
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Statistiskās informācijas valsts programmu 2005.gadam”.
Noteikumu projekta pielikumā “Statistiskās informācijas valsts programma 2005.gadam” Centrālā statistikas pārvalde apkopoja ministriju un citu ieinteresēto iestāžu viedokļus par programmas apjomu un saturu. Kopīgi ar ministrijām katra programmas nodaļa tika sadalīta trijās sadaļās, nosakot informācijas prioritātes līmeņus. Augstākās prioritātes – A sadaļā tika iekļauti ieraksti par to informāciju, kuras gatavošana tiek prasīta Eiropas Savienības normatīvajos aktos. B sadaļā tika iekļauti tie ieraksti, kas raksturo citu starptautisko institūciju regulāro informācijas pieprasījumu saturu, sastāvu un periodiskumu. C sadaļa aptver saskaņā ar iekšzemes datu lietotāju regulāriem pieprasījumiem gatavojamu informāciju. Ieraksti zināmā mērā var atkārtoties dažādās sadaļās, ja datu izstrāde tiek veikta atšķirīgā periodiskumā vai detalizācijas pakāpē, salīdzinot ar iepriekšējās sadaļās nosaukto.
Statistiskās informācijas valsts programmas projekts 2005.gadam satur atsevišķus ar jaunu Eiropas Savienības regulu pieņemšanu vai esošo regulu izpildes pilnveidošanu saistītus Centrālās statistikas pārvaldes attīstības projektos paredzētus darbus. To veikšana būs atkarīga no Centrālajai statistikas pārvaldei piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjoma 2005.gadā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Valsts kancelejā.
Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku braucieniem saistītie izdevumi””.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un citām nozaru ministrijām sagatavojusi noteikumu projektu, lai novērstu pretrunu ar Administratīvā procesa likuma normu attiecībā uz ministriju tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus, kā arī lai novērstu neskaidrības atsevišķu normu pielietošanā.
Palielināta dienas naudas norma komandējuma laikā Latvijas Republikā, nosakot to četru latu apmērā. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski pamatoti, institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50% apmērā no minētās summas. Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu, dienas nauda netiek maksāta.
Grozījums noteikumos paredz palielināt viesnīcas (naktsmītnes) maksas normu Rīgā, to nosakot 30 latu par diennakti.
Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina izdevumus par viesnīcu (nakstsmītni), ieskaitot viesnīcā organizēto brokastu izdevumus.
Projekts papildināts, nosakot, ka Latvijas Republikā darbinieka braukšanas izdevumus pilsētas kopējās lietošanas transportā atlīdzina par summu, kas nepārsniedz 30% no dienas naudas normas, ja ir iesniegti šādus izdevumus apliecinoši dokumenti.
Grozījums nosaka, ja darbinieks dodas mācību komandējumā uz laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām, tad par laiku, kas pārsniedz 30 dienas, dienas naudu neizmaksā. Valsts sekretārs atsevišķos gadījumos ir tiesīgs no ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem noteikt dienas naudu vai tās daļu par mācību komandējuma laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām, rakstiski informējot par to Finanšu ministriju un Valsts kontroli. Uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs noteikt darbiniekam dienas naudu vai tās daļu par mācību komandējuma laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām.
Grozījumi nosaka, ja viesnīcas (naktsmītnes) rēķinā ir ieskaitīti izdevumi par apģērbu un apavu tīrīšanu vai to remontu, gludināšanu, kā arī citi personiskie izdevumi, ar bāra, minibāra lietošanu saistītie izdevumi, tos samaksā darbinieks no viņam paredzētās dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) summas.
Grozījums paredz noteikt, ka papildu piemaksu pie dienas naudas var noteikt šādiem darbiniekiem, kas dodas komandējumā uz ārvalstīm: Ministru kabineta locekļiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Latvijas Republikas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, speciālo uzdevumu vēstniekiem, ministriju valsts sekretāriem un Aizsardzības ministrijas un militārajiem pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās – 20% apmērā no dienas naudas normas.
Grozījums paredz noteikt, ja saskaņā ar ielūgumu vizītē ārvalstīs jāierodas kopā ar laulāto, valsts amatpersonām, Latvijas Republikas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, ministriju valsts sekretāriem un Aizsardzības ministrijas un militārajiem pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās par laulāto atlīdzina izdevumus saskaņā ar šiem noteikumiem.
Attiecībā uz izdevumu diennakts normām komandējumiem ārvalstīs pārskatīti komandējumu izdevumu normu apmēri, sagrupējot valstis pēc aptuveni vienādu diennakts izdevumu normu piemērošanas principa. Turklāt dienas naudas norma tiek noteikta latos un viesnīcu izdevumu norma ārvalstu valūtās pārsvarā eiro un ASV dolāros.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un kārtību, kādā piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un adaptācijas periodu Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās”.
Personu brīva kustība Eiropas Savienībā ir viena no
pamatbrīvībām. Lai šo brīvību īstenotu praksē, nepieciešams, lai profesionālās
kvalifikācijas, kas iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, būtu iespējams
atzīt arī citās dalībvalstīs. Lai to nodrošinātu, Eiropas Savienībā ir pieņemtas
vairāk nekā 50 direktīvas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu profesijās,
kuras tiek reglamentētas no valsts puses. Šo direktīvu mērķis ir savstarpēji
saskaņot Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktās prasības
atsevišķām profesijām, kuras tiek sauktas par reglamentētajām profesijām. Katrā
Eiropas Savienības dalībvalstī ir pieņemti normatīvie akti un izveidota
institucionālā struktūra citās valstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanai.
Saskaņā ar direktīvām Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpēji ir jāatzīst
šādu personu izglītība un kvalifikācija, ja tā atbilst direktīvās noteiktajām
prasībām. Sakarā ar to, ka atsevišķām profesijām šīs prasības ir formulētas
pašās direktīvās, savukārt citām profesijām ir noteikti savstarpējās
salīdzināšanas un atzīšanas principi, Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs
profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas:
1) speciālā atzīšanas sistēma, kura tiek lietota attiecībā uz profesijām, kurām
izglītībai un kvalifikācijai nepieciešamās prasības ir noteiktas vienotas visā
Eiropas Savienībā;
2) vispārējā atzīšanas sistēma, kura tiek lietota attiecībā uz profesijām, kuras
kā reglamentētās profesijas ir noteiktas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet
var nebūt reglamentētas profesijas citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
3) profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo
pieredzi, kas nosaka, ka persona var iegūt kvalifikāciju savas profesionālās darbības
laikā atsevišķās ekonomiskās darbības jomās, ja šī darbība tiek veikta, vadot
uzņēmumu vai tā struktūrvienību vai darbojoties kā pašnodarbinātai personai.
Pamatā Eiropas Savienības tiesību akti profesionālo kvalifikāciju savstarpējās
atzīšanas jomā tika pārņemti Latvijas normatīvajos aktos ar likuma “Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”
pieņemšanu 2001.gada 20.jūnijā. Sakarā ar pārņemamo Eiropas Savienības tiesību
normu lielo apjomu likumā tika iestrādātas tās direktīvu normas, kuras atbilstoši
Latvijā pieņemtajai juridiskajai tehnikai tiek regulētas likuma līmenī, savukārt
citu normu pārņemšanai tika noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot vairākus
normatīvos aktus.
Kā apliecinājums ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tiks
izsniegta profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība, kas tās īpašniekam
dos tiesības konkurēt darba tirgū uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar tās valsts, kurā
viņš ir ieradies, pilsoņiem, kuriem ir tāda pati kvalifikācija un tiesības darboties
noteiktās profesijās. Tomēr šī apliecība neaizstāj darba atļaujas un citus
dokumentus, kuri ir nepieciešami, lai strādātu Latvijā. Arī Latvijā kvalifikācijas
atzīšanas apliecība būs tikai viens no nepieciešamajiem dokumentiem personām, kas
vēlēsies strādāt Latvijā reglamentētajās profesijās, kurās saskaņā ar Latvijas
Republikas normatīvajiem aktiem izvirzītas noteiktas prasības profesionālajām
kvalifikācijām.
Reglamentētajās profesijās, kurās ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju atzīst,
piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, atzīšanas
procedūra tiek īstenota, salīdzinot vienā valstī izsniegtās kvalifikācijas
apliecinājumos norādīto izglītību un kvalifikācijas līmeni ar citā valstī
nepieciešamo patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai atbilstošā profesijā.
Šīs sistēmas ietvaros tiek pieļautas zināmas atšķirības iegūtajā izglītībā un
profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras var kompensēt ar atbilstoša ilguma
profesionālo pieredzi šajā profesijā pretendenta mītnes valstī. Tikai būtisku
atšķirību gadījumā pretendentam var piemērot prasību par kvalifikācijas
atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu uzņemošajā valstī.
Šāda kārtība pastāv arī profesijās, kurās pretendenta ārvalstīs iegūtu
profesionālo kvalifikāciju atzīst, pamatojoties uz viņa mītnes valstī iegūtu
profesionālo pieredzi, gadījumos, kad pretendentam ir nepieciešami arī atbilstošu
profesionālo izglītību un kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.
Noteikumu projekts nosaka papildu prasības, kuras drīkst izvirzīt atzīšanas
institūcijas, un kārtību, kādā tās var piemērot prasību par adaptācijas periodu
un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, personām, kuras vēlas Latvijā darboties
reglamentētā profesijā un kuru iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija
atšķiras no Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajai profesijai.
Pieņemot šos noteikumus, vienā normatīvajā aktā tiks noteiktas tās prasības, kuras
drīkst izvirzīt attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu
reglamentētājās profesijās personām, kas savu kvalifikāciju ir ieguvušas
ārvalstīs, padarot šo procesu saprotamu sabiedrībai un nodrošinot indivīda tiesību
aizstāvēšanu gadījumos, kad šādas kvalifikācijas atzīšana tiek atteikta bez
pamatojuma.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu,
Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijā,
Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments