Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2000. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 243 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9320-noteikumi-par-gramatvedibas-kartosanu-un-organizaciju

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.244

Kases operāciju uzskaites noteikumi

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 243

Pieņemts: 25.07.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.243

Rīgā 2000.gada 25.jūlijā (prot. Nr.33, 4.§)

Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Izdoti saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 15.pantu

I. Saimniecisko darījumu iegrāmatošana un grāmatvedības reģistru kārtošana

1. Šie noteikumi nosaka uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas (turpmāk — uzņēmums) grāmatvedības kārtošanas un organizācijas pamatprasības.

2. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību (turpmāk - attaisnojuma dokuments), novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

3. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos kustamu vai nekustamu mantu var iereģistrēt un uzskaitīt natūrā.

4. Attaisnojuma dokuments var būt ārējas vai iekšējas izcelsmes un atkarībā no dokumenta nozīmes sagatavots rakstiski vienā vai vairākos eksemplāros vai elektroniskā veidā.

5. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija un tiktu nodrošināts tā juridiskais spēks, kā arī iespēja izgatavot šī dokumenta kopiju. Attaisnojuma dokumentu nedrīkst sagatavot, ierakstiem izmantojot zīmuli, vai citādā tehniski viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā.

6. Ja attaisnojuma dokuments tiek sagatavots un glabāts elektroniskā veidā, jānodrošina iespēja to izsniegt papīra dokumenta veidā. Šādā gadījumā nodrošina visu elektroniskajā veidā sagatavoto rekvizītu, kā arī elektroniskā paraksta izdruku tādā veidā, lai saimnieciskā darījuma pusēm un, ja nepieciešams, trešajām personām būtu iespējams nekļūdīgi identificēt visu šajā dokumentā ietverto informāciju.

7. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentam normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu veidu un saturu, kā arī to sagatavošanas veidu, izņemot tos gadījumus, kad attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

8. Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentam noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Pēc attaisnojuma dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu (kontējumu). Lai novērstu iespēju izdarīt atkārtotu ierakstu, pēc attaisnojuma dokumenta ierakstīšanas attiecīgajā grāmatvedības reģistrā dokumentā norāda ieraksta kārtas numuru.

9. Kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta vai ja attaisnojuma dokuments apliecina ārvalsts valūtas saņemšanu vai izdošanu, tajā norādītās summas, lai iegrāmatotu, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā (attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienā, preču un pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienā, kā arī jebkurā citā dienā, kurā faktiski iegūti vai atsavināti līdzekļi (rodas vai izbeidzas saistības) un pārņemti vai nodoti visi ar īpašumu saistītie riski).

10. Visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis. Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem. Likumā paredzētajos gadījumos ierakstus var izdarīt vienkāršā ieraksta sistēmā.

11. Izmantojot divkāršā ieraksta sistēmu, vienu un to pašu summu par vienu un to pašu saimniecisko darījumu ieraksta grāmatvedības kontu debetā un kredītā, ievērojot uzņēmumā lietoto grāmatvedības kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstošu grāmatvedības kontu savstarpējo saistību (kontu korespondenci).

12. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts.

13. Katrā grāmatvedības kontā uzkrāj finansu pārskatu sagatavošanai nepieciešamo grāmatvedības informāciju naudas izteiksmē par šī konta nosaukumam atbilstošiem uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, pašu kapitāla posteņiem un ieņēmumiem vai izdevumiem noteiktā laikposmā.

14. Ja saimniecisko darījumu iegrāmatošanai izmanto divus kontus, lieto vienkāršo kontu korespondenci, bet, ja šim nolūkam izmanto trīs un vairāk kontu, ( salikto kontu korespondenci.

15. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (grāmatojums), izdara rakstiski uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma, un atbilstoši šim grāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.

16. Galvenajā grāmatā norāda kontu kodus un to nosaukumus grāmatvedības kontu plānā paredzētajā secībā. Veicot grāmatojumus attaisnojuma dokumentos un izdarot ierakstus grāmatvedības reģistros, norāda kontu kodus.

17. Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru — uzkrājumu reģistru.

18. Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:

18.1. ieraksta datums;

18.2. ieraksta kārtas numurs;

18.3. atsauce uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs;

18.4. saimnieciskā darījuma novērtējums naudā;

18.5. saimnieciskā darījuma grāmatvedības uzskaites konta nosaukums vai kods (ja grāmatvedības kārtošanā izmanto divkāršā ieraksta sistēmu, — to kontu kodi, kuru debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums).

19. Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām — arī naturālā izteiksmē.

20. Uzņēmumos par galveno grāmatvedības reģistru var izmantot žurnālu — virsgrāmatu. Šādā gadījumā papildus žurnālam — virsgrāmatai iekārto uzkrājumu reģistrus atsevišķiem saimniecisko darījumu veidiem un analītiskās uzskaites reģistrus pamatlīdzekļu, krājumu, norēķinu atlikumu un apgrozījuma uzskaitei.

21. Krājumu veidu un izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai uzņēmumā var ieviest īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodus), simbolus vai saīsinājumus. Attiecīgo kodu sistēmu, simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumus apstiprina uzņēmuma vadītājs.

22. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, uzņēmuma grāmatvedības reģistros atspoguļo naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, kā arī jebkuras izmaiņas, kas naudas ieņēmumu vai izdevumu rezultātā radušās līdzekļu un saistību atlikumos.

23. Ja uzņēmumā grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā, iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, kurā reģistrē skaidrās un bezskaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus, vai divus atsevišķus žurnālus — kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu. Kases grāmatā veic skaidrās naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, bet kredītiestāžu kontu grāmatā — uzņēmuma norēķinu un noguldījumu kontos kredītiestādēs esošās bezskaidrās naudas ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu uzņēmuma īpašuma un norēķinu kontroli, uzņēmumā papildus iekārto arī analītiskās uzskaites reģistrus.

24. Katra mēneša beigās hronoloģiskajos reģistros aprēķina saimniecisko darījumu kopsummas, bet galvenajā grāmatā, žurnālā — virsgrāmatā, naudas plūsmas uzskaites žurnālos un analītiskās uzskaites reģistros — attiecīgi grāmatvedības kontu vai analītiskās uzskaites kontu debeta un kredīta apgrozījumus un arī šo kontu atlikumus, kā arī savstarpēji saskaņo summas.

25. Katra pārskata gada beigās kontus un grāmatvedības reģistrus slēdz, iegrāmatojot kontu slēguma ierakstus un pārnesot kontu atlikumus uz jaunajiem — nākamā pārskata gada — grāmatvedības reģistriem.

26. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, kad attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

27. Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī ar parakstu apstiprina tā persona, kura ir izdarījusi labojumu.

28. Labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Kļūdas labošanā var izmantot kļūdu labošanas paņēmienu, grāmatvedības reģistros lietojot negatīvus skaitļus neatkarīgi no kļūdas konstatēšanas laika (storno).

29. Par attaisnojuma dokumentu labojumam var izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

30. Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas, nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā datu nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas.

31. Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās.

32. Uzņēmuma grāmatvedībā un arhīvā esošos grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

33. Ja uzņēmumu likvidē vai reorganizē, pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju uzņēmuma arhīva turpmāko uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija. Minētā komisija dokumentus sakārto un nodod turpmākai glabāšanai valsts arhīvā vai reorganizācijā izveidotā uzņēmuma arhīvā.

34. Par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un uzņēmuma grāmatvedības citas informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

II. Grāmatvedības organizācijas dokumenti

35. Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē uzņēmuma saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidošanās avotus, novērtē un inventarizē uzņēmuma līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata un citu finansu pārskatu sagatavošanas noteikumi.

36. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs.

37. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citus jautājumus.

38. Šo noteikumu 37.punktā minētās saimniecisko darījumu sistēmas ir uzņēmuma saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos noteiktos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:

38.1. preču un pakalpojumu iegāde;

38.2. norēķini ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma darbiniekiem;

38.3. produkcijas ražošana un izmaksu uzskaite;

38.4. izejvielu, materiālu, gatavo ražojumu un preču glabāšana;

38.5. gatavo ražojumu, preču un pakalpojumu pārdošana;

38.6. norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

38.7. naudas aizņēmumi un to atmaksāšana;

38.8. finansu ieguldījumi un darījumi ar vērtspapīriem;

38.9. citi, šajā punktā neminēti, uzņēmuma saimniecisko darījumu virzieni, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma parastās darbības ieņēmumu un finansu resursu veidošanā.

39. Kārtojot lietvedību grāmatvedībā, attiecīgi piemēro Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" trešo un ceturto nodaļu.

40. Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.

41. Lai nepieļautu iespēju tīši vai netīši kļūdīties, piešķirot grāmatvedībā sagatavotajam dokumentam kārtas numuru, atsevišķu saimniecisko darījumu veidu dokumentēšanai izmanto iepriekš secīgi numurētas attaisnojuma dokumenta veidlapas (pavadzīmes-rēķinus, kvītis un citas veidlapas).

III. Inventarizācijas norises kārtība

42. Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasību un parādu summas.

43. Uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (piemēram, ģeodēziskie mērījumi, veicot tehniskos aprēķinus, paraugu ķīmiskā analīze laboratorijās, pieaicināto ekspertu vērtējums). Minēto novērtēšanu piemēro uzņēmuma īpašumā, valdījumā, turējumā vai glabājumā esošajām ķermeniskajām lietām (ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī ārpusbilances aktīviem), arī tām, kas uzņēmumam ir nodotas atbildīgā glabāšanā vai uzņēmumā ir pārstrādes vai labošanas (remonta) procesā.

44. Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasību un parādu (arī ārpusbilances pasīvu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem.

45. Par inventarizācijām uzņēmumā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Inventarizācijai uzņēmumā tā vadītājs izveido inventarizācijas komisijas atsevišķu objektu inventarizēšanai. Individuālā uzņēmuma īpašnieks inventarizāciju var veikt pats.

46. Inventarizācijas komisijas personālsastāvu un inventarizācijas sākšanas un pabeigšanas termiņu uzņēmuma vadītājs nosaka ar rakstisku rīkojumu.

47. Inventarizāciju veic materiāli atbildīgās personas klātbūtnē, ja tāda ir. Ārkārtējos gadījumos uzņēmuma vadītājs pieņem lēmumu par inventarizācijas veikšanu bez materiāli atbildīgās personas klātbūtnes.

48. Uzņēmuma vadītājs uzaicina uzņēmuma revīzijas komisiju (revidentu) vai iekšējo auditoru, vai zvērinātu revidentu novērot pārskata gada slēguma inventarizācijas gaitu.

49. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgajiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem.

50. Pirms materiāli lietisko vērtību faktiskā stāvokļa pārbaudes sākšanas inventarizācijas komisija:

50.1. iepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī sastāda inventarizācijas plānu;

50.2. pārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā;

50.3. pārbauda, vai uz inventarizācijas brīdi visi dokumenti (arī pēdējie attaisnojuma dokumenti par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un izsniegšanu) ir iereģistrēti attiecīgajos reģistros. Ja tas nav izdarīts, paredz laiku minēto darbību veikšanai un inventarizāciju sāk tikai pēc tam, kad šīs darbības ir veiktas. Par materiālo vērtību saglabāšanu atbildīgās personas ar parakstu apliecina, ka līdz inventarizācijas sākšanai visi attaisnojuma dokumenti par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un izsniegšanu ir iereģistrēti un iesniegti grāmatvedībā. Līdzīgs apliecinājums jāsaņem arī no tām personām, kurām izsniegta nauda avansā materiāli lietisko vērtību iegādei vai pilnvara to saņemšanai.

51. Ja materiāli lietisko vērtību inventarizācija nav pabeigta vienā dienā, telpas, kur tās tiek glabātas, pēc inventarizācijas komisijas aiziešanas aizzīmogo.

52. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Šos sarakstus sastāda vismaz divos eksemplāros. Viens inventarizācijas saraksta eksemplārs paliek pie materiāli atbildīgās personas.

53. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības:

53.1. norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus — uzņēmuma un attiecīgās inventarizējamās struktūrvienības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā, materiāli lietisko vērtību uzskaites vienību nosaukumu un, ja tāds ir, to uzskaites kodu (numuru), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu un uzņēmuma inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību;

53.2. inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā;

53.3. inventarizācijas sarakstu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli atbildīgās personas;

53.4. ja inventarizāciju veic tādēļ, ka par materiāli atbildīgo personu ir norīkota cita persona, inventarizācijas sarakstu sastāda trijos eksemplāros. Persona, kura pieņem materiāli lietiskās vērtības vai naudu, parakstās inventarizācijas sarakstā par to saņemšanu, bet persona, kura tās nodod, — par to nodošanu;

53.5. ja inventarizācijas sarakstā ierakstu labo, jāievēro noteikumi par grāmatvedības ierakstu labojumiem;

53.6. visos inventarizācijas saraksta eksemplāros kļūdu labo šādi: svītro nepareizo ierakstu, izdara pareizo ierakstu un norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots;

53.7. labojumu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli atbildīgās personas;

53.8. izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā, nedrīkst atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē neaizpildītās rindas pārsvītro.

54. Inventarizāciju uzņēmumā veic saskaņā ar uzņēmuma vadītāja apstiprinātām inventarizācijas instrukcijām. Inventarizācijas instrukcijās nosaka pārskata gada slēguma inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņus un kārtību. Uzņēmumā var paredzēt arī papildu inventarizācijas, periodiskās inventarizācijas, ārkārtas inventarizācijas (ja konstatēta zādzība, materiālo vērtību bojāšana, ugunsgrēks, plūdi vai cita stihiska nelaime vai ja inventarizāciju veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materiālo atbildību), sagatavojot attiecīgas inventarizācijas instrukcijas.

55. Pēc objektu vai bilances posteņu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija vai attiecīgā inventarizācijas darba grupa uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā sagatavo inventarizācijas sarakstus, pievieno tiem dokumentus, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā, kā arī paskaidrojumus un priekšlikumus un iesniedz uzņēmuma vadītājam.

56. Uzņēmuma vadītājs vai cita persona saskaņā ar amata pienākumiem uzņēmumā izskata iesniegtos inventarizācijas dokumentus un pārbauda, vai:

56.1. ir iesniegti inventarizācijas saraksti attiecībā uz visiem rīkojumā noteiktajiem inventarizējamajiem objektiem un bilances posteņiem;

56.2. inventarizācijas saraksti ir noformēti atbilstoši noteiktajai kārtībai;

56.3. inventarizācijas rezultāti iegūti atbilstoši inventarizācijas instrukcijai;

56.4. iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

56.5. visi inventarizācijas sarakstos norādītie aprēķini ir pareizi.

57. Cenās un aprēķinos konstatētās kļūdas labo šo noteikumu 27., 28. un 29.punktā noteiktajā kārtībā. Katra inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē izdara atzīmi par cenu un gala rezultātu aprēķinu pārbaudi, ko ar parakstiem apliecina tās personas, kuras ir izdarījušas pārbaudi.

58. Uzņēmuma vadītājs var organizēt kontrolpārbaudes par inventarizācijas rezultātiem un, ja nepieciešams, uzdot inventarizāciju veikt atkārtoti.

59. Uzņēmuma grāmatvedībā sastāda salīdzināšanas sarakstus. Minētajos sarakstos norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus bilances kontos.

60. Inventarizācijā konstatētās novērtējuma starpības, materiāli lietisko vērtību vienību skaita starpību vai to zudumus bojāšanās, morālās novecošanās vai citu iemeslu dēļ iegrāmato, izdarot ierakstus attiecīgajos grāmatvedības reģistru kontos saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

61. Ja inventarizācija faktiski notikusi vai tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas, pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātus iegrāmato ar pārskata gada pēdējās dienas datumu.

IV. Grāmatvedības kontrole

62. Uzņēmuma vadītājs nodrošina uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi un ieviešanu.

63. Grāmatvedības kontrole ietver metodes un paņēmienus, kurus izmanto, lai kontrolētu uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī lai nodrošinātu grāmatvedības sniegtās informācijas pareizību.

64. Lai nodrošinātu grāmatvedības kontroles efektīvu darbību, uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darba organizācijā ievēro šādus priekšnoteikumus:

64.1. darba pienākumus veic kvalificēti darbinieki;

64.2. ir sadalīti darba pienākumi, nosakot katra darbinieka konkrēto uzdevumu un viņa atbildības pakāpi;

64.3. ir sagatavoti kvalitatīvi darba organizācijas dokumenti un ievērots nosacījums, ka visos tajos gadījumos, kad nepieciešams rīkoties citādi, nekā minētajos dokumentos norādīts, nepieciešama uzņēmuma vadītāja atļauja;

64.4. uzskaites funkcija ir atdalīta no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām.

65. Grāmatvedības darbinieku pienākumus sadala, lai katra saimnieciskā darījuma norisi kontrolētu vairāki darbinieki. Grāmatvedības kontroles pienākumus var uzdot veikt arī uzņēmuma revidentiem (iekšējiem auditoriem).

66. Grāmatvedības darbinieki vai uzņēmuma revidenti (iekšējie auditori) pārbauda kalkulācijās, pielikumos un kopsavilkumos ietvertos aprēķinus un kontējumus, precizē, vai katrs saimnieciskais darījums ir iegrāmatots pareizajā kontā un savlaicīgi un vai norādītās summas ir pareizas, kā arī to, vai visi saimnieciskie darījumi, kas attiecas uz pārskata periodu, parādīti šī pārskata perioda grāmatvedības reģistros un finansu pārskatos.

V. Grāmatvedības cikls

67. Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā iegūst finansu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu. Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:

67.1. kontu atvēršana;

67.2. uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un iegrāmatošana;

67.3. kontu atlikumu aprēķināšana;

67.4. kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana;

67.5. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;

67.6. slēguma ierakstu iegrāmatošana;

67.7. finansu pārskatu sagatavošana.

68. Pārskata gada sākumā uzņēmumā iekārto grāmatvedības reģistrus un atver kontus galvenajā grāmatā vai žurnālā — virsgrāmatā, kā arī ieraksta kontu atlikumus pārskata gada sākumā:

68.1. uzņēmums, kas sāk darbību, — pamatojoties uz inventarizācijas sarakstos, statūtos, līgumos vai citos dokumentos ietverto informāciju (sākumbilances dati);

68.2. uzņēmums, kas turpina darbību, — pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada slēguma bilances datiem.

69. Pārskata gada laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus grāmatvedības reģistros, aprēķina kontu datu kopsummas un ne retāk kā reizi mēnesī tās ieraksta galvenajā grāmatā vai žurnālā — virsgrāmatā.

70. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu sastāda darba tabulas veidā, kuras rindās ieraksta kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši galvenajai grāmatai vai žurnālam — virsgrāmatai, bet ailes iekārto atbilstoši pārskata sagatavošanas nolūkam.

71. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu aizpilda šādā secībā: ierakstus sāk ar kontu atlikumiem pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu, ieraksta papildu iegrāmatojumu un precizējumu summas, kā arī kontu slēguma iegrāmatojumu summas un aprēķina jaunos kontu atlikumus. Izmantojot minētos datus, aizpilda ailes, kas paredzētas attiecīgi peļņas un zaudējumu aprēķinam vai ieņēmumu un izdevumu pārskatam un pārskata bilancei, kā arī aprēķina attiecīgi neto peļņu vai ieņēmumu un izdevumu starpību.

72. Izmantojot kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata datus, grāmatvedībā veic šādas darbības:

72.1. sagatavo grāmatvedības izziņas un izdara koriģējošus ierakstus hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros, arī galvenajā grāmatā vai žurnālā — virsgrāmatā;

72.2. iegrāmato kontu slēguma ierakstus;

72.3. sagatavo finansu pārskatus.

VI. Noslēguma jautājumi

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumus Nr.339 "Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 179.nr.).

74. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.oktobri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Finansu ministrs G.BĒRZIŅŠ

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!