Cik aizsargāti būs veidojamā pacientu reģistra dati

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Patlaban valstī nav vienotas statistiskās informācijas datu bāzes, kurā būtu informācija par pacientiem, kas slimo ar dažādām Latvijā izplatītajām slimībām. Lai noteiktu galvenās problēmas veselības aprūpē un izvērtētu prioritātes turpmākajai veselības politikai, Veselības ministrija (VM) iecerējusi veidot ar noteiktām slimībām sirgstošu pacientu reģistru. Dokuments ir sagatavots projekta formā. Par to jālemj valdības komitejai un pēcāk tas jāapstiprina valdības sēdē.
Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrus ministrija ir veidojusi jau iepriekš, no 1993. līdz 1999.gadam. Tomēr tie netika papildināti pēc vienotiem kritērijiem, neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem cilvēktiesību principiem, turklāt tajos iekļauto pacientu loks ir pārāk plašs.
Reģistra nepieciešamība tiek pamatota ar Valsts statistikas likuma normu ievērošanu un ikgadējās statistiskās informācijas valsts programmas izpildi, kā arī iekļaušanos vadības informācijas sistēmā un elektroniskās veselības kartes ieviešanu.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts par noteiktu slimību pacientu vienota reģistra izveidi paredz apkopot ne tikai skaitlisku informāciju statistikai, bet krietni plašākus datus – sirdzēja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, tautību u.c. Nonākot negodprātīgu cilvēku rokās, tik plaša informācija var kļūt kompromitējoša un tikt izmantota pret konkrēto personu, uzskata Valsts cilvēktiesību biroja speciālisti. Ministrija norāda, ka reģistrā iekļauto informāciju paredzēts aizsargāt atbilstoši fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Turklāt tā būtu ierobežotas pieejamības informācija. Arī Latvijas Pacientu tiesību birojs (LPTB) iebilst, uzsverot, ka VM noteikumu projekts būtiski aizskar pacientu tiesības uz konfidencialitāti un ir pretrunā ar jebkādiem Eiropā pieņemtiem slimnieku datu aizsardzības principiem.
Līdz šim pacientu reģistri ir izmantoti ne tikai datu apkopošanai, bet arī dažādu izziņas un tiesībsargājošo iestāžu, piemēram, policijas darbā, kā arī izsniedzot autovadītāja apliecības vai ieroča nēsāšanas atļaujas. Jaunais reģistrs tikšot veidots vienīgi statistikas apkopošanai. Fizisko personu datu aizsardzības likums atļauj apkopot personas datus, turklāt bez cilvēka piekrišanas, ja tas nepieciešams ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai un ārstniecības līdzekļu izplatīšanai – lai varētu ieplānot, cik līdzekļu valstij jāatvēl saslimstības mazināšanai.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv