
Vakar, 14.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris
Ārgalis tikās ar Čehijas Republikas Deputātu palātas Lauksaimniecības komisijas
pārstāvjiem.
Tikšanās laikā galvenokārt akcentētas abu valstu divpusējās sadarbības
paplašināšanas iespējas.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda gandarījumu par Latvijas un Čehijas
divpusējām attiecībām – tās ir labas, aktīvas, plaši un vispusīgi attīstītas;
par to liecina arī abu valstu parlamentos izveidotās sadarbības grupas. Tomēr
attiecību padziļināšana joprojām iespējama politikā, ekonomikā, kultūrā un
sportā. “Mūsu valstis vieno arī līdzīgas problēmas tautsaimniecībā un kopīgs
skatījums uz to iespējamo risinājumu,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
Arī Čehijas pārstāvji apstiprināja sadarbības nepieciešamību lauksaimniecības
nozarē. Viesi īpaši akcentēja pirmdienas tikšanos ar Saeimas Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas pārstāvjiem. Tajā pārspriestas aktuālas
problēmas, kā arī uzklausīti viedokļi jautājumos, kas skar lauksaimniecisko
ražošanu, mežsaimniecību u.c. “Latvija un Čehija ir Eiropas Savienības
dalībvalstis, un tas nozīmē, ka mums jāsadarbojas. Bet mēs varētu būt arī
konkurenti, piemēram, alus ražošanā,” teica viesi.
Sarunas nobeigumā puses runāja arī par parlamenta darbību un valdības darbu
mazākumvaldības apstākļos.
Saeimas komisijā
Pirmdien, 13.septembrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars un komisijas
locekļi Anna Seile un Dzintars Zaķis tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu
palātas Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju Ladislavu Skopalu un viņa vadīto
delegāciju.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības politikas
jautājumiem pirms un pēc Latvijas un Čehijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Sarunas sākumā Čehijas parlamenta Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs
L.Skopals Saeimas deputātus informēja par komisijas un pie tās izveidoto atsevišķu
nozaru – ūdenssaimniecības, mežsaimniecības, lauku, veterinārās, pārtikas
ražošanas uzraudzības, medniecības, zvejniecības un biškopības – apakškomisiju
darbības virzieniem. Viņš pastāstīja, ka pēc 1989.gada bija nepieciešama visas
valsts lauksaimniecības politikas transformācija, kas arī sekmīgi īstenota, taču
priekšā ir vēl viens liels uzdevums – valsts īpašumā esošās zemes 700 tūkstošu
hektāru apjomā privatizācija, kas būs sarežģīts un ilgs process. Ir arī sāktas
debates par nepieciešamību privatizēt valsts mežu zemes. Pašlaik Čehijā uzņēmēji
lauksaimnieciskajai ražošanai zemi iznomā no valsts un privātpersonām, kas ar
lauksaimniecību nenodarbojas.
Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības uzņēmumu attīstību pēc
to privatizācijas, L.Skopals uzsvēra, ka daudziem uzņēmējiem ir izdevies ne tikai
saglabāt uzņēmumu, bet arī attīstīt ražošanu tādos apmēros, lai ar savu
produkciju spētu konkurēt spēcīgajā Eiropas Savienības tirgū. Savukārt
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšsēdētājs Dz.Jaundžeikars pastāstīja, ka pēc mūsu valsts neatkarības
atgūšanas un līdz ar to arī īpašumu atdošanas to likumīgajiem īpašniekiem
Latvijas uzņēmumu saglabāšana bija atkarīga no katra konkrēta vadītāja spējas
pārorientēties jaunajās tirgus attiecībās, tomēr lielas problēmas radās ar
saražotās produkcijas realizāciju.
Uz Čehijas parlamenta deputātu interesi par iespējām ārzemniekiem iegādāties zemi
Latvijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekle
A.Seile īsumā pastāstīja par noslēguma fāzē esošās zemes un meža reformas
būtību un gaitu, kā arī informēja, ka zemi Latvijā var nopirkt jebkuras Eiropas
Savienības valsts juridiska persona, bet fiziskām personām pastāv daži ierobežojumi.
Viņa arī norādīja, ka, ieguldot zemes pirkšanā ievērojami lielākus naudas
līdzekļus, nekā to spēj vietējie iedzīvotāji, zemi Latvijā pārsvarā iegādājas
Vācijas, Zviedrijas, Dānijas un Holandes uzņēmēji.
Latvijas un Čehijas parlamentārieši dalījās pieredzē par privatizācijas
sertifikātu izmantošanu, kā arī galvenajiem lauksaimniecības attīstības virzieniem.
Saeimas preses dienests