Vēlas veicināt abpusējas investīcijas

Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras galvenie darba virzieni ir tās biedru interešu pārstāvība un pakalpojumu sniegšana uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt un attīstīt komerciālu darbību Baltijas valstīs vai Vācijā. Kamerai ir biroji Rīgā, Viļņā un Tallinā, un tās sastāvā ir 230 biedru. Vācijas un Baltijas saimniecisko kontaktu veidošanas un kopšanas ikdienas darbu veic kopumā 25 darbinieki.
Kameras izpilddirektors doktors Ralfs Georgs Tišers uzsvēra, ka organizācijas mērķis ir attīstīt un veicināt abpusēju ekonomisko sadarbību un interesi, proti, ne vien palīdzēt vācu uzņēmējiem veidot biznesu Baltijā, bet arī pavērt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem ceļu uz Vāciju. Dr. H. G. Tišers norādīja, ka bilateralitātes princips jau veiksmīgi darbojas ārējā tirdzniecībā – no vienas puses, Vācija ieņem pirmo vietu Latvijas importēto preču apjoma ziņā, no otras, Vācija ir arī otra lielākā Latvijas eksporta valsts. Latvijā šobrīd darbojas 900 uzņēmumu ar vācu kapitāla līdzdalību, taču aug arī Latvijas uzņēmēju interese par investīciju iespējām Vācijā.
Arī Vācijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Reco Šlauhs uzsvēra, ka investīciju piesaiste nedrīkst noritēt pēc vienvirziena ielas principa. Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikas iespaidīgie pieauguma tempi dod pietiekamas iespējas abpusējām investīcijām, un atzīmēja, ka Vācijas uzņēmējiem Baltijas valstis demonstrē motivētas, dinamiskas un apņēmīgas uzņēmējdarbības paraugu.
Par Vācijas interesēm investīciju piesaistē runāja arī aģentūras “Invest in Germany” izpilddirektors Gerharts Meiers. Viņš ar gandarījumu atzīmēja, ka, Baltijas valstīm pievienojoties Eiropas Savienībai, to attiecības ar Vāciju beidzot guvušas pienācīgus apveidus. Tas attiecas arī uz ekonomiskajām attiecībām, norādīja G. Meiers, un aicināja pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu izmantot abpusēju investīciju politikas attīstīšanai. Viņš uzsvēra Vācijas uzņēmējdarbības stiprās puses: lielo tirgus apjomu, nozīmīgo lomu Viduseiropas un Austrumeiropas tirgus attīstības veicināšanā, Vācijas ražojumu augstos kvalitātes standartus, labi attīstīto infra-struktūru, kā arī izglītības augsto konkurētspēju starptautiskā mērogā. Turklāt, uzsvēra G. Meiers, Vācijas ekonomikai ir raksturīgs augsts inovāciju īpatsvars un augsta liberālisma pakāpe – valsts administratīvā ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ir ļoti neliela. G. Meiers pastāstīja, ka apmēram 98 procenti Vācijas uzņēmumu pieskaitāmi mazo un vidējo uzņēmumu kategorijai un šiem uzņēmumiem tiek sniegts ievērojams valsts institūciju atbalsts.
Vācijas Tūrisma centrāles Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionālais direktors Bernds Heslers norādīja, ka Vācijas un Baltijas savstarpējā tūrisma attīstībai ir ievērojamas izaugsmes iespējas. Protams, Baltija aizvien ir Vācijas iedzīvotāju iecienīts ceļojumu mērķis, taču interese ir abpusēja. Statistikas dati liecina, ka pērn Baltijas valstu tūristu skaits Vācijā pieaudzis par 6,5 procentiem, bet Latvijas tūristu vidū Vācija ir ceturtā iecienītākā valsts. Lai apmierinātu augošās ceļotāju vajadzības, aviosabiedrībām aizvien nākas paplašināt lidojumu maršrutu skaitu. B.Heslers arī atzīmēja, ka Vācijā plašu ievērību un atzinību izpelnījies Latvijas futbolistu sniegums Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vācijā noritēs 2006. gada pasaules čempionāta finālturnīrs, un Vācijas Tūrisma centrāle sola veltīt īpašu uzmanību Latvijas līdzjutējiem.
Kā zināms, Eiropas Savienības valstu vidū vērojama zināma neapmierinātība ar Latvijas likumdošanā noteikto zemo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Vairāku valstu, to skaitā arī Vācijas, ekonomisti uzskata, ka šāda nodokļu politika rada nevienlīdzīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, aizvilinot ražotājus uz zemāku nodokļu valstīm. Tas savukārt sekmē bezdarba palielināšanos valstīs, kurās nodokļu likmes ir augstākas. R. Šlauhs norādīja, ka nav pamata runāt par Vācijas valdības spiedienu uz Baltiju nodokļu harmonizācijas jautājumā, taču par šo tēmu būtu vajadzīgas diskusijas. Viņš uzsvēra, ka ES kopējā tirgus nosacījumi diktē nepieciešamību noteikt nodokļu robežas, taču noraidīja tēzi par investīcijām ārvalstīs kā bezdarbu izraisošu faktoru pašu mājās. Viņš paskaidroja: vācu uzņēmumi, kas piekopj ārējo investīciju politiku, sekmīgāk pārvar pēdējo gadu ekonomikas krīzi, kura Vācijas apstākļos neļauj saglabāt pietiekamu darba vietu skaitu.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv