Darba drošībā ir ieinteresēta visa sabiedrība

Ieguldījumi darba aizsardzībā atmaksājas ilgtermiņā

Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labsajūtas un labklājības nodrošināšanai darba vietās, jo pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzņēmumu līmenī garantē drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Gādājot par darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, no vienas puses, tiek samazināta iespēja notikt nelaimes gadījumam darba vietā, kā arī novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās strādājošo darba mūžs. No otras puses, ilgtermiņā tiek samazināti darba devēja izdevumi, kas rodas, maksājot par nelaimes gadījumiem darbā, par bojāto darba aprīkojumu, par darbinieku slimošanu, par papildu strādājošo nodarbināšanu, par administratīvajiem sodiem un par dīkstāvi vai ražošanas apjomu samazināšanos.
Bieži vien kavēklis darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai ir tas, ka nav iespējams redzēt, izmērīt vai izjust tūlītējus ieguvumus. Šis iemesls arī rada nevēlēšanos pievērsties darba aizsardzības jautājumiem tajos uzņēmumos, kuru darbība ir vērsta tikai uz peļņas gūšanu īstermiņā. Uz šo uzņēmumu sirdsapziņas arī gulstas liela daļa notikušo nelaimes gadījumu darbā.

Kad būtiska ir profilakse

Darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, pēdējos gados ir notikusi ļoti strauji, dažbrīd nepievēršot tik lielu uzmanību spējai tos pilnvērtīgi ieviest, bet gan cenšoties nodrošināt Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu. Pēdējā laikā ir būtiski uzlabojusies darba devēju, darbinieku un plašākas sabiedrības izglītošana un informēšana par darba aizsardzības jautājumiem, gan pilnveidojot trīspusējo sadarbību starp Ministru kabinetu, darba devēju un darbinieku organizācijām, gan iespēju robežās attīstot Valsts darba inspekcijas administratīvo kapacitāti un sadarbojoties ar Eiropas Savienības valstīm dažādu projektu ietvaros.
Latvijā par darba aizsardzības sistēmas juridisko pamatu kalpo Darba aizsardzības likums, kas stājies spēkā 2002.gada 1.janvārī. Jaunu normatīvo aktu izstrādāšanas nepieciešamību noteica ne tikai Latvijas virzība uz Eiropas Savienību, bet arī tas, ka iepriekš spēkā esošie normatīvie akti un tajos iestrādātie principi bija novecojuši un būtībā nenodrošināja darbinieku pilnīgu drošību un veselības aizsardzību darbā. Jaunais Darba aizsardzības likums un līdz ar to visa darba aizsardzības sistēma ir balstīta uz kaitējuma novēršanas principu, kas nozīmē drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidi, darba vides riska novērtēšanu un novēršanu, darba vietas pielāgošanu indivīdam un citus darba aizsardzības pasākumus.
Darba aizsardzības normatīvās bāzes sakārtošana un tā saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām ir būtisks un nozīmīgs solis, taču ar to ir par maz, lai nodrošinātu sekmīgu darba aizsardzības sistēmas darbību gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Svarīgi ir panākt šīs likumdošanas ieviešanu un reālu praktisku darbību tieši uzņēmumu līmenī. Lai sekmētu darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešanu un veicinātu izpratni par šiem jautājumiem, īpaša nozīme ir darba aizsardzības sistēmā iesaistīto institūciju saskaņotai, koordinētai un efektīvai darbībai, konsultācijām ar darba devējiem un darbiniekiem, kā arī sabiedrības informēšanai par darba aizsardzības jautājumiem.
Lai šos mērķus īstenotu darba aizsardzībā, ir izveidota un sekmīgi darbojas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšstruktūra – Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome, kurā izskata gan darba tiesiskos, gan darba aizsardzības jautājumus. Apakšpadomē ir iekļauti pārstāvji no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Trīspusējā sadarbība veiksmīgi norit gan normatīvo aktu izstrādē, gan to saskaņošanas gaitā.
Par ļoti nozīmīgu soli informācijas plūsmas nodrošināšanai un aktuālas darba aizsardzības informācijas pieejamībai ir jāuzskata Bilbao Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta izveide pie Valsts darba inspekcijas. Šis kontaktpunkts, kura izveidošanā un darbības nodrošināšanā līdzdarbojas gan valsts institūciju, gan darba devēju un arodbiedrību, gan arī zinātniskās pētniecības institūciju pārstāvji, nodrošina aktuālas informācijas pieejamību par darba aizsardzības jautājumiem visiem interesentiem. Šī informācija ir pieejama gan drukātā, gan arī elektroniskā veidā kontaktpunkta mājaslapā internetā. Ar kontaktpunkta palīdzību ir sākts popularizēt darba devējus, kuri rūpējas par savu darbinieku drošību, un viņu labās prakses piemērus darba aizsardzībā, jo jau otro gadu tiek rīkots labās prakses balvas konkurss darba aizsardzībā.

Darba drošībai jākļūst par valstisku prioritāti

Un tomēr ir jāatzīmē, ka visi iepriekšminētie pasākumi vēl nespēj novērst daudzas problēmas. Šogad vien jau notikuši 170 nelaimes gadījumi darbā, kas liecina, ka situācija ne tuvu nav apmierinoša. Par būtiskākajām problēmām, kas kavē drošas darba vides nodrošināšanu, es uzskatu informācijas trūkumu. To rada gan nezināšana, kur šādu informāciju iegūt, gan arī nevēlēšanās to meklēt. Sava loma ir bezdarbam atsevišķos Latvijas reģionos, kas ļauj darba devējiem neuztraukties par darbaspēka trūkumu, darba devēja filozofijas trūkums, neuzskatot savus darbiniekus par vienu no būtiskākajiem resursiem. Darba aizsardzības nostiprināšanos nesekmē zems darba devēju apvienošanās līmenis arodbiedrībās, kas šobrīd ir tikai aptuveni 20%, kā arī nepietiekams valsts atbalsts. Latvijas Darba devēju konfederācija jau ilgstoši cenšas panākt, lai darba aizsardzība kļūtu par valsts prioritāti ne tikai uz papīra, bet arī praktiski. Konsultācijas, preventīvie pasākumi, praktiska palīdzība ir tas, kas nepieciešams darba devējiem, bet no valsts puses tas netiek pilnvērtīgi sniegts.
Drošas un darbinieku veselībai nekaitīgas darba vides radīšana nav veicama vienā rāvienā, tā prasa daudz pūļu un arī līdzekļu. Un, tā kā ieguvēji no tā ir ne tikai darba devēji un darbinieki, bet visa sabiedrība kopumā, tad arī atbildībai ir jābūt kopīgai. Jo tikai vienota un vispusīga sadarbība var dot vislabākos rezultātus.

Edgars Korčagins,

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks.