Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Portugāles prezidenta Žorži Sampaiju sniegtajās vakariņās Portugālē da Ajuda pilī 2004. gada 14. septembrī:

Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienītā Maria Žozē Ritas kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess gandarījums šajās dienās uzturēties valstsvizītē jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē un īpašs prieks atkal tikties ar jums, prezidenta kungs un prezidenta kundze. Man palikušas spilgtā atmiņā mūsu tikšanās pagājušā gada maijā, kad man bija gods uzņemt jūs valstsvizītē Latvijā, kā arī mūsu tikšanās Arrajolušā pagājušā gada oktobrī.
Šo visaugstākā līmeņa vizīšu apmaiņu es uzlūkoju kā apliecinājumu Latvijas un Portugāles savstarpējo attiecību briedumam, draudzības un savstarpējas cieņas saitēm, kas pastāv gan valstiskās, gan arī mūsu personiskās attiecībās. Es vēlētos savā, mana dzīvesbiedra un visas latviešu delegācijas vārdā pateikties par laipno uzņemšanu.
Augsti godātais prezidenta kungs! Latvijas un Portugāles attiecību vissenākajā posmā mūsu valstis saveda kopā tirdzniecības ceļi un ekonomiska interese, kad starp Lisabonu un dinamisko Hanzas pilsētu Rīgu noritēja savstarpēji izdevīga tirdzniecība, Kurzemes hercogiste slēdza tirdzniecības līgumu ar Portugāli. Ir lieki skaidrot ekonomisko saišu nozīmi valstu attiecībās. Valstsvizītes laikā 2003. gada maijā līdz ar jums, prezidenta kungs, Latvijā ieradās nozīmīga portugāļu biznesa delegācija, tādējādi sperot soli mūsu valstu ekonomisko attiecību stiprināšanas virzienā. Tieši tādēļ arī mani šai vizītē pavada uzņēmēju delegācija, un ir pamats domāt, ka tās klātbūtne palīdzēs tālākai valstu ekonomisko kontaktu attīstīšanai – vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā, abu valstu piederība vienotai ekonomiskai telpai tik lielā mērā vienkāršo un atvieglo šos kontaktus.
Kultūras kontakti ir vēl viens pīlārs valstu attiecībās un tautu kontaktos. Jūsu valstsvizītes laikā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitāte saņēma nozīmīgu grāmatu dāvinājumu portugāļu valodā, kas kļuvis par neatsveramu atbalstu studentiem, kas Romānistikas fakultātē apgūst portugāļu valodu, un arī visiem interesentiem, kas vēlas tuvāk iepazīt Portugāli un tās kultūru.
Katras tautas dvēsele paveras pasaulei īpaša un daudzveidīga. Portugāle devusi pasaulei ne vien bezbailīgus un atjautas pilnus jūrasbraucējus un atklājējus, bet arī izcilus dzejniekus, kuru darbos izpaužas lirisks, introspektīvs, dažubrīd pat melanholisks pasaules skatījums. Arī latviešu garīgā pasaule vislabāk atklājas dzejas formā – senākos laikos tautasdziesmās, kuras ir mūsu tautas garīgā mantojuma pati nozīmīgākā daļa, jaunākos – tautā mīlētu un dievinātu dzejnieku vārsmās. Tādēļ nav vērts brīnīties, ka portugāļu dzejai ir izdevies pārņemt savā varā latviešu atdzejotāja Leona Brieža sirdi, pieprasot visu viņa uzmanību sev vienai. Bilingvālās mūsdienu portugāļu dzejas antoloģijas izdošanai ir sekojis dzejnieka Eužēniu de Andradi dzejas tulkojums, kas izdots divās valodās krājumā “Ūdens lakstīgala” ar Portugāļu grāmatas un bibliotēku institūta un Kamoiša institūta atbalstu. Turklāt tā nebūt nav pēdējā dzejas grāmata, ar kuru atdzejotājs iecerējis iepazīstināt latviešu lasītājus!
Augsti godātais prezidenta kungs! Attiecības starp Latviju un Portugāli bijušas labas un draudzīgas kopš to pirmsākumiem un laika gaitā tikai kļuvušas bagātākas un daudzšķautņainākas. Latvija allaž varējusi rēķināties ar Portugāles atbalstu brīžos, kad tas bija visvairāk nepieciešams. Laikā, kad Latvija cīnījās par savas jauniegūtās neatkarības de iure atzīšanu, Portugāle sniedza skaidru atbalstu Latvijai – tā bija viena no tikai piecām valstīm, kas 1920. gada Tautu Savienības asamblejā balsoja par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Portugāle neatzina Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Arī visjaunākajos laikos Portugāle konsekventi atbalstīja Latviju tās centienos atgūt savu vietu Eiropā un pasaules arēnā.
Šobrīd, kad Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kad Eiropa atkal ir apvienota, kā to prasa vēsturiskais taisnīgums un pašas Eiropas labākās intereses, es vēlētos paust Portugālei vissirsnīgāko un dziļāko pateicību par konsekvento atbalstu, kuru tā sniedza Latvijai Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā!
Vēlos uzsaukt šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze! Par latviešu un portugāļu tautu labklājību, par mūsu valstu ciešām attiecībām kā ieinteresētiem sadarbības partneriem un uzticamiem sabiedrotajiem!