Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijā, tāpat kā pārējā Eiropā, viena no darbiniekiem bīstamākajām nozarēm ir būvniecība. Kā liecina statistika, Eiropā katru dienu vairāk nekā 2000 darbinieku būvlaukumos gūst smagas traumas, bet vidēji trīs cilvēki dienā iet bojā nepietiekamas darba drošības dēļ. Mūsu valstī šā gada pirmajā pusgadā būvniecības nozarē notikuši jau 70 nelaimes gadījumi, kas ir 11,5% no kopējā nelaimes gadījumu skaita. Kā liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) statistika, 29% no visām darba traumām gūtas, krītot no augstuma.
Tādēļ šogad Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra sadarbībā ar nacionālajiem kontaktpunktiem organizē drošībai un veselībai darbā veltītu kampaņu tieši būvniecības nozarē. Tās ietvaros vakar, 6. septembrī, un šodien, 7. septembrī, VDI inspektori kopā ar Labklājības ministrijas un Latvijas Celtnieku arodbiedrības pārstāvjiem intensīvi apsekos būvniecībā darbojošos uzņēmumus. Paredzēts, ka divās dienās 24 inspektori pabūs 72 būvobjektos.
Vakar, 6. septembrī, labklājības ministre Dagnija Staķe kopā ar Rīgas reģionālās darba inspekcijas vadītājas vietnieci Ritu Elci un darba inspektoriem ieradās būvobjektā, kurā ģenerāluzņēmējs ir SIA “Velve”. Strādniekus gan būvobjektā neredzēja, jo tai stundā, kamēr amatpersonas tur uzturējās, strādnieki pusdienoja. Taču, kā noskaidroja R. Elce, strādnieku alga ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas. Kā atzina ministre, viņu ļoti satrauc minimālo algu saņēmēju īpatsvars privātajā sektorā, kas ir 70% no tiem strādājošiem, kuri saņem minimālo darba samaksu. Konkrētajā būvobjektā nekādi pārkāpumi atklāti netika, taču, tā kā tajā ir vairāki apakšuzņēmēji, R. Elce atzina, ka viņa nevarot galvot, ka viss ir kārtībā un visiem strādniekiem ir darba līgumi.
VDI pārstāve uzsvēra, ka ļoti svarīgi būtu izdarīt grozījumu Darba likumā, nosakot, ka darba līguma kopijai obligāti ir jābūt ne tikai būvuzņēmēja birojā, bet arī pašā objektā. Tas atvieglotu darba inspektoru darbu. Tāpat VDI direktors Jānis Bērziņš iestājas par to, lai likumā būtu noteikts, ka uzņēmuma darbiniekiem jānēsā identifikācijas kartes, uz kurām būtu gan vārds, uzvārds, gan, kas ir svarīgākais, darba līguma numurs. Šis priekšlikums tika skatīts arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē un tapa noraidīts, jo pret to iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija. Pamatojums – liekas un lielas izmaksas darba devējiem. J. Bērziņš gan norāda, ka VDI vienas šādas kartes pašizmaksa bija 40 santīmu. Vakar D. Staķe solīja šo priekšlikumu lobēt, saprotot, cik ļoti tas atvieglotu darbu. Viņa arī uzsvēra, ka katru nedēļu saņem kādas sūdzības no darbiniekiem, kas strādā tieši būvniecībā. Taču parasti tas esot tad, kad cilvēks no darba ticis atlaists, neizmaksājot algu. Ja viņš ir strādājis bez līguma, tad vienīgais veids, kā pierādīt, ka tiešām strādājis, ir ar liecinieku palīdzību tiesā. Tas gan izdodas reti, jo darbinieki, kuri grib turpināt strādāt uzņēmumā, protams, nevēlas liecināt pret savu maizes tēvu.
Ja darba inspektors vēlas pārbaudīt kādu būvobjektu pilnībā, tas ir jāaplenc, jāpiesaista arī spēka struktūras. Jautāta, cik šādu reidu šogad noteicis, R. Elce atbild – neviens. Jo VDI tam trūkst cilvēkresursu. Šādi reidi gan notiek tepat kaimiņos, Lietuvā.
Kā rūgti atzina R. Elce, privātā būvniecība ir “viena liela bedre”. VDI drīkst apsekot tikai tos būvobjektus, kurā saimnieko firmas. Tai nav tiesību pārbaudīt, kā notiek kādas privātmājas celtniecība. Visbiežāk saimnieks pasaka, ka tur strādā viņa radinieki. Un tieši šādu privātu objektu celtniecība ir lauvas tiesa no visiem Latvijā notiekošajiem būvdarbiem. Tur strādājošie cilvēki ir pilnīgi bez jebkādām sociālajām garantijām. Kā stāsta R. Elce, diemžēl ir gadījumi, kad strādnieki sevi šādos darbos sakropļojuši uz mūžu un paliek bez jebkādas kompensācijas, arī pabalsti ir minimāli, jo sociālo nodokli par viņiem neviens nav maksājis.
2005. gada budžetā Labklājības ministrija gatavojas prasīt papildu 54 000 latu tieši nelegālās nodarbinātības mazināšanai. Nauda tiks izlietota VDI cilvēkresursu attīstībai. Jo, kā bilst R. Elce, viņa nezina, kā piesaistīt jaunus darba inspektorus. To vidējā alga ir 123 lati pirms nodokļu samaksāšanas. Šogad no darba jau aizgājuši septiņi apmācīti speciālisti.
R. Elce, informējot par vakardienas reidos novēroto, stāsta, ka būvfirmas zinājušas, ka šādi reidi būs. Tiesa gan, nezināja, kādi būvobjekti konkrēti tiks apsekoti. Bet inspektori ziņo, ka objektos, kur vēl piektdien bija rosība, šodien viss ir klusu un mierīgi.