
Vai nepieciešams mazākumtautību izglītības likums
Starpministriju darba grupas otrajā sēdē, kas notika aizvadītās
nedēļas nogalē, tās dalībnieki aktīvi diskutēja par atsevišķa likuma
sagatavošanas nepieciešamību mazākumtautību izglītības iestādēm. Tika skatīts
arī I.Pimenova iesniegtais priekšlikums mazākumtautību izglītības iestāžu likumam.
16.septembrī ir paredzēta Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības
jautājumos sēde. Tādēļ starpministriju darba grupa aicinājusi padomi vēlreiz
diskutējot izteikt savu viedokli, vai, ievērojot šābrīža politisko situāciju,
atsevišķs likums vispār ir nepieciešams.
Vienprātības par mazākumtautību izglītības likuma nepieciešamību nav arī
likumdevēju vidū. Divas lielākās Saeimā pārstāvētās partijas – “Jaunais
laiks” un Tautas partija – uzskata, ka speciāls likums, kas regulētu
mazākumtautību izglītības iestāžu darbību, nav nepieciešams. Pamatojumam tiek
minēts, ka darbojas Izglītības likums, tādēļ pašreizējā situācijā nekas nav
jāmaina. Tāpat arvien nav skaidri definēts, kas ir minoritāte.
Pēc juridiskajiem principiem, ja kādas Izglītības likuma normas būs pretrunā ar
speciālo likumu, ar šo likumu varēs atcelt vispārīgā likuma normas. Tas vedina
domāt, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā būs “diskusijas atvēršana”.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš uzskata,
ka likumprojekta ideja ir radīt juridisku bāzi mazākumtautību skolām, lai tās
varētu saņemt atbalstu no vēstniecībām un nacionālajām kultūras biedrībām.
Šādās skolās mācības turpinātu notikt valsts valodā, tajā pašā laikā saņemot
atbalstu, kā arī tiktu koptas nacionālās kultūras intereses.
“LV” informācija