Kad vienoja brīvības cīņu iznākums

Nobeigums. Sākums “LV” 09.09.2004.

Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Rīga, 1922.–1927.gads

Norise

Latvijas Republikas prezidenta Viņa Ekselences Čakstes vizītes Helsinkos 1926.gada 15.–17.maijā sagaidīšanas ceremonija sestdien, 15.maijā
Latvijas Republikas prezidents Viņa Ekselence Čakste Helsinkos tiks sagaidīts 15. maijā, ierodoties pa jūru. Prezidenta kuģis izmetīs enkuru Helsinku ostā 11.30 no rīta.
Satikt prezidentu Čaksti pie pašiem Somijas teritoriālajiem ūdeņiem dosies divi somu kara kuģi un viena lidmašīnu eskadriļa. No Aransgrundas burinieka uz prezidenta kuģa klāja nokāps apgabala loču dienesta priekšnieks un locis.
No Harmajas burinieka prezidenta kuģi sagaidīs un uz tā klāja uzkāps Latvijas sūtnis Grosvalda kungs un ģenerālis Sivo, kas būs prezidenta Čakstes rīcībā.
Suomenlinnas cietoksnis prezidenta kuģus sveiks ar divām goda zalvēm un tur izvietoto karaspēka daļu parādi.
Par tās sākumu liecina šajā lappusē ievietotās vizītes programmas ievaddaļa. Tomēr slikto laika apstākļu dēļ ne viss izdevās tā, kā bija paredzēts. Biezā migla neļāva somu lidmašīnām izlidot pretim augstajam viesim, lai apsveiktu viņu, iebraucot Somijas teritoriālajos ūdeņos. Sarežģītā ledus situācija savukārt lika mainīt ciemiņu kuģu “Kr.Valdemārs” un “Virsaitis” maršrutu un vajadzēja izmantot namatēvu ledlauža palīdzību. Tā rezultātā brauciens nokavējās par veselām četrām stundām.
Tikko Latvijas flagkuģis “Kr.Valdemārs” bija nostājies uz enkura Helsinku ostā, pie tā piebrauca jahta “Nordwakten” ar L.Relanderu uz borta. Viņu pavadīja ārlietu ministrs, Somijas sūtnis Rīgā R.Silvanders, Ārlietu ministrijas protokolšefs, prezidenta pirmais adjutants un citas atbildīgas personas. Netrūka žurnālistu, fotogrāfu un kinooperatoru. Skanēja himnas un salūts. Krastmalā J.Čaksti jau kopš rīta sagaidīja vairāki tūkstoši cilvēku. Tur viņš saņēma bērnu pasniegtos ziedus un noklausījās pilsētas valdes priekšsēdētāja apsveikuma runu.
Abi prezidenti devās uz pili, bet pievakarē piedalījās svinīgā dievkalpojumā Nikolaja baznīcā. Dziedāja Rīgā viesojušais koris “Soumen Lauli”. Sekoja Somijas universitātes apmeklējums, kur studentu koris nodziedāja abu zemju himnas. Pilsētas valdes rīkotā tējas galda laikā skanēja Sibēliusa “Finlandia” un cita somu mūzika.
Pirmo dienu noslēdza liela dineja, kuru par godu J.Čakstem bija sarīkojis viņa somu kolēģis. Kā jau tas pienākas tādās reizēs, abu valstu galvas teica runas. Latvijas pirmā persona savu uzstāšanos beidza ar vārdiem: “Izlietojot šo gadījumu, izsaku savus sirsnīgākos labklājības novēlējumus Somijai, kuru es ar lepnumu varu apzīmēt par Latvijas uzticamu draugu.”
