Rīta sēdē

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godājamie deputāti! Šīsdienas rīta sēdi paziņoju par atklātu.
Pirms zālē ienāks preses pārstāvji, kuri vēlas redzēt mūs šajā darba atmosfērā, es gribu nevis komentēt, bet izteikt cerīgu pārliecību par mūsu turpmāko darbu, jo katram no mums ir savi iespaidi par mūsu pirmo darba dienu. Cerības izraisa tas, ka mums ir spēcīga ne vien galvenā vairākuma frakcija, bet arī opozīcijas frakcija, vismaz vakar tas tā iezīmējās. Tas nozīmē, ka šeit nekāda snaušana neiznāks, būs aktīvi jāstrādā. Mans vienīgais lūgums visiem oponentiem — argumenti un vēlreiz argumenti, mēģināsim iztikt bez emocijām. Un tagad preses pārstāvjiem atvēlam piecas minūtes. Tikmēr, lūdzu, iepazīsimies ar dokumentiem, kurus mēs šodien izskatīsim.
Es lūdzu preses pārstāvjus neapvainoties, taču būs preses konference, kurā mēs plaši izdiskutēsim visus materiālus. Bet mēs tiešām nevaram normāli strādāt, ja gan priekšā, gan starp rindām atrodas ir mūsu godātie fotogrāfi, ir korespondenti, ir televīzijas un radio pārstāvji.
Izmantojot pauzi, lūdzu sagatavoties operatoriem, lai mēs varētu reģistrēties. Turklāt atcerēsimies vienu noteikumu: es dodu komandu, kad ir ieslēgts reģistrācijas režīms, un, skatoties uz jums un jūsu reakciju, kā arī konstatējot, ka esat izdarījuši šo operāciju, dodu nākamo komandu šo režīmu izslēgt. Pēc tam fiksējas rezultāts. Citās sistēmās, piemēram, Maskavā, šis režīms tiek ieslēgts uz 30 vai 15 sekundēm. Ja kāds nav paspējis nobalsot pie pults, tas paceļ balsošanas kartīti, jo kaut kas var būt noticis ar viņa balsošanas mašīnu. Tagad es lūgšu operatorus ieslēgt reģistrācijas režīmu. Lai reģistrētos, jūs varat nospiest jebkuru no taustiņiem. Lūdzu ieslēgt režīmu.
Vai esam reģistrējušies? Iebildumu neredzu. Operatori, lūdzu, izslēdziet un rādiet mums rezultātu. Tātad 184. Balsojot mēs tūlīt varam praktiski pārbaudīt, un mēs vienmēr varam palūgt arī vārdisko balsošanas rezultātu, bet, protams, es varu to prasīt tikai tad, ja ir sesijas deputātu lēmums par vārdisko balsošanu. Bet tajos gadījumos, ja ir radusies kāda problēma par konkrēta deputāta attieksmi balsojot, var tūlīt noskaidrot un labot. Interesanti, cik mēs esam reģistrējušies lejā? 177. Tas ir saprotams, jo nāca vēl klāt deputāti, mēs fiksējām apakšējo rezultātu. Tātad piecas minūtes ir pagājušas. Mūsu palīgi preses jautājumos, korekti palūdziet korespondentiem ieņemt vietas pie monitoriem, kur visa informācija pieejama. Tā bija mācību reģistrācija. Īstā būs tad, kad mēs balsosim. Mēs pašreiz esam reģistrējušies lejā. Tas ir reģistrācijas dokuments. Pirms katras balsošanas mēs varam attiecīgi reģistrēties, lai redzētu, vai zālē ir kvorums.
Godātie deputāti! Griežos pie jums visiem ar lūgumu — es gribu akcentēt domu, ka mūsu galvenais uzdevums pašā pirmajā darbības periodā ir radīt vai atjaunot visas varas struktūru republikā. Vakar mēs pirmo soli esam spēruši. Nākamais solis, protams, ir valdība. Tāpēc es tūlīt formulēšu savus priekšlikumus, un mēs tos apspriedīsim. Jau vakar es jums ziņoju, ka ienāk desmitiem vietējo padomju sesiju lēmumi un kolektīvu iesniegumi par to, ka jāizskata jautājums par Deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Šī momenta klātesamību mēs visu laiku izjūtam. Es ļoti īsi formulēšu, un tad mēs kopīgi apspriedīsim.
Tātad pirmais jautājums: Latvijas PSR Ministru padomes pilnvaru nolikšana, tam seko Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja iecelšana; nākamais jautājums (tie visi ir savā starpā saistīti) — Deklarācija vai Manifests, vai vēl kā savādāk — to mēs tūlīt kopā apspriedīsim. Tātad tiks izskatīti šie trīs jautājumi, papildus varētu vēl izskatīt jautājumu par frakcijām, kas jau vakar praktiski tika saskaņots abās frakcijās, domstarpības radās tikai par laiku jeb par runātāju skaitu atbilstoši frakcijām. Es domāju, ka te jautājumu nebūs. Tātad šos jautājumus par Ministru padomes priekšsēdētāja iecelšanu mēs varētu izskatīt tādā ļoti labā secībā, diskusijā un rezultatīvi. Lūdzu, paņemiet Augstākās padomes lēmumu bloku, kur ir 1., 2., 3., 4. Un šeit ir 6. — Latvijas PSR Ministru padomes izveidošana. Mēs varam apspriest tikai šo bloku, jo tā tas arī ir domāts: pieņemt lēmumu par Latvijas PSR Ministru padomes izveidošanu un iecelt Ministru padomes priekšsēdētāju. Lai izvērstu debates par jautājumu, kas saistīts ar Deklarāciju vai Manifestu, deputātu grupas ir saņēmušas materiālus, tie ir pavairoti un visiem izsniegti. Mēs varētu jau tagad izveidot redakcijas komisiju, kurā iekļautu pārstāvjus no abām frakcijām, un tā varētu sākt strādāt. Deputāti dienas pirmajā pusē uzmanīgi varētu iepazīties ar šo jautājumu un, kā tas parlamentos pieņemts, iepazinušies pēcpusdienā sāktu apspriest šo jautājumu. Ar pusi dienas mums pilnīgi pietiks, lai mēs izdiskutētu šo jautājumu un pieņemtu lēmumu. Tādā gadījumā, normāli strādājot, mēs šodien varam iecelt Ministru padomes priekšsēdētāju, izskatīt un pieņemt jautājumu par Deklarāciju. Ja šodien to mēs paveiksim un ja deputāti tam piekritīs, tad sestdien un svētdien būs brīvdiena. Darbu atsāksim pirmdien no rīta. Lūdzu, izsakiet savas domas.

I.Godmanis: Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es esmu pilnvarots 131 Latvijas PSR deputāta vārdā iesniegt priekšlikumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu sekojošu dokumentu izskatīšanu. Pirmkārt, Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”; otrkārt, Latvijas Republikas Augstākās padomes Deklarāciju “Par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos”; treškārt, Aicinājumu Latvijas tautām; ceturtkārt, Aicinājumu pasaules valstu valdībām; piektkārt, Vēstījumu PSRS prezidentam M.Gorbačovam; sestkārt, Vēstījumu PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām; septītkārt, Aicinājumu Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Vītautam Landsberģa kungam; astotkārt, Aicinājumu Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Rītela kungam un, devītkārt, Aicinājumu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Esmu pilnvarots 131 deputāta vārdā lūgt augsti godājamo priekšsēdētāju un augsti godātos deputātus iekļaut visus šos deviņus jautājumus kopumā šīsdienas sēdes darba kārtībā un tos izskatīt. Es lūdzu augsti godāto priekšsēdētāju un augsti godātos deputātus izteikt savu attieksmi pret mūsu 131 deputāta grupas priekšlikumu balsojot.

Priekšsēdētājs: Deputāt Dīmani, lūdzu, vienu mirkli pagaidiet. */Deputāt Zaļetajev, ja jums ir kas sakāms attiecībā uz sēdes vadīšanu, lūdzu, pie mikrofona./

S.Zaļetajevs: */Godātie deputāti, es gribētu, lai mūsu sēde iegūst vairāk vai mazāk noregulētu darba raksturu. Runa ir par to, lai mēs varētu noteikt savu darba laiku. Es uzskatu, ka jānoteic kaut kādi laika ietvari, teiksim, strādājam līdz sešiem vai septiņiem vakarā. Tas ir saistīts ne tikai ar mūsu darbaspējām, kā teica mūsu cienījamais sekretārs, bet arī ar mūsu darbu ne tikai sesijā. Lūdzu par šo priekšlikumu balsot. Es principā iebilstu pret tādu pieeju, ka mēs izraugāmies kādu dokumentu daudzumu un strādājam tik ilgi, līdz šie dokumenti tiek pieņemti. Mēs strādājam nevis atkarībā no dokumentiem, bet atkarībā no laika. Tā būtu vairāk piemērota darba metode./

Priekšsēdētājs: Deputāta Zaļetajeva paziņojumu pieņemam zināšanai. Tagad vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Bez šaubām, es ticu, ka mums pietiks puses dienas, lai apspriestu jautājumu par Deklarāciju, taču puse dienas ir par maz, lai katrs no mums tiktu skaidrībā par šīs Deklarācijas tekstu. Tajā ir pārāk nopietni konstatējumi, un es nezinu, vai mēs esam spējīgi, varbūt vairākuma frakcija to var izdarīt, jo tā ir strādājusi pie šā dokumenta jau ļoti ilgi, bet nekad un nekur mūsu frakcija oficiāli to nav saņēmusi, tāpēc mēs fiziski nespējam šodien dot viennozīmīgu atbildi par konstatējumiem un par secinājumiem šajā dokumentā. Mēs ļoti steidzamies, acīmredzot jūtam zināmu atbildību Lietuvas priekšā, bet es domāju, ka galvenā atbildība mums ir mūsu vēlētāju priekšā, tāpēc es uzskatu, ka ir jādod laiks, lai šo dokumentu izskatītu nopietni, turklāt pie tā nav strādājusi neviena komisija. Ir vajadzīgi arī dokumenti, kas apliecinātu, ka konstatējošā daļa tiešām atbilst patiesībai. Šo dokumentu arī nav ne manā, ne manu kolēģu rīcībā. Tāpēc es uzskatu, ka šodien jautājumu nevar izskatīt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Alksnis, pēc tam deputāts Kinna.

V.Alksnis: */Godātie kolēģi, es vēršos pie Prezidija. Mums jātiek skaidrībā par sesijā klātesošo deputātu skaitu. Lieta tā, ka reģistrācijas dati atšķiras no tiem datiem, kuri ir redzami uz elektroniskā tablo. Elektroniskais tablo rādīja, ka reģistrējušies 183 cilvēki, bet pēc reģistrācijas datiem — 193 cilvēki. Mēs zālē redzam tukšas vietas. Tāpēc, lai balsošanā nepieļautu nekādu pārkāpumu iespēju, tomēr ir nepieciešams konstatēt, cik cilvēku atrodas zālē./

Priekšsēdētājs: */Godātais kolēģi! Vadīsimies pēc Maskavas pieredzes. Tur tāda situācija ir visu laiku. Un cits nekas neatliek kā gluži vienkārši saskaitīt pēc kartītēm./

J.Kinna: Cienījamie deputāti! Gandrīz piecdesmit gadus mēs esam gaidījuši savas valsts atjaunošanu, turklāt ne tikai gaidījuši, bet arī kaut ko darījuši šīs atjaunošanas labā, sākot ar Gunāru Astru un beidzot ar Vislatvijas deputātu kongresu. Tāpēc es atbalstu Ivara Godmaņa priekšlikumu un uzaicinu šo jautājumu darba kārtībā šodien sākt izskatīt kā pirmo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

P. Šapovālovs: */Es godātajiem deputātiem gribu atgādināt Latvijas PSR Konstitūcijas 108.pantu. Ja mēs gribam pieņemt mūsu cienījamā kolēģa Godmaņa priekšlikumu, mums jāgroza šis pants. Bet jautājumu par valstisko neatkarību es uzskatu par vienu no pašiem svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc ierosinu šo jautājumu nobalsot vai grozīt Konstitūcijas 108.pantu./

A.Aleksejevs: */Godātie kolēģi, es pilnībā piekrītu izteiktajiem viedokļiem par to, ka mums apspriešanai piedāvātie dokumenti ir ārkārtīgi svarīgi visiem mūsu republikas cilvēkiem, tāpēc man šķiet mazliet dīvaini, ka vakarvakarā neviens par tiem neko nezināja un pat daži naivi cilvēki no Anatolija Valerjanoviča teiktā varēja noprast, ka tāds jautājums nav paredzēts. Tomēr šodien no rīta mēs saņemam izrediģētu un pavairotu dokumentu, ar kuru acīmredzot strādāts ne tikai šajā naktī, un, protams, šāds dokuments ir rūpīgi jāizskata. Pārlaižot acis šim dokumentam, es izlasīju aicinājumu Latvijas tautām, un man acīs iekrita frāze, ka neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošana de facto tiek uzskatīta par vienīgo ceļu, kas visai Latvijas tautai spēj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, par svarīgāko darbības principu politisko brīvību, ekonomisko un sociālo tiesību garantēšanai. Un es saskatu pretrunu apstāklī, ka mums uzspiež tūlīt pat sākt šā jautājuma apspriešanu. Ja šis aicinājums ir patiess, tad, es domāju, mums jādod faktiskas tiesības apspriest šo dokumentu un, iespējams, nākt klajā ar alternatīvu dokumentu. Es uzskatu, ka šā dokumenta iekļaušana apspriešanai šodien tik steidzamā kārtā visupirms liecina par to cilvēku nedrošību, kuri to sagatavoja un ierosina izskatīt. Domāju, ka tajā gadījumā, ja šā dokumenta izskatīšana aizkavēsies par dienu vai pusi dienas, Latvijas tauta negrozīs savu viedokli, ja ir pārliecināta par tā pareizumu./

I.Bērziņš: Es domāju, ka dzīvot Latvijā, būt Latvijas deputātam un nezināt Latvijas pašu svarīgāko un sasāpējušāko problēmu, kura pastāv jau 50 gadus, ir vienkārši nonsenss. Visi mēs šo problēmu zinājām, un šodien izlikties, ka mēs nezinājām par šo problēmu un par Deklarāciju, ir ļoti ērta pozīcija, bet tā, es domāju, nevar būt Latvijas tautas pārstāvja pozīcija. Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka praktiski pastāv divas pozīcijas. Vai es pareizi saprotu, priekšsēdētāj?

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Bērziņš: Ir vieni, kuri grib izskatīt šo jautājumu uzreiz, un otri, kuri to nevēlas darīt. Es domāju, ka būtu ļoti korekti, ja par šo jautājumu balsotu.

V.Zatuliviters: */Cik es saprotu, mēs grasāmies apspriest ārkārtīgi svarīgu dokumentu, kas skar visu mūsu republikā dzīvojošo cilvēku likteni. Ja tas ir tā, tad acīmredzot būtu pareizi, ja šie dokumenti būtu parādījušies mazliet agrāk un izsniegti deputātiem, lai viņi varētu vispusīgi ar tiem iepazīties un pieņemt attiecībā uz tiem lēmumu. Pirmkārt, šie dokumenti tika izsniegti tikai šodien, bet, otrkārt, runājot par sevi, varu teikt, ka man puses šo dokumentu nav, un domājams, ne tikai vienīgi man. Vakar man nebija puses no tiem dokumentiem, par kuriem mēs runājām, šodien šajā mapītē no minētajiem deviņiem dokumentiem puses atkal nav. Es nezinu, varbūt mana klātbūtne šeit ir gluži vienkārši lieka, ja jau man nav dokumentu, par kuriem man būs jābalso. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Tagad dosim vēl vārdu deputātiem no zāles un pēc tam lemsim, ko darīt.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Dokumenti, kurus mēs nupat saņēmām, ietver tādas tēzes, par kurām Latvijā ir debatēts ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem ilgi. Un tāpēc nav nekāda pamata runāt, ka te ir kaut kas jauns, negaidīts vai pārsteidzošs. Tas — pirmkārt. Un, otrkārt, es gribētu atgādināt, ka daudzos rajonos, piemēram, Tukuma rajonā, pirms braukšanas uz šo sesiju notika ļoti plaša visu līmeņu deputātu sanāksme, kurā tika apspriestas šīs tēzes un izteikts viennozīmīgs viedoklis — pieņemt Deklarāciju par neatkarību. Nupat Rīgā notika ļoti plaša visas Latvijas tautas deputātu sanāksme, kur arī tika pieņemts līdzīgs dokuments, un tas ir saņēmis visas tautas atbalstu. Kāpēc gan vajag runāt par to, ka šie dokumenti ir negaidīti, nesaprotami vai pārsteidzoši, ka tos nevar apspriest? Es domāju, ka šādām runām nav nekāda pamata. Ir jautājumi, par kuriem mēs diskutējam ļoti ilgi, un šodien šai diskusijai ir jādod zināms juridisks noslēgums. Tāpēc es pilnībā iestājos par to, ka darba kārtībā ir jābūt jautājumam par Deklarāciju.

Priekšsēdētājs: Man kā sēdes vadītājam ir ienācis oficiāls priekšlikums likt uz balsošanu ierosinājumu par apspriešanas pārtraukšanu, un man tas ir jādara. Otrais jautājums — es kā sēdes vadītājs nesaskatu nekādas pretrunas, ja deputātu grupa ir iesniegusi projektus un šie projekti ir visiem uz rokas, tad kāpēc kolēģi runā, ka mēs viņus ir kā jau šajos dokumentos apspiežam. Bez tam runa ir par to, lai mēs ieslēgtu tos darba kārtībā. Es vismaz tā saprotu. Tāpēc man ir pilnīgas tiesības likt jautājumu uz balsošanu, lai pozīcijas būtu skaidras. */Vai jūs ko papildus vēlaties sacīt?/

V.Alksnis: */Mēs veidojam tiesisku valsti. Latvijas PSR Konstitūcijas 108.panta 1.punkts: “Latvijas PSR likumi un Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi tiek pieņemti pēc tam, kad projektus iepriekš apspriedušas Latvijas PSR Augstākās padomes attiecīgās pastāvīgās komisijas.”/

Priekšsēdētājs: */Es jums izsaku piezīmi: tas neattiecas uz šā brīža procedūru. Kad notiks apspriešana, tad, lūdzu, izsakieties. Vai jums kaut kas sakāms par procedūru? Lūdzu./
No zāles: */Godātie deputāti, godātais priekšsēdētāj! Jūsu pēdējai replikai ir grūti piekrist, tāpēc ka mēs izlemjam jautājumu par darba kārtību. Ja mēs veidojam tiesisku sabiedrību, mums jāsāk ar to, ka cienām mazākuma tiesības. Mazākums nav iepazinies ar dokumentiem. Ja mēs tā strādāsim tālāk, tad padomāsim, pie kā tas var novest. Mēs gribam sīki iepazīties ar šiem dokumentiem.
Tagad es vēršu jūsu uzmanību uz pagaidām vēl spēkā esošās Konstitūcijas 107.panta pēdējo rindkopu: “Gadījumos, kad Latvijas PSR Augstākajai padomei tiek iesniegti likumu projekti vai lēmumu projekti, kas pārkāpj Latvijas PSR suverenitāti (tas ir, kaut vai šajā daļā), projekts tiek izskatīts tikai tādā gadījumā, ja par to nobalso visi Latvijas PSR Augstākās padomes sesijā klātesošie deputāti.” Lūdzu ņemt to vērā./

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet ar jums mazliet pastrīdēties, ja nu arī jūs izteicāt man piezīmi. Runa ir nevis par izskatīšanu, bet par iekļaušanu darba kārtībā. Atvainojiet, viss jūsu teiktais attiecas jau uz izskatīšanu./
No zāles: */Anatolij Valerjanovič, ja jūs to iekļaujat darba kārtībā, tas nozīmē, ka jūs to izskatāt. Mēs taču galu galā neesam bērni./

Priekšsēdētājs: */Nē, es jums tikai paskaidroju. Kas? Ne par reglamentu, mēs reglamentu neapspriežam. Par procedūru? Lūdzu./

No zāles: Vai drīkstu lūgt vārdu?

Priekšsēdētājs: Vai jūs arī gribat ko teikt par procedūru?
No zāles: Pilnīgi pareizi, man ir…

G.Agafonovs: */Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Vakar mēs apstiprinājām sesijas pirmās dienas darba kārtību, kurā tika paredzēts darbu beigt pulksten 18. Vakar mēs rupji pārkāpām kārtību un darbu beidzām ap pulksten 23. Bet tagad mēs esam sākuši jau apspriest dienas kārtību, bet neesam apstiprinājuši šīsdienas, 4.maija, sesijas darba kārtību. Es uzstāju, lai tagad tiktu pieņemts darba reglaments un šīsdienas sesijas darba kārtība./

Priekšsēdētājs: Tagad vārds deputātam Dinevičam, un tad beigsim darba kārtības jautājumu apspriešanu, jo man jāliek uz balsošanu ienākušais priekšlikums par debašu pārtraukšanu.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka scenārijs ir iepriekšējais, kas jau aprobēts pietiekami daudzās citās padomēs. Man šķiet, ka mums nevajadzētu stiept laiku, tāpēc es aicinu cienījamo priekšsēdētāju likt uz balsošanu priekšlikumu par debašu pārtraukšanu, kā arī balsot par to, lai iekļautu šo paketi, kā ieteica Godmaņa kungs, mūsu darba kārtībā, jo pretējā gadījumā argumenti plūdīs bez gala un rubrikā par procedūru runās visu, ko vien vēlēsies.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim. */Lūdzu./
No zāles: */Man ir priekšlikums par procedūru. Varbūt mēs varam rīkoties šādi: sakarā ar to, ka deklarācija ir jāpieņem tieši šodien, jo tauta to gaida no mums, izsludināt sesijas sēdes pārtraukumu, lai frakcijām vai mazākumam, vai šajā gadījumā neatkarīgajiem deputātiem būtu iespēja ja ne patiešām rūpīgi iepazīties ar dokumentu, tad vismaz apspriesties, bet pēc tam atkal sapulcēties un likt uz balsošanu gan Godmaņa kunga priekšlikumu, gan mazākuma priekšlikumu. Tāpēc ka pretējā gadījumā jūs piespiedīsit personiski mani atturēties, kaut gan es šo dienu līdz ar visiem Latvijas iedzīvotājiem nepacietīgi gaidu./

Priekšsēdētājs: */Tātad pēdējais, un liekam jautājumu uz balsošanu. Lūdzu — par procedūru./

O.Ščipcovs: */Es uzskatu, ka mums nevajag tik daudz emociju. Tagad ir nepieciešams izlemt šādu jautājumu: vai mēs esam gatavi, pieņēmuši šos dokumentus, bet nospiedošais (no vārda “spiest”) vairākums tos pieņems, pievērsties šādam jautājumam, proti, apspriest mūsu gatavību no rītdienas vai parītdienas pāriet ekonomikā uz valūtas attiecībām ar Padomju Savienību?/

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti, izteiksim savu attieksmi balsojot. Es lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu.
No zāles: */Sakiet, kā tiek fiksēts balsošanas rezultāts?/

Priekšsēdētājs: */Tātad — sākumā reģistrācija./ Ir ieslēgts režīms: reģistrācija. Reģistrējoties nospiediet vienalga kuru pogu. */Lūdzu, netraucējiet vadīt sēdi, jūs pārāk skaļi aicinājāt biedroties. Lūdzu, reģistrējieties./ Tā, visi ir reģistrējušies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 188.
?/Biedri, balsošanas laikā neizvediet mani no līdzsvara stāvokļa. Nevienā parlamentā balsošanas laikā neviens neceļas kājās un — vēl jo vairāk — nerunā. Lūdzu izslēgt pirmo mikrofonu./
Lūdzu izteikt savu attieksmi par debašu pārtraukšanu balsojot. Ieslēdziet režīmu: balsošana. Režīms ir ieslēgts. Rezultāts: par — 132, pret — 51, atturas — neredzu. Tātad lēmums ir pieņemts, debates pārtraucam.
Tagad par priekšlikumu būtību. Man kā sēdes vadītājam ir morālas tiesības vēlreiz uzsvērt, ka šos jautājumus, kurus apspriedām, mēs varam ieslēgt darba kārtībā. Pati apspriešanas procedūra — tas ir cits jautājums, to mēs varam vēl debatēt. Es jau pašā sākumā teicu, ka vajag iepazīties ar dokumentu un sākt ar tā apspriešanu. Vajadzības gadījumā vajag radīt komisiju. Tagad pirmais jautājums ir par Deklarāciju, otrais — par Latvijas PSR Ministru padomes pilnvaru nolikšanu, trešais — Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja ievēlēšana. Varētu tūlīt pirms Deklarācijas izlemt jautājumu par frakcijām, jo par to diskusijas ir bijušas. Mums būtu ērtāk strādāt, ja tāds lēmums būtu pieņemts. Kādā secībā pieņemsim lēmumus, tas būs atkarīgs no procedūras un arī no cienījamā deputāta Zotova priekšlikuma. Es nosaukšu visus jautājumus, kuri ir iesniegti izskatīšanai darba kārtībā, un tad izteiksim savu attieksmi balsojot.
Tātad — Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, Latvijas Republikas Augstākās padomes Deklarācija “Par Latvijas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos”, Aicinājums Latvijas tautām, Aicinājums pasaules valstu valdībām, Vēstījums PSRS prezidentam M.Gorbačovam, Vēstījums PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām, Aicinājums Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Landsberģa kungam, Aicinājums Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Rītela kungam, Aicinājums tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, Latvijas Ministru padomes pilnvaru nolikšana. Es visu nolasīju. Tālāk jautājums par frakcijas darbību, Ministru padomes pilnvaru nolikšana un Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja iecelšana. Tādi ir priekšlikumi.

F.Stroganovs: */Godātais Anatolij Valerjanovič! Vakar sesijas atklāšanas laikā organizācijas komitejai tika izteikti visai atzinīgi vārdi par šīs sasaukuma sesijas sagatavošanu sakarā ar to, ka tā bija paveikusi lielu un nozīmīgu darbu, par ko mēs vakar patiešām pārliecinājāmies. Šodien jūs, formulējot darba kārtību, maināt organizācijas komitejas izstrādātos priekšlikumus. Organizācijas komiteja ir iesniegusi Latvijas PSR likumprojektu par Ministru padomes pilnvaru nolikšanu, bet jūs kā pirmo punktu nosaucāt priekšlikumu, kas tika izvirzīts šorīt mūsu sēdē. Es domāju, ka tas ir nepareizi./

Priekšsēdētājs: */Piezīme ir adresēta man, un es arī paskaidrošu. Tātad organizācijas komiteja ir izstrādājusi veselu paketi (septiņus, nē, atvainojiet, pat desmit) Augstākās padomes lēmumu projektus. Tā ir iekļāvusi četrdesmit vienu organizatorisku jautājumu. Un atkal, vadoties pēc prakses, ja mēs gribam virzīties uz priekšu, mums jāizskata jautājumu paketes un tūlīt jāpieņem konkrēti lēmumi, citādi, ja mēs sāksim apspriest visas paketes, tālāk neizvēršot konkrētus jautājumus, tad (prakse gluži vienkārši to rāda) patērēsim divas dienas, bet, kad nonāksim pie šā konkrētā jautājuma, atkal būsim spiesti atgriezties. Tāpēc ka tā iznāk, un te mēs neko nevaram padarīt. Pagaidām man opozīcijas vai vairākuma sarakstu nav, bet es jau apmēram esmu konstatējis. Jūsu runas attiecas uz to, kad mēs apspriedīsim konkrētu jautājumu. Ja jūs vēlaties izteikties par procedūru, iekļaujot darba kārtībā, lūdzu, es dodu jums vārdu, ja ne, tad es gluži vienkārši jūs pārtraukšu. Tāpēc ka mums jāmācās ievērot kaut kādu kārtību attiecībā uz procedūru./

F.Stroganovs: */Jā, es tagad saprotu, tāpēc ka tāda situācija arī mūs izsit no līdzsvara, ne tikai jūs. Man ir viens jautājums. Lūk, 107.pants, izskaidrojiet mums to precīzi, tad mēs varbūt nomierināsimies. Tur tā ir rakstīts: gadījumos, kad Latvijas PSR Augstākajai padomei tiek iesniegti likumu projekti vai lēmumu projekti, kas pārkāpj republikas suverenitāti, projekts tiek izskatīts tikai tādā gadījumā, ja par to nobalso visi deputāti. Kā tad ir šajā gadījumā? Ja ir iesniegts tāds likumprojekts, kas pārkāpj suverenitāti, tātad par tā izskatīšanu mums visiem jābalso./

Priekšsēdētājs: */Godātais kolēģi, mēs tieši gribam ķerties pie jautājuma par republikas suverenitātes atjaunošanu./

F. Stroganovs: */Te ir divas frakcijas. Tām ir atšķirīgi viedokļi. Jūs esat vienā, bet mēs — otrā. Un lūdzam cienīt arī mūsu viedokli./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Deputāts Plotnieks — tikai par procedūras jautājumiem, lūdzu./

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas tautas pārstāvji! Šis ir gan teorētisks, gan procedūras jautājums. Lai mēs neiegrimtu neauglīgos ķīviņos situācijā, kad ārpus šīm sienām no mums gaida lēmumus, lai nepavadītu velti stundas un dienas, es gribu vēlreiz visiem, arī tiem, kuri nav interesējušies par iepriekšējā sastāva Augstākās padomes darbību, izskaidrot šīs normas jēgu, par kuru šeit jau otro reizi tiek runāts.
Tātad 107.panta otrā rindkopa skan šādi: “Gadījumos, kad Latvijas PSR Augstākajai padomei tiek iesniegti likumprojekti vai lēmumprojekti, kas pārkāpj Latvijas PSR suverenitāti vai ierobežo latviešu nācijas tiesības uz pašnoteikšanos, projekts tiek izskatīts tikai tādā gadījumā, ja par to nobalso visi Latvijas PSR Augstākās padomes sesijā klātesošie deputāti.” Šī norma tika aizstāvēta ļoti ilgās cīņās. Šodienas prakse apliecina šādu mūsu bažu pamatotību, jo mēs baidījāmies, ka vienā jaukā rītā varam atmosties autonomā republikā, vienā jaukā rītā varam atmosties ne federatīvā, bet unitārā valstī. Faktiski laika posmā kopš 14.marta, kad tika pieņemts likums par prezidentūru, līdz 26.aprīlim, kad tika pieņemts PSRS likums par kompetences norobežošanu starp PSRS un federācijas subjektiem, mēs jau esam pārstājuši eksistēt kā federācijas subjekts, mēs esam pārvērtušies par unitāras valsts sastāvdaļu. Tāpēc arī šobrīd mums ir neatliekami jārisina jautājums par sava valstiskā statusa saglabāšanu. Tagad mēs to saglabājam, nevis graujam. Pretēja jautājuma nostādne ir vienkārši demagoģiska.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ņemot vērā mūsu necilo praksi parlamenta darbā, aplausi darbu neveicina. Lūdzu, ņemiet to vērā. Par procedūru pēdējais runā deputāts Alksnis.

V.Alksnis: */Godātie kolēģi! Es gribu iebilst kolēģim Plotniekam, gribu jums uzdot jautājumu: vai tie pasākumi, kurus Maskava tagad vērš pret Lietuvas Republiku, ir Lietuvas Republikas suverenitātes ierobežojums? Vai jūs piekrītat, ka tie pasākumi, kurus Maskava tagad vērš pret Lietuvas Republiku, ir Lietuvas Republikas suverenitātes ierobežojums? Zāle mani atbalsta. Tātad, ja mēs pieņemsim deklarāciju, attiecībā uz Latviju tiks darīts tas pats — ekonomiskās sankcijas. Prezidenta pārvalde — tā ir Latvijas PSR suverenitātes ierobežošana. Tāpēc saskaņā ar 107.pantu par to jābalso simtprocentīgi visiem deputātiem. Godājamais priekšsēdētāj.../

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi! Es lūdzu šo uzrunu pārtraukt, jo jūs diemžēl nesākāt ar procedūru, bet apspriežat jau lietas būtību. Visiem tiek garantēts vārds, kad mēs apspriedīsim lietas būtību. Tagad, lūdzu, ieņemiet savas vietas! */Visi ieņemiet savas vietas. Lūdzu. Esiet tik laipni./
Tātad jautājums ir skaidrs. Izskatāmie jautājumi ir nolasīti. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, balsojot par vai pret darba kārtību, kuru es nolasīju.
No zāles: */Atklājot rīta sēdi, jūs piedāvājāt šādu darba kārtību. Vispirms jautājumi par Ministru padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu un pēc pusdienām jautājums par Deklarāciju. Pēc tam uzstājās biedrs Godmanis un piedāvāja alternatīvu darba kārtību — vispirms izskatīt jautājumu par Deklarāciju. Mēs, lūk, gribētu zināt, kāda būs darba kārtība — jūsu vai Godmaņa ierosinātā./

Priekšsēdētājs: */Godātais kolēģi! Līdz pusdienām es jums atņemu vārdu, tāpēc ka jūs bez atļaujas paņēmāt mikrofonu. Bet pēc būtības es jums atbildu, ka sākumā es orientējoši paziņoju, kā mēs strādāsim. Pēc tam tika saņemti konkrēti priekšlikumi. Mēs sākām apspriest šos priekšlikumus. Vai ir balsošanas rezultāts?
Es atvainojos. Lūdzu, mēs visu dzēšam, tā kā balsošanas laikā bija okupēts mikrofons. Man ir tiesības sākt visu no sākuma./ Tātad mēs vispirms balsosim par darba kārtību un pēc tam apspriedīsim, kādā kārtībā un kādā procedūrā izskatīsim šo darba kārtību.
No zāles: */Anatolij Valerjanovič, jautājums: balsojot taču mums jābūt skaidrībā!/

Priekšsēdētājs: */Mēs jau tikām skaidrībā. Godātais kolēģi, vēl vairāk — jūs zināt, ka mums ir labas attiecības. Balsošanas laikā nedrīkst uzdot jautājumus. Pēc tam saskaņā ar procedūru es jums došu vārdu, līdz pat impīčmentam pret mani. Bet balsošanas laikā nedrīkst. Ļoti lūdzu jūs. Vai balsošanas režīms ieslēgts? Reģistrācija./ Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, nospiežot podziņu. Visi izdarījuši šo procedūru. Lūdzu rezultātu. Par — 146, pret — 53, atturas — nav. Tātad šos jautājumus esam ieslēguši darba kārtībā. Man vēl ir jāizskata jautājumi, kuri šeit bija.
No zāles: Deputāta Zotova ierosinājums.

V.Alksnis: */Neviens nebalsoja. Mašīna rāda, ka zālē ir 194 cilvēki. Pēc reģistrācijas datiem — 183. Jāpārbauda, kas notiek ar balsošanas sistēmu. Lūk, šīs divas vietas nebalsoja. No kurienes zālē šie 194 deputāti, kas balsoja? Pārbaudīsim. Kas balsoja, ja ir četras pogas?/

Priekšsēdētājs: Ja ir radies tāds jautājums, ja deputāti vēlas pārbaudīt šos rezultātus, tad pārbalsosim, paceļot kartītes. Lūdzu, kuri ir par, paceliet balsošanas kartītes. Komisija, lūdzu, saskaitiet! Kuri ir pret? Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu, saskaitiet! Lūdzu paceliet balsošanas kartītes, kuri atturas? Atļaujiet griezties pie balsu skaitīšanas komisijas locekļiem. Vai visu Prezidija locekļu balsis ir pieskaitītas? Ir pieskaitītas.
Balsošanas rezultāti: par balsojuši 139, pret — 56, atturējies nav neviens. Pavisam nobalsojuši 195 delegāti. Ja mēs tā turpināsim, tūlīt jāizveido deputātu uzvedības ētikas komisija. Godātais kolēģi Alksni, jūs zināt, ka Maskavā balsošanas dati nemitīgi atšķiras. Vajag tikai vienam iziet ārā no sēžu zāles vai vienam pārdomāt savu lēmumu, un mēs tad visi apšaubīsim, kur palikusi viena, otra vai trešā balss? Kāpēc nesaskan tas un kāpēc nesaskan šitas? Mums ir balsu skaitīšanas komisija, tā ir konstatējusi faktus, un mēs šo rezultātu akceptējam.
Kā, lūdzu? Komisija nekonstatē rezultātu? Taču lēmums par to ir pieņemts. Par procedūru? Lūdzu.

A.Zotovs: */Godātie kolēģi, godātais Anatolij Valerjanovič! Mēs savā praksē, republikas Augstākās padomes darba praksē pirmo reizi izmantojam elektronisko balsošanas sistēmu. Ja atceramies PSR Savienības Augstāko padomi, pie kuras jūs tik bieži apelējat, šo sistēmu ieviesa PSR Savienības Augstākā padome savā balsošanas praksē. Mēs šo sistēmu neesam pieņēmuši, un tagad, pirms to ekspluatācijā nav pieņēmusi Augstākā padome, mums nav tiesību to izmantot. Tas, manuprāt, ir pirmkārt. Otrkārt, attiecībā uz to nelielo reklāmas lapiņu, kuru mēs saņēmām sakarā ar šīs sistēmas izmantošanu. Tur ir rakstīts, ka šī sistēma izpilda visus balsošanas režīmus, arī aizklāto balsošanu. Ņemot vērā to, ka mēs esam pastāvīgi piesaistīti pie vietas un ka mūsu klātbūtne pastāvīgi tiek reģistrēta sistēmas datu bāzē, tiem, kuri ekspluatē šo sistēmu, bet nav Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti, ir iespēja pastāvīgi saņemt protokolus pat pie aizklātas balsošanas, balsojot pēc saraksta, bet tas ir balsošanas demokrātisko principu pārkāpums. Mēs neesam ievēlējuši komisiju, kurai būtu jānodarbojas ar mūsu balsošanas sistēmas darba kontroles jautājumiem, un uzticam mūsu gribas izpaudumu tiem, kuri nav deputāti. Tas neatbilst Konstitūcijai, un tas ir mūsu tiesību pārkāpums. Un es, ņemot vērā to, ka tiek izmantota elektroniskā balsošanas sistēma, deputāta iniciatīvas kārtībā ierosinu pieņemt likumu par šo sistēmu apkalpojošā tehniskā personāla atbildību par viņiem pieejamā aizklātās balsošanas noslēpuma izpaušanu./

Priekšsēdētājs: Ļoti žēl, ka deputāts šādu priekšlikumu neizvirzīja vakar, kad mēs sākām darbu. Priekšlikuma būtība ir pareiza. Mēs varam nekavējoties radīt deputātu komisiju, lai gan mums jau bija komisija, kura pieņēma sistēmu, un tā ir sākusi darboties. Deputātu komisijas radīšana ir organizatorisks, procedūras jautājums, kuru darba kārtībā ieslēgt nevajag. Cik mums komisijas locekļi būs vajadzīgi — pieci vai septiņi deputāti? Septiņi? Trīs deputāti no vairākuma frakcijas un divi — no mazākuma frakcijas, un šai komisijai tūlīt uzdot darbu, lai pārtraukumā tā iepazīstas un pēc tam ziņo vai izvirza jautājumus, projektus un tā tālāk. Iebildumu nav?

