Dziesma Baltijas brīvībai skanēja Rīgas sirdī

Atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš” 15.gadadienu un Ribentropa–Molotova pakta parakstīšanas 65. gadadienu, šogad visās Baltijas valstīs tika rīkoti plašai sabiedrībai pieejami pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot mērķa auditorijai – jaunatnei, lai sekmētu tautas vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un nezūdamību, sapratni un informētību sabiedrībā par nesenās pagātnes sarežģītajiem notikumiem.
Daudzi Atmodas laika procesi bijuši raksturīgi ar to, ka tos kopīgi organizēja Baltijas tautu kustības – Latvijas Tautas fronte, “Sajūdis”, “Rahvarinne”, lai rastu veiksmīgāku risinājumu cīņā par valstu neatkarību, uzturētu un attīstītu latviešu, lietuviešu un igauņu tautas vienotības ideju nākotnē.
Viens no spilgtākajiem pasākumiem bija 1989.gada 23. augustā organizētā akcija “Baltijas ceļš“, kas akadēmiski un starptautiski atzīta kā viena no pasaules 20. gadsimta nevardarbīgās pretošanās kustību fenomeniem. Šodien Latvija, Igaunija un Lietuva ir atgriezušās Eiropas tautu saimē, bet akcijas “Baltijas ceļš“ un Ribentropa–Molotova pakta gadadienas ir un būs īpašas atceres dienas mūsu tautas atmiņā.
Nenoliedzama ir baznīcas loma un vieta Latvijas valstiskuma atjaunošanā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un garīgo vērtību saglabāšanā.
Koncerts “Dziesma Baltijas brīvībai” 23. augustā bija galvenais pasākums Latvijā, atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš “ 15. gadadienu, kurā ar uzrunām Latvijas tautai piedalījās augstākās valsts amatpersonas, lielāko kristīgo konfesiju garīdznieki, viesi no Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
Tautu uzrunāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ārlietu ministrs Artis Pabriks, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes bijušais priekšsēdētājs Romualds Ražuks, dzejnieks Knuts Skujenieks, kā arī viesi no Lietuvas, Igaunijas un Polijas – bijušais Polijas neatkarīgo brīvo arodbiedrību apvienības “Solidaritāte” prezidija loceklis, viens no tuvākajiem Leha Valensas līdzgaitniekiem Bogdans Borusevičs, Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) loceklis Kjullo Arjakass, viens no Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” dibinātājiem profesors Broņislavs Genzalis un Latvijas lielāko reliģisko konfesiju vadītāji – Romas Katoļu baznīcas kardināls Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Šmits.
Paldies par atsaucību!

Meldra Usenko,

Tautas frontes muzeja direktore