Par Ministru prezidenta darba vizīti Dānijas Karalistē

Vakar, 26.augustā, darba vizītes laikā Dānijā Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Dānijas premjerministru Andersu Fogu Rasmusenu. Šī ir pirmā I.Emša tikšanās ar savu Dānijas kolēģi Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts Ministru prezidenta statusā.

Kā uzsvēra A.Rasmusens, Dānija ir apmierināta, ka viens no tās ārpolitikas mērķiem ir sasniegts un Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti. Ministru prezidents I.Emsis atzīmēja, ka tikšanās notiek abām valstīm vēsturiskā datumā – pirms 13 gadiem tika atjaunotas diplomātiskās attiecības. Dānija bija pirmā ES dalībvalsts, kas izšķīrās par šo Latvijai nozīmīgo soli. Ministru prezidents uzsvēra, ka bez aktīva partnervalstu un īpaši Dānijas atbalsta nebūtu iespējama Latvijas pievienošanās ES un NATO.
Dānijas premjerministrs atzina, ka ir gandarīts par šo tikšanos arī tādēļ, ka viņš bija viens no pirmajiem Dānijas valdības pārstāvjiem, kuri apmeklēja Latviju neilgi pēc tās neatkarības atgūšanas 1991.gada rudenī kā Dānijas ekonomikas ministrs. Sarunas gaitā diskutēts par ES pašreiz svarīgākajiem jautājumiem, starptautiskās dzīves aktualitātēm, kā arī pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi. A.Rasmusens pauda viedokli, ka ES konstitucionālajam līgumam būtu jāstājas spēkā 2006.gada sākumā un dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina šī mērķa sasniegšana. I.Emsis informēja, ka Latvijas valdība vēlas, lai ES konstitucionālais līgums tiktu ratificēts Saeimā vēl līdz šā gada beigām.
Sarunas turpinājumā diskutēts par topošās jaunās ES finanšu perspektīvas svarīgākajiem aspektiem. Dānijas un Latvijas viedokļi šajos jautājumos ir ļoti tuvi. Uzsvērts, ka ES budžetam ir jāveicina zinātnes un tehnoloģijas attīstība un ir jāizveido ES izglītības un tehnoloģijas kopīga telpa. No šā viedokļa ir būtiski, lai ES samazinātu finansējumu lauksaimniecībai. Abas puses bija vienisprātis, ka ES Kohēzijas fonda līdzekļi ir jāpiešķir jaunajām ES dalībvalstīm un nebūtu atbalstāma ekonomiski attīstīto ES dalībvalstu finansēšana no Kohēzijas fonda.
I.Emsis uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai ES jaunajā budžetā tiktu atspoguļots arī viens no tās politiski svarīgajiem mērķiem – labu un ciešu attiecību izveide ar ES jaunajiem kaimiņiem. Abas puses apliecināja gatavību arī turpmāk sadarboties dažādos projektos ES jauno kaimiņu politikas ietvaros.
Sarunas turpinājumā abi premjerministri pauda atbalstu ES paplašināšanās nākamajiem posmiem: Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanai ES, iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Horvātiju un, iespējams arī ar Turciju.
Premjerministri apsprieda aktuālākos starptautiskās drošības jautājumus, tai skaitā situācijas stabilizēšanu Irākā. Gan Dānijas, gan Latvijas bruņotie spēki piedalās koalīcijas darbībā Irākā. Abas puses bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama lielāka NATO iesaiste demokrātijas un stabilitātes stiprināšanā Irākā. Uzsvērta nepieciešamība sabiedrotajiem saglabāt savu militāro klātbūtni Irākā līdz brīdim, kad Irākas iekšējā situācija būs stabilizēta. Pretēja politika neizbēgami novestu pie situācijas pasliktināšanās Irākā ar starptautiskai sabiedrībai neparedzamām sekām. Demokrātijai Irākā jābūt vienīgai alternatīvai. Premjerministri atzina, ka ES ir jāpievērš lielāka uzmanība situācijas stabilizēšanai Irākā. I.Emsis uzsvēra Latvijas gatavību arī turpmāk pildīt savu pienākumu attiecībā pret tās sabiedrotajiem. Sarunā akcentēts abu valstu atbalsts koalīcijas spēkiem Irākā.
Vizītes noslēgumā I.Emsis Kopenhāgenā tikās ar dāņu uzņēmējiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments