Arī miega bads nogalina

Par šo iemeslu sabiedrībai atgādina Latvijas Miega medicīnas asociācija (LMMA), kuras prezidente Dr. Ija Cimdiņa “LV” atzina: “Šajā steigas un stresa laikmetā mēs esam pieraduši miegu uztvert nenopietni, tas ir, tā nozīmei vairs nepiešķiram vajadzīgo vērību.”
Pasaulē ir veikti virkne pētījumu, kas spilgti apliecina vienu un to pašu atziņu – miega bads vai pārmērīgs nogurums ir ļoti biežs autoavāriju cēlonis. Latvijā līdzīgs pētījums nav veikts, tādēļ situācijas ilustrācijai minēsim citu valstu datus. Pēc ASV datiem, 40 procentiem

fatālu autoavāriju iemesls ir šoferu iemigšana pie stūres. Savukārt Austrālijā, Lielbritānijā, Somijā un citās Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka 10 līdz 20 procenti no visiem ceļu satiksmes negadījumiem notikuši tādēļ, ka šoferis bijis miega badā vai pārmērīgi noguris. Turklāt gados jaunie autovadītāji četras reizes biežāk izraisa autoavārijas miega bada dēļ nekā tie šoferi, kam pāri 30 gadiem. I.Cimdiņa min nesen Somijā veiktā pētījuma datus – vairāk nekā piektā daļa aptaujāto tālbraucēju šoferu atzinuši, ka pēdējos trīs mēnešos, braucot pie stūres, aizsnaudušies vismaz divas reizes, un desmitā daļa tālbraucēji nav slēpuši, ka savas profesionālās darbības laikā izraisījuši avāriju iemigšanas dēļ.
LMMA prezidente atzīst: lai gan mūsu valstī nav veikts līdzīgs pētījums, kas atspoguļotu minētās problēmas kopainu Latvijā, problēma nav noliedzama. Lai pievērstu tai sabiedrības un atbildīgo valsts institūciju uzmanību, kā arī rosinātu meklēt risinājumus, šai tēmai būs veltīta 4. Latvijas miega medicīnas konference, kas notiks 14.oktobrī. “Pamatreferāts būs par miega badu, taču konferencē tiks skarti vēl vairāki ar to saistīti jautājumi – kādu ietekmi uz autovadītāju, precīzāk – viņa koncentrēšanās spējām atstāj atkarību izraisošas vielas, medikamenti vai trankvilizatori,” skaidro I.Cimdiņa.
Miega bads iet roku rokā ar mūsu steidzīgo dzīves ritmu. Speciāliste skaidro, ka mūsdienās cilvēki visā pasaulē guļ mazāk nekā mūsu priekšteči. Tātad guļam nepietiekami. Tajā pašā laikā pētījumi atspoguļo to, ka pieaugušam cilvēkam vajadzīgas astoņas stundas miega. Protams, katram no mums ir savas individuālās īpatnības, tomēr vidējam miega ilgumam diennaktī jābūt minētajām astoņām stundām. Cilvēks var pierast gulēt mazāk, tas ir, adaptēties pie šāda stāvokļa, taču dzīves kvalitāte mazinās. Viņš, iespējams, to pat nemana.
Miega lomu LMMA prezidente raksturo ar elementāru piemēru – guļot tikai par vienu stundu mazāk, nekā nepieciešams, indivīda tolerance pret nepatīkamām situācijām pazeminās par 25 (!) procentiem. “Iedomājieties, kā cilvēkam tad uz nerviem krīt sastrēgumi vai kāda cita autovadītāja neadekvāta uzvedība! Viss kaitina,” skaidro speciāliste. Šādā stāvoklī arī pats ātri vien apzināti vai neapzināti izdarīsi ko nepareizu.
Pārslodze darbā, stress, depresijas, steiga – tas viss atstāj dziļu ietekmi. Tam visam simptoms ir miega problēmas. I.Cimdiņa min četrus būtiskākos kritērijus, kas liecina, ka cilvēkam tādas radušās: grūtības aizmigt; naktī raksturīga pamošanās, pēc kuras ir grūtības iemigt; mošanās ļoti agri no rīta; pēc pamošanās nav laba pašsajūta.
Pēdējo speciāliste min kā galveno kritēriju, pēc kura noteikt, vai cilvēkam ir problēmas ar veselīgu miegu. Iepriekšminētais norāda, ka miega bads un pārmērīgs nogurums nebūt nav raksturīgs tikai profesionāliem šoferiem, piemēram, tālbraucējiem. Protams, tā ir viena no riska grupām. Ne velti tiek reglamentēts, cik ilgi profesionālis drīkst atrasties pie stūres un cik stundu tam jāvelta atpūtai. Skaidrs, ka ne visi to ievēro. Tajā pašā laikā profesionālie šoferi varbūt pat vairāk apzinās risku, kāds rodas, nogurušam vai miegainam vadot auto, līdz ar to laikus apstājas atpūsties, jo spēj izsvērt, kad klāt kritiskais mirklis. Lai gan, kā uzsver I.Cimdiņa, iemigšanas brīdi taču cilvēks pats nefiksē, viņš fiksē tikai pamošanos. Labi, ja vēl pamostas laikus...
Pārējiem cilvēkiem, kas sēžas pie stūres, arī, protams, raksturīgs miega bads un nogurums, kas sakņojas jau minētajā mūsdienu stresa pārpilnajā dzīvesveidā. Šobrīd var tikai minēt, cik tā dēļ Latvijā notikušas avārijas un cik cilvēku cietuši vai gājuši bojā. Turklāt diennaktī ir divi tā sauktie kritiskie periodi, kurā pat tie cilvēki, kurus neietekmē miega problēmu sekas, jo paraksti viņi guļ veselīgā miegā, kuri nav pārpūlējušies un ir mundri, vadot automašīnu, var nonākt pēkšņā un nepārvaramā miega varā. Kā skaidro I.Cimdiņa, tas ir laiks no diviem līdz sešiem rītā un no 14 līdz 16 pēcpusdienā. Ārvalstīs veiktie pētījumi apliecina šo sakarību. Minētajās kritiskajās stundās avāriju iemesls visbiežāk ir tieši iemigšana vai miegainības dēļ zudušās koncentrēšanās spējas u.tml.