Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.2004., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93092

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sociālistiski orientētu tirgus ekonomiku, bet ne to vien

Vēl šajā numurā

02.09.2004., Nr. 139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung”: “Mazā Latvija, kas neatkarīga kļuva tikai 1918.gadā, 20.gadsimtā vairākas reizes piedzīvoja kā vācu, tā krievu okupāciju. Krievu vienības Latviju atstāja tikai 1994.gadā. Tāpēc vēsturiskā ziņā ir saprotamas latviešu bailes no pārkrievošanas. Arī ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina reģionālās politikas neo-impēriskās iezīmes. Tomēr ES ir tiesības stingri raudzīties, lai jaunajā dalībvalstī Latvijā godīgi izturētos pret krievu līdzpilsoņiem un nepilsoņiem. Tikai tad, kad Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji varēs ilgstoši justies kā pilntiesīgi pilsoņi, Krievijas varas politikas lobijiem Baltijā vairs nebūs pieturas punkta. “

Krievijas laikraksta “Nezavisimaja gazeta” autors ļoti asi vēršas pret Baltijas valstu centieniem panākt komunisma noziegumu atzīšanu un kompensāciju piedziņu no Krievijas, saucot to par “slimību ar periodiskiem saasinājumiem”. Vārdus “50 okupācijas gadi” autors liek pēdiņās.

Angļu “Reuters”: “Latvijas skolās notiek gatavošanās jaunā izglītības likuma ieviešanai, kura rezultātā vairāk nekā 150 Rīgas skolās 60% mācību priekšmetu tiks mācīti latviešu valodā. Šis likums izraisījis plašas krievvalodīgo masu protesta akcijas. Daudzi pasniedzēji to uzskata par mēģinājumu graut krievvalodīgo kultūras identitāti. Pasniedzēji arī atzīst faktu, ka tas vairs nav tikai izglītības jautājums, bet te saskatāmas arī klaji politiskas intereses.”

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Diskusijā par ES austrumu robežas nostiprināšanas pasākumiem Izraēlas un amerikāņu mediji pārmet ES divkosību. Ja ES nosoda Izraēlas robežmūra celtniecību, tad tai nevajadzētu veidot līdzīgas konstrukcijas pie savām austrumu robežām Polijā un Lietuvā. Lietuvā iepretim kontrabandistu iecienītākajiem robežpārejas posmiem ir uzcelts metāla žogs 60 km kopgarumā. Politisku apsvērumu un līdzekļu trūkuma dēļ Lietuva žoga būvi neturpinās.”

Vācu “Die Welt”: “Eiropas Padome un EDSO laiku pa laikam nosoda Krievijas izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus un manipulācijas vēlēšanās. Arī šā iemesla dēļ Krievija jau kādu laiku cenšas vājināt EDSO pozīcijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar Vācijas un Francijas palīdzību ir iecerējis izveidot “patiesi efektīvu” EDSO, kas izvairīsies no “vienpusējiem spriedumiem”. Nav vajadzīga liela fantāzija, lai saprastu, kas ar to ir domāts.”

Franču “Le Figaro: “Francijas prezidents Žaks Širaks saņēmis pilnīgu Vladimira Putina un Gerharda Šrēdera atbalstu sakarā ar ķīlnieku krīzi Irākā. Savukārt Krievijas prezidents saņēma atbalstu no abu valstu vadītājiem Čečenijas jautājumā. Terorisms arī bija viena no galvenajām tikšanās tēmām.”

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Žurnālistu nolaupīšana ir iedarbīgāka nekā, piemēram, kravas automašīnas šofera nolaupīšana. Patiesībā islāmistiem nav svarīgi ne lakati, nedz arī karavīri, tiem ir svarīgs tikai karš pret demokrātiju un neticīgajiem. Irākas teroristiem nav ne mazākās sapratnes par preses vietu un lomu Rietumu pasaulē.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim