Par plānotām izmaiņām šķīrējtiesu darbībā

Ministru kabineta 21.septembra sēdē izskatīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas skar šķīrējtiesu darbību.
Lai uzlabotu šķīrējtiesu reģistrāciju un kontroli, noteikta kārtība, kādā šķīrējtiesas reģistrējamas Uzņēmumu reģistra Šķīrējtiesu reģistrā. Paredzēts, ka reģistrācijai Šķīrējtiesu reģistrā tiesas dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistrā šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus. Šobrīd Civilprocesa likums paredz, ka par šķīrējtiesas izveidošanu jāpaziņo Tieslietu ministrijai.
Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkstēs sakrist ar Šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas tiesas nosaukumu, nosaukums nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attieksies komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi.
Grozījumi papildinās to strīdu veidus, kas nav izšķirami šķīrējtiesā, nosakot, ka šķīrējtiesa nevar lemt par to personu izlikšanu no dzīvojamām telpām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas par maznodrošinātām. Strīdu starp darbinieku un darba devēju, kas radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus arī nevarēs izskatīt šķīrējtiesās.
Grozījumos noteikti vairāki procesuālie termiņi, kas līdz šim likumā netika reglamentēti:
– paredzēts, ka, apturot tiesvedību lietā, procesuālā termiņa skaitījums tiks apturēts un turpināsies no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā;
– atsauksmes iesniegšanas termiņš nevarēs būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums ir nosūtīts atbildētājam;
– paziņojums par pirmo šķīrējtiesas sēdi jānosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms lietas izskatīšanai paredzētā datuma, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu;
– ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā;
– pusēm būs tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu;
– rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesai sprieduma noraksts pusēm būs jānosūta trīs dienu laikā;
– labprātīgai sprieduma izpildei pusei nosaka termiņu, ne mazāku par piecām dienām;
– lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, desmit dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet, ja paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, – desmit dienu laikā no paskaidrojumu nosūtīšanas dienas. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis izlemj arī jautājumu par valsts nodevas par izpildu raksta izsniegšanu izdevumu atlīdzināšanu.
Tieslietu ministrija plāno rīkot diskusiju, lai apzinātu vēl papildus risināmos jautājumus šķīrējtiesu darbības uzlabošanai un vairotu iedzīvotāju uzticību tām.
Grozījumi tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

TM Sabiedrisko attiecību nodaļa