
Kā pareizi
Par terminiem “mēsli” un “mēslojums”
JAUTĀJUMS:
Vai termini mēsli un mēslojums mēslošanas līdzekļa nozīmē ir
sinonīmi? Kā pareizi: organiskie (un neorganiskie) mēsli
vai organiskais (un neorganiskais) mēslojums? (Jautātājs:
LU Bioloģijas fakultāte.)
ATBILDE.
Kā liecina agronomijas profesora akadēmiķa K.Bamberga vadībā
sagatavotā un LZA Terminoloģijas komisijā (TK) apspriestā un apstiprinātā
“Agronomijas terminu vārdnīca” (R., “Zinātne”, 1973), mēslošanas līdzekļu nozīmē
termini mēsli un mēslojums nav sinonīmi. Ar tiem izsakāmi
atšķirīgi jēdzieni, un šo atzinumu LZA TK nav mainījusi. Dažādās vārdnīcās
publicēto skaidrojumu apkopojums liecina, ka:
mēsli ir organiskas (dzīvniekizcelsmes un augizcelsmes) un neorganiskas
(mākslīgi sintezētas vai no neorganiskas izcelsmes materiāla – dažādiem iežiem –
ražotas) vielas, ko izmanto augsnes auglības uzlabošanai, lai dotu augiem
vajadzīgos barības elementus;
mēslojums ir mēslošanas rezultāts, t. i., organisko un/vai neorganisko
vielu kopums, kas iestrādāts augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību un dotu augiem
vajadzīgos barības elementus.
Līdz ar to par pareiziem atzīstami gan termini organiskie mēsli un
neorganiskie mēsli, – ja runa ir par attiecīgajām vielām (kuras iegūst,
ražo, pārdod, pērk), gan organiskais mēslojums un neorganiskais
mēslojums, – ja runa ir par augsnē iestrādātajiem kūtsmēsliem vai
minerālmēsliem. Tātad līdztekus terminam minerālmēsli, ko attiecina uz
augu barošanai un augsnes auglības uzlabošanai vajadzīgām minerālvielām, sava
vieta ir arī terminam minerālmēslojums, kad runa ir par minerālvielām, ko
saņēmusi augsne. Daļu no mēsliem augsnē iestrādā kā pamatmēslojumu, daļu
– kā papildmēslojumu, un mēslojums var būt bagāts vai nabadzīgs.
Komentāri.
1. Par nepamatotu LZA TK ir atzinusi praksi terminu mēsli
mēslošanas līdzekļa nozīmē attiecināt tikai uz kūtsmēsliem. (Par šiem
jautājumiem skat. arī “Latviešu valodas kultūras jautājumu” 13.laidienā –R.,
“Liesma”, 1977, 192.–193. lpp.)
2. Izmantojot datorā pieejamo terminu datu bāzi, diemžēl jārēķinās ar to, ka tā
terminoloģiskā ziņā ne vienmēr ir precīza, jo datortehnoloģijā plašpieejai
iekļautas dažādas vārdnīcas, kurās ne vienmēr korekti ievērota nozaru
terminoloģijas specifika. Bez tam datu bāzes aktuāli atjauninātai uzturēšanai
joprojām nav vēl piešķirta augsti kvalificēta terminologa štata vienība, kas
diendienā nepārtraukti iestrādātu datu bāzē visus jauninājumus.
Par terminu “atsvīdinātājs”
JAUTĀJUMS:
Kā saukt īpašu ierīci, kas domāta transportlīdzekļa vadītāja kabīnes logu
aizsargāšanai no aizsvīšanas. Angļu valodā to sauc par demister,
franciski – antibuée, krieviski – устройство против запотевания стёкол.
Vai latviski tā varētu būt logu pret-aizsvīdes ierīce? (Jautātājs: RTU
asoc. prof. A.Zviedris.)
ATBILDE.
Ja šīs ierīces galvenā funkcija ir transportlīdzekļa vadītāja kabīnes logu aizsargāšana pret aizsvīšanu, aizsvīšanas novēršana, var izmantot vārddarināšanas modeli ar priedēkli at-, iegūstot īsu un ērti lietojamu terminu: atsvīdinātājs (resp. logu atsvīdinātājs). Sal.: līdzīgu ierīci vadītāja kabīnes logu apledojuma novēršanai sauc par atkausētāju. Pēc šī parauga darināti arī termini atsārņotājs, atspalvotājs un daudzi citi.
Par terminu “caurdure”
JAUTĀJUMS:
Vai angļu cilmes kosmētikas terminam “pīrsings” atbilst arī kāds latviešu vārds?
(Jautātāja: kosmētikas izstrādājumu laboratorijas darbiniece.)
ATBILDE.
Vistiešāk “pīrsingam” latviski atbilst caurdure.
Pamatojums.
Angļu vārds piercing (no pierce ‘izdurt; izurbt’) cilmes ziņā saistīts ar latīņu vārdu perfundere (skat. Oksfordas vārdnīcu), ko latviski tulko ar vārdiem “izsist, izdurt, izplēst caurumu” (skat. Latīņu–latviešu vārdnīcu). Tātad procesa nozīmē (kas raksturīga angļu vārdiem ar -ing) par pamatotu var atzīt vārdu caurdure.
Par zinātnisko grādu nosaukumiem
JAUTĀJUMS:
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru ar
pareiziem saīsinājumiem valsts valodā vai latīņu valodā? Izglītības un zinātnes
ministrijā, kurai uzdevu šo jautājumu, attiecīgas informācijas acīmredzot nav.
(Jautātāja: I.Popova.)
ATBILDE.
Latvijas Zinātnes padome ir apstiprinājusi zinātnisko grādu nosaukumu sarakstu ar saīsinājumiem latīņu valodā, paredzot, ka doktora grāda apzīmēšanai lietojams saīsinājums Dr. (skat. “Zinātnes Vēstnesis”, 23.03.1998.). Šiem nosaukumiem pieskaņojami arī akadēmisko grādu nosaukumi un to saīsinājumi. LZA Terminoloģijas komisijā, vienojoties ar Latviešu valodas ekspertu komisiju, pēc līdzības ar Dr. ir apstiprināti saīsinājumi Mg. (‘maģistrs’) un Bc. (‘bakalaurs’).
LZA Terminoloģijas komisija