Ne jau par šiem skaistajiem vārdiem, bet pēc protokola J.Čakste tika apbalvots ar Baltās rozes ordeni un krustu. Latvijas delegācijas locekļi ārlietu ministrs K.Ulmanis, armijas komandieris P.Radziņš un O.Grosvalds saņēma I šķiras ordeni, ģen. O.Dankers un jūras krastu aizsardzības priekšnieks A.Kaizerlings – II šķiras, visi pārējie J.Čakstes pavadoņi – III šķiras.
Vizītes otrajā dienā abi prezidenti apmeklēja Somijas Mākslas muzeju un Nacionālo muzeju. Pulksten vienos J.Čakste brokastoja L.Erlandera ģimenē, bet K.Ulmanis un P.Radziņš – attiecīgi kopā ar somu ārlietu un kara ministru. Pēcpusdienā J.Čakste apmeklēja “Eiropas priekšposteņa tautu klubu”, kur viņu sveica ar vīru kora dziesmu, bet latviešu valodā uzrunāja Baltijas valstu tuvināšanās ideju dedzīgs piekritējs prof. J.Mikkola. Vakarā atkal dineja, kuru vainagoja lielisks studentu lāpu gājiens pie pils, godinot augsto viesi.
Pēdējā dienā – 17.maijā – J.Čakste iepazinās ar Esbofaordas lauku muižu, bet pēcpusdienā devās atceļā, lai 18.maija rītā būtu atkal dzimtenē. Valsts vizīte bija beigusies.
Lasītājs var vaicāt – bet ar kādiem rezultātiem? Vai tikai ar dinejām, muzejiem, koncertiem u.tml? Te jāpaskaidro, ka valsts galvu apmaiņas braucienos parasti tā arī notiek. Šādām vizītēm lielākoties ir iepazīšanās, pieklājības, labākajā gadījumā politisks raksturs, kas reti kad beidzas ar konkrētiem līgumiem vai konvencijām. Kā bija šajā gadījumā, atbildi var atrast “Valdības Vēstnesī” publicētajā K.Ulmaņa sarunā ar žurnālistiem par iespaidiem, Valsts prezidentam viesojoties Somijā. Viņš atzīmēja, ka sarunās izvirzīts jautājums par abu valstu saimniecisko sakaru paplašināšanu. Latviju un Somiju saista tirdzniecības līgums (to noslēdza 1924.gada augustā; pēc ratificēšanas Saeimā J.Čakste vienošanos izsludināja 1925.gada 2.aprīlī – R.T.), kas dibinās uz vislielākās labvēlības noteikumiem. Nolēma šajā ziņā iet vēl tālāk, lai paplašinātu savstarpēju preču apmaiņu. Latvijā labi pirktu somu separatorus, kokvilnas audumus, dažas tērauda preces, bet latvieši varētu eksportēt uz turieni linus, dārzeņus utt. Jārūpējas par satiksmes atvieglošanu kā veikalniekiem, tā vispār ceļotājiem. Par ļoti vēlamu uzskatīta vīzu atcelšana. Īpaši jāveicina jauniešu ekskursijas, bet daudz ko redzēt būs arī etnogrāfiem, vēsturniekiem, filologiem un vienkārši dabas mīļotājiem. Tas savukārt veicinās politisko saprašanos un tuvināšanos. Pēc ministra ieskata, par labi izdevušos vizīti liela pateicība pienākas arī Dr. O.Grosvaldam.

Izskaņa

Lai palīdzētu Latvijas Ārlietu ministrijai un Valsts kancelejai organizēt L.Relandera vizīti, O.Grosvalds 1926.gada 16.jūnijā devās uz Rīgu. Somijas vadītāja atbildes apmeklējums notika Jāņu dienu laikā no 21. līdz 23.jūnijam. Augsto viesi Latvijā uzņēma ar lielu sajūsmu un sarunās allaž pasvītroja abu tautu draudzību un mazo valstu tiesības.
J.Čakste dinejā par godu L.Relanderam 25.jūnijā cita vidū sacīja: “Neizdzēšamā atmiņā es glabāju laipno saņemšanu, kuru Helsinkos jūs un jūsu galvaspilsētas iedzīvotāji man sarīkojāt. Nedalītā sajūsma, ko Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāji jums izrādīja šodien, ir to jūtu patiess izpaudums, kuras iedvesmo latvju tautu jūsu viesošanās gadījumā.
 

Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste vada plenārsēdi. Rīga, 1920.gads

Šī jūtu izpauduma iemesli ir dažādas dabas. Vispirms tas ir prieks, kuru izjūt latvju tauta, redzot pie sevis slavenās somu nācijas galvu – nācijas, kuras varonīgās cīņas par brīvību ne tikai izsaukušas latvju tautā apbrīnošanu, bet bijušas tai arī par priekšzīmi. Mūsu cīņu sasniegumi bija vienādi – pilnīga neatkarība no svešām varām.”
Jau pēc prominentā ciemiņa aizbraukšanas Latvijas prezidents telegrafēja viņam uz Helsinkiem: “Latvju tauta ir laimīga, ka Jūsu apciemojums tai devis gadījumu izpaust tās sirsnīgās simpātijas jūtas, ko tā jau no seniem laikiem sajūt pret varonīgo somu tautu, kuras draudzībai tā piešķir izcilu nozīmi. Latvijas Republikas oficiālais laikraksts “Valdības Vēstnesis” 1926.gada 30.jūnijā publicēja nelielu J.Čakstes pateicības rakstu sakarā ar Somijas prezidenta apmeklējumu. Viņš atzīmēja, ka visās trijās vizītes dienās blakus sirsnības jūtu augstākajam izpaudumam valdīja vislabākā kārtība. Jūrnieki bija pirmie, kas sagaidīja viesus ar lielu uzmanību. Dziesmu svētku apmeklējuma laikā visi dalībnieki izturējās vislielākā mērā vērīgi pret ciemiņiem. Tas pats sakāms par karaspēka parādi 22.jūnijā. Akadēmiskā saime izteica somu viesiem augstu cieņu. Tas pats notika Nacionālajā operā un teātrī. Viesu uzmanību saistīja izbraukums uz Jūrmalu un ne mazāk skaistais ceļojums pa Zemgali, kur viņus sagaidīja jelgavnieki, bērzmuižnieki, dobelnieki un citi zemgalieši. Valsts iestāžu, pašvaldību, sabiedrisko un studentu organizāciju pārstāvji saņēma somus visā svinīgumā kā galvaspilsētā, tā provincē.
Kā liecina arhīva dokumenti (LVVA, min.l., 137.–140., 172.lp.), 1926.gada otrajā pusē tika gatavota J.Čakstes vizīte Zviedrijā, kurai vajadzēja notikt 1927.gada pavasarī. K.Zariņš 1926.gada 13.jūlijā rakstīja prezidentam: “Caur šo pagodinos ziņot, ka Zviedrijas Ārlietu ministrija man šodien slepeni vēstīja, ka viņas monarhs Gustavs V bijis ļoti aizgrābts par Jūsu laipno nodomu apciemot viņu un Zviedriju. Ķēniņš no visas sirds vēloties Jūs šeit pieņemt un jutīšoties ļoti laimīgs apsveikt uz zviedru zemes tās valsts galvu, ar kuru Zviedrijai tik daudz vēsturisku un kulturēlu sakaru. Tāļāki ķēniņš dziļi nožēlojot, ka viņš ķēniņienes grūtās slimības dēļ pašlaik nevarot noteikt, kad viņš tiešām varētu pie sevis Jūs, augsti godātais Prezidenta kungs, līdz ar Jūsu pavadoņiem pieņemt. (..) Pēc manām privātām ziņām, ķēniņš par Jūsu vizīti ir runājis arī Ministru Kabinetā (..). Arī valdības aprindas apsveic Jūsu nodomu.”
Zviedrijas karalienes aiziešana viņsaulē neļāva vizītei paredzētajā laikā notikt. 1927.gada martā mūžībā devās arī J.Čakste. Viņa vietā, ja tā var teikt, uz Stokholmu 1929.gada maijā brauca Latvijas otrais Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Taču Jānis Čakste nebija aizmirsts somu zemē. Viņam veltītajā piemiņas rakstu krājumā, kas iznāca Rīgā 1928.gadā, Somijas Valsts prezidents L.Erlanders rakstīja: “Es atceros Prezidentu Jāni Čaksti kā liela vēriena valstsvīru, krietnu tautieti un cēlu cilvēku – vīru, līdzīgu kādam tikai reti sastop dzīves gaitā.”

prof., Dr. habil. hist.