A. Aleksejevs: */Es gribētu izmantot savas tiesības un izteikties par balsošanas motīviem. Jūs man teicāt, ka pēc balsošanas dosit šādu iespēju./

Priekšsēdētājs: */Labi, es došu jums vārdu, bet ņemiet vērā: es turpmāk regulēšu uzstāšanos par vienu un to pašu jautājumu. Tāpēc ka daži kolēģi deputāti par vienu un to pašu jautājuma formulējumu uzstājas četras reizes, un tas pilnīgi nepieņemami./ Vai frakciju priekšsēdētāji var izvirzīt konkrētus priekšlikumus par kandidatūrām? Deputāt Godmani un deputāt Dīmani — lūdzu!

I.Godmanis: Ņemot vērā to, ka elektroniskā balsošanas sistēma tiek lietota pirmo reizi, mēs šinī gadījumā atbalstām mazākuma izteikto viedokli par to, ka šādu komisiju varētu veidot. Atbalstām arī augsti godātā priekšsēdētāja priekšlikumu, un no frakcijas izvirzām trīs mūsu pārstāvjus, kas varētu tajā komisijā darboties, un proti: deputātu Edmundu Krastiņu — Kocēnu 198.vēlēšanu apgabals, deputātu Ivaru Ēlertu — Rīgas 56.vēlēšanu apgabals, un deputātu Vilni Eglāju — Rīgas 3.vēlēšanu apgabals. Tās būtu kandidatūras šai komisijai no mūsu frakcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Frakcijas vadītājs deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: No mūsu frakcijas izvirzām deputātu Oļegu Ščipcovu — Rīgas 29.vēlēšanu apgabals, un deputātu Leonīdu Kurdjumovu — Rīgas 37.vēlēšanu apgabals.

Priekšsēdētājs: Deputāts Krastiņš, deputāts Ēlerts, deputāts Eglājs, deputāts Ščipcovs un deputāts Kurdjumovs. Nav iebildumu? Lūdzu, atklāti balsojot ar savām kartītēm, apliecināsim mūsu uzticību šiem deputātiem! Paldies, par balso lielais vairākums, skaitīt nevajag. Kuri ir pret? Ir viens. Kuri atturas? Nav. Komisija lūdz starpbrīdi, esiet kopā un izlemiet savas darbības gan mērķus, gan saturu. Lūdzu, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič, es gribētu jums izteikt divus protestus attiecībā uz šīsdienas sēdes vadīšanu. Jūs ignorējat viedokļus, kuri jums nezin kāpēc nepatīk, un pārkāpjat demokrātijas likumus.
Pirmkārt, mums attiecībā uz darba kārtību bija orgkomitejas priekšlikums, un šo pirmo priekšlikumu jums vajadzēja likt uz balsošanu kā pirmo.
Otrs jautājums. Man kā deputātam ir tiesības izteikties par balsošanas motīviem. Jūs man demonstratīvi likāt šeit stāvēt un pēc balsošanas apspriedāt citus jautājumus. Es gribētu jums atgādināt, ka tie, kuri šodien pauž atsevišķu viedokli, pārstāv apgabalus ar gandrīz 600 tūkstošiem cilvēku. Un mūsu vēlētāji šodien skatās televīzijas pārraidi un redz, kā tiek ignorēts mūsu viedoklis. Un man šodien ir jāvēršas pie saviem vēlētājiem pēc palīdzības, pēc atbalsta, jo mūsu viedoklis šodien tiek ignorēts un mums, godātie vēlētāji, ir vajadzīgs jūsu atbalsts./

Priekšsēdētājs: */Es protestu noraidu un uzskatu, ka visiem, kas šeit izteicās, vārds tika dots ne vienu reizi vien, un visa republika to redzēja un dzirdēja. Nevienā parlamentā tā nav, ka burtiski par vienu un to pašu jautājumu var trīs, četras un piecas reizes skriet uz tribīni. Es kā sesijas vadītājs protestēju pret šādu pieeju jautājuma izlemšanai. Ja katrs deputāts vērsīsies pie saviem vēlētājiem un mēs sāksim izlemt jautājumus ar vēlētāju līdzdalību, kā tas jau zināmā mērā tiek darīts pie šīs ēkas, tad mēs neesam parlaments. Tādā gadījumā tas gluži vienkārši ir mītiņš./
Tagad, lūdzu, par kārtību. Tātad es rezumēju domas, kuras šeit izskanēja un kuras arī es pašā sākumā izteicu. Mēs tūlīt varētu ievēlēt redakcijas komisiju par pirmo jautājumu bloku. Acīmredzot pēc pārtraukuma vai pēcpusdienā komisija mums pateiks, kad varēsim sākt apspriest. Komisijas uzdevums ir noteikt, vai mēs varam šos dokumentus uzskatīt par pamatu un sākt tos diskutēt, vai nevaram. Pēc tam izskatāms jautājums par frakcijām, par Latvijas PSR Ministru padomes pilnvaru nolikšanu, par Ministru padomes priekšsēdētāja iecelšanu un — atkarībā no komisijas darba un diskusijas rakstura — viss bloks, kas saistīts ar pirmo jautājumu. Vai esmu pareizi rezumējis tās domas, kuras šeit izskanēja? Vai varam balsot? Kas par tādu kārtību, izskatot iesniegtos darba kārtības jautājumus, kurus es tikko nosaucu, lūdzu, balsojiet, paceļot savas balsošanas kartītes. Kas pret? Paceliet balsošanas kartītes. Paldies. Kas atturas? Līdzko mēs pabeigsim šo jautājumu, jums tiks dots vārds, tāpēc, lūdzu, apsēdieties. */Lūdzu, sēdieties! Tiklīdz mēs beigsim, es došu vārdu deputātam Alksnim un jums./

I.Ozols: Atļaujiet informēt par balsošanas rezultātiem. Par — 140, pret — 52, atturas — 2.

Priekšsēdētājs: Es došu jums vārdu, lūdzu, neuztraucieties, kolēģi Alksni. Tātad lēmums tiek pieņemts. Lai realizētu šo lēmumu, protams, ja jūs man piekritīsit, redakcijas komisijā vajadzētu septiņus cilvēkus no vienas frakcijas un četrus no otras frakcijas. Vai jūs esat gatavi nosaukt uzvārdus? Lūdzu, deputāt Godmani.

I.Godmanis: Mūsu frakcijas vārdā man ir priekšlikums iekļaut komisijā deputātu Apsīti — Rīgas 27.vēlēšanu apgabals, deputātu Eglāju — Rīgas 3.vēlēšanu apgabals, deputātu Endziņu — Rīgas 66.vēlēšanu apgabals, deputātu Jundzi — Lielvārdes 158.vēlēšanu apgabals, deputātu Krastiņu — Strenču 193.vēlēšanu apgabals, deputātu Rikardu — Rīgas 18.vēlēšanu apgabals, un deputātu Panteļējevu — Rīgas 1.vēlēšanu apgabals.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Dīmanis ir gatavs runāt? Lūdzu!

S.Dīmanis: Es atļaušos runāt krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

S.Dīmanis: */Lieta tā, ka mēs nevaram piedalīties redakcijas komisijā darbam ar šo dokumentu. Ir divi momenti. Pirmais: mēs neesam šo dokumentu redzējuši, es vēlreiz atkārtoju, bet tas ir tik svarīgs, ka mēs nedrīkstam tā vienkārši pret to izturēties.
Otrs moments: pēc šodienas sēdes procedūras mēs sajutām, ka mazākuma tiesības nav aizsargātas. Tieši tāpēc tā vietā, lai apspriestu šo dokumentu, mēs pieprasām iepriekš izstrādāt lielu reglamentu, kas precīzi noteiktu frakciju, frakcijas līdera tiesības un mazākuma tiesības. Mēs nepiedalīsimies, pirms šis jautājums netiks atrisināts./

Priekšsēdētājs: Vai jums ir jautājums? Lūdzu.

Z.Ziediņš: Man jāatvainojas, cienījamo sapulces vadītāj, es gribēju papildināt šo domu. Mūsu frakcijas vadītājs Godmaņa kungs iepazīstināja visus deputātus ar mūsu skaitlisko sastāvu. Mēs esam 131 cilvēks. Man nav skaidrs, kāpēc mēs otrai frakcijai piedāvājam šo vienu trešdaļu, konkrēti, četrus cilvēkus, ja mēs neesam informēti par šīs otras grupas skaitlisko sastāvu. Es ļoti ticu, ka te ir daudz brīvo deputātu.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums praktiski atkrīt, jo frakcija ir iesniegusi savus priekšlikumus rakstiski. Deputāti var iepazīties. Bet komisijas izveidošana kā tāda praktiski atkrīt, es tā saprotu.
No zāles: Kāpēc?

Priekšsēdētājs: Varbūt citi deputāti grib piedalīties komisijas darbā?

J.Vaivads: Man ir priekšlikums no neatkarīgajiem deputātiem iekļaut Zotova kungu — Rīgas 30.vēlēšanu apgabals.

Priekšsēdētājs: Zotovu — paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Kā, lūdzu? Tātad citu priekšlikumu nav?

I.Caune: Man ir priekšlikums no neatkarīgajiem deputātiem komisijā ieskaitīt no 137.vēlēšanu apgabala.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, atkārtojiet uzvārdu.

I.Caune: Manu?

Priekšsēdētājs: Nē, ne jūsu, bet tā cilvēka uzvārdu, kuru jūs iesakāt komisijai.

I.Caune: Arnītis.

Priekšsēdētājs: Arnītis — Ozolnieku 134.vēlēšanu apgabals. Vai ir vēl priekšlikumi? Tātad deputāti Apsītis, Eglājs, Endziņš, Jundzis, Krastiņš, Rikards, Panteļējevs, Zotovs un Arnītis. Acīmredzot par šīs komisijas sastāvu vajadzētu nobalsot. Kas par? Lūdzu, paceliet balsošanas kartītes. Lūdzu, nolaidiet. Kas pret? Paceliet balsošanas kartītes. Kas atturas?

I.Ozols: Atļaujiet ziņot balsošanas rezultātus. Par — 137, pret — nav, atturas — 2.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad lēmums pieņemts. Tātad ir jārealizē deputāta Sergeja Dīmaņa priekšlikums un jāapspriež jautājums par frakcijām. Mums ir vajadzīgs darba grupas ziņojums. Vai tūlīt sāksim ar projektu, vai ir jautājumi darba grupas vadītājam? Ir jautājums? Pēc trim minūtēm būs pārtraukums. Pirms pārtraukuma es dodu vārdu deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Godātie kolēģi! Es atkārtoti vēršos pie jums ar aicinājumu ievērot tiesiskas valsts normas. Nupat pieņemtais lēmums visrupjākajā veidā mīda kājām Latvijas PSR Konstitūciju. Es vēlreiz nolasu jums Konstitūcijas 108. pantu: “Latvijas PSR likumi un Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi tiek pieņemti pēc tam, kad projektus iepriekš apspriedušas Latvijas PSR Augstākās padomes attiecīgās pastāvīgās komisijas.” Jūs tikko nobalsojāt par to, ka redakcijas komisijai, pagaidu komisijai, ir jāapspriež šis lēmums un jāvirza uz sesiju. Jums nav tiesību. Tas ir Latvijas PSR Konstitūcijas pārkāpums. Ja tas tā nav, aicinu juristus to atspēkot./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

J.Antons: */Es atvainojos, biedri, bet man laikus nedeva vārdu, tāpēc varbūt manis teiktais izskanēs disonējoši, bet es tomēr gribu izteikties par šo jautājumu. Iespējams, agrāk manis teiktais būtu vairāk vietā. Bet es domāju, ka sliktāk no tā nebūs.
Tātad es gribu jums nolasīt Liepājas vēlētāju aicinājumu Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem sakarā ar to, ka komisija uzsāk sagatavot dokumentus par neatkarību.
“Godātie tautas deputāti! Šodien vienīgi no jums, Latvijas tautas pilnvarotajiem pārstāvjiem, ir atkarīgs tas, pa kādu ceļu ies mūsu republika. Mēs zinājām, ka LTF deputāti izskatīšanai pirmajā Latvijas PSR Augstākās padomes sesijā iesniegs lēmuma projektu par Latvijas valstisko neatkarību ārpus PSRS. Šo dokumentu pieņemšana ļoti saasinās jau tā sarežģītās nacionālās attiecības, destabilizēs politisko situāciju, sagraus saikni ar brālīgajām republikām, bet tas pasliktinās republikas ekonomisko stāvokli un darbaļaužu dzīves līmeni. Tas var traģiski ietekmēt latviešu tautas un visu Latvijā dzīvojošo tautu nākotni. Mēs uzskatām, ka jebkuras tautības cilvēkam jābūt līdztiesīgam, mierīgi un pārliecināti jāraugās nākotnē. Mēs atbalstām Latvijas Komunistiskās partijas XXV kongresa aicinājumu un redzam ekonomiski un politiski suverēnu, attīstītu un līdztiesīgu Latviju PSRS sastāvā.”
Tā kā Krastiņa kungs vakar, atbildot uz manu jautājumu, pateica, ka man kā mazākuma frakcijas pārstāvim nav uz ko cerēt un es varu vienīgi apmierināties ar to, ka mūsu uzskatus var popularizēt, izmantojot presi, mikrofonu un tā tālāk, tāpēc es izmantošu šodienas gadījumu, proti, tieši to, ka notiek translācija un mikrofoni droši vien ir ieslēgti.
Mēs varam cerēt vienīgi uz vēlētāju atbalstu, mēs varam cerēt uz to, ka cilvēki redz, kādos apstākļos noris sesija un kas notiek zālē. Par kādu demokrātiju var būt runa? Jūs redzat, ka mūsu vietā visu ir izlēmusi vairākuma frakcija un mums ir paredzēta vienkāršu statistu loma. Mēs varam balsot vai nebalsot — no tā nekāda rezultāta nebūs. Sēdes vadītājs pat neļauj izteikties. Bet tagad faktiski ir runa par iekārtas maiņu Latvijā. Vairākums pat neuzskatīja par vajadzīgu izsniegt mums šo republikas dzīvē tik nozīmīgo dokumentu par neatkarību, motivējot ar to, ka mēs zinājām par šāda dokumenta esamību. Jā, mēs zinājām, ka tāds dokuments būs. Bet tas taču neattaisno to, ka dokuments parādījās šodien no rīta. Es to vērtēju kā vairākuma baiļošanos, jo jūs droši vien domājāt, ka mēs pēc tam spēsim argumentēti atspēkot šā dokumenta tēzes. Bet es domāju, ka mēs pratīsim to izdarīt un paust savus uzskatus, izmantojot mikrofonu. Es uzskatu, ka šo tik ārkārtīgi svarīgo jautājumu nedrīkst izlemt bez iepriekšējas apspriešanas pastāvīgajās komisijās.
Vēl daži vārdi godātajam priekšsēdētājam. Anatolij Valerjanovič, es negribu būt rupjš, bet sacīšu tā: zināju, ka jūs esat lokans cilvēks, bet ne līdz tādai pakāpei, ka jūs paklausīgi ļaujat, lai jūs gluži vienkārši vada zāle. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Jūs tiešām mani vadāt, tā tas ir. Tāpēc es vēlreiz saku: citā parlamentā tā nevarētu būt, ka daži trīs četras reizes kāpj tribīnē, bet pēc tam vēlētājiem paziņo, ka viņiem pat neļauj izteikties. Lūdzu./
No zāles: */Godātie deputāti! Es atļaušos iebilst iepriekšējam runātājam, tāpēc ka mums patiešām jāpiekrīt tam, ka sabiedriski politiskā organizācija jeb partija, kas uzvarējusi vēlēšanās, patiešām veido savas pozīcijas un savu valdību. Un šajā valdībā mums, kas pārstāvam mazākumu, manuprāt, jāpilda cienījama politiskā cīnītāja loma, kurš iestājas par savu politisko pārliecību un, pats galvenais, par konstitucionālajām garantijām tiem 10 tūkstošiem vēlētāju, kuri stāv aiz katra no mums. Tāpēc mums nav tiesību atteikties no dalības darbā. Es negribu lietot vārdu “cīņa”. Tāpēc ka mums ir gan fronte, gan cīņa — un tie nav pacifistiski jēdzieni. Es aicinu strādāt. Domāju, ka mazākuma frakcijai jāatsakās no sistēmas, kas, kā man šķiet, kavē īstu darbu. Mēs patiešām zinām, ka Deklarācijas pieņemšana ir mūsu sasaukumam galvenā problēma. Un ne tikai šīsdienas sesijai. Tāpēc mēs prasām, un es, neatkarīgais deputāts, šajā gadījumā pieprasu, lai deputāti ķeras pie darba, un aicinu viņus to darīt. Ir jāstrādā. Protams, tas var izklausīties ne visai pārliecinoši, bet es lūdzu man un tiem, kuri pārstāv neatkarīgos deputātus, dot iespēju mierīgi piedalīties sesijas darbā./

Priekšsēdētājs: Tagad, pirms es paziņoju 30 minūšu starpbrīdi, sekojošs paziņojums. Tātad komisijas — gan viena par mūsu skaitļojamo jeb balsošanas tehniku, gan otra par Deklarāciju un pārējiem jautājumiem, paliek šeit zālē un konstruējas darbam. Pēc starpbrīža tūlīt sākam apspriest jautājumu par frakcijām.
Tātad esmu jums paziņojis, ka mēs apspriežam lēmuma projektu jeb pagaidu noteikumu par frakcijām Augstākajā padomē. Vai jūs par šo jautājumu gribat runāt?
No zāles: */Anatolij Valerjanovič! Man ir priekšlikums par tiesiskas pastāvīgās komisijas izveidošanu Deklarācijas apspriešanai. Un pēc tam, kad būs apspriests Nolikums par frakcijām, atbilstoši pārstāvības normai iekļaut pastāvīgajā komisijā frakciju pārstāvjus. Šī komisija strādās atbilstoši šā nopietnā dokumenta būtībai, un tad mēs neatkāpsimies no Latvijas PSR Konstitūcijas 108.panta. Mēs visu būsim izpildījuši, proti, izveidojuši pastāvīgu tiesisko komisiju./

Priekšsēdētājs: Tātad pirmām kārtām par deputāta Zotova priekšlikumu, tāpēc es griežos pie visiem klātesošajiem deputātiem, lai par to izteiktos ne tikai Sergejs Dīmanis. Taču vēl kāds varbūt, ņemot vērā deputāta Zotova priekšlikumu, tomēr vēlas piedalīties šīs komisijas darbā? Nav.
Tālāk otrais jautājums — par piezīmi, kas saistīta ar komisiju darbu un tās izveidošanu. Ja mēs precīzi veidojam tādu loģiku un vadāmies no loģikas, kura šeit tiek piedāvāta, mēs praktiski nevienu jautājumu nevaram izskatīt, ne arī pieņemt lēmumu par pastāvīgajām komisijām, jo tam it kā ir jābūt apspriestam pastāvīgajās komisijās. Tāpēc mēs esam radījuši komisiju un aicinām visus tajā darboties. Šī nav pastāvīgā komisija, bet nevienam nav liegta iespēja piedalīties tās darbā. Tāpēc tagad turpināsim un spriedīsim par frakcijām. Kādi, lūdzu, ir jautājumi, priekšlikumi vai iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Lūdzu, vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Sagatavotajos pagaidu noteikumos ir samērā sīki un detalizēti pateikts, kas ir frakcija un kā tā darbojas. Man būtu daži ļoti konkrēti priekšlikumi. Pirmais priekšlikums attiecas uz pirmā panta trešo normu — šeit ir ierobežojums frakcijas dalībnieku skaita ziņā, tas nevar būt mazāks par 20 cilvēkiem, tāpēc rodas apmēram tāds iespaids, ka mēs paredzam jau kaut kādu barjeru, lai pēc iespējas ierobežotu frakciju skaitu. Acīmredzot mums ir jārēķinās ar tādu tendenci, ka var veidoties trīs frakcijas, un tas būs normāli, taču 20 dalībnieku vietā es iesaku 10 — tāds ir mans priekšlikums.
Tālāk 7.punkts. Frakcijām ir tiesības izmantot sesijā debatēm atvēlēto laiku proporcionāli frakciju dalībnieku skaitam. Man šķiet, ka šāda tīri aritmētiska nostādne diezin vai būs pareiza, tāpēc 7.punktu vajadzētu formulēt tā, ka katrai frakcijai tiek garantēta iespēja paust savu pozīciju un mums nevajadzētu strikti iedalīt laiku. Un, visbeidzot, šajā dokumentā kaut ar vienu normiņu vajadzētu pieminēt tos deputātus, kuri frakcijās nav apvienoti, jo ir arī tādi un mēs nevaram viņus pilnīgi ignorēt, jo pieņemt īpašu dokumentu par neatkarīgajiem deputātiem diez vai būtu mērķtiecīgi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Es pilnībā piekrītu deputāta Plotnieka priekšlikumam, bet gribētu piebilst, ka tiesības piedalīties debatēs ir tiem neatkarīgajiem deputātiem, kuri pārstāv sabiedriski politiskās kustības. Jo pretējā gadījumā šie deputāti nevarēs aktīvi piedalīties, bet laiks būs sadalīts starp frakcijām. Tad radīsies situācija, kurā tie deputāti, kas nav frakcijās, vispār nevarēs piedalīties sesijas darbā, bet varēs sekretāram atsūtīt savu neizteikto viedokļu tēzes./

Priekšsēdētājs: Tālāk vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamie deputāti! Es pats palīdzēju izstrādāt reglamentu par frakcijām, un manā skatījumā tas bija pietiekami noslīpēts, taču, ņemot vērā izveidojušos situāciju, varbūt šur un tur vēl ko varētu pielikt klāt, jo mēs nebijām gatavojušies šai apspriešanai, un tādēļ es iesaku sekojošu papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Kurā pantā jūs to iesakāt ierakstīt?

S.Dīmanis: Es domāju, ka tas jāraksta atsevišķā pantā. */“Frakciju līderiem ir priekšrocības tiesības ārpus kārtas izteikties par jebkuru darba kārtībā iekļautu jautājumu.”/ Lai izteiktu frakcijas domas.

Priekšsēdētājs: Es saprotu. Deputāt Plotniek, nekomentējiet kolēģa uzstāšanos. Lūdzu nākamo priekšlikumu.

S.Dīmanis: */“Padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un padomes sekretārs pēc ievēlēšanas amatā nedrīkst sastāvēt nevienā parlamenta frakcijā, un viņiem uz pilnvaru laiku ir jāaptur sava darbība frakcijā. Šīs personas nekādos apstākļos nedrīkst piedalīties frakcijas sapulcēs un apspriedēs.”/ Ja šis priekšlikums netiek pieņemts, tad mēs varētu pieņemt sekojošo.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, lūdzu, es jūs īsti nesaprotu. Kā to saprast — ja netiek pieņemts?

S.Dīmanis: Es jau jūtu, ka sāk rūgt neapmierinātība, taču gadījumā, ja netiek pieņemts tas, ko es nolasīju, tad nākamais priekšlikums ir tāds: */“Frakciju līderi atbilstoši savam stāvoklim, tāpat kā pastāvīgo komisiju pārstāvji, padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un padomes sekretārs, ir iekļaujami Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sastāvā.”/ Lai Prezidijs nedara kaut ko slepeni aiz frakcijas muguras.

Priekšsēdētājs: Viss ir skaidrs.

S.Dīmanis: Tas ir ņemts no parlamenta reglamenta 102.lappuses, ja tas jūs interesē. Un vēl viens atsevišķs papildinājums: */“Debates nedrīkst pārtraukt, pirms nav izteikušies visi runātāji, kas uzstājas savas frakcijas vārdā.”/ Man vēl ir divi priekšlikumi. Un tad būs viss. Nē, vēl tikai viens: */“Katrai frakcijai uz vienādiem pamatiem ar citiem ierādīt padomes ēkā darba telpas un nodrošināt to ar attiecīgu organizatorisko tehniku kārtējā darba veikšanai un frakcijas apspriedēm. Ņemot vērā frakcijas skaitlisko sastāvu, katrai no tām piesaistīt attiecīgu tehnisko personālu.”/

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas vārdu? Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Priekšlikumus, kurus ieteica Sergejs Dīmanis, viņam iesniedza darba grupa, un, kā jūs redzat, tie ir Pagaidu noteikumi par frakcijām. Mums priekšā stāv liels darbs, ir jāizstrādā darbības reglaments, kurā mēs varētu visus jautājumus daudz sīkāk izsvērt. Šie noteikumi pašreiz domāti tikai darba sākšanai. Un tad priekšlikums par deputātiem, kuri nav nevienas frakcijas locekļi. Piektā punktā pēdējās rindas pēdējā teikumā ir rakstīts par to, ka, veidojot komisijas, deputāti, kas nav nevienas frakcijas locekļi, tiek pielīdzināti vienai frakcijai. Acīmredzot šo pašu noteikumu varētu attiecināt arī uz deputātu padomēm, lai arī ārpusfrakciju deputātiem tiktu garantēta iespēja uzstāties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk vārds deputātam Rodinam.

V. Rodins: */Ir priekšlikums papildināt Pagaidu noteikumus par frakcijām: pirms balsošanas pēc frakciju līderu lūguma dot frakcijām laiku piecas minūtes, lai apspriestos./

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, nāciet, lūdzu, uz tribīni. Manuprāt, mums jāsāk ar to, ko vairākkārt ierosināja deputāti, un tas ir: mums noteikumos jāiekļauj neatkarīgie deputāti, ņemot vērā gan viņiem atvēlēto laiku debatēs, gan pārstāvību pastāvīgajās un speciālajās deputātu komisijās.

E.Krastiņš (no zāles): Pastāvīgo komisiju nolikumā tas ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai mums ir vienāds projekta teksts? Vai te nav kāds pārpratums? Es atvainojos, arī man tāpat kā kolēģim gadās kļūdas. Es uzbruku, pats uzmanīgi visu nepaskatījies.

A.Endziņš: Vai mēs šo jautājumu par neatkarīgajiem deputātiem nevarētu formulēt pirmajā punktā, pieliekot tādu teikumu, ka ārpus frakcijām stāvošie deputāti tiek pielīdzināti vienai frakcijai. Tātad arī 5.punktā attiecībā uz deputātu sadalījumu pa komisijām būtu jāizdara līdzīgs papildinājums.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums papildināt ar šādu tekstu arī 5. un 7.punktu, tā es to saprotu.
No zāles: Izņemt ārā no 5.punkta vārdus “veidojot komisijas”, bet papildināt to ar tekstu “deputāti, kas nesastāv frakcijās, tiek pielīdzināti vienai frakcijai” un to visu ietvert pirmajā punktā.

Priekšsēdētājs: Liekas, tas ir ļoti loģisks priekšlikums. Vārds jums, deputāt Godmani.

I.Godmanis: Es tikai gribētu, lai šeit viss tiktu ļoti precīzi saprasts: tas nenozīmē, ka katrs neatkarīgs deputāts pārstāv vienu frakciju, bet visi tie neatkarīgie deputāti, kas nav nevienā no frakcijām, kopumā tiek uzskatīti par vienu frakciju. Lai nebūtu saprasts tā, ka mums ir 20 neatkarīgi deputāti un viņi veido 20 mazas frakcijiņas. Tā tas šeit nav domāts.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič, pēdējam es nevaru piekrist, lai, teiksim, apvienotu Interfronti un, pieņemsim, pareizticīgo baznīcu vienā frakcijā. Man nav nekas iebilstams. Man nav nekas iebilstams pret tēvu Alekseju. Bet es domāju, ka mums ir pilnīgi atšķirīgi mērķi, un tāpēc, man šķiet, pilnīgi neloģiski ir uzskatīt, ka mēs esam viena frakcija, un vienu reizi dot vārdu par vienu jautājumu viņam, bet otrā dienā citā jautājumā dot vārdu man./

A.Zotovs: */Man arī nav nekas iebilstams pret deputātu Aleksejevu, bet man šķiet, ka deputāta neatkarība nozīmē to, ka es esmu atkarīgs vienīgi no saviem vēlētājiem. Es nepretendēju uz kaut kādu atsevišķu laiku vai reglamentu, es gluži vienkārši pretendēju uz to, ka varēs pārliecinoši pierādīt, ka man ir tiesības piedalīties vai nepiedalīties pastāvīgo komisiju darbā un paturēt sev neatkarīga deputāta tiesības./

Priekšsēdētājs: Vai priekšlikumu vairāk nav?
No zāles: Šajā sakarā bija deputāta Plotnieka priekšlikums par frakcijas dalībnieku skaitu, par 10 cilvēkiem. Priekšlikumā, kuru darba komisijai izvirzīja deputāts Dīmanis, bija vēl mazāk — tikai 5 cilvēki, taču tas varētu novest pie tā, ka mums 200 deputāti veidotu šausmīgi daudz frakciju un tad mēs būsim spiesti sīki reglamentēt visu pārstāvību, uzstāšanos utt. Manuprāt, limits — 20 cilvēki, tas ir, viena desmitā daļa no deputātiem, būtu normāls. Man ir priekšlikums uzturēt spēkā šo darba grupas priekšlikumu, ja nepieciešams — likt uz balsošanu.

S.Zaļetajevs: */Ir priekšlikums vēl papildināt ar 9.punktu, ka pēc frakcijas pieprasījuma tiek rīkota aizklāta balsošana, izmantojot biļetenus./

Priekšsēdētājs: */Šeit tomēr jāņem vērā, ka tas attiecas uz reglamentu, lai gan šeit tādas precīzas robežas novilkt nevar, bet tomēr./ Ja jūs esat frakcija, tad jūs varat apgriezti proporcionāli frakcijas lielumam izmantot laiku. Lūdzu — deputāts Alksnis.

V.Alksnis: */Godātie kolēģi, man ir priekšlikums attiecībā uz pastāvīgajām komisijām pārņemt PSRS Augstākās padomes pieredzi. Ir taču saprotams, ka komisijās tiek ievērots frakcijas locekļu proporcionalitātes princips, bet mēs varbūt ņemsim vērā PSRS Augstākās padomes pieredzi. Teiksim, komisijas priekšsēdētājs ir arī opozīcijas līderis, piemēram, Boriss Jeļcins vada Celtniecības un arhitektūras komiteju. Deputāts Vilks vada Republiku attīstības komiteju, bet deputāts Rižovs, aktīvi darbodamies starpreģionālajā jomā, vada Zinātnes un izglītības komiteju. Proti, mēs redzam, ka Maskavā ar cieņu izturas pret opozīcijas viedokli un arī uztic tai komiteju un komisiju priekšsēdētāju amatus. Varbūt mēs arī šeit ņemsim vērā mazākuma viedokli un paplašināsim demokrātiju, dodot iespēju arī opozīcijas vai mazākuma pārstāvjiem tiesības ieņemt komiteju un komisiju priekšsēdētāju amatus./

Priekšsēdētājs: Oponents visu laiku atgādina, ka civilizētās valstīs ir tā un šitā. Tad arī man gribētos atgādināt, ka civilizētās valstīs tik tiešām vairākums, kurš ir uzvarējis vēlēšanās, veido valdību un tātad arī visus orgānus, kādi ir parlamentā. Taču, ja runājam par Maskavu, par kongresu, par Maskavas Augstāko padomi, tad tur, zināt, oficiālu frakciju nav. Tātad debates pārtraucam. Pretenziju nav, tāpēc atļaujiet tā nebalsot.
Un tagad par to, kā mēs šo jautājumu balsosim. Kā es sapratu un varu rezumēt no runām, kuras tika teiktas, faktiski mums būtu jādara tā: jānobalso viens punkts ar papildinājumiem, kuri tika izteikti, tātad tas punkts, kurš precizē neatkarīgo deputātu darbu gan frakcijās, gan komisijās, gan debatēs. Mūsu kolēģis ierosināja to ierakstīt pirmajā punktā. Tātad mums ir jāprecizē pirmais punkts, pēc tam mēs varētu balsot par visiem pārējiem punktiem, kurus ir iesniegusi komisija, un tad atsevišķi balsot par papildu punktiem, jo acīmredzot viss ir jābalso. Vai jums par balsošanu ir priekšlikumi?

V.Eglājs: Tieši par balsošanu. Mūsu izveidotā komisija 5 cilvēku sastāvā apspriedās un nonāca pie consensus par elektronikas izmantošanu sekojošā veidā — šajā sakarā varētu pieņemt tādu lēmumu: 1) elektronisko balsošanas mašīnu Augstākās padomes sesijas darbā var izmantot kvoruma noteikšanai un balsošanai, ja tā neprasa slepenību, un 2) ja tiek ierosināta pārbalsošana ar kartītēm, t.i., šaubīgos gadījumos, lēmumu pieņem sēdes vadītājs. Šajā jautājumā mums visiem pieciem bija pilnīga saskaņa.

Priekšsēdētājs: Ja es pareizi sapratu, jūs esat pilnvarots runāt kā priekšsēdētājs jeb komisijas vadītājs. Vai ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Tātad mums būtu jāakceptē šis komisijas priekšlikums, lai pēc tam nerastos kaut kādi pārpratumi. Vai varam akceptēt šo priekšlikumu, paceļot savas balsošanas kartītes? Kuri ir par, lūdzu, paceliet balsošanas kartītes. Paldies, ir lielais vairākums. Kuri ir pret? Paldies. Kuri atturas? Lēmums pieņemts.
Lūdzu, paņemiet Pagaidu noteikumus, tie ir visiem. Tātad 1.pants. Mūsu kolēģis ierosināja, ka ārpus frakcijām stāvošie deputāti savās tiesībās tiek pielīdzināti vienai frakcijai. Tātad ar šādu ierakstu vajadzētu papildināt 1.punktu. Kas ir par šādu punkta redakciju, balsojiet, taču pirms tam lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Mūs visus lūdz reģistrēties. Tātad ieslēdziet reģistrācijas režīmu. Reģistrējoties ir jānospiež vienalga kura poga. Vai visi to ir izdarījuši? Lūdzu paziņot rezultātus. Esam 188 deputāti. Izsakiet savu attieksmi pret 1.punkta saturu, kurš tiek papildināts ar jaunu rindkopu: ārpus frakcijām stāvošie deputāti tiesībās tiek pielīdzināti vienai frakcijai. Kas ir par — balsojiet, izsakiet savu attieksmi — par, pret vai atturas. Lūdzu, anulējiet balsošanas rezultātus, jo jūs laikam nospiedāt pogu par agru. Ieslēdziet, lūdzu, balsošanas režīmu. Tātad balsojam. Lūdzu rezultātus. Paldies. Tātad lēmums pieņemts.
Tagad varam balsot pārējos punktus, kuri ir projektā. Mēs varam balsot kopumā, jo mums par tiem šaubas neradās. Pēc tam balsosim atsevišķi par katru jauno punktu, ko ierosināja mūsu kolēģi deputāti. Vai mans priekšlikums ir saprotams? Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu. Ir ieslēgts? Lūdzu, balsojiet, kuri ir par, pret vai atturas. Vai esat izteikuši savu gribu? Ziņojiet balsošanas rezultātus. Tātad 165 ir par un rezultāts jums ir redzams. Es ceru, ka arī televīzija rāda šo tablo. Man vienīgi ir jāatvainojas, ja esmu sajaucis secību, kādā jūs, godātie kolēģi, esat piedāvājuši šos priekšlikumus.

S.Dīmanis: */Frakciju līderiem tiek dota iespēja izteikties ārpus kārtas./

Priekšsēdētājs: Es domāju, man nav tiesību sniegt komentārus, jo jūs paši visu dzirdējāt un jums bija tiesības izteikties. Tāpēc, lūdzu, balsojot izsakiet savu attieksmi pret šo deputāta Dīmaņa priekšlikumu. Ieslēdziet balsošanas režīmu. Lūdzu, deputāti, izsakiet savu attieksmi pret šo priekšlikumu, balsojot par, pret vai atturoties, kā jūs paši uzskatāt par pareizu. Kādi ir rezultāti? Tātad priekšlikums pieņemts.
Vai tagad atkal sāksim runāt par līderu privilēģijām? Zināt, tā gan nedarīsim, kad lēmums ir pieņemts. Vienīgi tad, ja kaut kas pavisam nav pieņemams, tad var likt priekšā balsot par šā punkta anulēšanu vispār un visu sākt no gala. Tātad priekšlikums ir šāds: */“Priekšsēdētājs, pirmais vietnieks un sekretārs nevar piedalīties frakcijas darbā.”/ Vai es pareizi formulēju jūsu priekšlikumu? Jā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, balsojot par, pret vai atturoties. Ieslēdziet balsošanas režīmu. Kuri ir par? Kuri ir pret? Atturas? Šis priekšlikums ir noraidīts. Nākamais ir deputāta Dīmaņa priekšlikums: */“Līderi atbilstoši savam stāvoklim ir Prezidija locekļi.”/ Es kā vadītājs tomēr atturēšos no balsošanas, jo šeit mēs saskaramies ar Konstitūciju, un līdz ar to ir pavisam cita šā jautājuma izskatīšanas procedūra.
Tālāk tika izteikts priekšlikums, ka Augstākās padomes Prezidijam ir jānodrošina frakciju darbs. Manuprāt, piemēram, jautājumu, cik vajag tehnisko darbinieku vai kaut kā cita, to Augstākās padomes Prezidijs varēs detalizēti lemt pēc tam, tas pats attiecas uz pārējiem konkrētajiem jautājumiem. Es ļoti atvainojos, kolēģi Dīmani, jautājums par tehniskajiem darbiniekiem nav jāapspriež sesijā. Ja jūs man piekrītat, tad mēs balsojam par tādu šā punkta redakciju, ka Augstākās padomes Prezidijam ir jānodrošina frakcijām normāls darbs. Ja jūs noņemat šo priekšlikumu, tad mēs jautājumu par tehniskajiem darbiniekiem nebalsosim. Vai jūs manu priekšlikumu paturat spēkā? Līdz ar to mums ir jābalso un jāizsaka sava attieksme. Tātad atkārtoju — Augstākās padomes Prezidijs nodrošina frakciju normālu darbību Augstākajā padomē. Man varbūt tiešām neizdodas precīzi formulēt — varbūt, teiksim, nevis normālu darbu, bet darbību, jo priekšlikums mums ir skaidrs. Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojiet. Kuri ir par, pret un atturas. Paldies. Tātad šis punkts tiek pieņemts.
Vai jums ir iebildumi pret pašu balsošanu? Lūdzu, jums vārds.

V.Eglājs: Man ir tāds iebildums, ka mani izvirzīja par komisijas vadītāju un ka mēs tikko pieņēmām lēmumu ar diviem punktiem, kas skan šādi — es atgādinu: ja tiek ierosināta pārbalsošana ar kartītēm, lēmumu pieņem sēdes vadītājs. Es gribu ierosināt pārbalsot mūsu pieņemto lēmumu par balsošanu ar kartītēm sekojošu motīvu dēļ: tāpēc, ka par šo lēmumu bija 100 balsis. Es gan pārējās balsis nepierakstīju, bet vismaz 80 bija pret — pavisam reģistrējušies bija 188 deputāti, un tātad par un pret starpība ir mazāka par 10 procentiem no reģistrēto deputātu kopskaita. Tāpēc es ierosinu pārbalsot lēmumu ar kartītēm, jo tur tiešām kaut kas nebija kārtībā. Taču lēmumu pieņem sēdes vadītājs.

Priekšsēdētājs: Sēdes vadītājs uzņemas atbildību un pateicas par jūsu priekšlikumu. Turpinām darbu. Nākamais priekšlikums bija šāds: */“Pēc frakcijas pieprasījuma vai frakcijas līdera pieprasījuma pirms balsošanas frakcijai tiek dotas piecas minūtes, lai apspriestos.” Vai es pareizi noformulēju?/ Vai visi esat sapratuši? Ieslēdziet balsošanas režīmu. Izsakiet savu attieksmi balsojot. Kuri ir par? Kuri pret un kuri atturas? Iebildumu nav? Lūdzu rezultātu. Lēmums nav pieņemts. Es domāju, ka nediskutēsim.
Nākamais jautājums skan apmēram šādi: */“Debates netiek pārtrauktas, pirms no frakcijas nav izteikušies visi runātāji, kas izteikuši vēlēšanos runāt par attiecīgo jautājumu.”/ Es pareizi noformulēju? Es atkārtošu latviski. Jūs gribējāt runāt par šo formulējumu? Lūdzu.
Godātie kolēģi, varbūt neatklāsim diskusijas. Tas nebūs komentārs, bet tā būs tikai atbilde. Mēs ļoti labi saprotam, ka šis dokuments ir pagaidu tāpēc, ka mums nav pieredzes frakciju darbā. Tam nebūtu būtiskas nozīmes. Es personiski vienmēr domāju, ka nevajag “pagaidu”. Dokuments, kas ir pieņemts, kamēr tas ir spēkā, nav pagaidu dokuments. Bet šajā gadījumā lai tas ir pagaidu dokuments. Otrs moments. Protams, sēdes vadītājam un Sekretariātam ir uzdevumi, kas saistīti ar vārda došanu debatēs. Deputāti var iesniegt savas pretenzijas, lai orientētu frakcijas darbu. Tā vai citādi gan Sekretariātam, gan sēdes vadītājam tomēr būs jālemj par proporcionālu vārda došanu, kā arī jāuzņemas atbildība par debašu pārtraukšanu, aicinot balsot par to, un tā tālāk.
Pilnīgi visu reglamentēt nav iespējams, un tad nav vajadzīgs nemaz sēdes vadītājs. Tad ir vajadzīgs tikai kaut kāds robots, kurš piereģistrē.
Jautājums par balsošanas sistēmas lietošanu. Atklājot debates, tūlīt visi spiež pogas, pēc vienas sekundes prioritāte ir tam, kam ir lielāks vai mazāks pirksts un kas podziņu par vienu sekundīti nospiedīs ātrāk. Tāpēc dabiski, ka mūsu rīcību jūs vienmēr varēsit vērtēt, izteikt kritiskas piezīmes. Tagad turpināsim un netērēsim laiku. Tātad par priekšlikumu turpināt debates. Vai tik ilgi, kamēr visi no frakcijas, kuri vēlas izteikties par konkrētu jautājumu, būs izteikušies? Es negribu komentēt, bet jāpiekrīt deputātam Aleksejevam, ka tad tiešām var nonākt dažādās pretrunās. Tomēr attieksme jāizsaka. Jūs sapratāt lietas būtību? Lūdzu, balsošanas režīmu. Izsakiet savu attieksmi. Kas balso par, kas pret, kas atturas? Vai varam lūgt rezultātu? Par balsojuši 49, pret — 127, atturas — 6. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts. Vairāk priekšlikumu nebija, kaut gan juristi domā, ka ir.
No zāles: Mūsu kolēģis izteicis priekšlikumu, ka pēc frakcijas lūguma, pieņemot lēmumu, tiek noteikta aizklāta balsošana.

Priekšsēdētājs: Mūsu gadījumā aizklāta balsošana notiek tikai ar biļeteniem. Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu. Balsojot izteiksim savu attieksmi par to, vai pēc frakcijas pieprasījuma, pieņemot lēmumu, notiek aizklāta balsošana. Tagad, protams, balsosim ar biļeteniem. Kuri ir par, kuri pret, kuri atturas? Lūdzu balsošanas rezultātu: par — 54, pret — 126, atturas — 6. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts.
Un tagad par skaitu “desmit” frakcijā. Man nav tiesību likt to uz balsošanu, jo mēs jau nobalsojām par 20. Pretējā gadījumā ir jābalso, lai anulētu šo punktu. Taču, ja jūs uzstājat, ka jābalso, lai anulētu šo punktu, man būs jāliek uz balsošanu. Neuzstājat?

A.Plotnieks: Godājamo priekšsēdētāj, es ļoti atvainojos, bet es izteicu priekšlikumu, un tas līdz šim mirklim nav nobalsots.

Priekšsēdētājs: Es jums vēlreiz paskaidroju, ka jūs esat zināmā mērā mūsu kļūdainajās pozīcijās, kuras radās kongresa laikā un kuras izmantoja sēdes vadītājs. Ja mēs esam nobalsojuši par panta redakciju, kurā ir formulēts, ka frakcijā ir 20, tad, lai mēs labotu šo pantu, mums šis pants jāanulē un jāsāk balsot no jauna. Pretējā gadījumā mēs tādā veidā varam labot visus pantus, un tad notiks tas, kas notika kongresā. Jūs uzstājat, lai šo pantu anulētu?

A.Plotnieks: Es šajā gadījumā tikai atgādinu, ka mēs vienojāmies, varbūt kļūdaini, bet par tādu jautājumu izlemšanas norisi, ka vispirms tiek nobalsots par visu projektu kā tādu un pēc tam par iesniegtajiem priekšlikumiem. Manuprāt, tā nav pareiza procedūra, bet, ja mēs esam šai sēdē par to vienojušies, kad ar šo lēmumu esam sevi saistījuši.

Priekšsēdētājs: Es tomēr ievēroju starptautisko praksi. Vispirms nobalso kopumā, pēc tam sāk labot pantus. Vai nu jābalso par katru pantu atsevišķi, vai nobalso par visu kopumā un, ja rodas jautājums par kādu pantu, tad jābalso par tā jauno redakciju. Citādi nevar.
Tātad visi iesniegtie labojumi ir izdarīti, un es domāju, balsot kopumā nav vajadzīgs.
Nākamais jautājums. Godātie deputāti, ir saņemts mūsu sēdes vadītājiem adresēts Latvijas PSR Ministru padomes paziņojums. Es jums to nolasīšu.
“Latvijas PSR Augstākās padomes sēdes priekšsēdētājam.
Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 116.pantu un sakarā ar to, ka Latvijas PSR Augstākajai padomei ir jāizskata jautājums par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valdības izveidošanu, Latvijas PSR Ministru padome atzīst savus pienākumus par izbeigtiem un noliek savas pilnvaras jaunievēlētās Augstākās padomes priekšā. Latvijas PSR Ministru padome lūdz Jūs to paziņot Latvijas PSR Augstākajai padomei.
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis.”
Vai šajā sakarā ir kādi jautājumi deputātam Bresim? Vai jūs pats vēlaties izteikties? Deputāts Godmanis vēlas runāt. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka šis paziņojums praktiski ir iesniegums par valdības demisiju, tomēr es ļoti lūdzu Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju, godātos deputātus šinī brīdī šo demisiju nepieņemt, bet turpināt mūsu apstiprināto darba kārtību. Kā nākamo jautājumu izskatīt to, par ko mēs nobalsojām, t.i., jautājumu par dokumentu paketi, kuru es iesniedzu 121 deputāta vārdā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Lūdzu, deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Godātais Anatolij Valerjanovič! Godātie deputāti! Būdams iepriekšējā sasaukuma deputāts, es ļoti bieži kritizēju Vilni Ģedertoviču par tiem trūkumiem, kurus pieļāva mūsu republikas Ministru padome, izlemjot jautājumus par palīdzības sniegšanu lauksaimniecībai. Un šodien, kad es izdzirdēju, ka valdība noliek savas pilnvaras, es gribētu teikt, ka Vilnis Ģedertovičs un viņa kabinets ir ļoti daudz darījuši, lai republikā ekonomisko situāciju mainītu uz labo pusi. Un es domāju, ka šodien mums visiem jāizsaka pateicība Vilnim Ģedertovičam un viņa kabinetam un jāatbalsta lūgums, ar kuru viņi vērsās pie mums, jaunā sasaukuma deputātiem, tas ir, pie tagad strādājošās Augstākās padomes. Vilni Ģedertovič, es personiski gribētu jums atvainoties, ja esmu no šīs tribīnes vai no citām tribīnēm teicis jums ne sevišķi cildinošus vārdus. Es tos teicu nevis tāpēc, ka dusmojos uz jums, bet tikai tāpēc, ka gribēju panākt vienu — lai mūsu republika ātrāk uzplauktu, kļūtu bagāta un ikviens cilvēks dzīvotu labākos apstākļos. Un es, biedri deputāti, izmantojot šo mikrofonu, gribu teikt, ka vēlētos, lai Vilnis Ģedertovičs ir jaunās valdības vadītājs./

Priekšsēdētājs: Par konkrētu priekšlikumu. Jo mums nāk tādi priekšlikumi, uz kuriem es nevaru nereaģēt. Ja deputāts ir iesniedzis priekšlikumu mainīt darba kārtības secību, man uz to jāreaģē, jo tas ir primārais. Šajā sakarā mums jāsāk no gala, jo mēs nobalsojām par mūsu sēdes darba kārtību, izlēmām, kādā secībā izskatīsim jautājumus. Ja mēs tagad atkal sāksim kaut ko grozīt, mums būs jāsāk no gala visas balsošanas.
Sergejs Dīmanis vēlas runāt. Lūdzu, pavisam īsi.

S.Dīmanis: Es domāju, ka pirms Deklarācijas apspriešanas tomēr jānoskaidro, kāda ir situācija republikā. Domāju, ka apspriest jautājumu par iepriekšējās valdības darbu būtu ļoti nepieciešams. Citādi mēs nevaram iet tālāk.

Priekšsēdētājs: Mūsu darba kārtībā nav jautājuma par iepriekšējās valdības darba apspriešanu. Mūsu darba kārtībā ir jautājums par Ministru padomes pilnvarām. Vārdu lūdz deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es atbalstu mūsu kolēģa Godmaņa priekšlikumu nepieņemt valdības demisiju un turpināt darba kārtību, kādu mēs jau apstiprinājām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Alksni.

V.Alksnis: */Godātais Anatolij Valerjanovič! Es jau trešo reizi eju pie mikrofona sakarā ar vienu un to pašu jautājumu, sakarā ar 108.pantu. Pagaidām mēs neesam saņēmuši oficiālu izskaidrojumu, ka tas, ko esam uzsākuši, ir konstitucionāli, mēs taču rupji pārkāpjam Konstitūciju. Kāpēc mēs to darām? Kāpēc jūs ietiepīgi izvairāties un nedodat vārdu kvalificētiem juristiem, lai viņi izskaidro 108.panta tēzi un lai mēs pieņemam lēmumu par to, vai ir konstitucionāli vai nekonstitucionāli pieņemt deklarāciju, ja tā nav izskatīta pastāvīgajās komisijās? Kāpēc jūs visu laiku izvairāties no šā jautājuma?/

Priekšsēdētājs: Vārdu lūdz deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 97.pantu Latvijas PSR Augstākā padome ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemt jebkuru valsts un sabiedriskās dzīves jautājumu. Saskaņā ar 108.pantu Latvijas PSR likumi, kā pareizi norādīja deputāts Alksnis, ir pieņemti pēc tam, kad projekts iepriekš apspriests Latvijas PSR Augstākās padomes komisijās. Ivara Godmaņa iesniegto 9 dokumentu skaitā nav nedz likuma, nedz lēmuma, bet gan divas deklarācijas un divi vēstījumi. Tādējādi šo dokumentu izskatīšanai bez iepriekšējas apspriešanas pastāvīgajās komisijās nav šķēršļu. Taču ir vēl viens arguments, kādēļ nepieciešams izveidot Augstākās padomes komisijas saskaņā ar 106.pantu. Ir vajadzīgs Augstākās padomes lēmums, bet tas taču arī ir iepriekš jāapspriež attiecīgajās komisijās. Atbilde ir viennozīmīga — pieņemt Ivara Godmaņa priekšlikumu un sākt apspriest šos dokumentus. (Aplausi.)

J.Škapars: Papildinot to, ko teica, varu piebilst, ka ir lūgums priekšsēdētājam stingrāk ievērot kārtību. Domāju, tas nav pareizi, ka deputāts Alksnis rīta sēdē uzstājies 15 reizes. Otrkārt, es domāju, ka deputāta Godmaņa priekšlikums par to, ka vajag izskatīt tādā kārtībā, kā mēs apstiprinājām, ir jāpieņem, un Ministru padomes iesniegumu pagaidām neizskatīt.
No zāles: */Godātie biedri deputāti, es vēl gribu atgādināt Latvijas PSR Konstitūcijas 5.pantu, kuru mēs arī esam aizmirsuši. Tur ir kategoriski pateikts, ka svarīgākos valsts dzīves jautājumus izvirza visas tautas apspriešanai, kā arī nobalsošanai — referendumam. Tieši kategoriski tiek izvirzīti apspriešanai. Tāpēc, izmantojot mūsu Konstitūcijas 109. pantu, es iesniedzu oficiālu deputāta pieprasījumu un lūdzu sekretariātu atbildēt, vai tiek pārkāpts Latvijas PSR Konstitūcijas 5. pants./

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, ir konkrēts priekšlikums. Ja deputāti ierosina mainīt izskatīšanas secību, tad mums šis jautājums ir jāizskata. Ja jūs gribat teikt par secību, tad, lūdzu.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič, lieta tā, ka man, nezinu, kā citiem deputātiem, nebija iespējas izlasīt mums izsniegtos dokumentus, jo es piedalījos visu iepriekšējo dokumentu apspriešanā, bet tagad sākt apspriest tos, kurus mēs šodien neesam saņēmuši... es gluži vienkārši neesmu tajos iedziļinājies un nezinu. Tāpēc es sliecos pievienoties deputāta Zotova viedoklim par to, ka nepieciešams pārtraukums kaut vai tāpēc, lai tiem deputātiem, kuri nav piedalījušies šo dokumentu sastādīšanā, būtu iespēja mierīgos apstākļos tos izlasīt./

Priekšsēdētājs: Mums jāorientējas situācijā, kurā pēkšņi esam nokļuvuši. Tātad ir Viļņa Breša iesniegums. Par to ir jābalso pirms deputāta Godmaņa priekšlikuma, jo citādi mēs nevaram, tas ir darba kārtībā, tas ir tādā secībā, kā jau nobalsots. Tāpēc mēs balsosim par to, vai šo paziņojumu, ka valdība noliek savas pilnvaras, pieņemt vai nepieņemt zināšanai. Vai nu mēs pieņemam zināšanai, ka valdība noliek pilnvaras, un Ministru padomei uzdodam turpināt savus pienākumus līdz tam brīdim, kamēr Latvijas PSR Augstākā padome būs izveidojusi Latvijas PSR Ministru padomi, vai mēs nepieņemam zināšanai, noraidām un lūdzam Ministru padomi turpināt savu darbu. Tas būs pirmais, par ko mēs nobalsosim. Mums būs jābalso par to, lai mainītu secību. Kaut gan, vai secību vairs mainīt, jo jautājums jau būs izskatīts un noraidīts, praktiski jau nemaz pēc tam nebūs jābalso. Lūdzu, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Es gribētu nelielu, ja varētu tā teikt, juridisku izziņu. Vispirms ne Padomju Savienībā, ne republikā nav likuma par referendumu. Jautājums ir jāizšķir. Pastāv otrs variants — visas tautas apspriešana. Vai mēs varam uzskatīt, ka visas tautas apspriešana ir bijusi? Es uzskatu, ka šī apspriešana ir bijusi, kopš pagājušajā gadā Tautas fronte šo jautājumu izvirzīja. Vēl vairāk, šīs apspriešanas rezultāti pat ir publicēti PSRS centrālajā presē, tajā skaitā laikrakstā “Izvestija”, turklāt, man liekas, vairākkārt, un arī no šiem datiem izriet, ka Latvijas tautas lielākā daļa tomēr ir par neatkarības Deklarācijas pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Vidavskim.

A.Vidavskis: */Godātais Anatolij Valerjanovič! Es uzskatītu, ka ir nepieciešams, pat izskatot jautājumu par Deklarāciju, uzklausīt ievēlētā Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja viedokli, tāpēc ka par visu atbildēs valdība. Un attiecībā uz jautājumu izskatīšanas kārtību es uzstāju, lai šis jautājums tiktu izskatīts vispirms. Un otrs. Man kā no Daugavpils ievēlētam deputātam mana apgabala vēlētāji ir izvirzījuši uzdevumu un prasību, ka pirms tāda nopietna jautājuma kā neatkarības Deklarācija izskatīšanas ir nepieciešams rīkot referendumu. Paldies./

T.Jundzis: Godāto priekšsēdētāj! Gribu atgādināt, ka man blakus sēdošie deputāti ir konstatējuši un savos konspektos fiksējuši, ka mēs apstiprinājām nedaudz citādu darba kārtību. Vispirms izskata Deklarāciju ar visu paketi un pēc tam notiek Ministru padomes pilnvaru nolikšana, Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja ievēlēšana. Par šādu secību, mēs uzskatām, esam jau nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs nobalsojām par darba kārtību un par jautājumu izskatīšanas secību. Man liekas — viss ir ļoti skaidrs, mēs tūlīt nobalsosim, vai mēs pieņemam demisiju, vai nepieņemam, un līdz ar to jautājums būs izšķirts.

A.Safonovs: */Man ir maza piezīme priekšsēdētājam. Mūsu šīsdienas sēde tiek vadīta, atkāpjoties no visām vispārpieņemtajām normām. Reglaments, kuru mums vakar izdalīja, tiek kategoriski pārkāpts, es pieprasu pārtraukumu./
No zāles: Burtiski divi vārdi no frakcijas, atbildot Bojāram. 5.pants — svarīgākos valsts dzīves jautājumus izvirza visas tautas apspriešanai, kā arī nodod visas tautas nobalsošanai. Nobalsošana nav bijusi.

A.Zotovs: */Priekšsēdētāja kungs! Es gribu apelēt nevis pie Konstitūcijas, bet pie veselā saprāta. Nedrīkst ievēlēt valdību, ja tā nezina, par kādu politisko reformu iestāties. Tāpēc acīmredzot nevajag novilcināt laiku, bet dot iespēju deputātiem sagatavoties un pieņemt lēmumu, kuru republika no mums gaida. Konstitūcija dzīvo pēdējās minūtes./

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, lūdzu uzmanību un klusumu! Es nevienam vārdu vairs nedošu, tāpēc visi apsēdieties. Mēs izskatām kārtējo darba kārtības jautājumu, un te nekādas emocijas nedrīkst būt.
Mēs šo jautājumu varbūt mazliet savādāk formulējam. Es nolasīju Viļņa Breša iesniegumu. Pēc tam Godmanis ierosināja demisiju nepieņemt. Bija otrs priekšlikums — demisiju pieņemt un uzdot valdībai turpināt pildīt savus pienākumus līdz tam brīdim, kamēr Augstākā padome būs izveidojusi jauno Latvijas PSR Ministru padomi.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, — demisiju nepieņemt un uzdot valdībai turpināt pildīt savas funkcijas cik stundas vai cik dienas? Lūk, es gribētu precizēt — jūs viņu funkcijas pagarināt uz divām stundām vai divām dienām?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, apsēdieties. Mēs nolemsim, vai tās būs divas stundas vai divas dienas./
Tātad pirmais priekšlikums ir nepieņemt demisiju. Pirms balsošanas vēlreiz noformulēju: Vilnis Edvīns Bresis, Ministru padomes priekšsēdētājs, ir iesniedzis lūgumu, ka atzīst savus pienākumus par izbeigtiem un noliek savas pilnvaras jaunievēlētās Latvijas PSR Augstākās padomes priekšā. Deputāts Godmanis izteica priekšlikumu, lai demisija netiktu pieņemta līdz tam brīdim, kamēr nebūs izskatīts jautājums par Manifestu un pieņemti lēmumi attiecīgajos deviņos jautājumos. Mēs tagad balsosim par šo priekšlikumu. Nākamais priekšlikums būs — atkarībā no balsošanas rezultāta — demisiju pieņemt un lūgt V.E.Bresi pildīt savus uzdevumus līdz tam laikam, kamēr jaunievēlētā Augstākā padome izveidos jauno Ministru padomi. Tātad balsojam par pirmo priekšlikumu. Esat visi izteikušies? Nav iebildumu? Lūdzu rezultātus. Par — 132, pret — 35, atturas — 3.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič, par balsošanas motīviem lūdzu trīsdesmit sekundes./

Priekšsēdētājs: */Nē./

A.Aleksejevs: */Tad man ir priekšlikums par darba kārtību. Tā kā valdības demisija nav pieņemta, es lūgtu, lai Ministru padomes priekšsēdētājs uzstājas un paskaidro mums savu pozīciju Deklarācijas jautājumā un pamato šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību./

Priekšsēdētājs: */Priekšlikums skaidrs./

Pārejam pie nākamā jautājuma, jo atkrīt tālākas balsošanas nepieciešamība. Lēmums ir pieņemts. Tagad, lūdzu, par jautājumu bloku. Vai komisija ir gatava runāt? Lūdzu.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi deputāti! Komisija, par kuru jūs nobalsojāt un kura pārstāv vairākuma frakciju un neatkarīgos deputātus, apspriedās, iepazinās ar dokumentiem, ievēlēja mani par šīs komisijas priekšsēdētāju. Komisija nāk ar sekojošu priekšlikumu. Mums pašlaik saskaņā ar reglamentu tuvojas pusdienas pārtraukums. Šajā laikā komisija ir gatava aktīvi strādāt ar visiem priekšlikumiem, ko pašlaik var iesniegt Sekretariātā rakstiski. Lai gan tika izteiktas tādas domas no mazākuma frakcijas puses, ka visi ar šo dokumentu neesot iepazinušies, tomēr tajā pašā laikā atskanēja argumentācija, ka viņu vēlētāji pirms šā dokumenta pieņemšanas vēlējušies darīt to vai to. Tas liecina, ka ar šo dokumentu iepazinusies arī mazākuma frakcija. Jau pēc Vislatvijas tautas deputātu sanāksmes bija skaidrs, ka iespējama šāda nostādne. Dokumenti ir izsniegti jau no rīta, lai visi varētu izteikt pretenzijas, ja tādas būtu. Komisija lūdz sēdes vadītāju vēlreiz balsot par deputāta Zotova kunga ierosinājumu, tas ir, par to, ka tomēr šajā situācijā varbūt mazākuma frakcija vēlētos deleģēt savus pārstāvjus, lai arī komisijās šis jautājums tiktu apspriests, piedaloties maksimāli visiem politiskajiem novirzieniem. Tāpēc aicinu visus rakstiskos priekšlikumus iesniegt Sekretariātā, lai komisija tos saņemtu. Ja mazākuma frakcija ir pārdomājusi savu pozīciju un piedalīsies komisijas darbā, tad pēc pusdienas pārtraukuma varētu atklāt debates par šo jautājumu un izlemt šīs dokumentu paketes pieņemšanu. Tādi ir komisijas priekšlikumi. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājums. Deputātam Dīmanim ir jautājums.

S.Dīmanis: Mēs tomēr atsakāmies piedalīties redakcijas komisijas darbā, jo uzskatām, ka šādā veidā tik svarīgus dokumentus pieņemt nevar. Es domāju, ka vienīgā izeja ir nodot šo dokumentu Konstitucionālajai komisijai. Citas iespējas mēs neredzam.

Priekšsēdētājs: Tātad pieņemam pašreiz zināšanai komisijas paziņojumu. Saskaņā ar darba kārtību tagad ir pusdienas pārtraukums vienu stundu. Es gribētu tikai atbildēt deputātam Zaļetajevam, ka par viņa priekšlikumu es lūgšu balsot pēc pusdienas pārtraukuma, jo tas nesaistās ar apspriežamo jautājumu, bet ar procedūru. Vārds Sekretariāta vadītājam deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Man ir trīs paziņojumi. Pusdienas pārtraukumā pirmajā stāvā, kur notika reģistrācija, jūs varat iegādāties biļetes uz teātru izrādēm un koncertiem. Otrs. Tos deputātus, kuri sevi uzskata par neatkarīgajiem vai brīvajiem, kā arī tos, kuri vēlētos turpmāk darboties neatkarīgi, lūdzam pēc paziņojuma par pusdienas pārtraukumu palikt zālē uz 10 — 15 minūtēm. Un trešā: “Cienījamais priekšsēdētāj! Griežos pie jums ar lūgumu, dodot vārdu deputātam Viktoram Alksnim, nosaukt arī viņa vārdu vai profesiju. Dzirdot, ka tiek nosaukts mans uzvārds sakarā ar ne vienmēr taktisko Viktora Alkšņa uzvedību, jūtos aizskarts. Ar cieņu — Jūrmalas 84.vēlēšanu apgabala deputāts arhitekts Leonīds Alksnis.”

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Pusdienu pārtraukums ir līdz pulksten 15.