
Par sociālistiski orientētu tirgus ekonomiku, bet ne to vien
Šodien, 2. septembrī, ir Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valsts svētki – Neatkarības dienaNgujens Van Nganhs (Nguyen Van Nganh), Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”
Vjetnamas vēstnieks Ngujens Van Nganhs 2002. gada 17. decembrī Rīgas pilī, iesniedzot Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
– Vēstnieka kungs, jūsu valsts nodibināšana laika ziņā
sasaucās ar Otrā pasaules kara beigām. Atgādiniet, lūdzu, būtiskākos tālaika
notikumus Vjetnamā!
– Pirms 59 gadiem, 1945. gada 2. septembrī, galvaspilsētā Hanojā, Ba Dinha
laukumā, prezidents Ho Ši Mins svinīgi pasludināja Vjetnamas Demokrātiskās
Republikas – tagadējās Vjetnamas Sociālistiskās Republikas – nodibināšanu. Šis
notikums vainagoja gandrīz gadsimtu ilgušo vjetnamiešu tautas cīņu par neatkarību.
Tas bija arī Komunistiskās partijas vadītās Augusta revolūcijas rezultāts, un
prezidents Ho Ši Mins tolaik bija arī partijas vadītājs. Šī uzvara izbeidza gadsimtu
ilgušu franču koloniālo varu un atcēla anahronisko feodālo režīmu Vjetnamā,
aizsākot jaunu – neatkarības un sociālisma celtniecības – laikmetu.
Augusta revolūcijas uzvara un Vjetnamas Demokrātiskās Republikas – pirmās
neatkarīgās strādnieku un zemnieku valsts Dienvidaustrumu Āzijā – nodibināšana
bija arī spēcīgs atbalsts citu tautu atbrīvošanās cīņai Āzijā, Āfrikā un
Latīņamerikā. Tādējādi mūsu valsts nodibināšana bija svarīgs notikums ne vien
vjetnamiešu tautas, bet arī pa- saules 20. gadsimta vēsturē.
– Kā jūs raksturotu jaunākās tendences Vjetnamas ekonomikas attīstībā? Cik zinu, arī jūsu sociālistiskajā valstī visai nozīmīga loma tagad ir tirgus ekonomikai.
– Jā, īstenojot Vjetnamas Komunistiskās partijas 6. kongresa
lēmumus, mūsu valstī tiek veidota atklāta un daudzveidīga ekonomika ar
sociālistiskās orientācijas vadību. Valdība ieviesusi tirgus mehānismu galvenajās
ekonomikas nozarēs, ieskaitot cenu, valūtas kursa un procentu likmju veidošanu. Valsts
noteikto cenu princips aizstāts ar brīvā tirgus cenu regulēšanas principu.
Lielākajai daļai preču cenu tagad nosaka tirgus attiecības. Valsts joprojām regulē
elektrības, ūdens, pasta, telekomunikāciju un transporta cenas. Radīta brīvas
tirgošanās iespēja, atceļot valsts monopolu uz patēriņa preču un pakalpojumu
sadali. Pateicoties valdības konsekventajai politikai, visnotaļ efektīvi attīstījies
ekonomikas nevalstiskais sektors. Mūsu valdība tagad visus ekonomikas sektorus uzskata
par vienlīdzīgiem likuma priekšā. Pieredze rāda, ka šāda nostāja ir ļoti
nozīmīgs faktors mūsu sociālistiskās orientācijas tirgus ekonomikā. Tā sekmē
ilgtermiņa attīstību, sadarbību un godīgu konkurenci, vienlaikus nodrošinot valsts
sektora vadošo lomu ekonomikā.
Mēs arī īstenojam reformas banku un citās finanšu jomās, kā arī lauksaimniecības
attīstībā. Likumdošanas sistēma tiek attīstīta atbilstoši tirgus ekonomikas
prasībām.
Vienlaikus esam aktīvi ieviesuši reģionālās un starptautiskās integrācijas
politiku: Vjetnamai tagad ir ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar vairāk nekā
120 valstīm un teritorijām. Vjetnama kļuvusi par APEC, ASEAN un citu reģionālo un
starptautisko organizāciju locekli. Tā uztur attiecības ar Pasaules banku,
Starptautisko valūtas fondu un Āzijas Attīstības banku (ADB). Pašlaik mūsu valsts
risina sarunas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.
– Kā jūs šajā kontekstā vērtējat Latvijas un Vjetnamas divpusējās attiecības?
– Lai gan ģeogrāfiski mūsu valstis ir ļoti tālas, Vjetnamas un
Latvijas tautām jau ir visai ilga attiecību vēsture. Mūsu valstis diplomātiskās
attiecības nodibināja 1992. gada 12. februārī, tātad visai drīz pēc Latvijas
valstiskās suverenitātes atjaunošanas. Šajos divpadsmit gados abas puses centušās
sekmēt mūsu divpusējo attiecību attīstību. Taču mūsu ekonomiskās sadarbības
apjoms joprojām ir neliels un nav samērojams ne ar mūsu labajām politiskajām
attiecībām, ne ar abu valstu potenciālu. Abām pusēm ir neizmantotas iespējas
paplašināt mūsu sadarbību daudzās jomās, ieskaitot tirdzniecību. Vjetnama uz
Latviju var eksportēt rīsus, kafiju, tēju, tropiskos augļus, garšvielas, apģērbus
un amatnieku darinājumus, bet importēt augsti kvalitatīvos Latvijas ražojumus. Mums ir
sadarbības iespējas arī izglītībā, tūrismā. Man bija ļoti patīkami sarunās ar
Latvijas ārlietu ministru un Rīgas mēru pārliecināties, ka arī Latvijas puse vēlas
nostiprināt mūsu valstu draudzīgās attiecības un sadarbību gan starp valstīm
kopumā, gan jo īpaši starp mūsu pilsētām.
2003. gada oktobrī Vjetnamas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju un
Latvijas Žurnālistu savienību, saņemot arī “Latvijas Vēstneša” informatīvu
atbalstu, sekmīgi sarīkoja “Vjetnamas dienu Latvijā”. Mums tā bija laba iespēja
iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar situāciju Vjetnamā. Vizuālo priekšstatu par
mūsu valsti veidoja fotoizstāde. Mūsu biznesmeņi šo iespēju izmantoja, lai
pārrunātu ar Latvijas darījuma aprindu pārstāvjiem eventuālās sadarbības
iespējas. Šāda veida sadarbību vajadzētu turpināt. Šogad 8. un 9. oktobrī Latvija
piedalīsies ASEAN un ES piektajā tikšanās reizē (ASEM) un kļūs oficiāla ASEM
locekle. Šoreiz tikšanās būs Hanojā. Vjetnamai tas būs liels gods – uzņemt visas
ASEM dalībvalstis, ieskaitot Latviju. Ceram, ka šī vizīte sekmēs arī mūsu
divpusējo attiecību attīstību.
Kā “LV” jau vakar ziņoja, Latvijā viesojās Vjetnamas Nacionālās sapulces delegācija. Vjetnamas parlamentāriešus pieņēma Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume, pēc tam — arī “Latvijas Vēstneša” vadībā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
– Kā jūs, domājot par Latvijas un Vjetnamas sadarbības perspektīvu, vērtējat mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā ?
– Vispirms es gribu Latvijas Republiku apsveikt sakarā ar oficiālas ES dalībvalsts statusa iegūšanu. Domāju, ka Latvijas dalība ES radīs plašākas iespējas arī Vjetnamas un Latvijas sadarbībai, jo tagad tā varēs attīstīties ne vien divpusējo sakaru, bet arī ES un Vjetnamas sadarbības ietvaros. Vienlaikus tas būtu arī nozīmīgs ieguldījums pasaules miera, stabilitātes un attīstības nodrošināšanā kopumā.
– Kad jūs minat mieru un stabilitāti, prātā nāk aizvien biežākie terora akti dažādās valstīs. Kāda ir Vjetnamas oficiālā attieksme pret starptautisko terorismu?
– Vjetnama kategoriski nosoda terorismu jebkurā izpausmē. Mēs uzskatām, ka pretterorisma pasākumu efektivitātes nodrošināšanai jāatrod terorisma dziļākās saknes. Savukārt starptautiskās sadarbības pasākumi terorisma apkarošanai jāveic saskaņā ar ANO hartu un starptautiskajiem tiesību aktiem, ievērojot valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Vienlaikus garantējot ikvienas valsts mieru, stabilitāti un drošību, kā arī cilvēku mierīgu dzīvi gan katrā valstī, gan pasaulē kopumā.
– Visbeidzot, vēstnieka kungs, par jūsu subjektīvajām izjūtām, pārstāvot savu valsti Latvijā. Jūsu vēstniecība gan atrodas relatīvi tālu no Rīgas – Maskavā.
– Vispirms es gribu pateikties “Latvijas Vēstnesim” par iespēju Vjetnamas valsts svētku dienā informēt par savu valsti. Ceru, ka jūsu auditorijai šī informācija ir noderīga. Pienākumu būt Vjetnamas vēstniekam Latvijā es uztveru kā ļoti atbildīgu uzdevumu. Es jutos patiesi gandarīts par jau minēto iespēju “Vjetnamas dienas” laikā iepazīstināt jūsu sabiedrību ar savu valsti. Ceru, ka tagad Vjetnamā tiks organizēta Latvijas diena. Šādi pasākumi ir konkrēts ieguldījums valstu divpusējo attiecību sekmēšanā. Es patiesi vēlos, lai attiecības starp mūsu tautām un valdībām kļūtu plašākas un attīstītos visos aspektos. Šā mērķa vārdā es vēlos interviju pabeigt ar laimes un panākumu vēlējumiem Latvijas tautai.
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv