Neturēsim sveci zem pūra!

Ministru prezidents Indulis Emsis, apsveicot salidojuma dalībniekus Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ar Ministru prezidenta Induļa Emša apsveikuma vārdiem, Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas laba vēlējumiem svētku dalībniekiem atsūtītajā apsveikuma vēstulē un akadēmiķa Jāņa Stradiņa priekšlasījumu par ordeni kā atzinības un kā piederības zīmi 18. septembra rītā sākās 6. salidojums “Triju zvaigžņu gaismā”. Svētku ideja dzima reizē ar Triju Zvaigžņu ordeņa (TZO) brālības dibināšanu, un tie ik gadus tiek rīkoti kopā ar kādu no pašvaldībām. Pirmā salidojuma saimniece bija Lielvārde, pēc tam Kuldīga, Cēsis, Rīga, Limbaži. Šoreiz lielie tikšanās svētki notika Jelgavā.
Jāņa Čakstes pilsētā. Un īpaši saviļņojošs notikums svētku dienas ritumā bija piemiņas brīdis pie Latvijas Republikas pirmā prezidenta un arī pirmā Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiera pieminekļa, kas tieši pirms gada tika atklāts Trīsvienības laukumā.
Salidojumā piedalījās Triju Zvaigžņu ordeņa brālības māsas un brāļi no Rīgas, Liepājas, Dobeles, Daugavpils, Bauskas un citiem Latvijas novadiem. Ķirurgs Kristaps Kegi un atvaļinātais ģenerālis Vilmārs Kukainis bija mērojuši ceļu no Amerikas. Vārdos pauzdams tikšanās svētkos valdošo kopības garu, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Tālivaldis Bērziņš uzsvēra, ka tie pulcinājuši cilvēkus, kas apzinās ar savu dzīvi un darbu darījuši kaut ko lielu Latvijas labā, un mudināja uz lielāku savstarpēju atbalstu un sadarbību. Lai nestu savu pārliecību arī citiem, kam ticības spēks mazāks.
Kā Triju Zvaigžņu ordeņa brālības iecelts pārstāvis Amerikā salidojuma dalībniekus uzrunāja Vilmārs Kukainis: “Šie ir trīskārši svētki. Aprit 80 gadi kopš Triju Zvaigžņu ordeņa nodibināšanas un 10 gadi kopš tā atjaunošanas, un tikko esam atzīmējuši Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 145.dzimšanas dienu. Pagājušajā gadā mūžībā aizgāja un godam tika apglabāts pēdējais Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavalieris. Tā kā šo ordeni nav domāts atjaunot, Triju Zvaigžņu ordenis palicis pats prestižākais Latvijas valsts apbalvojums. Tādēļ mums visiem jārūpējas, lai tā prestižs tautā celtos. Esmu palīdzējis Latvijā publicēt divas grāmatas par Lāčplēša Kara ordeni ar īsiem biogrāfiskiem datiem par pilnīgi visiem LKO kavalieriem un arī par LKO biedrību. Apmēram tajā pašā laikā “Latvijas Vēstnesis” izdeva divas grāmatas par Triju Zvaigžņu ordeni. Apbalvoto saraksti tajās ir no pašiem sākumiem līdz 1998. gadam, kam sekoja vēl divi pielikumi. Tā kā TZO brālības toreiz vēl nebija, grāmatās tā nav pieminēta. Vaicāju klātesošajiem, vai šajā gadsimtā apbalvotie nebūtu cienīgi viņu vārdu publicēšanai un vai pēc sešu salidojumu sekmīgas sarīkošanas brālība nebūtu cienīga, ka grāmatā parādītos apraksts par tās svētīgo darbību. Un vai Ordeņa domei pēc pabeigtās desmit gadu ražīgās darbības nevajadzētu dot par to kādu pārskatu?
Zinot, ka gandrīz visi klātesošie uz šiem jautājumiem sniegs pārliecinoši pozitīvas atbildes, aicinu aktīvi atbalstīt “Triju Zvaigžņu gaismā” trešās grāmatas izdošanu. Kā māca latviešu sakāmvārds – neturēsim sveci zem pūra!”
Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam svētku saimnieka pienākumus veikt talkā bija nākuši Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ļaudis, dejotāji, dziedātāji, muzikanti un ekskursiju vadītāji. Salidojuma programma un tradīcijas kļūst arvien bagātākas. Nākamgad svētku saimniece solās būt Valmiera.