšanās interpretācija ir atklāta ņirgāšanās par šīs direktīvas garu un Eiropas Savienības pamatprincipiem.
PCTVL frakcija uzskata, ka ir nepieciešams piešķirt nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Kamēr valdības partijas nav gatavas šim solim, tikmēr mēs balsosim pret šādiem un līdzīgiem likumprojektiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs vēlamies kādam piešķirt pilsonību, tad viens no pamatnosacījumiem ir Satversmes zināšanas. Nupat jums deputāts Jakovs Pliners nodemonstrēja, ka, arī sēdot ilgstoši Saeimā, Satversmi var nezināt. Viņš ir aizmirsis, ka ir Satversmē nosacījums, ka pašvaldības vēl tikai pilsoņi. Un, lai šādi Satversmi grozītu, ir nepieciešamas divas trešdaļas no Saeimas deputātiem, lai viņi par šiem grozījumiem nobalsotu, pie tam izskatot Satversmi trijos lasījumos.
Redziet, kā ir: ja negrib pilnveidot savas valodas zināšanas un negrib pilnveidot savas zināšanas šeit, Saeimā, tad gadās aizmirst to, kas ir ierakstīts Satversmē. Tas nu būtu viens.
Un, redziet, atkal jūs velkat ārā to pašu bēdīgi slaveno nepilsoņu jautājumu. Tajā pašā laikā daļa no šiem tā saucamajiem “nepilsoņiem” sen ir Krievijas pilsoņi, un to viņi slēpj no Latvijas varas iestādēm, un to slēpj no Latvijas varas iestādēm arī Krievijas varas iestādes, ieskaitot vēstnieku šeit, un mierīgi turpina šo kārti spēlēt tālāk. Un tāpēc ir mans jautājums: “kam ir izdevīgi, ka pie tik mīksta Pilsonības likuma, kuru ir atzinušas visas valstis, kādas tik vien ir, nu, Krievija, to par pilnu nekad nevar ņemt, un arī viņiem nav ko prasīt, ko viņi domā par šīm lietām, visas Eiropas Savienības dalībvalstis, visur ir atzīts mūsu mīkstais Pilsonības likums, pret kura mīkstināšanu savulaik apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzstājās, panāca tautas nobalsošanu. Diemžēl, kā jūs atceraties, augstas amatpersonas pat balsošanas dienā vēlēšanu iecirknī rupji pārkāpa likumu un aicināja mūs neatbalstīt. Ar nelielu balsu pārsvaru tika iebalsoti šie grozījumi, kas aizvēra logu sistēmu un atļāva naturalizēties visiem, kam tik ienāk prātā, ārkārtīgi mīkstas prasības, zināšanas latviešu valodā, nemaz nerunājot par vēsturi un Satversmi.
Lūk! Un tik mīksti naturalizācijas noteikumi! Tiesa, naturalizēties vēlējušos skaits nedaudz pieauga, tas ir redzams, bet tajā pašā laikā ir šī nepilsoņu kārts. Un baidīšana ar kaut kādu starptautisko iestāžu iejaukšanos, ar kaut kādām sankcijām, ar kaut kādām, es nezinu, kādām te mūsu drausmīgajām pretenzijām. Nu, pamēģiniet šodien iesniegt grozījumus Satversmē! Jūs redzēsiet, ka tikai jūs daži, varbūt pat ne vairs 20, to atbalstīsiet. Pat no jūsu rindām – no PCTVL rindām – ir aizgājuši 5 deputāti. Kādi viņi ir, tādi viņi ir, bet viņi jūs ir pametuši. Ko tad jūs te sapņojat! Es jums pateikšu, kā teica kādreiz vācu barons: “Kamēr tev nav mugura zila, tu nesapņo par Gaismas pili!” Un man liekas, ka šeit apmēram šis pantiņš ir vietā. Lūk! Un tāpēc man vienmēr ir jāprasa šādos gadījumos: kam tas ir izdevīgi? Izdevīgi ir tiem, kas vēlas, lai valstī būtu kaut kas tāds, kas it kā runā par konfliktu. Lūk! Te badosies līdz uzvarai. Uzvara nebija, badošanās arī vairs nav. Acīmredzot veselības kūre ir pabeigta. Vairs nav jābadojas. Lūk!
Un tāpēc, cik ilgi jūs turpināsiet šo nepilsoņu jautājumu skatīt no vienas puses, skatīt… Es uzskatu, ka tā ir viena nekaunīga demagoģija, kaut kādi izmisīgi centieni daļu no Latvijas Republikas pilsoņiem tomēr kaut kā vēl pavirzīt uz savu pusi un pateikt: “Nu, ziniet, mēs te joprojām jūs aizstāvam!” Šī augstā nepilsoņu procenta uzrādīšana, taisni otrādi, liecina par PCTVL apzinātu vēlēšanos cilvēkus nepārliecināt ne par ko.
Un jūs jau, no vienas puses, te mūs baidāt visu laiku: kas tad notiks, kad visi naturalizēsies, tad “tēvzemieši” vairs nebūs Saeimā. Te jūs mūs tā baidāt un baidāt, tanī pašā laikā šausmīgi aizstāvat nepilsoņus kā tādus.
Redziet, man jau ir drusku asāka pārliecība. Es uzskatu, ja cilvēks šeit nav spējīgs iekļauties valsts dzīvē, ja viņš visu laiku pieprasa tikai savas tiesības un nedod neko valstij, kāpēc viņš te dzīvo vispār? Viņam tādas lielas iespējas tagad ir braukt uz visām četrām debesu pusēm – augšā, lejā, kur viņš grib. Nē, viņš sēž šeit, uztraucas, protestē, pats reizēm nezina, pret ko. Un turpina kaut kā sēt neuzticību, naidu un aicināt uz kaut kādiem konfliktiem.
Tā ka šad un tad, protams, apnīk šī nepilsoņu tēma un nemaz negribas nākt un runāt, visi tā kā tā nobalsos “pret”. Bet tajā pašā laikā šad un tad tomēr tas ir jāatgādina. Uz kurieni tad aicina tie cilvēki, kas reizē baida ar nepilsoņu naturalizēšanos un reizē rūpējas, lai šo nepilsoņu būtu pietiekams skaits visu laiku, visu laiku, lai visu laiku būtu, ko aizstāvēt. Līdz ar to – uz kuru pusi tad šādi cilvēki skatās?
Tā ka ko jūs te iesniedzāt. Jūs tur kaut kādu vēstuli esat sacepuši tā vietā, lai rūpētos par to, lai būtu kaut kāda, nu, es nezinu, normāla saruna starp cilvēkiem, nostājas pozā, protams, paņemiet tos pašus, kas naturalizējas, viņu valodas zināšanas, es nemaz nerunāšu par tiem visiem nepilsoņiem. Es pateikšu tā šodien – ja cilvēks, kā jūs te nupat no tribīnes teicāt, 30 gadus ir nodzīvojis Latvijā, tad man jājautā: mīļo draudziņ, kā ir ar tavām latviešu valodas zināšanām? Un tad mēs sāksim runāt, ko tad šis te ir darījis visus šos 30 gadus. Jakov, krievi nāk, uzmanies! Lūk, tā ka tādas ir tās lietiņas. Un tāpēc es vēl vienu reizi gribētu teikt. Kolēģi, kādi nu mēs te nebūtu. Kā jūs zināt, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir asāki uzskati, un mēs uzskatām, ka to jautājumu, kas saucas “dekolonizācija”, ir jāprot vienkārši pasniegt šeit un apskatīt, bet tas ir tā vērts, lai to apskatītu.
Sēdes vadītāja.
Tuvāk likumprojektam, lūdzu!
J.Dobelis.
Un visas šīs runas arvien vairāk mani sāk par to pārliecināt, ka, jo ātrāk mēs par to runāsim, jo labāk. Jebkurā gadījumā, šo jautājumu izskatot, nezinot Satversmi, man vienkārši ir jāsaka tā – izlasiet, lūdzu, Latvijas Republikas Satversmi, un tad nāciet šeit un runājiet.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms turpinām debates, ir saņemts 10 deputātu – Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa un citu deputātu – iesniegums ar lūgumu – izskatīt Saeimas 2004.gada 16.septembra sēdes darba kārtību bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Turpinām debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu aizstāvēt savas frakcijas priekšsēdētāja godu un paust neizpratni par Jura Dobeļa runu. Jo patiešām viņš nesaprot, par ko mēs šeit apspriežam, un viņa atsauksme uz mūsu Latvijas Republikas Satversmi ir pilnīgi nepareiza. Jo esošajā redakcijā piedāvātais likumprojekts ir tieši pretrunā ar Satversmi, jo tas paplašina to vēlētāju loku, kas var piedalīties pašvaldības vēlēšanās. Papildina ar Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet mūsu Satversmē esošā redakcija neparedz šā loka paplašināšanu, un saskaņā ar to šobrīd skatām izmaiņas Satversmē. Un tieši nākamajā plenārsēdē mēs skatīsim priekšlikumus trešajam lasījumam.
Starp citu, šeit arī ir PCTVL priekšlikumi – paplašināt šo vēlētāju loku ne tikai ar Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī ar nepilsoņiem un cilvēkiem, kas saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar to PCTVL frakcija strādāja tieši saskaņā ar Saeimas reglamentu, bet, ja mēs šodien skatījām likumprojektu, kas neatbilst Satversmes esošajai redakcijai, tad mēs darījām nepareizi, un Dobeļa kunga uzstāšanās no Saeimas tribīnes liecina, ka viņš vispār nesaprot, ko mēs šodien redzam. Un diemžēl es esmu ļoti... nesaprotu, kā vispār var runāt ar tādu kvalifikāciju. Jau 12 gadu šeit sēdēja deputāts. Un es varētu piebilst, ka faktiski mēs gribējām dot tiesības vēlēt un būt ievēlētiem pašvaldībās patiešām ārzemniekiem, kas vispār Latviju neredzēja un neko nesaprot. Un viņiem būtu priekšrocības saskaņā ar cilvēkiem, kuri ir šeit piedzimuši vai dzīvo šeit 20, 30 un tā tālāk gadu. Nekādi nevar saprast, kas vispār Saeimā var atbalstīt tādu lēmumu.
Šodien starp jums, cienījamie kolēģi, bija izplatīts 15 krieviski runājošo sabiedrisko organizāciju aicinājums, un šajā aicinājumā ir atsauksmes uz dažām Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un līdzīgām Eiropas struktūru rekomendācijām, un visas šīs rekomendācijas ne mazāk kā septiņas, visas šīs rekomendācijas, satur pieprasījumu Latvijai nodrošināt nepilsoņiem iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un, ja mēs to neizdarīsim šodien pirms 2005.gada marta, tad mēs faktiski esam pret visu Eiropu, uz kurieni mēs tikām integrējušies.
Un saskaņā ar to es aicinu kolēģus šodien neatbalstīt šo likumprojektu un gaidīt, ka Ministru kabinets sagatavos likumprojektu, kas atbilst visām Eiropas rekomendācijām.
Aicinu balsot pret šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā likuma būtība? Šā likumprojekta būtība ir dot iespēju ārzemniekiem balsot mūsu vēlēšanās. Dod iespēju balsot tām personām, kuras nodzīvojušas šeit, Latvijā, ne mazāk kā 6 mēnešus vai nu viņām ir šeit īpašums. Ļoti labi.
Tajā pašā laikā mēs nedomājam par savējiem Latvijas Republikas subjektiem, tas ir, par tām personām, kuras saņēma Latvijas Republikas pases, kuras visu mūžu nodzīvojušas šeit, Latvijas Republikā, un kurām mēs ar šo likumu nedodam iespēju balsot.
Šeit var būt vēl viens apsvērums. Šeit šis likumprojekts dod iespēju balsot un būt vēlētām tām personām, kuras ir ārzemnieki, vācieši, franči, grieķi un citas personas, bet man nav saprotams, ar ko tās personas atšķiras no baltkrieviem, krieviem, kuri ir citas valsts pilsoņi.
Bet šeit Dobeļa kungs ļoti labi citēja Satversmi. Dobeļa kungs, stājoties amatā, jūs devāt zvērestu pildīt Satversmi. Jūs devāt zvērestu pildīt Satversmi. Jūs ar to, ka pašreiz atbalstāt šo likumprojektu, negribat Satversmi pildīt, un tas, kurš nobalso pret Satversmi, ir noziedznieks.
Sēdes vadītāja.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2004.gada 1.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas... Ā, es atvainojos... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!
(Kāds kaut ko saka no zāles.) Tātad mums ir divi priekšlikumi: pirmais ir 1.oktobris, komisijas vārdā tas tika izteikts, un Šķestera kungs izteica priekšlikumu – 24.septembris.
Tad lūdzu balsosim par 1.priekšlikumu – priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.oktobris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – 4. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, reģistrācijas Nr.866. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi iesniegto likumprojektu un pilnvarojusi komisijas vārdā aicināt atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
D.Turlais.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris 2004.gada.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 30.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP).
Izskatāmā dokumenta numurs 2882 un 2979. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi doto likumprojektu un pilnvarojusi aicināt atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
D.Turlais.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 4.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 4.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP).
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, izskatāmā dokumenta numurs 2776 un 2980. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi doto likumprojektu komisijas sēdē un ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt doto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Saskaņā ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” smagas sekas nozīmē, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantiskais zaudējums lielā apmērā virs 4000 latu vai radīts cits smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm un tiesībām.
Šajā likumprojektā, kas ir piedāvāts, ir vēlme, teiksim, paplašināt šo terminu un to attiecināt uz masu pasākumiem. Vai jūs tiešām domājat, ka, teiksim, demonstrācijas par krievu valodu skolās ir tādi, teiksim, tādi noziedzīgi nodarījumi? Nekad nebija ne miesas bojājumi, ne nāves gadījumi, nekas. Bet, manuprāt, tas ir tīri politiskais un represīvs likumprojekts.
Tāpēc es ceru, ka mūsu Saeima to neatbalstīs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir latviešiem tāda paruna: “Kas vainīgs, tas bailīgs.” Tāpēc arī šādas uzstāšanās. Pilnīgi pareizi. Šā likumprojekta jēga ir ieviest jēdzienu “būtiskais kaitējums”, kas nozīmē brīdinājumu tiem, kas vēlas izraisīt jebkura veida konfliktus, kas vēlas kaut kādā veidā graut iekārtu, aizplīvurotā veidā darbojoties, viltīgi darbojoties, skaidri parādīt viņiem viņu vietu. Tieši tā.
Tas, ka teksts būs nedaudz jāpalabo tālāk, jo nepieciešamas zināmas juridiskas precizitātes, tā ir cita lieta. Bet pārāk bieži sākas šo publisko pasākumu izmantošana, kuru laikā īsi pirms tam skan visādas aizdomīgas runas, musināšanas. Un jūs esat izvēlējušies, tie, kas šos pasākumus rīko, visļaunāko metodi. Ļaunākas vairs nav!
Civilizētā pasaule jūt līdzi tiem, kas ir cietuši Beslanā. Galvenokārt tāpēc, ka tur bērni cieta. Bet šeit, Latvijā, nav nekādas cieņas pret bērniem, jo ir nepārtraukti mēģinājumi nepilngadīgus bērnus iesaistīt apšaubāma līmeņa pasākumos. Un tieši vienreiz tam ir jāpieliek punkts, un jābūt ir preventīvai normai, kas brīdina šādus “varoņus” (pēdiņās), kas, aiz nepilngadīgu bērnu mugurām slēpjoties, mēģina kaut kādā veidā īstenot savas politiskās tieksmes. Tieši tāpēc ir nepieciešams domāt par šādiem grozījumiem Krimināllikumā.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu, deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
D.Turlais.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 25.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP).
Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, izskatāmā dokumenta Nr.2901. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē šo likumprojektu un ir atbalstījusi.
Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 5, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
D.Turlais. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, šos grozījumus atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt šo grozījumu izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Druviete.
Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 2004.gada 23.septembrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas Nr.761 – likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”.
Tautsaimniecības komisija ir pastrādājusi ar šo likumprojektu. Ļoti kvalitatīvs likumprojekts, jo nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 23.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2985. Kopā tika iesniegti 35 priekšlikumi. Komisija savā sēdē šos visus izskatījusi.
1.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
5. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
8. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
10. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
11. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
12. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
13. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
14. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
15. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
16. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
17. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
18. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
19. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
20. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
21. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
22. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
23. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
24. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
25. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
26. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
27. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
28. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
29. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
30. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
31. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
32. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
33. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
34. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
35. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi tiek izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piedāvāts 24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.septembris. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2986. Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” ir sagatavots uz otro lasījumu.
Otrajā lasījumā ir sagatavojusi vienu priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija.
Lūdzu Saeimu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav iesniegti, un komisija lēma šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2919. Šo likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un likumprojekts paredz novērst tās nelikumības, neprecizitātes, kas var rasties maternitātes un slimības pabalstu aprēķināšanā. Un sakarā ar to arī šis likumprojekts ir tapis, un šie skaitļi, kas ir minēti anotācijā, tie ir diezgan tādi graujoši, jo šobrīd likumdošana paredz ļoti neobjektīvu šo pabalstu aprēķināšanas iespēju.
Komisija lēma šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties konvencijai, un konvencijai ir vispārējs raksturs, un tā aptver daudzas nozares: ekonomiku, tieslietas, jūrlietas, vidi, zivsaimniecību un tā tālāk.
Ārlietu komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2850. Arī šis līgums ir parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada aprīlī, un likums ir nepieciešams, lai šis apstiprinātais līgums veidotu līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītos jautājumos starp Latviju un Ķīnu.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!
S.Golde.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Jā, kolēģi, izskatīsim dokumentu Nr.2841. Pašlaik starp Ķīnu un Latviju nepastāv divpusējas tiesiskas attiecības, kas regulē jūras pārvadājumus. Taču, ņemot vērā to, ka pieaug Ķīnas tranzītkravu apjoms cauri Latvijas ostai, tiesiskais regulējums ir nepieciešams. Un arī šis līgums tika parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada aprīlī. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Golde.
22.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 22.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Kolēģi, likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēti Ārlietu ministrijas pārzinātie diplomāti, kas norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās, paredzot, ka ar šiem diplomātiem netiek izbeigtas Valsts civildienesta attiecības un viņiem tiek maksāta mēnešalga un piemaksa par diplomātisko rangu visu norīkošanas periodu.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Tātad ierosinu arī atbalstīt jums.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
27.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 27.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi, komisijas vārdā ieteiktu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.oktobri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Otrais lasījums
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”! Kopsummā saņemti 48 priekšlikumi. Juridiskā komisija ir izskatījusi tos un 1.priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 28, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts. Atvainojos! 24.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
35.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
36.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
37.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
41.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
43.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
45.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
46.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
47.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
48.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
49.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
29.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 29.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2996. Komisija šo likumprojektu ir sagatavojusi uz otro lasījumu, un ir iesniegti 3 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumi nav iesniegti. Komisija lēma likumprojektu iesniegt Saeimai pieņemšanai otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Krišjānis Kariņš grib noteikt citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 24.septembris. Paldies!
Cienījamie kolēģi, visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Nevajag vārdu?
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Māris Gulbis, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Valdis Ģīlis, Andrejs Radzevičs, Einars Repše, Mareks Segliņš, Viesturs Šiliņš, Inese Šlesere, Dzintars Rasnačs. Paldies!