Vai virpulis slaucenē un piena kvotu tirgū?

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Piena nozarē Latvijā kvotas ir ieviestas pavisam nesen, taču novērots, ka daudzi zemnieki steidz pārdot saņemtās kvotas. Saskaņā ar ES vienošanās sarunām noteikts, ka piena ražošanas kvota sadalīta piegādes kvotā, tiešās tirdzniecības kvotā, pastāv arī piena kvotas nacionālā rezerve. Latvijai piešķirtā kopējā piena ražošanas kvota 2004.–2005.gadam ir 695 300 tonnas, no tās 468 900 tonnas ir minētā piegādes kvota un 226 400 tonnas – tiešās tirdzniecības kvota. Piegādes kvota ražotājiem tiek piešķirta par piena piegādi pārstrādātājiem, bet tiešās tirdzniecības kvota – par piena vai to produktu piegādi tiešajiem patērētājiem, piemēram, skolām, slimnīcām un kaimiņiem.
Cenas šobrīd tirgū ir ļoti dažādas – no desmit līdz pat 130 latiem par tonnu kvotas piena. Ņemot vērā tirgū valdošo haosu, lauksaimnieki uzskata, ka piena kvotas cenas stabilizēšanai būtu nepieciešama valsts iejaukšanās, uzpērkot kvotas no tiem zemniekiem, kuri pārtraukuši nodarboties ar piena ražošanu. Šāda iespēja normatīvajos aktos ir paredzēta, taču finansējuma valsts budžetā šim mērķim pašreiz nav.
Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti apšauba, vai būtu lietderīgi kvotas no zemniekiem uzpirkt un novirzīt valsts rezervē. Ministrija norāda, ka ar laiku situācija kvotu tirgū stabilizēsies un tās darbosies līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas varētu notikt tuvākajos divos trijos gados. Šajā laikposmā turpināsies ganāmpulku pārformēšanās – to skaita samazināšanās un govju skaita palielināšanās tajās saimniecībās, kuras aktīvi paplašinās un palielina savu piena ražošanas apjomu.
Latvijas Piena ražošanas asociācija apstiprina, ka piena kvotu cenas tirgū ir dažādas atkarībā no tā, kā puses vienojas. Dzirdēts, ka par tonnu kvotas piena prasa gan 20–30 latus, gan daudz vairāk – 100 latus. Atšķirības vērojamas novadu starpā. Kurzemē cena par tonnu kvotas piena ir 40–45 lati, bet Vidzemē, kas izsenis bijusi piena klēts, šī cena ir augstāka – 100–110 latu par tonnu kvotas piena. Tiem zemniekiem, kuri par tonnu kvotas piena prasa 100 latu un vairāk, pircēju šobrīd grūti atrast.
Kvotas galvenokārt pārdod zemnieki, kuri nolēmuši savas saimniecības likvidēt, kā arī mazie piena ražotāji ar vienu divām govīm, kuri nespēj izpildīt noteiktās piena kvalitātes prasības. Savukārt piena kvotu pircēji ir saimniecības, kuras paplašina ražošanu. Ir arī tādi piena ražotāji, kuri pārtraukuši piena ražošanu, bet savu kvotu nesteidz pārdot un to iznomā. Arī šajā gadījumā cenas ir dažādas, sākot no desmit latiem un vairāk. Zemnieks, kurš pārtraucis ražošanu, kvotu gan var iznomāt tikai divus gadus, pēc tam tā jāpārdod vai arī bez atlīdzības jānodod valsts rezervē. Saimniecībām, kuras pašlaik vēlētos paplašināties, šobrīd ir divas iespējas, kā palielināt savu piena apjomu. Pirmā iespēja ir iegādāties vai nomāt piena kvotu no saimniecībām, kurām tā vairs nav nepieciešama, otrais risinājums – saņemt papildu kvotas no valsts rezerves. Taču arī valsts rezerves nav neizsmeļamas, turklāt papildu kvotu saņemšanai ir jāiziet sarežģīta procedūra. Jāņem vērā, ka pieprasījums pēc kvotām no valsts rezerves ir liels, tādēļ ne vienmēr tiek piešķirta tik liela piena kvota, kā tiek prasīts.
Piena ražotāju asociācija pieļauj iespēju valstij daļēji no tiem zemniekiem, kuri nolēmuši pārtraukt nodarboties ar piena ražošanu, par noteiktu cenu atpirkt kvotas, tādējādi panākot piena kvotas cenu tirgū zināmu līdzsvaru.
ZM apstiprina, ka iespēja atpirkt no zemniekiem kvotas ir paredzēta Latvijas likumdošanā, taču nauda šim mērķim budžetā nav atvēlēta. Taču, ja kvotu atpirkšana tiktu sākta, valsts rezervē ieskaitītās kvotas vairs nevarētu dalīt par brīvu, kā tas notiek pašlaik.

“LV” informācija